Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latviešu valodas pētnieki > Regīna Kvašīte > Publikācijas     
   Lietišķie termini dažādās vārdnīcās     

Drukāt         

    
      

Regīna Kvašīte

Lietišķie termini dažādās vārdnīcās

Oficiālajā komunikācijā izmanto lietišķā stila apakšstilu - administratīvā, juridiskā un diplomātiskā – dokumentus, un katram no tiem ir savas funkcijas, savdabīgs valodiskais noformējums. Šajos tekstos plaši tiek lietoti vairāku saskarnozaru - ekonomikas, tirdzniecības, finanšu, grāmatvedības, tieslietu, statistikas u.c. - termini. Tā kā šo nozaru termini /turpmāk pēc funkcionēšanas sfēras šie termini nosacīti tiks saukti par lietišķajiem terminiem/ nepieciešami ikvienas iestādes darbā gan mutvārdu saziņā, gan dokumentvedībā, īpaši svarīgs priekšnosacījums ir vienotas terminoloğijas izstrādāšana un lietošana. Viens no saskaņotu, standartizētu lietišķo terminu ieviešanas un popularizēšanas veidiem ir to fiksēšana dažādās – terminu un vispārīgās leksikas -vārdnīcās.

Kopš tā laika, kad sākās darbs pie latviskas zinātniskās terminoloğijas, lietišķajā saziņā lietojamiem terminiem vienmēr tikusi pievērsta īpaša vērība. 1919.gadā izveidotās Terminoloğijas komisijas sastāvā darbojās Juridiski-ekonomiskā sekcija. Tā (tāpat kā citas sekcijas) savus ieteikumus un darba rezultātus publicēja “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā” (IMM)[1] plašai apspriešanai, cerot saņemt priekšlikumus un atbilstoši tiem labot nepiešamos terminus. Parasti terminu sarakstu beigās pievienots šāds aicinājums: “Terminoloğijas komisija uzaicina visus, kam rūp zinātnisku terminu noskaidrošana latviešu valodā, iesūtīt … iebildumus un atsauksmes par še iespiestiem terminiem, uzrādot tanī vietā citus, kuri, pēc viņu domām, zīmīgāki vai daiļskanīgāki. Terminus, pret kuriem būs celti iebildumi, aplūkos vēlreiz parastā kārtā, un tad, kopā ar pārējiem viņus atzīs par galīgi pieņemtiem” (IMM 1920, 462). Šī sekcija vairākkārt mainījusi savu nosaukumu un tāpēc tās pieņemto terminu saraksti publicēti “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā” ar dažādiem virsrakstiem. Tajos vērojama terminoloğiska nekonsekvence vārda finanses lietojumā. Iespējams, ka dažos gadījumos tā ir redakcionālas dabas /publicējumos atspoguļota arī darba grupas nosaukuma maiņa/: juridiski-ekonomiskā sekcija (IMM 1920, II); finansu-ekonomiskā sekcija (IMM 1920, IX); finansu zinātnes termini (IMM 1921, IV); finanšu zinātnes termini (IMM 1921, V); tautsaimniecības sekcija (IMM 1921, VII); finanšu un tautsaimniecības sekcija (IMM 1921, IX). Vēlāk vārdnīcā terminu kopojuma nosaukumā saglabāts nosaukums Tautsaimniecības un finanšu zinības. Arī pašlaik termins finanses sagādā zināmas grūtības, jo atšķiras tā fiksējums vārdnīcās un praktiskais lietojums. Teiktais attiecas uz daudzskaitļa ğenitīvu finanšu - praksē gan biežāk finansu (arī ministrijas nosaukumā). Atsevišķā nodaļā “Zinātniskās terminoloğijas vārdnīcā” publicēti tieslietu zinātnes termini, kas arī ietilpst lietišķo terminu kopumā (ZTV 1922, 4-38).

Vārdnīcas sastādītāji, raksturojot savas terminoloğiskās darbības principus, priekšvārdā uzsver: “Ja pareiza, precīza latviska nosaukuma zināmam teicienam nebija, tad viņu vajadzēja radīt. Papriekš meklēja latviskus nosaukumus, kas būtu puslīdz sinonīmiski vajadzīgam jēdzienam, un pūlējās, pārgrozot dažreiz drusku viņu /nosaukumu/ gramatisko formu, pielaikot vajadzīgā jēdziena apzīmēšanai… ja tā rīkoties nevarēja, tad vajadzēja svešu valodu nosaukumus tieši tulkot, gan ne burtiski, bet pieskaņojot jauno vārdu vispārīgi latviešu valodas garam. Ja attiecīgā jēdziena apzīmējumam dažādās valodās drusku variējās viņa etimoloğiski-semasioloğiskā būtība, tad komisija pūlējās ņemt latviskošanai šo vārdu no tās tautas valodas, kuras valodiskās domāšanas veids attiecīgo jēdzienu sfērā pēc iespējas saskan ar latviešu valodu, un tad šo apzīmējumu tulko” (ZTV 1922).

Salīdzinot “Zinātniskās terminoloğijas vārdnīcā”, kā arī vēlāka laika vārdnīcās publicētos terminus ar pašreiz lietišķajos tekstos lietojamiem terminiem, var konstatēt vairākas atbilsmju grupas. Ir ne mazums terminu, ko plaši lieto mūsdienu lietvedības praksē: pieprasījums (33)[2], noilgums (11), darījums (31), maksa (33), noiets (31), aizņēmums (12), piegāde (24), atvilkums (10), aizbildnis (5), līgumsods (5), virsvērtība (26). Viena daļa lietišķo terminu ir pēc būtības identiski, taču ar savam laikam atbilstošu ortogrāfiju, piem., ar īsajiem patskaņiem mūsdienās lietojamo garo patskaņu vietā: aktivs (7), naudas sistema, valuta (11), virsrevizija (10), dublikats (12), kalkulacija (13), akreditivs (7), obligacija (19), spekulacijas cena (33). Šajā grupā galvenokārt ietilpst internacionāli termini, jo svešvārdi ir tas leksikas slānis, kura rakstības normas laiku pa laikam tika mainītas. Pareizrakstības atšķirības vērojamas arī terminos kopzuma (17 – nodokļu kopzuma), numizmatika (19), paraša (20), kad mūsdienās būtu rakstāms attiecīgi kopsumma, numismātika, paraža. Līdzīga situācija ir arī apmēram pēc divdesmit gadiem izdotajā “Tautsaimniecības skaidrojošajā vārdnīcā” (TSV) - darba polītika (296); dēbets (321); dokumenta kōpija (362); duplikats (362) - vācu Duplikat; imnitāte (362); finanšana (450); financists; finanču grāmatveīîba (457) /iespējams, ka vācu valodas verba finanzieren ietekmē/. Laika gaitā vâādnīcās un citās terminu publikācijās ir modificējušies - mainījusies to struktûra, piem., vārdkopterminu vietā plašāk izplatījušies salikteņi – tieši salikteņu darināšana mūsdienās ir viena no raksturīgākajām terminveides tendencēm (tirdzniecība mazumā (ZTV 30) - mazumtirdzniecība; tirdzniecība  vairumā (ZTV 21) – vairumtirdzniecība; izvedu muita (ZTV 10) - izvedmuita, papildu kredīts (ZTV 12) – papildkredīts; šķīrēju tiesa (ZTV 6), lai gan turpat tālāk lietots salikteņtermins nosacījums par padošanos šķīrējtiesai (36) – šķīrējtiesa; darba spēja (IMM 1921, XI; ZTV 29) - darbspēja; darba spēks (TSV 297) - darbaspēks; rokas grāmata (JTV 1942, 143) - rokasgrāmata; rokas nauda (JTV 1942, 143) - rokasnauda, parauga statūti (JTV 1942, 119) – paraugstatūti, formas ar defisi dibinātājs-biedris (ZTV 36) – dibinātājbiedrs, lietpratējs-ierēdnis (ZTV 38); gramatiskais noformējums, piem., dzimte (pakets /akciju pakets, kontrolpakets/ (TSV I, 28), akcepte; klaušas, bet kā sinonīms arī klauši (IMM 1920, XI); šifra (JTV 1942, 158)), deklinācija (kvīte (ZTV 14), biedris (ZTV 36), likma, eksportiers (VLTT 13), importiers (VLTT 17)) vai nozīme: aploksne (ZTV 8) /bandroles nozīmē – par to liecina krievu un vācu valodas atbilsmes/. Agrāka laika vārdnīcās sastopami no mūsdienu viedokļa novecojuši termini (uzlēsums, uzlēse (ZTV 18) ‘uzrēķins’, pienāksnieki (ZTV 14) ‘klienti’, ietekums (ZTV 27) ‘ienākums’, iedirbe (ZTV 9) ‘iestrāde’, lēsvedība (ZTV 34) ‘rēķinvedība’, lēsvedības, grāmatvedības statenis (ZTV 8) ‘rēķinvedības, grāmatvedības postenis’, bruņogs (ZTV 10) ‘ğerbonis’, staiguļu tirdzniecība (ZTV 22) ‘iznēsājuma tirdzniecība’). Daļa šādu novecojušo terminu mūsdienās atgriežas lietišķās terminoloğijas apritē (pārums (ZTV 13), rūpals (ZTV 28), noilgums (ZTV 4; 11) - A.Stērstes jaunvārds (Birziņa 9).

Lietišķo terminu vârdnīcās 20.gadsimta pirmajā pusē fiksēti dažādi sinonīmiski termini - daļa no šiem sinonīmiem saglabājusies līdz mūsdienām, toties citi sinonīmi laika gaitā pakāpeniski izzuduši vai arī diferencējusies to nozīme. Visbiežāk kā sinonīmi minēti svešvārds un pašvalodas termins, bet to fiksēšanas veids ir dažāds. Bieži vien pirmajā vietā minēts citvalodu cilmes termins /mūsdienu praksē parasti pirmajā vietā tiek minēts ieteicamākais termins, bet grūti pateikt, vai šis princips attiecināms arī uz iepriekšējo gadu terminu publikācijām/: reklamacija, iebildums (IMM 1921, IV); kompensacija, atlīdzināšana (IMM 1921, V); protests, iebildums (IMM 1920, IX); paritate, vienvērte (IMM 1920, XI); maklers, starpnieks (VLTT 22); cirkulārs, apkārtraksts (VLTT 34); Sastopams arī pretējs terminu izvietojums – pirmajā vietā minēts latviskais termins: izredze, vakance (VLTT 31); lietpratis, eksperts (ZTV 6). Vienvārda internacionālam terminam blakus minēti vārdkoptermini, kuru sastāvā ir gan latviski, gan svešvalodiski elementi: testators, testamenta taisītājs (IMM 1920, II); trasants, vekseļa devējs (IMM 1920, XI); trasats, vekseļa maksatajs (IMM 1920, XI); kurtaža, maklera atlīdzība (ZTV 15); skonts, konta atlaids (IMM 1920, XI); obligacija, ķīlu zīme (IMM 1920, IX); adopcija, pieòemšana bērna vietā (IMM 1921, IV) - sinonīmiska paskaidrojoša izteiksme /vārdnīcā adoptēšana, pieņemšana bērna vietā (ZTV 7)/; revers, monetas mugurpuse (ZTV 30) /iespējama drukas kļūda - pašlaik lieto terminu reverss/. Jāpiebilst, ka sinonīmi atspoguļo arī citas termina reverss nozīmes, kas minētas mūsdienu valodas vārdnīcā /tās ir pavisam 5/: ‘2. kap. Tirdzniecības tiesībās – saistība, solījums, kuru paraksta, ieķīlājot (ko). 3.Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim’ (LLVV 1987, 6(2), 634): garantijas vēstule, reverss (TSV 4, 497). Sinonīmi var būt vienai no vārdkoptermina sastāvdaļām: tranzita, caurvedu muita (IMM 1920, XI); komisijas (starpniecības) darījums (ZTV 14). Dažkārt latviskais sinonīms ir iekavās aiz svešvārda, tāpēc to var uztvert arī kā paskaidrojumu, piem., dublikats (divotnis) (ZTV 12); koncesija (tirgošanās atļauja) (ZTV 15). Retāk sastopami ar saikli jeb saistīti termini, kas liecina par to absolūto viennozīmību, piem., formulāri jeb veidlapas (TSV 4, 497). Dažkārt sinonīmiski ir divi vai vairāki latviešu valodas termini: dieninieks, dienas strādnieks, algadzis (IMM 1920, IX); grāmatvešana jeb grāmatu vešana (arī grāmatošana vai iegrāmatošana) (TSV 4, 542) - ar šādiem paskaidrojumiem šis termins fiksēts vārdnīcā.

Par terminu saskaņošanu un precīzāko izteiksmes līdzekļu izvēli domāts dažādos laikos. Termini nav sastinguši valodas elementi, tāpēc dažādu laiku vārdnīcās līdz pat mūsu dienām var vērot terminu pārveidi, var atrast terminus, kas atšķiras no iepriekšējā publicējuma. Zināmā mērā šīs izmaiņas determinē prakse - ja praksē nostiprinās kāds terminlietojums, kas nav pretrunā ar valodas normām un konkrētās nozares terminu sistēmu, tas ir piemērots vispārējai lietošanai. Ar laiku var diferencēties terminu formas atbilstoši to nozīmēm, piem., darba vieta ‘darbošanās vieta’ un darbavieta ‘iestāde’. Reizumis šādu terminu nozīmju diferencēšanos var ietekmēt citas valodas, piem., audits (a. audit/ing/) un auditors (a. auditor) dažkārt praksē tika lietoti ar nozīmi ‘revīzija (revidents)’. Pašlaik katram no šiem sinonīmiskajiem terminiem ir nostiprinājusies diferencēta nozīme: auditors - ‘persona, kuru kā kompetentu speciālistu uzaicina pārbaudīt kāda uzņēmuma vai amatpersonas darbību, lai konstatētu stāvokli un precizētu tuvāko rīcības programmu (vai darbība ir droša, vai nedraud bankrots, vai nav jāveic kādi īpaši pasākumi darbības stabilizēšanai, uzlabošanai vai tamlīdzīgi), bet audits (arī auditēšana) - ‘darbība, ko veic auditors’. Savukārt “kāda uzņēmuma vai amatpersonas darbības (galvenokārt finansiālās un saimnieciskās darbības) pārbaude, ko veic šim uzdevumam pilnvarota persona, lai kontrolētu darbības pareizību un likumību un pēc tam sniegtu ziņojumu pilnvarotājai institūcijai, tāpat kā līdz šim saucama par revîziju, bet pilnvarotā persona - par revidentu” (Skujiņa 1994). Šīs nozīmju starpības nostiprinātas arī pašlaik plašākajā ekonomikas terminu vārdnīcā (audits; auditors – ELDO 49; revidents; revīzija – ELDO 353).

Daļa populārāko lietišķo terminu (tāpat kā citu nozaru terminu) iekļauta ari vispārīgās leksikas vārdnīcās, parasti norādot konkrēto nozari, kurā lieto šo terminu. Šim nolūkam ir izstrādāta vienota norāžu sistēma, taču tās dažādās vārdnīcās var būt atšķirīgas. Piemēram, “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV) lietišķie termini marķēti ar norādēm ekon. - ekonomika; fin. - finanšu termins; grāmatv. - grāmatvedība; jur. - jurisprudence. Savukārt “Latviešu valodas vārdnīcas” (LVV) sastādītāji šādas konkretizējošas nozaru norādes, izņemot folklorā lietotos vārdus, nedod. Lietišķos terminus sastopam arī tulkojošajās vairākvalodu vārdnīcās, un tas ir saprotams, jo tieši terminu atbilsmes tulkotājiem ir jāpārzina, un tās sagādā ne mazums grūtību. Ilustrācijai izvēlētas dažas pēdējā desmitgadē izdotas divvalodu vārdnīcas. “Latviešu-krievu vārdnīcā” (LKV) šādi termini apzīmēti ar saīsinājumiem dipl. - diplomātija; ek. - ekonomika; fin. - finanšu /vārdnīcā finansu/ termins; grāmatv. - grāmatvedība; jur. - jurisprudence. “Angļu-latviešu vārdnīcā” (ALV) saīsinājumu sistēmā ir norādes dipl. - diplomātija; fin. - finanses; grāmatv. - grāmatvedība; jur. - jurisprudence; kom. - komercija; arī parl. - parlamenta termins. Savukārt “Vācu-latviešu vārdnīcā” (VLV) iedalījums iekļauj gan norādes uz nozari: ek. - ekonomika; grāmatv. - grāmatvedība; jur. - juridisks termins; pol. -politisks termins; tirdzn. - tirdzniecība, gan uz piederību noteiktam stilam: kanc. - kancelejas stils. Kā redzams no minētajiem saīsinâjumu paraugiem, kopumā vērojama tendence izdalīt apmēram vienas un tās pašas nozare, kaut gan zināmas atšķirības dažādās vārdnīcās tomēr vērojamas.

Skaidrojošajās literārās valodas vārdnīcās sastopami vārdi, kuru vienīgā nozīme ir termina nozīme: titulsaraksts - ‘ekon. Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm’ (LLVV 1991, 7(2), 562)[3]; saldo - grāmatv. ‘Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām’ (LLVV 1989, 7(1), 166).

Termina nozīme var būt tikai viena no literārās valodas leksēmas nozīmēm, - tādos gadījumos attiecīga norāde pievienota tieši šai nozīmei (un tā var nebūt pirmā). Dažkārt var tikt minēta lietošanas sfēra, nevis nozares pieņemtais saīsinājums, kā arī netieša norāde uz nozari skaidrojumā: lieta - ‘1. Priekšmets (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju); 2. Pasākums, darbība; 3. Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu; 4. jur. Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu)’ (LLVV 1980, 4, 684-686); postenis - ‘1. Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā. 2. Viens vai vairāki cilvēki, kas (ko) novēro vai apsargā. 3. Ieņemamais (parasti administratīvais) amats. 4. fin. Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms’ (LLVV 1987, 6(2), 324); amortizācija – ‘1. ekon. Pamatfondu (ēku, mašīnu u.tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu. 2. tehn. Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.’ (LLVV 1972, 1, 167-168).

Šajās vārdnīcās ne vienmēr atrodamas tieši zinātniski pamatotu terminu formas, jo literārās valodas vārdnīcas uzdevums ir fiksēt esošo valodas stāvokli, tās nevar uzskatīt par normējošiem leksikogrāfiskiem krājumiem, tāpēc, piem., LLVV atrodam gan atskaiti /pārskata nozīmē/, gan orgānu /institūcijas nozīmē/, gan kvartālu /ceturkšņa nozīmē/. Dažkārt pie vārdiem, kas neapšaubāmi pieder pie lietišķajiem terminiem, vispār nav minētas nozares (domājams, ka līdzīga situācija ir arī ar citu nozaru terminiem), piem., kredīts - ‘1. Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi /šajā nozīmē šķirklī iekļauti arī vairīki vīrdkoptermini - īstermiņa kredīts; ilgtermiņa kredīts; lauksaimniecības kredīts; komerciālais kredīts.[4] 2. Grāmatvedības grāmatā /netiešais skaidrojums/ - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.’ (LLVV 1980, 4, 416); atskaitījums – ‘…atskaitītā naudas summa” (LLVV 1972, 1, 435); līgumsods - ‘Sods par līgumsaistību neizpildi’ (LLVV 1980, 4, 693); aizņēmums – ‘Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi’ (LLVV 1972, 1, 93); aplēse - ‘Rezultāts - aplēst; aprēķins’ (LLVV 1972, 1, 227) - šī termina vietā mūsdienās izplatījies tieši skaidrojumā minētais termins aprēķins (ELDO 1995, 28). Diskusija par šo terminu lietošanu bijusi arī J. Endzelīna darbības laikā, un tas atspoguļojas valodas kultūras padomu krājumā (VPJ). K. Karulis etimoloğijas vārdnīcā min, ka vārds rēķins (substantîvs no verba rēķināt - viduslejasvācu aizguvuma) ieviests 19.gadsimtā, vairākkārt mainot dažādas formas - mūsdienu formā pirmoreiz fiksēts 1872.gadā. (LEV 2, 113-114). Savukārt vārda lēse nozīme ‘skaitīt, rēķināt’ izveidojusies vai nu no ‘uzņemt, uzlasīt (pa vienam, pēc kārtas)’, vai no vārda attiecinājuma uz pavedienu kārtošanu auduma metos (‘skaitot kārtot’). 20.gadsimta 20.gadu sākumā akceptēts par matemātikas terminu (LEV 1, 517). Dažos mūsdienu lietišķajos tekstos līdz šim laikam saglabājies novecojis termins aplēse, piem., 1995.gada 9.februārī pieņemtajā likumā “Par uzņēmumu ienākumu nodokli” ir nodaļa “Nodokļa aplēse un maksāšanas kārtība”.

Zināma daļa literārās valodas vārdnīcas materiāla laika gaitā noveco. Pašlaik uz iepriekšējo gadu ekonomikas un saskarnozaru terminoloğiju jālūkojas piesardzīgi, jo notikušās pārmaiņas sabiedrības dzīvē vistiešāk atspoguļojas lietišķajā terminoloğijā. Daļa savulaik neatzīto un nelietoto (vai tikai vēsturiskos tekstos) terminu var atrast literārās valodas vārdnīcā, kur tie minēti ar norādi neaktuāls (neakt.) vai piebildi atttiecas uz kapitālistisko iekārtu, kapitālistisko sabiedrību (kap.), arī vēsturisks, attiecas uz agrākajiem laikiem (vēst.), bet šī saikne var tikt uzsvērta arī skaidrojumā: akcīze - neakt. ‘Netiešais nodoklis, ko kapitālistiska valsts uzliek iekšzemē ražotām plaša patēriņa precēm un ko ieskaita preču pārdošanas cenā’ (LLVV 1972, 1, 143); kurtāža - kap. ‘Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā’ (LLVV 1980, 4, 510); kadastrs – 1.’Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām); 2. vēst. Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai)’ (LLVV 1980, 4, 76).

Tomēr ne vienmēr vispārīgās leksikas vārdnīcās būs atrodami specifiski atsevišķu nozaru termini, tie apkopoti dažādās speciālās vārdnīcās. Mūsdienās vispieprasītākās un visbiežâk izdodamâs ir tieši lietišķajā sfērā lietojamo terminu vārdnīcas. Kopš pirmās uz zinātniskiem pamatiem veidotās terminoloğijas vārdnīcas iznākšanas 1922.gadā laisti klajā daudzi un dažādi lietišķo terminu krājumi (kopumā ap 35)[5]. Tie ir gan terminu biļeteni: “Ekonomisko zinātņu termini” (1948); “Valsts un tiesību zinātnes terminu projekti” (1951); “Starptautisko tiesību terminu projekti” (1953); “Kriminālistikas terminu projekti” (1980), kas iznāca kā žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” pielikumi, pēc tam atsevišķās brošūrās - “Lietvedības termini” (1990); “Apgādes, tirdzniecības un finanšu lietvedības termini” (1990), gan vārdnīcas - divu vai vairākvalodu tulkojošās vārdnīcas, piem., E. Dravnieces (tolaik rakstīts Elvira Dravnieks) “Vācu-latviešu tirdznieciskā terminoloğija” (1935), dažādas vairākvalodu juridisko terminu vārdnīcas (1942; 1970; 1994), gan skaidrojošās - “Tautsaimniecības vārdnīca” (1943-1944) (tā nav pabeigta - iznākuši 4 sējumi - līdz burtam G). Latviski izdoti arī daži no krievu valodas tulkotie lietišķo terminu kopojumi, piem., “500 vārdu. Īsa politikas, ekonomikas un tehnikas terminu vārdnīca” (1964); “Ekonomikas terminu skaidrojošā vārdnīca” (1981). Ilgu laiku īpaši pieprasītas bija krieviski latviskās terminu vārdnīcas, savukārt pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst angļu un latviešu lietišķo terminu sastatījums, tāpēc bieži izdod specializētas divvalodu – latviešu un angļu - vārdnīcas. No jaunākajiem latviski angliskiem (un otrādi) izdevumiem varētu minēt šādas vārdnīcas: “Latviešu-angļu juridisko terminu vārdnīca” (1993); “Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca” (1997). Nereti abām šīm valodām pievienoti terminu ekvivalenti krievu un/vai vēl kādā citā svešvalodā: “Angļu-latviešu-krievu finanšu grāmatvedības skaidrojošā vārdnīca” (1993); “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini latviski, angliski, vāciski, krieviski” (1995).

Diemžēl mūsdienās terminu vārdnīcas izdod dažādas iestādes, savstarpēji nesaskaņojot un nekoordinējot savu darbību. Latvijā terminoloğijas saskaņošanai un vienotas terminoloğijas izstrādei ir nodibināta Terminoloğijas komisija, tieši šīs komisijas apstiprinātie termini un terminu vārdnīcas uzskatāmas par normatīvām. Dažādie lietišķo terminu krājumi dod iespēju izsekot atsevišķu terminu formu vai nozīmes maiņai. Īpaši noderīgas šajā ziņā ir tulkojošās vairākvalodu terminu vārdnīcas. Tomēr daudzajās terminu vārdnīcās, īpaši tajās, kas izdotas bez Terminoloğijas komisijas ziņas vai nesaskaņojot ar tās pieņēmumiem, sastopamas dažādas terminu formas vai to varianti, kas neiekļaujas terminu sistēmā, ne vienmēr ir precīzi un pamatoti.

Izmantotā literatūra un saīsinājumi

J.Baldunčiks. Anglicismi latviešu valodā. R.: Zinātne. 1989.

L.Birziņa. Latviešu juridiskās terminoloğijas attīstība XIX-XX gs. R.: LU. 1991.

V.Skujiņa. Ja noteikumi paredz revīziju... // Labrīt. 14.06.94.

ALV - Angļu-latviešu vārdnīca. R., 1995. - 1324 lpp.

ELDO - Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini. R., 1995

ET- Ekonomikas termini. R., 1975

IMM - Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1920-1921

JTV - Juridisko terminu vārdnīca. R., 1942

LEV - K. Karulis. Latviešu etimoloğijas vārdnīca. 1.-2.sēj. R., 1992

LKV - Latviešu-krievu vārdnīca. R., 1979

LLVV - Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.-8.sēj. R., 1972-1996

LVV - Latviešu valodas vārdnīca. R., 1987

TSV - Tautsaimniecības vārdnīca. R., 1943-1944

VLV - Vācu-latviešu vārdnīca. R., 1990

VLTT - E. Dravnieks. Vācu-latviešu tirdznieciska terminoloğija. R., 1935

VPJ - Valodas prakses jautājumi. Red. J. Endzelīns. R., 1935

ZTV - Zinātniskās terminoloğijas vārdnīca. R., 1922

             Lietišķo terminu vārdnīcas

1. Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīca. Sast. I. Matisone, I. Blumfelde, L. Krieviņa, A. Ķēbere, A. Valujevs. R.: Jāņa sēta. 1997. - 239 lpp.

2. Apgādes, tirdzniecības un finanšu lietvedības termini. LZA TK 61.biļetens. R.: Zinātne. 1990. - 95 lpp.

3. Būmanis A. Civiltiesību terminoloğijas vārdnīca (pielikums pie Tieslietu Ministrijas Vēstneša nr.3). R., 1937. - 76 lpp.

4. Dravnieks E. Vācu-latviešu tirdznieciska terminoloğija. R.: Grafika. 1935. - 35 lpp.

5. Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas terminu vārdnīca. Sast. aut. kol. V. Skujiņas vadībā. R.: LIC. 1.d. /A-D/,1994. - 123 lpp.

6. Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini. R., 1995. - 911 lpp.

7. Ekonomikas termini. Zinātniskā un tehniskā terminoloğija. 11.sēj. R.: Liesma. 1975. - 598 lpp.

8. Ekonomikas terminu vārdnīca latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, lietuviešu, igauņu valodā. Sast. J. Porietis. R.: LU. 1992. - 163 lpp.

9. Ekonomisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai latviešu un angļu valodā. Sast.darba grupa N. Grostiņa un A. Pudula vadībā. R.: Ekonomisko reformu institūts. 1997. – 111 lpp.

10. Ekonomisko zinātņu termini. LPSR ZA Vēstis. R., 1948. Nr.6 - 16.-20.lpp.; Nr.7 - 21.-32.lpp; Nr.8 - 33.-35.lpp.; Nr.10 - 63.64.lpp.

11. Īsa ekonomiska vārdnīca (G.Kozlova, S.Pervušina red.). R.: LVI. 1959. - 346 lpp.

12. Juridiskās terminoloğijas vārdnīca. Sast. J. Lauva, H. Blese. R.: Latvju grāmata. 1942. - 336 lpp.

13. Juridisko terminu vārdnīca. Sast. aut. kol. O. Grīnberga red. ZTT 8.sēj. R.: Liesma, 1970. - 499 lpp.

14. Juridisko terminu vārdnīca. Darba grupas vad. I. Krastiņš. R: Nordik, 1998. – 302 lpp.

15. Juridisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai. Sast. V. Skuja. R.: Ekonomisko reformu institūts. 1997. – 111 lpp.

16. Krastiņš I. Valsts un tiesību teorijas termini. R.: LVU. 1989. - 34 lpp.

17. Krievu-latviešu grāmatvedības terminu vārdnīca. R.: firma “AFS”. 1994. - 47 lpp.

18. Krievu-latviešu juridisko terminu vārdnca. Red. J.Alfejeva. R.: Alkor. 1993. - 206 lpp.

19. Kriminālistikas terminu projekti. LPSR ZA Vēstis. R., 1980. Nr.1. - 156 lpp.

20. Krūmkalne L., Kukle S., Landsbergs A., Petersons L. Angļu-latviešu-krievu finanšu grāmatvedības skaidrojošâ vāīdnîca. R.: SIA “Mācību grāmata”. 1993. - 100 lpp.

21. Latviešu-angļu juridisko terminu vārdnīca. R., 1993. - 175 lpp.

22. Latviešu-krievu, krievu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. J. Vēbera red. R.: Rasma. 1994. - 487 lpp.

23. Lietvedības termini. LZA TK 59.biļetens. R.: Zinātne. 1990. - 83 lpp.

24. Meikališa Ā. Kriminālprocesuālo terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Raka. 1998. – 299 lpp.

25. Moisejevs A., Petrosjans K., Piïipenko N.. Ekonomikas terminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Zvaigzne. 1981. - 332 lpp.

26. Ošleja I. Franču-latviešu ekonomikas terminu mazā vārdnīca. R. 1998.

27. 500 vārdu. Īsa politikas, ekonomikas un tehnikas terminu vārdnīca. Sast. J. Borodins. R.: LVI, 1964. - 196 lpp.

28. Politiskās ekonomijas termini latviešu, krievu, angļu, vācu un franču valodā (sast. A. Briede, J. Porietis). R.: LVU. 1975. - 131 lpp.

29. Politiskās ekonomijas vārdnīca (J. Borisova, V. Žamina un M.Makarovas red.). R.: Liesma. 1965. - 263 lpp.

30. Russko-latišsko-anglijskij slovarj osnovnih terminov po ekonomike. R.: LIC. 1991. - 49 s.

31. Skaidrojošā vārdnīca ekonomikas bakalauram. R.: Sol Vita. 1994. - 151 lpp.

32. Skujiņa V., Kvašīte R. Lietišķo teicienu vārdnīca. Palīgs lietvedības praksē. R.: Zinātne. 1991. - 104 lpp.; otrais izdevums - 1992. - 104 lpp.

33. Sociālās nodrošināšanas terminu skaidrojošā vārdnīca latviešu un angļu valodā. Red. V. Skujiņa. R.: Kamene. 1998. –223 lpp.

34. Starptautisko tiesību terminu projekti. ZAV, 1953, nr.11 pielik., 8 lpp.

35. Tirdzniecības ekonomikas, organizācijas un pārvaldes terminu vārdnīca. R.: Zinātne. 1992. - 254 lpp.

36. Tautsaimniecības vārdnīca. 1.- 4. d. R.: Saimniecības literatūras apgāds. 1943-1944. - 1-288 lpp.

37. Valsts un tiesību zinātnes terminu projekti. LPSR ZA Vēstis. 1951, nr.5 pielik., 15 lpp.

38. Vēciņš Ē. Naudas lietas: skaidrojoša vārdnīca. R.: Zvaigzne. 1993. - 176 lpp.

39. Zinātniskās terminoloğijas vārdnīca. R.: Zinātnes ministrijas izdev. 1922. - 163 lpp.

 

Sachliche Termini in verschiedenen Wörterbüchern

Zusammenfassung

In der offiziellen Kommunikation nutzt man Dokumenten von verschiedenen (administrativen, juristischen und diplomatischen) Unterstilen des sachlichen Stils. Jeder von ihnen führt sich spezifische Funktionen aus,  für diese Zwecke dienen auch verschiedene Sprachmittel. In sachlichen Texten werden Termini von mehreren Fachbereichen – Ökonomik, Finanzen, Buchführung, Rechte, Statistik u.a. – gebraucht. Solche Termini nennt man nach dem Funktionierungsbereich bedingt sachliche Termini.

Sachliche Termini sind meistenteils in verschiedenen Fachwörterbüchern zusammengefasst. Die Terminologen und Fachmänner tragen in verschiedenen Zeiten für gute, standartisierte Termini und für präzise Ausnutzung von wissenschaftlich fundierten Termini. Zur Zeit werden gerade sachliche Fachwörtersammlungen am öftesten veröffentlicht – das sind zweisprachige oder mehrsprachige terminologische Wörterbücher sowohl übersetzende, als auch erklärende Wörterbücher der lettischen Sprache. Von Jahre 1922, wenn der erste lettische wissenschaftliche Fachwörterbuch herausgegeben war, bis jetzt sind etwa 40 herausgekommen. Die Termini oder die Begriffe von Termini veränderten sich und diese Prozesse werden in verschiedenen Fachwortschatzveröffentlichungen widerspiegelt.

Die sachlichen Termini, die weit verbreitet sind, kann man auch in Wörterbüchern für allgemeine Lexik der lettischen Sprache finden, gewöhnlich mit Hinweis auf konkreten Fachbereichen.

 

 



[1] Precīzākus datus sk. raksta beigās saīsinājumu un literatūras sarakstā.

[2] Iekavās ZTV lappuses numurs.

[3] Nozaru norādes saglabātas kā vārdnīcā.

[4] Jaunākajā plašākajā lietišķo terminu vārdnīcā kā termins proponēts saliktenis komerckredīts (ELDO 1995, 198), tāpat bija arī iepriekšējā krājumā (ET 1975, 137).

[5] Pielikumā sk. lietišķo terminu vārdnīcu sarakstu.

     

 
Jūs esat 5479887. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs