Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latviešu valodas pētnieki > Regīna Kvašīte > Publikācijas     
   Termini lietišķajos tekstos     

Drukāt         

    
      

Regīna Kvašīte

Termini lietišķajos tekstos

Leksiski semantiskā klasifikācija.

          Termini kā vārdi vai terminoloģiskas vārdkopas, kas izsaka noteiktu jēdzienu attiecīgā zinātnes nozarē, ir nepieciešami valodas praksei dažādās cilvēka darbības jomās. Arī administratīvā sfēra nav izņēmums – tajā plaši lieto dažādu tautsaimniecības nozaru ekonomikas, finanšu, grāmatvedības, statistikas, tieslietu, kā arī citu nozaru terminus atbilstoši konkrētā dokumenta saturam. Saskarnozaru termini turpmāk, nediferencējot nozares, pēc kopējās funkcionēšanas sfēras nosacīti saukti par lietišķajiem terminiem.

          Viens no faktoriem, kas ietekmē terminu lietojumu lietišķajos tekstos, ir attiecīgā teksta īpatnības un prasības. Lietvedības dokumentu galvenais mērķis ir izteikt saturu visprecīzākajā veidā, lai nerastos pārpratumi, tāpēc administratīvajā komunikācijā ir nepieciešams lietot standartizētu, oficiāli apstiprinātu terminoloģiju, kas nodrošina viennozīmību, precizitāti un konkrētību. Liela daļa lietišķo terminu ir zināma plašākā sabiedrībā, jo ar lietišķajiem tekstiem laiku pa laikam saskaras ikviens cilvēks, neatkarīgi no viņa vecuma, tautības, izglītības, nodarbošanās un vietas sociālo attiecību hierarhijā.

          Tā kā terminoloģija ir tieši saistīta ar vispārlietojamo literāro valodu un literārajā valodā dažādos tās attīstības posmos normas mēdz būt atšķirīgas (bez tam valodā nozīmīga vieta ir arī valodas tradīcijām), arī terminoloģijā katrā laikā ir savi zinātniskā normatīvuma kritēriji. „Saskaņā ar lingvistisko normatīvumu terminoloģijā tiek ievērotas vārdu pareizrakstības un pareizrunas literārās normas, literārās valodas morfoloģiskās, vārddarināšanas, sintaktiskās un semantiskās likumības“. Savukārt „normatīvuma specifiku zinātniskajā terminoloģijā nosaka konkrētās zinātnes nozares specifika“ [9, 150].

          Lietišķos terminus var klasificēt ne vien pēc nozarēm kā iepriekš, bet arī pēc leksiski semantiskajām pazīmēm. Visbiežāk lietišķajos tekstos sastopami šādu semantisko grupu termini:

1)     lietvedības un normatīvo dokumentu žanru nosaukumi – protokols, akts, statūti, iesniegums, noteikumi, pilnvara;

2)     amatu un nodarbošanās veidu nosaukumi – priekšsēdētājs, eksperts, pārzinis, grāmatvedis, lietvedis, sekretārs;

3)     darbības subjektu nosaukumi – līgumslēdzējs, pilnvarotājs, atbildētājs, izplatītājs, adresants, izīrētājs;

4)     darbības objektu nosaukumi – īpašums, adresāts, prece, uzņēmums;

5)     dokumentu struktūrelementu un rekvizītu nosaukumi – datums, nosaukums, paraksts, rezolūcija, pants;

6)     lietvedības piederumu nosaukumi – spraudīte, saspraude, zīmogs, veidlapa, skavotājs, ātršuvējs;

7)     maksājumu veidu nosaukumi – alga, avanss, honorārs, nodoklis, sods;

8)     darbošanās veidu nosaukumi – revīzija, ekspertīze, kontrole, anulēšana, pasūtīšana, iepirkšana.

Starp dažādu semantisko grupu vai arī šo grupu ietvaros esošiem terminiem var konstatēt noteiktas savstarpējās attieksmes.

          Vienā semantiskajā grupā starp terminiem var veidoties sinonīmiskas attieksmes. Lietišķo terminu sistēmā saglabājas dažas absolūto sinonīmu grupas – pašcilmes un aizgūtie ekvivalenti, daži morfoloģiskie vai sintaktiskie varianti, terminoloģiski dubleti, kuros ietvertas dažādas jēdzienu sistematizējošas pazīmes [10, 49]. Lietišķajos tekstos kā sinonīmi lietoti pašvalodas termins un tā internacionāls ekvivalents: ienesīgums, rentabilitāte; ziņotājs, referents; līdzziņotājs, koreferents; lietpratējs, eksperts; ieguldījumi, investīcijas; ieteikums, rekomendācija:  [Finansu ministrija] savas kompetences ietvaros izstrādā un apstiprina grāmatvedības kārtošanai nepieciešamās instrukcijas un ieteikumus (rekomendācijas)1; Slēgtās akciju sabiedrības dibināšanas pārbaudi pilnvarotie pārstāvji nodod lietpratējiem – īpašuma vērtēšanas ekspertiem; Lietpratējus ieceļ Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs; Viņi [revidenti] uz savu atbildību var pieaicināt ekspertus vai lietpratējus. Turpmāk šī likuma tekstā visur lietots pašvalodas termins lietpratējs, tomēr vērojumi rāda, ka plašāk izplatīts ir internacionālais termins eksperts. Pašvalodas un internacionāls termins kā absolūtie sinonīmi ir visplašāk izplatītais sinonīmijas veids terminoloģijā. Praksē šādi termini sastopami vienā teikumā paralēli (iekavās vai kā paskaidrojumi), vai teksta ietvaros. Tekstā konsekventi var tikt lietots viens no sinonīmu pāra terminiem.

           Minētie termini formāli ir absolūti sinonīmi, tomēr praksē dažkārt nostiprinājušies terminu lietojumi, kuros biežāk lieto vienu no sinonīmu pāra elementiem, piemēram, termina ziņotājs vietā plašāk lieto internacionālo atbilsmi referents, jo tas ir viennozīmīgs termins (atšķirībā no ziņotājs): Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē ziņo komisijas ievēlētais referents. Nozīmes nianse ar negatīvu konotāciju zūd terminā līdzziņotājs, tāpēc pēdējo lieto plašāk: .. dibinātāji noklausījās līdzziņotāja papildinājumus un ieteikumus. Svarīga loma šeit ir psiholoģiskajam faktoram. Nozīmes nianses jūtamas arī starp sinonīmu pāra noiets un realizācija elementiem – ne vienmēr tos var aizstāt vienu ar otru visās nozīmēs. Dažās nozīmēs ir nostiprinājies tikai viens no minētajiem sinonīmiem, piemēram, noieta tirgus. Katram no sinonīmiem ieguldījumi un investīcijas raksturīga sava specifika – kapitālieguldījumi, bet kapitāla investīcijas vai finanšu investīcijas. Saskaņā ar jaunāko ekonomikas terminu vārdnīcu, par investīcijām sauc ilgtermiņa ieguldījumus [1, 123]: Par sabiedrības zaudējumiem komanditi atbild tikai savas iemaksas apmērā, pieskaitot tai vēl arī neiemaksāto ieguldījumu summu; Ārzemju fizisko un juridisko personu tiesības dibināt un izdot prese izdevumus var tikt ierobežotas saskaņā ar likumu par ārzemju investīcijām; Noteikt, ka uzņēmumi .. arī tie, kuros ir ārvalstu ieguldījumi, drīkst aģentēt kuģus tikai pēc speciālas licences saņemšanas Jūras lietu ministrijā; Sabiedrības kopīgā manta .. ir jāsadala starp sabiedrības dalībniekiem, vadoties no tā [= atbilstoši tam], kādas ir savstarpējās proporcijas starp kapitālieguldījumiem.

          Sastopami arī internacionālas cilmes termini, kam sinonīmiskas neterminoloģizētas leksēmas, piemēram, imports un ievedums, eksports un izvedums, ekonomija (ekonomēšana) un taupīšana. Neterminoloģiskas nozīmes vārdi terminoloģizējas, ja tos kā derivatīvos elementus izmanto salikteņterminos, piemēram, ievedmuita, izvedmuita: 1992. gada 1. septembrī ievedmuita stāsies spēkā uz rubļa zonas importētajām precēm un no 1992. gada 1. novembra pārējam importam; Fonda darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas lauku attīstību .. kā arī lauksaimniecības produkcijas kvalitātes paaugstināšanu un eksportu.

          Sinonīmiski ir vārdkoptermini un no tiem darinātie salikteņtermini, kas ir viens no mūsdienās produktīvākajiem termindarināšana paņēmieniem: dokumentu pārzinis, dokumentzinis, dokumentu kārtošana, dokumentvedība. Šādu salikteņu darināšana notiek pēc terminu sistēmā jau esošu modeļu parauga (mantzinis, lietvedība), kas plaši lietojami lietišķajā komunikācijā. Kā sinonīmi latviešu valodā lietojami pilnvardevējs, pilnvaras devējs un pilnvarotājs – ‘tas, kas izdod pilnvaru’, kā arī pilnvarnieks un pilnvarotais – ‘tāds, kas saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai’ [1, 317; 6, 6/2, 189]: Daru zināmu, ka Saeima šā gada 12. janvāra sēdē atļāvusi deputātam A. Čepānim strādāt algotu darbu valsts pilnvarnieka amatā akciju sabiedrībā „Rīgas dīzelis“; Akcionāri var piedalīties pilnsapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību. Kā raksturotājs elements divdabis pilnvarotais sastopams vārdkopterminos pilnvarotais lietvedis – lietu pilnvarotais (substantivētā forma) – ‘diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku’ [6, 6/2, 190]. Pēc analoģijas darināts vārdkoptermins pilnvarotais tirgotājs kā ekvivalents angļu authorized dealer – ‘kādas iestādes pilnvarots cilvēks tirdzniecības darījumu veikšanai’ [5].

          Lietišķo terminu vidū ir arī tā saucamie afiksālie sinonīmi – termini, kas atšķiras pēc gramatiskā noformējuma, bet ir vienas saknes un izsaka vienu jēdzienu, piemēram, verbālie substantīvi ar izskaņu –šana un to bezpiedēkļa (flektīvie) derivāti: Privatizētā uzņēmuma kredītus saskaņā ar šā lēmuma 1. punkta nosacījumiem dzēš šo kredītu atmaksāšanas termiņu secībā ..;  Aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšanas gadījumā aizņēmējs noslēdz līgumu ar Finansu ministriju; Zemkopības ministrija apņemas nodrošināt otrajā punktā minēto kredītu atmaksu no 1994. gada 1. janvāra un atmaksāt visu summu līdz 1994. gada 1. jūlijam; Sabiedrības pamatdarbība ir piena savākšana, pārstrāde un realizācija. Šādiem terminiem raksturīga arī homonīmiska nozīme, kas dažkārt neļauj adekvāti uztvert lietišķo tekstu saturu, piemēram, vadīšana un vadība, maksāšana un maksa, pārvaldīšana un pārvalde: Minētās telpas iepriekšējā vadība ir iznomājusi SIA Dressmann Baltija; Ministrija .. saskaņā ar attiecīgu budžeta aprobāciju dod īstermiņa aizdevumus pašvaldībām to īstermiņa finansu vadības nolūkiem; Sabiedrības operatīvai vadībai Dalībnieku sapulce var iecelt pati vai piešķirt tiesības Valdei ievēlēt no sava vidus vai no citām personām vienu vai vairākus pārvaldniekus; AML operatīvajā pārvaldīšanā nodotais īpašums ir akadēmijas celtnes, iekārtas, aparatūra, inventārs un cita manta ..; Bankas valdes pienākumi un tiesības: ..veikt operatīvo Bankas darbības pārvaldi un nodrošināt Akcionāru pilnsapulces un Padomes lēmumu izpildi; Naturalizācijas iesniegumus pieņem un izskata Naturalizācijas pārvalde ..; Ja nekustams īpašums izsolē nolikts vienīgi tā īstās vērtības uzziņai .. tāda aizruna līdz ar pārējiem izsoles nosacījumiem noteikti jāpaziņo.

          Lietišķajos tekstos lietojamos terminus saista antonīmiskas attieksmes. Zināmos apstākļos par antonīmiem kļūst darbības subjekts un objekts, piemēram, adresants un adresāts, pilnvarotājs un pilnvarotais, apsūdzētājs un apsūdzētais. Dažkārt pretējas nozīmes raksturīgas subjektiem: atbildētājs  un prasītājs, darba devējs un darba ņēmējs. No vienas puses konkrētā kontekstā ir darbības veicējs (aktīvais elements) un no otras puses – darbības izjutējs (pasīvais elements). Mainoties nosacījumiem, atbilstoši teksta saturam tie var mainīties lomām. Šādas pretējas nozīmes termini ir plaši izplatīti lietišķajos tekstos, jo tajos parasti tiek aplūkoti visi iespējamie darbības aspekti no abu iesaistīto un ieinteresēto pušu viedokļa. Semantiskie antonīmi raksturo pretēju darbību veicējus vai darbības rezultāta izjutējus, arī nosauc pretējas darbības un reālijas: Ja prognozes par attiecīgo pārtikas preču iekšējā tirgus situācijas dinamiku ceturksnī (imports un eksports, patēriņš, pārstrāde, preču resursi) liecina par nepieciešamību veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, Zemkopības ministrija iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumu par attiecīgās pārtikas preces vai dzīvo mājlopu importa licencēšanu; Rakstu darba veikšanai melnrakstā vai tīrrakstā paredzēts laiks līdz 90 minūtēm; Valdes kompetencē ir .. lemt par darba līgumu slēgšanu un laušanu ar struktūrvienību vadītājiem ... Lietišķie termini veido antonīmiskus pārus, kas nereti sastopami vienā teikumā, ja runā par darbības subjektu un objektu. Lietišķo tekstu mērķis bieži vien ir dažādu pušu interešu reglamentēšana un saskaņošana, tāpēc antonīmu lietošana ir likumsakarīga: Nomnieks samaksā Iznomātājam par komunālajiem pakalpojumiem .. pēc noteiktajiem tarifiem un normām, kā arī samaksā nodokļus, par kuriem ir atbildīgs Iznomātājs; Akciju pārdevēja pienākums ir paziņot pircējam akciju pārdošanas motīvus ..; Banka var būt prasītāja un atbildētāja tiesā .. Antonīmi var būt viensaknes termini, kuru nozīmi diferencē izskaņas: Inspekcija un apdrošinātāji kopīgi izveido apdrošināto interešu aizsardzības fondu ..; Ja adoptētais vēlas iegūt informāciju par adopcijas apstākļiem un saviem miesīgajiem vecākiem un ja adoptētājs tam piekrīt, minēto informāciju likumos noteiktajā kārtībā sniedz attiecīgā bāriņtiesa vai valsts arhīvs; Pieteikumu par adopciju bāriņtiesa pieņem pēc adoptētāja vai adoptējamā pastāvīgās dzīvesvietas.

          Antonīmu derivācijā nozīmīga ir arī prefiksu loma, piemēram, produktīvi ir ne–, pirms–, pēc–. Antonīmiski var būt arī apakšjēdzienu terminu atributīvie raksturojošie elementi: mantiskais/nemantiskais ieguldījums; īstermiņa/ilgtermiņa noma; mutisks/rakstisks paskaidrojums: Akcijas var iegūt, nododot Dibinātāju pilnvarotā pārstāvja glabāšanā līdz Sabiedrības dibināšanai un pēc tam valdes rīcībā mantu, īpašuma un neīpašuma tiesības; Sabiedrībai ir tiesības .. iegādāties kustamo un nekustamo mantu tās uzdevumu veikšanai; Prokurora ir pilnvara, kas dod tiesības izdarīt visu veidu tiesas un ārpustiesas darbības un citas tiesiskas darbības, kuras ir saistītas ar tirdzniecības uzņēmumu darbību; Zemes var nodot īstermiņa (līdz pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem) nomā; Valsts kontrolierim ir tiesības .. pieprasīt un nekavējoties saņemt no ikvienas amatpersonas mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumu par tās rīcību (darbību vai bezdarbību); Turklāt jāievēro ierobežojumi, kādi likumdošanas aktos noteikti attiecībā uz akciju realizēšanu ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām.

          Lietišķo terminu sistēmai zināmā mērā raksturīga polisēmija. Kaut gan viena no pamatprasībām terminoloģijā ir vairīšanās no daudznozīmīgiem terminiem, tomēr praksē atšķirīgu jēdzienu nosaukšanai dažkārt izmanto vienu un to pašu terminu. Administratīvajā apakšstilā zīmogs ir gan lietvedības piederums (tāpat kā spiedogs), gan šī piederuma nospiedums, resp., dokumenta rekvizīts: Uz katras akcijas ir valdes locekļu paraksti un zīmogi; Pirms kases telpas un seifa (ugunsdroša skapja) atslēgšanas kasierim jāpārbauda, vai slēdzene, durvis un zīmogi nav bojāti; Iestādes, uzņēmumi un organizācijas .. dokumentu noformēšanai var lietot gumijas spiedogu; Pēc tam vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs apzīmogo iesniegumu ar vēlēšanu komisijas zīmogu ..; Pasts neatbild par satura iztrūkumu vai bojājumu tādos sūtījumos .., kuru .. zīmogi un iesaiņojums ir kārtībā ... Savulaik latviešu valodā lietoti barbarismi zieğelis (v. Siegel) un štempelis (v. Stempel), ko sastopam arī tagad nenormētā lietojumā. Zīmogs ir 19. gadsimta 70. gadu jaunvārds, kas, pēc K. Karuļa domām, atvasināts no vārda zīme un sastopams vispirms ar nozīmi ‘attēls’, bet mūsdienu nozīmi tas ieguvis tikai 20. gadsimta sākumā. Savukārt 20. gadu sākumā zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā šajā nozīmē akceptēts spiedogs. Vēlāk apzīmējumi diferencēti „zīmogs – apaļais, atšķirībā no spiedoga; spiedogs – stūra vai paraksta spiežamais“ [4, 2, 562]. Lai izvairītos no šo terminu homonīmijas, jaunizdotajos dokumentu noformēšanas noteikumos šķir zīmoga nospiedumu un zīmogu rīka nosaukšanai [8].

          Termins sods lietojams gan kā maksāšanas veida nosaukums – šajā gadījumā tas ir termina soda nauda sinonīms –, gan jebkura cita pārkāpuma rezultātā piespriestais sods: Administratīvā soda un kriminālsoda piemērošana vainīgajām personām neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt .. nodarīto kaitējumu; Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami disciplinārsodi, nosaka Latvijas darba likumu kodekss .. Praksē sastopamā termina sods vietā pieņemamāks būtu vārdkoptermins naudas sods [1, 391] vai – ar zināmu nozīmes niansi – soda nauda [1, 239]: Sods par braukšanu bez biļetes Ls 1,50; Sabiedrība var piedzīt no Dibinātāja par termiņā nenomaksāto summu soda naudu, aprēķinot 1 % mēnesī ..; Par braukšanu bez biļetes pasažierim ir jāmaksā naudas sods normatīvajos aktos paredzētajā apmērā; Ja ieguldītājs nepaziņo komisijai par akciju iegādāšanos .., komisija var uzlikt soda naudu juridiskajai personai līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, bet fiziskajai personai naudas sodu ... Ja daudznozīmīga termina lietošanai nav stabilu un senu tradīciju, acīmredzot būtu vēlams šķirt terminu nozīmes un lietot diferencētus terminus.

          Termins lieta nosauc priekšmetu ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju: Pārveidojot uzņēmumu statūtsabiedrībā, tā aktīvos nedrīkst iekļaut tās ķermeniskās lietas, intelektuālo īpašumu un vērtspapīrus .. Lietvedībā šo terminu lieto ar nozīmi ‘dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu’ (personiskā lieta), toties juridiskajā sfērā tā ir ‘procesuāla darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu), arī tiesas process, kā arī jautājumu kopums, kas no juridiskā viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai šajās attieksmēs saistītu personu un attiecīgu dokumentu kopums’ [6, 4, 684 – 685]: Disciplinārlietas nav ierosināmas .., ja pagājis gads no pārkāpuma izdarīšanas brīža; .. aktu paraksta persona, kura nodod lietas, un persona, kura pieņem lietas; .. tās [valodas prasmes pārbaudes lapas] paliek nodaļā un tiek pievienotas pretendenta personas lietai; Lēmuma noraksts jāpievieno tiesneša personīgajai lietai.

          Virsterminam lieta pakārtotā apakšjēdziena apzīmējums personas lieta var tikt aplūkots kā spilgts terminlietojuma variēšanas paraugs. Praksē šajā nozīmē sastopami četri varianti – personas, personiskā, personīgā un personālā lieta. Daudzveidība apzīmētāju formā izskaidrojama ar to, ka arvien vēl nav pietiekami nostabilizējies īpašības vārdu ar izskaņām –isks un –īgs šķīrums, kā arī ar izskaņas –isks pārmērīgu izplatīšanos latviešu valodā pēc krievu valodas izskaņas parauga. Terminoloģijā kā normētā forma fiksēta vārdkopa ar lietvārda ģenitīvu – personas lieta [1, 211].

          Vairākās nozīmēs tiek lietots termins muita – tas nosauc gan vietu /iestādi/, gan nodevu. Senāk iestādi sauca par muitnīcu [3, 101] (sal. liet. muitas un muitinė – muitnīca, muita [7, 292]). Arī tagad dažkārt tiek mēğināts praksē diferencēt šos terminus, pievienojot paskaidrojošo komponentu un veidojot vārdkopterminu: Atsevišķos gadījumos, uzrādot attiecīgās bankas garantiju, muitas iestāde var atlikt muitas samaksu uz laiku ..; Muitas tarifus nosaka procentos no preces vērtības ..; Juridiskajai personai, kas ieved Latvijas Republikā palīdzības sūtījumus, ir tiesības nemaksāt uz valsts robežas apgrozījuma un muitas nodokļus, ja muitas iestādē tiek uzrādīta Valsts ieņēmumu dienests izsniegta izziņa ..; Ārējās tirdzniecības ministrijai izvērtēt laikraksta „Muitas Vēstnesis’’ 1992. gada 4. numurā publicētā tirdzniecības darījumu klasifikatora atbilstību starptautiskajiem standartiem un attiecīgām muitas procedūrām.

          Lietišķajos tekstos sastopams daudznozīmīgs termins noma – gan nomas maksa, gan iestāde (šādā nozīmē proponēts arī nomātava [1, 253]), gan procesa nozīmē sinonīms terminam nomāšana. Pēc K. Karuļa domām, vārds noma ir apvidvārds (sal. liet. nuoma) un ienācis latviešu valodā ar sākotnējo nozīmi ‘nodeva’. Tās pašas cilmes ir arī senkrievu vārds ar nozīmi ‘procenti, uzvija’, kas figurē Novgorodas 11 – 13. gadsimta dokumentos (tāšu rakstos), bet 14. – 15. gadsimta dokumentā konstatēta vārda nozīmes maiņa tāpat kā latviešu valodā. Rietumlatvijā ar vārdu noma aizstāja aizguvumus īre, rente – 17. – 19. gadsimtā šo mantoto vārdu pazina galvenokārt Zemgalē un Kurzemē, bet ar 19. gadsimta likumu tulkojumiem (galvenokārt A. Stērstes redakcijā) vārds noma kļuva par visā latviešu valodā lietojamu terminu [4, 1, 630]. Tas plaši tiek lietots mūsdienās, kaut gan nereti sastopami arī aizguvumi īre un rente. Termins īre arī ir daudznozīmīgs (sal. īrēšana un īres maksa [1, 147; 223]). Šī leksēma ir aizguvums no viduslejasvācu (v. Heure) ‘īre, noma’. Vārdu plaši lietoja viduslaiku Hanzas kuģniecībā, un jau agri tas aizgūts latviešu valodā. Aizguvums minēts linu audēju šrāgā 1625. gadā [4, 1, 345]. Arī rente ir aizguvums no viduslejasvācu (v. Rente), kas savukārt ienācis no senfranču rente ‘ienākumi, peļņa’, kura pamatā ir lat. reddere 'gadskārtējie ienākumi, rente'). Latviešu valodā aizguvums minēts 17. gadsimtā, bet plašāk ieviesies 18. gadsimtā [4, 2, 115]. Mūsdienās vārds rente vēsturiskā nozīmē ir maksa par zemes vai mājas lietošanu, rentēt var lauku saimniecību [6, 6/2, 616]. Tas ir arī regulārs ienākums, ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību: Izīrētāja atteikumu atjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var apstrīdēt tikai tiesā; Ja nomas noteikumi netiek izpildīti, zemes iznomātājs var uzteikt zemes nomniekam nomas līgumu; Fonda izdevumi tiek segti no ieņēmumiem, kas tiek gūti no banku nodaļu privatizācijas un nekustamā īpašuma nomas maksas. Praksē sastopami arī šo sakņu verbi un analītiskas konstrukcijas: Noteikt, ka šajā lēmumā minētās ēkas likumā noteiktajā kārtībā var iznomāt arī ar izpirkšanas tiesībām; Firma izrentē ofisa [= biroja] telpas pilsētas centrā; Azartspēles atļauts organizēt ar savu vai nomā paņemtu inventāru ..

          Polisēmijai dažkārt tuva ir homonīmija – lietišķajos tekstos sastopami termini ar vienādu skanējumu un rakstījumu, bet ar dažādām, savstarpēji nesaistītām nozīmēm. Dažādās lietišķo terminu semantiskajās grupās iekļaujams termins postenis. Šis termins lietojams militārajā sfērā (sal. kr. пост, a. post, v. Posten, liet. postas, sargyba) un nosauc vietu, no kuras kaut ko novēro vai apsargā [6, 6/2, 324]. Organizatoriskajā, iestāžu administratīvajā struktūrā postenis tiek lietots arī kā ieņemamâ amata (parasti administratīvā) sinonīms (kr. пост, v. Posten, Stellung, Amt, liet. postas, tarnyba, pareigos). Šim terminam ir stabila vieta grāmatvedības terminu sistēmā, kur par posteni sauc finanšu dokumenta, budžeta daļas, kurā norādīts ieņēmuma avots, ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms [6, 6/2, 324] – kr. статья, v. Posten, Position; a. Item [1, 324] (sal. liet. straipsnis, pozicija). Arī latviešu valodā ir bijis cits termins šajā nozīmē – 1921. gada Terminoloģijas komisija piedāvājusi terminu grāmatvedības statenis [2, 733] un tas iekļauts arī vārdnīcā [11, 8]. Mūsdienu lietojumā nostiprinājies termins postenis: Akcionāru mazākuma pieprasījums jāievēro tikai tādā gadījumā, ja mazākums apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību.

           Homonīms ir termins rezolūcija – ‘dokuments, kurā atspoguļoti apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml. lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi’ un ‘uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts, piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas lēmums, norādījums par kādu rīcību’ [6, 6/2, 639]: Sapulces dalībnieki nolemj ar rezolūcijas tekstu iepazīstināt rūpnīcas vadību; Daru zināmu, ka Saeima šā gada 26. septembra sēdē nolēma nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību .. uz ANO Drošības padomes 1995. gada 15. decembra rezolūcijā nr. 1031 paredzēto pilnvaru laiku; Rezolūcijai uz dokumenta jābūt datētai un parakstītai.

          Termini ikdienā nepieciešami ikvienā iestādē, tāpēc svarīgs priekšnosacījums ir vienotas terminoloģijas lietošana. Praksē lietišķajos tekstos vērojama terminu lietošanas daudzveidība. Savukārt terminu dažādība, piemēram, sinonīmu vai variantu pastāvēšana nodrošina izteiksmes variēšanas iespējas, taču tiem jāiekļaujas kopējā terminoloģijas sistēmā.

[1] Citētie lietišķie teksti ņemti no dažādiem dokumentiem (lēmumiem, līgumiem, likumiem, memorandiem, nolikumiem, noteikumiem, paziņojumiem, protokoliem, satversmēm, statūtiem), citētajos teikumos labotas valodas kļūdas.

Vēres

1. Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini. Rīga, 1995, 911. lpp.

2. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1921. Nr. 7.

3. Juridiskās terminoloģijas vārdnīca. Sast. J. Lauva, H. Blese. Rīga, 1942.

4. Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga, 1992. 1. – 2. sēj.

5. Ķirīte M. Jaunākais terminoloģijā. Labrīt. 1995. 7. febr.

6. Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga, 1972. – 1996. 1. – 8. sēj.

7. Lietuviešu – latviešu valodas vārdnīca. Rīga, 1995.

8. LR Ministru kabineta noteikumi nr. 154. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. Rīga, 1996.

9. Skujiņa V. Normatīvuma specifika zinātniskajā terminoloģijā// Latviešu valodas kultūras jautājumi. Rīga, 1989, 25. laid.

10. Skujiņa V. Zinātniskās terminoloģijas izstrādes principi. Rīga, 1993.

11. Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. Rīga, 1922.

TERMINOLOGY IN BUSINESS TEXTS

Lexical and semantic classification

Regīna Kvašīte

S u m m a r y

In the administrativve sphere, various economic, financial, accounting, statistical, judicial and other terms are used very extensively in various types of documents. These interrelated terms are usually grouped under the category “busines terminology”. There are many terms of this type, and when they are systematized, they are usually arranged by the sectors which they represent. This article provides a classification of business terms in accordance with lexical and semantic characteristics.

The article out eight semantic groups of terms: (1) names for various genres of business and normative documents (minutes, regulations, etc.); (2) terms which describe jobs and types of activity (expert, bookkeeper, ec.); (3) names for the subjects of operations (defendant, lessor, etc.); (4) names for the object s of operations (property, product, etc.); (5) names for structural elements and requisites in documents (date, siganture, etc.); (6) names for various office supplies (paper clip, seal, etc.); (7) names for various types of payments (honorarium, tax, etc.); (8) names for various activities (audit, nullification, etc.).

There are specific reciprocal relation among terms from the different semantic groups, as well as within individual groups. The main relationships specified by the author are: (a) synonymical relationships (absolute synnyms as in the case of native language and international term; affixal synonyms, etc.); (b) antonymical relationships, illustrating the significant role of prefixes (non–, pre–, post–) in the derivation of antonyms; and the presence of (c) polysemy and (d) homonymy in the system of business terminology.

     

 
Jūs esat 5479825. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs