Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas kultūra > Inta Freimane "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā"     
   Kalkēšana kā viena no centrālajām valodas prakses problēmām     

Drukāt         

    
    

2.2. KALKĒŠANA KĀ VIENA NO CENTRĀLAJĀM VALODAS PRAKSES PROBLĒMĀM

Kalki ir pēc citu valodu līdzības darināti valodas līdzekļi; tiem raksturīga svešuma pazīme. “Valodniecībā ar kalkiem saprot valodas elementus – vārdus, vārdu nozīmes un frazeoloģismus, kas veidoti pēc konkrēta citas valodas parauga. Ar kalkiem valodā ienāk kaut kas jauns, bet, rūpīgāk ieskatoties jaunajos valodas veidojumos, kļūst redzams arī svešais paraugs. Izcelšanās ziņā kalki atrodas it kā vidū starp mantotiem un aizgūtiem valodas elementiem. Paraugs, pēc kura kalks ir veidots, ir svešs, veidošanas līdzekļi ir ņemti no dzimtās valodas.” (Laua 3, 135) Pēc Š. Balli domām, “būtu kļūda pārak stingri šķirt aizguvumu no kalka; tie atšķiras pēc formas, bet gandrīz neatšķiras pēc izcelsmes un savām galvenajām īpašībām; tos rada viens un tas pats cēlonis, un tiem ir vienāda loma vārdu krājuma papildināšanā. (Balli 2, 70)

Pašreiz valodas kultūras aspektā aizgūšanas procesā galvenā ir tieši kalkēšanas problēma. Latviešu valodā ļoti plaši un samērā strauji ienāk un nostiprinās daudz kalku. Tie ir jāvērtē. Kalki var būt 1) nepieciešami (aizgūti termini u. tml.), 2) vēlami – sinonīmiski valodas bagātināšanas līdzekļi un 3) nevēlami – neliterāri barbarismi. Tātad ir gan vēlami un pieņemami, gan nevēlami kalki. Labi kalki atbilst progresīviem, potenciāli dzīvotspējīgiem modeļiem, tie spēj iekļauties receptorvalodas sistēmā un struktūrā pēc vairākām pazīmēm. Galvenā pazīme, kas veicina aizgūšanu un atbilst komunikatīvās mērķtieces vajadzībām, ir nepieciešamība – attiecīgajam kalkam aizgūšanas brīdī jābūt neaizstājamam; tiek iegūts donorvalodas nominācijas procesam adekvāts valodas līdzeklis, kas bagātina receptorvalodu un tās kultūru. Pazīmes, kas veicina aizguvuma asimilāciju pēc sistēmiskās atbilsmes principa, ir 1) nevēlamu skanisku, semantisku vai derivatīvu asociāciju trūkums, 2) semantiska un derivatīva precizitāte – aizguvumi bagātina valodu, iekļaujas (potenciāli spēj iekļauties) tās derivatīvajos modeļos un spēj paši radīt jaunus derivatīvus modeļus, 3) spēja gramatiski asimilēties receptorvalodā. Aizgūšanas procesā receptorvaloda saskaras ar svešām parādībām sociālā sfērā un ārējā pasaulē un ar to atspoguļojumu valodā, un ne vienmēr ir iespējams precīzi prognozēt aizguvuma (attiecīgā modeļa) likteni. Piemēram, J. Endzelīns gadsimta sākumā ir vērsies pret vairākiem svešiem salikteņu darināšanas modeļiem (kā lejkanna, strādātprieks, debeszils), bet pašreiz tie ir atradušu vietu mūsdienu valodas sistēmā, latviešu literārajā valodā.

Ja kalki (kaut daļēji) neatbilst kādai no minētajām pazīmēm, veidojas konflikts starp tiem un receptorvalodas līdzekļiem – tie ir izjūtami kā sveši, nepiemēroti, nevajadzīgi. Neliterāri, nevēlami aizguvumi, it īpaši nevēlami kalki, ir divējāds ļaunums valodu saskarē: 1) tie piesārņo receptorvalodu un 2) kropļo un pazemo arī donorvalodu un kontaktvalodas; starp šīm valodām var veidoties konflikta situācija. Nevēlami kalki parasti valodā ienāk neinteliģences, zināšanu trūkuma vai paviršības dēļ. Nevēlamu kalku lietojums savukārt var radīt nervozitāti un neiecietību sabiedrībā un negatīvi ietekmēt daudzus sociālus procesus ražošanā, zinātnes un kultūras attīstībā un sadzīvē.

Ar laiku kalki var asimilēties, zūdot svešā parauga izjūtai. Plašā izpratnē faktiski visi aizguvumi sākotnēji ir bijuši kalki, taču labi kalki ar laiku kļūst nemanāmi. “Daudzi kalki ir tā iesakņojušies valodā, ka bez īpašiem pētījumiem tos nevar atšķirt no tīri latviskiem vārdu darinājumiem.” (Laua 3, 136) Teiktais, kā var saprast, attiecas galvenokārt uz derivatīvajiem kalkiem.

Parasti kalki tiek aizgūti kontaktvalodu ietekmē. Latviešu valodā, piemēram, vairums kalku radušies krievu un vācu valodas ietekmē. (Laua 3, 137) XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā latviešu literārajā valodā kalki ir aizgūti galvenokārt no vācu valodas, mazāk no krievu un citām valodām. Tas ir skaidrojams ar vēsturiskajiem apstākļiem. Visvairāk kalku latviešu valodā ir ienākuši tieši XIX gadsimtā. “Pagājušā gadsimta 2. pusē kalkošana sasniedza savu augstāko pakāpi.” (Ahero 3, 17) Pēdējā laikā kalki aizgūti galvenokārt no krievu valodas, arī daudz. “Mūsu dienās latviešu valoda vistiešāk saskaras ar krievu valodu. No krievu valodas ir ienākuši, piemēram, kalki izstrāde (выработка), darbietilpīgs (трудоемкий), bezpalīdzīgs (беспомощный).” (Laua 3, 137) Kalku aizgūšana latviešu valodā vispār tiek raksturota un vērtēta kā likumsakarīgs un pozitīvs process. (Ahero 3, 13) Kalki, piemēram, ir visiem labi pazīstamie vārdi rokraksts, līdzcietība, priekšlikums u. tml. Bez tādiem pašreiz nav iedomājama mūsdienu latviešu literārā valoda. Valodas kultūras pētījumu objekts ir nevēlamie kalki, kas valodu piesārņo. Latviešu valodā ir daudz nevēlamu kalku no krievu valodas, tādi vēl saglabājušies no vācu valodas, bet pašreiz strauji ienāk arī no angļu valodas:  o f i s s,  i m i d ž s,  m e n e d ž m e n t s,  d ī l e r s,  k i č s  u. c., kā arī darināti attiecīgi atvasinājumi, piemēram,  k i č ī g s:  k i č ī g ā  sieviete (TV). Vispār kalki latviešu valodniecībā ir samērā maz pētīti (sk. A. Ahero un A. Lauas darbus). Ļoti maz ir ziņu tieši par neliterārajiem, nevēlamajiem kalkiem. Lai par tiem varētu spriest, ir nepieciešams tos detalizēti raksturot, it īpaši tipoloģiskā aspektā.

2.2.1. Galvenie kalku tipi mūsdienu latviešu valodā

Latviešu valodniecībā pašreiz ir minēti trīs kalku tipi: morfoloģiskie, semantiskie un frazeoloģiskie kalki. (Laua 3, 135) A. Laua par morfoloģiskiem kalkiem sauc kalkus, kas veidoti, atdarinot citas valodas morfoloģiskās sastāvdaļas, piemēram, laikraksts, baltrocis u. tml. (Laua 3, 135); par semantiskajiem viņa uzskata tādus polisēmisku vārdu leksiski semantiskos variantus, resp., vārdu nozīmes, kas aizgūtas pēc citas valodas nozīmju parauga; vārds kā leksiska vienība receptorvalodā ir atrodams, tikai bez attiecīgās svešās nozīmes, piemēram, pasvītrot ar nozīmi ‘uzsvērt, izcelt’ pēc krievu подчеркнуть parauga. (Laua 3, 137) Frazeoloģiskie kalki ir pēc sveša parauga lietoti frazeoloģismi, piemēram, zaļā iela ar nozīmi ‘brīvas, neierobežotas iespējas’ pēc krievu frazeoloģisma зеленая улица parauga. Šis raksturojums ir pilnīgi pietiekams leksikoloģijā, bet tas nav konsekvents no valodas sistēmas viedokļa, jo, kā iepriekš teikts, kalkēšana aptver valodu kā atvērtu sistēmu. Tāpēc arī kalku tipiem būtu jāatbilst valodas apakšsistēmām – fonētikai, leksikai, gramatikai.

Valodniecībā nav pieņemts runāt par fonētiskajiem (fonemātiskajiem) kalkiem, kaut gan sistēmas labad varētu būt arī tādi, jo svešas skaņas tiek aizgūtas. Tiek gan runāts par fonētisko asimilāciju (Laua 3, 127), bet svešās skaņas ne vienmēr ir pilnīgi asimilējušās, – (piemēram, [x], [f], [oi] latviešu valodā ienākušas ar aizgūtiem vārdiem un ir sastopamas tikai tajos. Taču valodas fonēmu sistēma nav tik brīvi pakļauta svešām ietekmēm kā pārējās valodas apakšsistēmas, tāpēc fonētisko kalku jēdziens nav aktuāls.

Kalki brīvi ieplūst leksikas un gramatikas sistēmā. Tātad varētu būt leksiski un gramatiski kalki. Turklāt kalkus, kas tiek darināti pēc sveša parauga, izmantojot latviešu valodas vārddarināšanas līdzekļus, varētu saukt par vārddarināšanas, resp., derivatīvajiem kalkiem. Semantika ir raksturīga visām valodas apakšsistēmām. Pašreizējos semantiskos kalkus varētu ietilpināt leksikas sistēmā un precīzāk saukt par leksiski semantiskajiem kalkiem, jo tie ienāk kā noteiktu leksisku (nevis morfoloģisku vai sintaktisku) vienību svešas nozīmes, taču tradīciju dēļ un arī īsuma labad var paturēt pašreizējo terminu semantiskie kalki.

Valodas kultūras teorijā kalkus lietderīgi raksturot pēc lietojuma atbilstoši receptorvalodas līdzekļu izmantojuma īpatnībām, izdalot trīs tipus: 1) vārdu kalki, 2) formu kalki un 3) konstrukciju kalki. Vārdu kalki savukārt ir a) leksiskie, b) derivatīvie un c) semantiskie kalki, īpašā vietā (starp vārdu un formu kalkiem, tajos neietilpstot) atrodas abreviatūru kalki, piemēram, IŽ, JAK u. tml. Formu kalki ir gramatiskie, resp., morfoloģiskie kalki. Konstrukciju kalki var būt a) sintaktiski brīvi (gramatiskie resp. sintaktiskie kalki), b) sintaktiski nebrīvu tradicionālu konstrukciju kalki un c) nebrīvu, vēsturiski motivējamu konstrukciju kalki, resp., frazeoloģismu kalki. Šie kalku tipi turpmāk tiks raksturoti. Kalku etimoloģija no valodas kultūras viedokļa katrā konkrētā gadījumā nav īpaši svarīga, tāpēc tā tiks raksturota pēc vajadzības.

2.2.1.1. VĀRDU KALKI

Vārdu kalki receptorvalodā ienāk 1) kā leksiskas vienības, 2) kā derivatīvas vienības un 3) kā semantiski atšķirīgas vienības. Katra apakštipa diferencētājelementi nosaka tipa svešuma pazīmi – tā var būt sveša leksēma, sveši vārddarināšanas elementi vai ari sveša nozīme. Galvenā vienība vārdu kalku izpratnē un analīzē ir vārda nozīme (resp., leksiski semantisks variants).

2.2.1.1.1. Leksiskie kalki

Leksiskie kalki ir no citas valodas pārņemtas, svešas leksēmas, kuru aizguvējvalodā nav bijis. To lietošanā izmanto receptorvalodas formveidotājus afiksus; ar šiem afiksiem leksiskie kalki iegūst arī attiecīgo gramatisko statusu. Tātad galvenā vienība leksisko kalku izpratnē ir leksēma; bieži leksiskie kalki ir viennozīmīgi (monosēmiski) vārdi; polisēmiskiem leksiskajiem kalkiem nav daudz nozīmju.

Pēc cilmes leksiskie kalki neatšķiras no citiem aizgūtiem vārdiem. Tie var tikt aizgūti no dažādām valodām dažādā veidā. Leksiskie kalki var būt gan nacionāli, gan internacionāli aizguvumi. Kā jau iepriekš teikts, jebkurš aizgūts vārds sākotnēji ir bijis kalks; labajiem kalkiem svešuma pazīmes ir ātri zudušas. Nacionāli leksiskie kalki, kuri ilgāku laiku saglabā svešuma pazīmes, parasti ir vārdi, kas nosauc ar citu nāciju saistītus objektus; tos lieto bez stilistiskiem un citiem ierobežojumiem. Tādi ir vārdi dombra, borščs, sarafāns u. c. Nevēlami leksiskie kalki ir barbarismi; tie izmantojami tikai kā stila līdzekļi.

Leksiskie kalki ir galvenokārt substantīvi. Verbi sastopami reti. Substantīvu pārsvars izskaidrojams ar šīs vārdšķiras lomu nominācijas procesā – tie parasti ir priekšmetu un parādību nosaukumi; ļoti bieži tie ir termini. Pārējo vārdšķiru vārdu konstatēts maz.

Aizgūstot tiek ņemta vērā komunikatīva mērķtiecīguma prioritāte – nepieciešamība pēc sveša valodas līdzekļa. Pēc šī principa leksiskajiem kalkiem raksturīgs 1) leksiski semantiskas ekvivalences trūkums receptorvalodā, 2) pilnīgi leksiski semantiska ekvivalence receptorvalodā un 3) daļēja leksiski semantiska ekvivalence receptorvalodā.

(1) Leksiskie kalki, kuriem receptorvalodā nav attiecīgu ekvivalentu, parasti ir specifiski sadzīves priekšmetu (apģērba, ēdienu, darbarīku, mūzikas instrumentu u. tml.), celtņu u. c. nosaukumi, etnogrāfismi u. tml. Receptorvalodā nav pazīstamas attiecīgās reālijas – jēgu par tām aizgūst reizē ar nosaukumiem. Šādiem vārdiem vienmēr ir potenciālas iespējas receptorvalodā asimilēties un nostiprināties – tie ir labi vārdi, to aizgūšana un lietošana paplašina aizguvējvalodas un aizguvējnācijas izziņas un valodas līdzekļu robežas. Tādi ir minētie vārdi sarafāns, dombra, arī citi līdzīgi – jurta, kumiss.

Receptorvalodā attiecīgu ekvivalentu nav arī internacionāliem kalkiem, kuri tiek aizgūti ar kādas starpniekvalodas palīdzību un tāpēc sākumā uztverti kā sveši. Parasti tie ir termini, ar kuru palīdzību var detalizēti diferencēt parādības un priekšmetus. Tiek precizēti jēdzieni un to nosaukumi. Piemēram, termins zummers (SV 752) aizgūts ar krievu valodas starpniecību; tas nācis no vācu Summer < summen ‘sanēt, zumēt, dūkt’. Piemēram: Nodūc  z u m m e r s.

(2) Visnozīmīgākie valodas kultūrā ir leksiskie kalki, kam receptorvalodā (aizgūšanas brīdī vai vēlāk) ir leksiski semantiski ekvivalenti: tas nozīmē, ka receptorvalodā ir pazīstama kalka nosaukta reālija. Šādu kalku aizgūšanas lietderība ir apšaubāma. Bieži tie funkcionē kā receptorvalodas attiecīgo ekvivalentu stilistiski sinonīmi. Ja aizgūtais kalks ir termins, var veidoties sinonīmija, kas ar laiku tiek novērsta, dažkārt par labu kalkam. Mūsdienu latviešu valodā šādu leksisko kalku ir visvairāk, un to normēšana ir vissarežģītākā, salīdzinot ar pārējiem leksisko kalku veidiem.

Mūsdienu latviešu valodā tiek lietots daudz leksisku kalku, kas nav rādīti vārdnīcās; tie ir aizgūti no dažādām valodām, pašreiz lielāko tiesu no krievu valodas. Piemēram, tādi ir termini špaktele, tačka, truba, voiloks u. c.: .. eļļas  š p a k t e l e s  vietā jālieto līmes  š p a k t e l e  (pareizi: sliepne) .. (K 3, 87); .. lopkopja darba rīki ir dakšas, lāpstas un  t a č k a  (pareizi: ķerra) .. (PC 78); Ūdeni no upes sapumpēja īpašā rezervuārā un tad pa koka  t r u b ā m  (pareizi: caurulēm) izdalīja pa ielām (RB 85); Atnācējs vispirms nokļūst ar zaļganu  v o i l o k u  (pareizi: filcu) iztapsēta vestibila.. (ĻC 88) Daļa aizguvumu citās valodās ir internacionāli, bet latviešu valodā nevēlami leksiski kalki, piemēram,  p e r e s t r o i k a,  s p u t ņ i k s  u. tml. – latviešu valodā ir pārkārtošanās vai pārbūve, Zemes mākslīgais pavadonis.

Ir daudz internacionālu kalku, kuriem latviešu valodā ir adekvāti vārdi. Parasti šie internacionālie leksiskie kalki ir vairāk piemēroti starpniekvalodas nekā receptorvalodas modeļiem. Šādi kalki ienāk no dažādām valodām; līdz 1940. gadam tas notika galvenokārt ar vācu valodas, pēc tam – galvenokārt ar krievu valodas starpniecību. Ar krievu valodas starpniecību ienākuši: anglismi (amerikānismi), piemēram, termini  k o m p j ū t e r s,  p a r k i n g s,  s l a i d s,  s t a i e r s  u. tml. Šie kalki atšķiras pēc lietojuma. Daļa no tiem ir atzīti vārdnīcās, it īpaši Svešvārdu vārdnīcā, piemēram, kompjūters (SV 378), slaids (SV 665) u. tml. Tātad tie ir lietošanai akceptēti termini. Tomēr pret tiem var rasties aizspriedumi. Iemesls: latviešu valodā jau ir atbilstoši termini. Līdzīgu vārdu lietojumā ir neprecizitātes un dažādas atkāpes, tāpēc par tiem dažas konkrētas piezīmes.

Pirmkārt, varētu runāt par šķietamiem barbarismiem, kas rekomendēti vārdnīcās un tātad lietojami, bet netradicionāli un sveši šķiet tāpēc, ka latviskie atvasinājumi liekas iederīgāki, nacionālās valodas garam atbilstošāki. Piemēram, tādi ir termini  b l a n k a  ‘veidlapa’ (SV 109);  k r u ī z s  ‘jūras ceļojums’ (SV, 407);  p r o ţ e k t o r s  ‘starmetis’ (SV, 592) u. c. Piemēram: Aizpildītās  b l a n k a s  ir jāapstiprina .. (DE 1, 87); Vairāk nekā 300 .. tūristiem Rīgā beidzās  k r u ī z s  apkārt Eiropai (RB 86); Tuvāko apkārtni sāka grābstīt četri  p r o ž e k t o r i,  kas manu lidmašīnu ieņēma piramīdā. (PD 3, 85)

Ja internacionāls kalkēts termins ir izjūtams kā pilnīgi svešs, ja: tas ir reti lietots un vairāk izmantojams sadzīvē nekā zinātnē, ieteicamāks ir latviskais sinonīms. Tādos gadījumos bieži izjūtama spēcīga starpniekvalodas ietekme. Terminu derivatīvās iespējas tādā gadījumā nav svarīgas. Latviešu valodas vārdnīcās parasti tos nemin. Tādi ir termini  a u k c i o n s  ‘izsole’;  p r e i s k u r a n t s  ‘cenrādis’;  p r e m j e r a  ‘pirmizrāde’;  š r i f t s  ‘raksts’;  š t u r m ē t  ‘forsēt’ u. tml. Vārds  a u k c i o n s  pēdējā laikā lietots vārdkopā aktieru  a u k c i o n s.  Citi piemēri: Dažos Beļģijas restorānos ēdienus var pasūtīt pats neredzīgais jo viņa rīcībā ir ēdienkarte Braija  š r i f t ā  (R 2, 86); Jau nākamajā dienā pēc vācu komponista P. Hertela “Veltīgās uzmanības”  p r e m j e r a s  Jēkabs Vītoliņš rakstīja.. (DB 3, 83); vārds premjera ar nozīmi ‘pirmizrāde’ norādīts vārdnīcās (SV, 578; LLVV 62, 350), bet pēc tā nav lielas vajadzības un to lieto reti.

Otrkārt, ir tādi gadījumi, kad internacionālais kalks neatbilst latviešu valodas tradīcijām, bet būtu vēlams valodas sistēmā. Tādā gadījumā attiecīgajam vārdam ir potenciālas iespējas tomēr ieviesties. Tāds, piemēram, ir termins  s t a i e r s:  Četrdesmit divi  s t a i e r i  devušies .. super maratona trasē. (S 1, 83) Vārds staiers tiek lietots krievu valodā. Latviešu valodā šajā nozīmē tiek lietots termins gargabalnieks. Termins staiers iederētos antonīmijas sistēmā, jo ar nozīmi ‘īsu distanču skrējējs’ tiek lietots literārs termins sprinteris – tas ir termina staiers (varbūt staieris vai pat staijeris) antonīms.

Treškārt, nav vēlami tādi internacionāli terminu kalki, kas ienāk valodā paralēli citam internacionālam terminam. Piemēram, tāds ir amerikānisms  s l a i d s,  kas ar krievu valodas starpniecību kā modes vārds ienācis blakus terminam diapozitīvs; veidojas nevēlama terminu sinonīmija. Slaids ir samērā bieži lietots vārds. Vārdnīcā tam ir dots zināms nozīmes precizējums – ‘krāsains diapozitīvs’. (Sv, 665) Šāds nozīmes šķīrums zināmā mērā varētu attaisnot termina slaids lietojumu, bet tas netiek izjusts un uztverts – abus vārdus parasti lieto bez nozīmes atšķirības; to rāda piemērs: Viņu rīcībā ir relaksācijas kabinets, kur var atpūsties ērtos krēslos un lēnas mūzikas pavadījumā, noskatīties uz ekrāna projicētos krāsainos  s l a i d u s. (K 3, 85)

Ja internacionāls kalks ir vispārlietojamās leksikas sinonīms, tas; labā stilā nav ieteicams. Piemēram, kalks  k o n f ū z i j a  teikumā:; Un nu vēl viena jauna  k o n f ū z i j a:  šautuve slēgta elementāru ugunsdrošības prasību neievērošanas dēļ. (ZT 2, 86) Šim vārdam ir nozīme ‘apmulsums, apjukums’ (SV, 385). LVV šī vārda nav, bet LLVV 4, 337 ir vārds konfūzs kā divu vārdšķiru vārds – substantīvs un adjektīvs. Arī  p r ī z e  ‘balva’;  š t a m p s  ‘zīmogs’;  t ī n i s  ‘pusaudzis’ u. tml.: Tiku pie prīzēm filiālē .. (DB 1, 86); Spidometrus, kuriem skaidri saredzams 1987. gada pārbaudes  š t a m p s,  šogad nepārbaudīs. (ZT 2, 88)

(3) Valodas praksē svarīgi arī leksiskie kalki, kuriem receptorvalodā ir daļēji leksiski semantiski ekvivalenti. To lietojumā un vērtējumā ir jābūt ļoti uzmanīgiem – jāņem vērā atšķirīgās semantiskās nianses un lietojuma sfēra. Šādu aizguvumu ir vairāk starp internacionāliem kalkiem.

No nacionālajiem kalkiem pēdējā laikā plaši lieto dažādu sadzīves priekšmetu nosaukumus, piemēram, apģērba, ēdienu u. tml. nosaukumus (b i r k a,  f u f a i k a  u. c.). Salīdzinot ar latviskajiem sinonīmiem, tiem ir nozīmes nianses. Piemēram, birka ir viens no vairākiem līdzīgiem plāksnīšu veidiem, kurās tiek atzīmēti kādi dati. Tam ir svešuma nokrāsa (LVV, 132 tas ir dots). Latviešu valodā ar vārdu fufaika saprot vateni – tādā gadījumā pēc tā nav vajadzības. Taču S. Ožegova vārdnīcā (Ožegovs 2, 645) šim vārdam ir nozīme ‘silts adīts krekls’. Šādā nozīmē latviešu valodā (un arī krievu valodā) lieto citus nosaukumus: džemperis, svīteris. Tāpēc vārda  f u f a i k a  nozīme piemērā: Viņš stāvēja gaiteni pie telefona un vilka nost netīru, pieputējušu  f u f a i k u  (OL) ir neskaidra. Tikpat svešs ir termins  p o v i d l a  – tas nosauc vienu no ievārījumu veidiem, un to varētu lietot tāpat kā terminu džems, ja tas nosauktu reāliju, kam latviešu valodā nav nosaukuma, taču patlaban pietiek ar vārdiem ievārījums, biezenis u. tml.

Internacionālie kalki, kam receptorvalodā ir daļēja ekvivalence, parasti ir termini, kuri no pašu valodas attiecīgajiem terminiem atšķiras vai nu ar nozīmes niansēm, vai ar lietojuma sfēru, vai arī abējādi. Piemēram, vārds  b a t o n s  tiek lietots krievu valodas ietekmē: Jaunais veikals piedāvā pilsētas un lauku iedzīvotājiem vēl gluži siltus  b a t o n u s.  (KU 86) Šo vārdu varētu aizstāt ar klaips, kukulis, bet ir minēta arī nozīme ar diferencētājpazīmēm, proti, batons ir nevis kurš katrs kukulis, bet iegarens baltmaizes kukulis. Šādā specializācijā vārdu var lietot. (SV, 98) Vārds flaga šķiet nepieņemams – ir taču vārds karogs; bet flaga ir viens no karogu veidiem, tas ir aizguvums no angļu valodas ar nozīmi ‘kara vai tirdzniecības kuģa karogs’. Šādā šaurā lietojuma sfērā tas būtu pieļaujams. Tas pats sakāms par vārdiem kaska, kija, rubrika, sanitārija, tranšeja u. c. Šaurā lietojuma sfērā tie ir pieļaujami; no tiem ir jāvairās vispārlietojamo vārdu vietā. Piemēram, kaska ir nevis galvassega vispār, bet noteikta parauga metāla galvassega karavīriem, ugunsdzēsējiem u. tml. (SV, 354), kija ir nevis jebkura nūja, bet biljarda vai novusa spēlē lietojama nūja (SV 361), sanitārija ir nevis tīrība vispār, bet praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību realizēšanai (SV 638) u. tml. Šie vārdi nebūtu lietojami neprecīzā tekstā un pārprotamā nozīmē, bez īpašas vajadzības, piemēram: Topošos meistarus gaidīja bagātīgs balvu klāsts ..  k a s k a s  un hokeja nūjas. (S 1, 81) Šādā nozīmē ir pieņemts lietot vārdu ķivere. (LLVV 4, 549) Termins rubrika latviešu valodā nav īpaši nepieciešams – to vienmēr var aizstāt ar vienu no sinonīmiem – aile, virsraksts, nodaļa, apakšnodaļa; šie sinonīmi ir precīzāki un atbilst valodas savdabīguma saglabāšanas tendencei. Visbiežāk vārds rubrika lietots ar nozīmi ‘aile’: ..avīzē parādījusies jauna  r u b r i k a”  Administratīvā inspekcija pārbauda” (RB 85); .. dažādu žanru materiāli .. tiks publicēti ar  r u b r i k u  [tā] “Ziņo preses grupa”. (A 83)

Ja kalkētie internacionālie termini tiek lietoti latvisko, pašreizējo terminu vietā, veidojas terminu sinonīmija. Internacionālais termins bieži ieviešas un nostiprinās, it īpaši, ja tas tiek bieži lietots gan zinātnē, gan sadzīvē un ja ir nepieciešamība pēc plašām derivatīvām iespējām. Arī semantika internacionālajam vārdam bieži vien ir precīzāka nekā latviskam vispārlietojamam vārdam termina nozīmē vai pat vārdkopterminam. Piemēram, derivatīvas priekšrocības ir terminam anketa (SV 51; LVV 44) salīdzinot ar veidlapa: anketēt, anketēšana u. tml. Nebūtu ieteicams vārds  r a c i o n s  (vārdnīcās tas nav minēts, bet praksē sastopams: lopbarības  r a c i o n s  u. tml.), taču vārdnīcā ir minēts verbs racionēt ‘noteikt, normēt pārtikas produktus’ (LLVV 62, 492) ar piemēru:  r a c i o n ē t  barību govīm. Ja atļauts verbs, tad derivācijas sistēmā iespējams ari substantīva lietojums nākotnē. Visai plaši tiek lietots termins raports ‘ziņojums augstākai instancei’ (SV 605; LVV 666);  r a p o r t s  par veikumu u. c., pat tautoloģija: raports ar ziņojumu. Ieteicams lietot ziņot un ziņojums – šiem vārdiem ir plašas derivatīvas iespējas.

Internacionālam kalkam, kam receptorvalodā atbilst vārdkoptermins, ir lielākas iespējas ieviesties nekā tādam, kam pretī stāv vārds. Viens šāds vārds – amerikānisms  p a r k i n g s  ‘automobiļu stāvvieta’ – ienācis ar krievu valodas starpniecību. Tas pats sakāms par kalku  a k o m p a n ē t  ‘spēlēt pavadījumu’. (SV 27; LLVV 1, 147)

Kopumā jāsecina, ka leksiskie kalki ir lietojami uzmanīgi, it īpaši tajos gadījumos, kad receptorvalodā tiem ir ekvivalenti. Valodā ienāk daudz internacionālu leksisku kalku, kam ir pilnīga vai daļēja ekvivalence. Daļējas ekvivalences gadījumos saduras donorvalodas, starpniekvalodas un receptorvalodas semantiskās un leksiskās iespējas – tās ir atšķirīgas. Ja receptorvalodā šīs iespējas ir plašākas un kādas reālijas nosaukšanai tiek lietoti vairāki vārdi, aizguvums bieži funkcionē kā barbarisms. Jāņem vērā visas leksisko kalku semantiskās nianses, galvenokārt diferencētājnianses, un arī lietojums noteiktā sfērā, nozarē u. tml. Jāņem vērā arī kalku derivatīvās iespējas salīdzinājumā ar receptorvalodas ekvivalentiem. Tieši semantiskas atšķirības un derivatīvās iespējas var attiecīgos leksiskos kalkus padarīt nepieciešamus.

2.2.1.1.2. Derivatīvie (vārddarināšanas) kalki

Valodniecībā kalki tiek vērtēti galvenokārt kā darinājumi pēc svešiem modeļiem, un šie modeļi savukārt bieži tiek uztverti tieši kā vārddarināšanas modeļi. Tāpēc derivatīvie kalki ir ļoti svarīga kalku grupa. Precīzāk būtu tos saukt par leksiski derivatīvajiem kalkiem, jo derivācijas rezultātā veidojas jaunas leksiskas vienības, taču pārpratumi nerodas, ja lieto terminu derivatīvie kalki. Katrs derivatīvais kalks tiek aizgūts kādā noteiktā nozīmē.

Par derivatīvajiem kalkiem uzskatāmi vārdi, kas darināti pēc citas valodas (donorvalodas vai starpniekvalodas) vārddarināšanas modeļiem, netipiski izmantojot receptorvalodas vārddarināšanas līdzekļus un paņēmienus. Var funkcionēt atsevišķi derivatīvi kalki, bet, kad tie receptorvalodā asimilējas un paši kļūst par paraugiem, ir aizgūts arī pats svešais vārddarināšanas modelis; parasti tas notiek pamazām. Pēc tam, kad svešais modelis ir kļuvis produktīvs, attiecīgie darinājumi vairs netiek uztverti par kalkiem, ir zudusi svešuma pazīme.

Derivatīvie kalki bieži darināti ar pašu valodas, resp., nacionālajiem vārddarināšanas līdzekļiem, internacionālie vārddarināšanas līdzekļi tiek izmantoti retāk. Nacionālie vārddarināšanas līdzekli un paņēmieni padara derivatīvos kalkus par vēlamākiem, salīdzinot, piemēram, ar leksiskajiem kalkiem, īpaši ar internacionālas cilmes leksiskajiem kalkiem. Internacionālie valodas līdzekļi sakarā ar literārās valodas intelektualizāciju tiek lietoti arvien vairāk. Valodas lietotājiem bieži pieņemamāki šķiet derivatīvie kalki, jo to svešums ir it kā aizplīvurots: svešais paraugs kļūst redzams tikai pēc rūpīgas ieskatīšanās. Tomēr šāds vērtējums ne vienmēr ir objektīvs: valodā asimilējušies internacionālie aizguvumi bieži vien vairāk atbilst nacionālās valodas savdabīguma prasībām nekā pēc sveša parauga veidoti derivatīvie kalki. Turklāt internacionālismi ir stilistiski un emocionāli neitrāli, bet derivatīvie kalki tādi nav. Sal. internacionālus aizguvumus televīzija, televizors ar sarunvalodā lietojamiem tālrāde, tālrādis.

Svešais vārddarināšanas modelis jāvērtē semantiskā un formālā aspektā. Semantiskais ir svarīgāks – tā ir formālo derivācijas līdzekļu savstarpēja semantiska atbilsme, kas veido darinājuma resp. attiecīgā modeļa nozīmi un ir tā funkcionēšanas pamatā.

Derivatīvie kalki no receptorvalodas līdzekļiem vienmēr atšķiras semantiski (šī pazīme tos tuvina semantiskajiem kalkiem), bet tie var būt arī formāli atšķirīgi – tad tie ir sveši burtiski pārcēlumi, ko aizgūšanas brīdī varētu nosaukt par īstiem resp. pilnīgiem derivatīviem kalkiem. Tie ir samērā viegli konstatējami, jo kā pēc semantiskām, tā arī pēc formālām pazīmēm neatbilst receptorvalodas vārddarināšanas tradīcijām. Tādi ir  p i e g ā j i e n s,  m ē n e š n i e k s,  m a l a c ī g i  u. c. Daudzos gadījumos sveša ir tieši semantika. Piemēram, latviešu valodā ir darinājumi diennakts, pusdiena, pusdienot, bet nav verba  d i e n o t  ar nozīmi ‘pavadīt dienu’ (sal. krievu дневать), ir gan verbs vakarot, bet ar citu nozīmi: ‘krēslot; iestāties vakaram’; tas tiek lietots citās semantiskās attieksmēs.

Zināmu pāreju no derivatīvajiem uz semantiskajiem kalkiem veido tādi kalki, kuru atveidē receptorvalodas modelis sajaukts ar donorvalodas modeli, un tāpēc aizgūts tiek nevis modelis pilnībā, bet tā atsevišķas izpausmes, tā lietojums pēc kādas semantiskas nianses. Attiecīgie darinājumi ārēji atbilst receptorvalodas darinājumiem, bet tie izmantoti pēc sveša parauga, un tāpēc receptorvalodā vārddarināšanas līdzekļi tiek izmantoti neregulāri – izmantoti lieki afiksi, trūkst nepieciešamu afiksu u. tml. Piemēram, verbam pazvanīt latviešu valodā ir nozīme ‘nedaudz, īsu laiku zvanīt’. Ar nozīmi ‘piezvanīt’ tas lietots, izmantojot krievu valodas modeli (позвонить). Šādā gadījumā neliterārais kalks ir pamanāms tikai uz receptorvalodas tradicionālo regulāro darinājumu fona; šie darinājumi ir ļoti viltīgi, un pret tiem ir grūti vērsties, taču tas jādara.

Vērtējot kalkus, jāpatur prātā, ka valodas līdzekļa sveša cilme vien nav pamats, lai pret tiem vērstos. Galvenais ir šī valodas līdzekļa nepieciešamība receptorvalodā, kā arī tā spējas iekļauties vienotā aizguvējvalodas sistēmā un struktūrā. Sistēmiskās atbilsmes likumības un analoģijas lielā loma valodas attīstībā jāpatur prātā, sniedzot ieteikumus atsevišķu darinājumu lietošanai. Jāņem vērā, ka, pieļaujot vienu atvasinājumu, darinājumu, pēc sistēmiskās atbilsmes principa var ieviesties arī pārējie. Piemēram, latviešu valodas vārdnīcas rāda darinājumus pasportizācija (LLVV; LVV), pasportizēt (LLVV, SV), tāpēc likumsakarīgi ir valodas praksē sastopamie darinājumi pasportists (ieteicam: paszinis) un pasportizēšana (vārdnīcās nav): iekšlietu daļas  p a s p o r t i s t e  (L 2, 81); izstrādājumu  p a s p o r t i z ē š a n a.  (RB 86)

Derivācijas sistēmā ir nepieciešama maksimāla skaidrība un motivētas semantiskās attieksmes. Te nedrīkst būt nekonsekvences, kāda dažkārt parādās pat terminu sistēmā. Piemēram, terminu gokarts un kartings un attiecīgo atvasinājumu sistēmā un lietojumā. Tā ir radusies objektīvi, jo sporta līdzeklis un sporta veids ir nosaukti divos atšķirīgos vārdos (saiknei ar anglisko cart latviešu valodas atvasinājumu sistēmā nav primāras nozīmes). Paralēli tiek lietoti termini  g o k a r t i s t s  un  k a r t i n g i s t s;  terminu nozīmes: gokarts ‘sporta mikroautomobilis’, gokartists ‘sportists, kas specializējies braukšanā ar gokartu’; kartings ‘sporta veids – braukšana ar gokartu’ (LVV, 367), kartingists ‘sportists, kas specializējies kartingā resp. ‘gokartists’ (LVV, 257), ‘kartinga dalībnieks’ (SV, 353) Valodas praksē jauc ne tikai terminus gokartists un kartingists, bet vārdu kartings lieto vārda gokarts vietā: Jau no rīta pa pilsētas ietam varēja redzēt braukājam mazos  k a r t i n g u s.  (S 2, 82) Ir ieteikums lietot sportista nosaukumu kartingists pēc sporta veida – kā futbolists, hokejists u. tml., taču LVV vārdu gokartists atzīst, arī valodas praksē tas ir sastopams: .. kopā ar vietējiem  g o k a r t i s t i e m  par LRTN Rīgas rajona apvienības dāvātajām balvām cīnījās arī viesi.. (S 1, 86) Tātad minēto terminu lietojumā vērojams īsts juceklis; iemesls ir derivatīva nekonsekvence receptorvalodā, kurai sveša donorvalodas derivatīva semantika.

Viena no nevēlamām atkāpēm derivācijas sistēmā ir receptorvalodas darinājumi no nevēlamiem aizguvumiem. Tādā gadījumā vispirms jācenšas atbrīvoties no nevēlamajiem motivētājvārdiem. Piemēram, lieto neliterāru semantisku kalku pacelt vārda izvilkt vietā, no tā darināts vārds pacēlums ar nozīmi ‘loms’: zvejnieku kuģa apkalpei ir labs  p a c ē l u m s  (LZ 83).

2.2.1.1.2.1. Īstie (pilnīgie) derivatīvie kalki

Īstie derivatīvie kalki ir gan afiksāli, gan salikteņkalki. Tie ir burtiski pārcēlumi, kuru atveidē aizgūts viss: vārddarināšanas modelis, paņēmiens un līdzekļi. Līdzīgu darinājumu latviešu valodā aizgūšanas brīdī nav, tātad tās ir novitātes. Motivētājvārds (saknes vārds) var būt nacionālas cilmes (mantots) vārds vai aizguvums, :arī neliterārs kalks. Sākumā visi šie darinājumi ir nevēlami, bet tie var attīstīties un iekarot vietu receptorvalodā. Galvenais svešuma pazīmes pamats ir aizgūtā derivatīva semantika. Tie ir receptorvalodā netradicionāli un atrodas uz robežas starp leksiskajiem un semantiskajiem kalkiem.

 

2.2.1.1.2.1.1. ĪSTIE AFIKSĀLIE DERIVATĪVIE KALKI

Šie kalki tiek darināti, izmantojot netradicionālus saknes vārdus, receptorvalodai netipiskus afiksus, arī liekus afiksus, kā arī bez nepieciešamiem afiksiem.

(1) Saknes vārda netradicionāls izmantojums kalkā konstatēts, ja receptorvalodā būtu izmantojams citas saknes vārds. Izņēmumi ir gadījumi, kad attiecīgais aizguvums saskan ar receptorvalodas likumībām, un bieži ir grūti pateikt, vai tas ir aizguvums, vai regulārs darinājums. Piemēram, tāds ir adjektīvs izpildīgs (krievu исполнительный), kas iekļaujas latviešu valodas sistēmā – sal.: ienesīgs, izturīgs, izdarīgs u. c.

Tā kā latviešu valodā ir substantīvs līderis, tad varētu būt arī verbs līderēt – tas iederētos sistēmā, kaut arī pašreiz uztverams kā neliterārs aizguvums (krievu лидировать): .. jaunā sportiste  l ī d e r ē j a  vairāk nekā 40 km. (S 1, 88) Arī plusoties ‘saplūst; summēties’: Daudzo nelielo kolektīvu veikums  p l u s о j ā s  vienā lielā kopus darbā. (PZ 86)

Ir vairāki skaužami priedēkļverbi:  i e z i n ā t  (pēc krievu verba знать parauga ar nozīmi ‘iepazīt’): Darbs iepaticies, grupas brūnītes  i e z i n ā t e s  (PK 87); verbi  p i e p l u s ē t  un  p i e p l u s o t  ar nozīmi ‘pievienot, pieskaitīt klāt’:  p i e p l u s ē t  traktorista veikumu (DB 1, 89); Zināšanām klāt  p i e p l u s ē j a  lielu rūpību un atbildību (KC 89); izdevumiem pieplusot administratīvo sodu (S 2, 88) u. c. Ļoti izplatīts ir verbs  a t s k a i t ī t i e s  ar nozīmi ‘sniegt pārskatu’ un attiecīgais substantīvs  a t s k a i t e  ‘pārskats’ (krievu отчитываться, отчет):  a t s k a i t ī t i e s  par veikto darbu; rakstīt, sniegt, iesniegt  a t s k a i t i  u. tml.

Latviešu valodā nav pieņemams deverbāls substantīvs kombainēšana (vārdnīcās nav): Tas paredzēts graudaugu tiešai un dalītai  k o m b a i n ē š a n a i,  kā arī .. citu kultūru novākšanai. (KR 86) (Sal. krievu комбайнирование.)

Svešs atvasinājums ir  m a l a c ī g s,  m a l a c ī g i  (no barbarisma  m a l a c i s): kārtot jautājumus  m a l a c ī g i  (RB 88). Ieteicams: labi, ļoti labi, veiksmīgi.

Derivatīvs kalks ir verbs  i z s v a r o t  (krievu взвесить) ar nozīmi ‘novērtēt; pateikt, noteikt’: Es .. klusībā viņu gānīju pēdējiem, vārdiem. Es pat necentos precīzi  i z s v a r o t  – par ko. (OL)

(2) Latviešu valodā ir samērā daudz neliterāru kalku, kuri pēc sveša parauga darināti ar lieku afiksu. Šis liekais afikss var būt priedēklis vai piedēklis.

Nevēlami kalki ir vairāki divpriedēkļu verbi, piemēram,  p i e p a c e l t  un arī attiecīgais divdabis  p i e p a c e l t s,  īpaši daudz publicistiskās apcerēs par literatūras un mākslas jautājumiem: Režisores  p i e p a c e l t a i s,  izsmeļošais tēlu raksturojums (PD 2,82);  p i e p a c e l t s  tonis,  p i e p a c e l t a  noskaņa u. tml. Priedēklis pie– ir lieks: runāt paceltā tonī u. tml. Par noskaņu, garastāvokli u. tml. var teikt: labs, ļoti labs u. tml. Lieks priedēklis ir saliktenī  p r e t n o s t a t ī t  – pietiek ar pretstatīt. (Augstkalne, 5, 81)

Ja verbam bez priedēkļa ir pilnīgi cita nozīme, otrs priedēklis ir pieļaujams, bet, ja spilgti izjūtama kalka daba, vēlams no tā vairīties. Tāds ir, piemēram, verbs  i z p ā r d o t  (vācu ausverkaufen), labāk teikt pārdot: biļetes ir pārdotas. Tas pats sakāms par verbiem  i z p a t i k t,  i z p a l ī d z ē t  u. tml. Par rupju barbarismu J. Endzelīns ir uzskatījis ģermānismu  i z p a l i k t  (vācu ausbleiben). Diemžēl, arī pašreiz šis verbs tiek visai plaši lietots, it īpaši saistījumos: panākumi, rezultāti  n e i z p a l i e k  u. tml. Tas minēts arī latviešu literārās valodas vārdnīcās (LLVV 3, 626) un sastopams presē: Finālmačs gan  i z p a l i k a..  (RB 89); Tas komandu saliedēja, arī rezultāts  n e i z p a l i k a  (RB 89); cerēsim, ka rezultāti  n e i z p a l i k s.  Šī verba vietā labāk lietot verbu būt. (Endzelīns, 1, 19)

Vienpriedēkļa verbi retāk kalkēti ar lieku priedēkli. Tāds ir verbs  i e e k o n o m ē t  (krievu сэкономить),  a p m ā c ī t  un deverbāls substantīvs  a p m ā c ī b a  (обучить, обучение):  i e e k o n o m ē t  degvielu (IZ 81);  i e e k o n o m ē t  piectūkstoš rubļu (R 3, 80) u. tml.;  a p m ā c ī t  studentus, studentu  a p m ā c ī b a.  Būtu jālieto: ekonomēt vai ietaupīt, mācīt (studentus).

Līdzīgi verbiem vērtējami deverbāli substantīvi  i z p ā l ī g s,  i z p ā r d o š a n a,  p a v e r d z i n ā t a i s,  p i e p a l ī d z ī b a,  termini  a t l ē j u m s,  s a b l ī v ē j u m s  (Skujiņa 6, 109) u. c.

Īpaši minams pašreiz ļoti izplatītais verbs  p i e l i e t o t  un deverbālie substantīvi  p i e l i e t o j u m s  un  p i e l i e t o š a n a.  Tie atbilst krievu valodas vārdiem применить, применение un uztverami kā sveši. Pēc J. Endzelīna domām, tie atvasināti pēc sveša parauga (vācu angewandte Wissenschaften, krievu прикладные науки). (Endzelīns 1, 29) Labāk tos aizstāt ar verbiem izmantot, lietot;  p i e l i e t o j a m ā s  zinātnes saucamas par lietišķajām zinātnēm. Pašreiz  p i e l i e t o t  konstatēts dažādos saistījumos:  p i e l i e t o t  ierīces, ķimikālijas, pilnvaras, žāvēšanu, metodi, teoriju, zīmuļus, agregātus u. tml.; ir plašs, nekonsekvents, jauns  p i e l i e t o j u m s;  preparātu, minerālmēslu  p i e l i e t o š a n a  u. tml.

Kalki darināti arī ar liekiem piedēkļiem. Tie galvenokārt ir substantīvi, kas atbilst krievu valodas substantīviem ar izskaņām –ание, –ение – ir jūtama sveša modeļa ietekme. Viens no šādiem kalkiem ir substantīvs  m ē s l o j u m s,  kas ļoti bieži tiek lietots mēsli vietā (krievu valodā удобрение lieto gan rezultāta, gan arī ļoti konkrētā nozīmē – starp abu valodu modeļiem nav tiešas atbilsmes): agregāts šķidrā  m ē s l o j u m a  sagatavošanai; sagatavot organisko  m ē s l o j u m u,  izvest  m ē s l o j u m u  uz lauka,  m i n e r ā l m ē s l o j u m a  deva, kraut  m ē s l o j u m u  piekabē u. tml.

Lieks afikss bez semantiskas slodzes ir darinājumos ar –īb– pēc sveša modeļa:  i e r ē d n i e c ī b a,  s t r ā d n i e c ī b a,  u g u n s d z ē s ī b a  u.  tml. (Endzelīns 1, 33) – tie, diemžēl, sastopami vēl tagad:  i e r ē d n i e c ī b a s  tradīciju pārmantošana (LM 72);  u g u n s d z ē s ī b a  u. tml. Labāk: ierēdņi, strādnieki, ugunsdzēsēji. Lieks priedēklis ir kalkā  m ē n e š n i e k s  ‘mēnesis’: tiek izsludināti satiksmes drošības un citi  m ē n e š n i e k i  (PD 2, 84); Šogad  m ē n e š n i e k a  laikā izcēlušies ugunsgrēki .. (RB 79) Tas radies krievu valodas ietekmē: месячник.

Lieks afikss (refleksīvā galotne) ir refleksīvajiem verbiem, kas darināti pēc sveša modeļa un lietoti, kad latviešu valodā attiecīgā refleksīva verba vispār nav:  d e j o t i e s,  p l ā n o t i e s,  r a k s t u r o t i e s,  s a s t ā d ī t i e s,  s t r ā d ā t i e s  u. tml.: – Kaut nu visiem skaisti  d e j o t o s!  (PD 3, 85); Nākoša māja ..  p l ā n o j a s  tikai 1990. gadā (PC 88); Šopavasar zeme  s t r ā d ā j a s  labi. (PKU 86) u. tml. Šajos gadījumos ir jāveido cita sintaktiska konstrukcija – vai nu ar ciešamo kārtu (nams tiek plānots), vai arī ar atbilstošo tiešo verbu (kaut būtu viegli dejot!, kaut skaisti dejotu!).

(3) Ir nedaudz kalku, kuros sveša modeļa ietekmē trūkst kāda afiksa. Piemēram, verbs skatīties verba izskatīties vietā (krievu смотреться): Labi  s k a t ā s  Rutas Paulsones iestudētās dejas.. (PD 3, 84); stāties nevēlamā verba iestāties vietā: Mēs  s t ā j a m i e s  par visu republikas veselīgo spēku konsolidāciju.. (TZ 89). Vēlams: Mēs esam par ... konsolidāciju; Mēs aizstāvam ... konsolidāciju. Verbs dalīt (sal. krievu делить) verba dalīties vietā: Visas.. epizodes kopā ar filiāli  d a l ī j a  arī maiņas meistare.. (PKU 78).

(4) Svešu modeļu ietekmē receptorvalodā iespējama arī afiksu jaukšana darinājumos. Krievu valodas darinājumiem ar –ение, –ание latviešu valodā atbilst darinājumi ar –ums un –šana; krievu valodas ietekmē tos dažkārt jauc. Piemēram, atvasinājumu saslimšana lieto termina slimība vietā, jauc vārdus piesārņojums un piesārņošana;  P i e s ā r ņ o j u m s  turpinās, virzījums un virzīšanās:  V i r z ī j u m s  uz priekšu ir lēns. (PD 1, 87) Sveša modeļa ietekmē latviešu valodā ienāk vesela grupa substantīvu ar –šana: spēšana, varēšana u. tml. un tiek pārliecīgi bieži lietoti: Notika  s a d u r š a n ā s  ar pretimbraucošo mašīnu; demonstrēt savu  v a r ē š a n u;  ietekmēt  v a r ē š a n u;  profesionālā  v a r ē š a n a  u. tml. Ieteicams: sadursme; spējas, iemaņas u. tml. Līdzīgi tiek lietoti arī substantīvi ar –ums:  v a r ē j u m s  (rādīt savu  v a r ē j u m u;  automobiļa  v a r ē j u m s  u. tml.).

Pēdējā laikā loti aktivizējies darinājums  p i e g ā j i e n s  (sal. krievu подход): pareizs  p i e g ā j i e n s;  meklēt novatorisku  p i e g ā j i e n u;  svaigs  p i e g ā j i e n s;  atrisināt uzdevumu vairākos  p i e g ā j i e n o s;  formāls  p i e g ā j i e n s  u. tml. Tas ir žargonisms un aizstājams ar pieeja, skatījums; uzdevumu var risināt dažādos (vairākos) veidos vai variantos.

Tiek jaukti arī internacionāli darinājumi. Piemēram, krievu valodas ietekmē tiek lietoti neliterāri derivatīvi varianti,  i n k a s a t o r s,  k o m p o s t e r s  literāro inkasents, kompostieris vietā,  k o m e n t a t o r s  latviskā kalkējuma komentētājs vietā,  l i k v i d a t o r i s m s  vārda likvidēšana vietā,  p e d a g o ģ i k a  termina pedagoģija vietā,  z o n d ā ž a  vārda zondēšana vietā u. tml. To [alkohola pārdotavu] likvidēšana pilsētā nav samazinājusi žūpošanu. Turklāt šis  l i k v i d a t o r i s m s  izraisīja spekulāciju un kandžas tecināšanu. (K 3, 88)

Daļa nevēlamu kalku latviešu valodā aizstājami ar vārdkopām: kioskieris – kioska pārdevējs (varētu būt kiosknieks); tīrumu  m a s i v i z ā c i j a  – masīvu izveide;  t e h n i z ā c i j a  – tehnikas ieviešana;  p u b l i c i t ā t e  – publikas atzinība; Vislielāko  p u b l i c i t ā t i  ieguva “Karmena” (Z 81) u. tml.

Svešu modeļu ietekmē darināti adjektīvi un adjektivējušies divdabji, piemēram,  p a t ē r n i e c i s k s  (krievu потребительский); tā vietā labāk lietot substantīvu ar –tāj– ģenitīvā, piemēram, vārdkopu  p a t ē r n i e c i s k a s  iegribas aizstāt ar patērētāja iegribas.

Sveša modeļa ietekmē atvasināts arī verbs  i z b r ī v ē t  (LLVV 3, 496) (krievu высвободить):  i z b r ī v ē t  cilvēkus,  i z b r ī v ē t  telpas, u. tml. Latviešu valodā tam pēc nozīmes atbilst verbs  a t b r ī v o t.

2.2.1.1.2.1.2. ĪSTIE DERIVATĪVIE SALIKTEŅKALKI

Latviešu valodā ir salikteņi ar pilnu paradigmu un arī ar nepilnu – ģenitīveņi. Kalkētiem salikteņiem galvenokārt ir pilna paradigma; ir tikai daži ar nepilnu morfoloģisko paradigmu:  k u l t m a s u,  k u l t ū r m a s u  u. tml. Kalkētas var būt abas (visas) salikteņa daļas vai arī viena no tām. Plašāk lietoti salikteņi ar kalkētu pirmo daļu.

Ne vienmēr donorvalodas vārds receptorvalodā ienāk tieši tādā pašā formā; dažkārt receptorvalodā darina pēc nozīmes atbilstošu, bet derivatīvi tomēr atšķirīgu vārdu, piemēram, atbilstoši krievu adjektīvam образцовый latviešu valodā ir darināts saliktenis  p a r a u g v e i d ī g s:  p a r a u g v e i d ī g a  darba kultūra (PC 87), kas būtu aizstājams ar vārdkopu atdarināšanas cienīga vai tml. Šajā gadījumā par derivatīvu kalku nevar runāt – tas nav darināts atbilstoši donorvalodas modelim.

Svešu valodu ietekme it īpaši vērojama latviešu valodas salikteņu darināšanā. Tas atzīmēts jau gadsimta sākumā. Pašreiz daudzi no tā laika aizguvumiem, kas tika vērtēti par neliterāriem, ir atraduši savu vietu latviešu valodas sistēmā un kļuvuši par literāriem. Ir svarīgi konstatēt, vai salikteņkalki valodu bagātina vai noplicina, un atkarībā no tā veidot ieteikumus. Mūsdienu latviešu valodā, it īpaši terminoloģijā, ir ieviesušies tādi salikteņi, kuri gadsimta sākumā nav atzīti; it sevišķi tas attiecas uz salikteņiem ar kalkētu pirmo daļu. Mēģinājumi aizstāt internacionālas cilmes salikteņkalkus ar latviskiem atveidojumiem ir visai bezcerīgi – attiecīgie kalki spēj funkcionēt noteiktā stilistiski vai emocionāli ekspresīvā tekstā, parasti sarunvalodā, vai ari kā rakstnieka stila iezīme, piemēram,  t ā l r ā d e,  t ā l r ā d e s  programma,  t ā l r ā d ē  redzēts sižets u. tml.

Dažkārt receptorvalodā paralēli salikteņa darināšanai izmantota arī afiksācija, piemēram, tāds ir adjektīvs  d a u d z s k a i t l ī g s  (krievu многочисленный) – tas aizgūts reize kā saliktenis un atvasinājums ar –īgs; šādu kalku ir maz.

(1) Viss saliktenis ir kalkēts tādos gadījumos, kad pilnīgi aiz gūts gan vārds, gan modelis. Neliterāro kalku receptorvalodā var aizstāt dažādi – gan ar salikteni, gan arī ar atvasinājumu vai vārdu savienojumu. Piemēram,  p r i e k š ā  s t ā d ī š a n a  (krievu представление): gatavot  p r i e k š ā  s t ā d ī š a n a i  uz prēmiju. (Z 79) Varētu ieteikt: izvirzīt prēmijas piešķiršanai.

(2) Kalkētā saliktenī sveša, nepieņemama var būt pirmā daļa – tā neatbilst receptorvalodas modeļiem un ir jāmaina, 1) veidojot citu, pieņemamu salikteni vai arī 2) tā vietā lietojot vārdkopu vai izlīdzoties aprakstoši.

J. Endzelīns noraidījis salikteņus ar verba tagadnes celmu pirmajā daļā kā nevēlamus ģermānismus (atskaitot gadījumus, kad substantīvs ir verba objekts, piemēram, grozgalvis, valbacis no grozīt galvu, valbīt acis). (Endzelīns 1, 40) Mūsdienu valodā, it īpaši tehniskajā terminoloģijā, šāda tipa salikteņi pēdējos gados ir plaši sastopami: to pirmajā daļā ir primāra verba celms agrāk lietotā un ieteiktā divdabja ar –am, –ām vietā: frēzmašīna, pildspalva, kvēlspirāle, ieskrejlaiks, slīdricis u. c. Sufikss –am atstāts terminā ziežamzīmulis izrunas ērtuma dēļ (ziežzīmulis ir grūti izrunājams) – sal. ar ziežtrauks, ziežvārsts, kur izruna nav apgrūtināta.

Kā rupji ģermānismi tika noraidīti arī mūsdienu latviešu valodu bagātinātāji salikteni debeszils, sniegbalts u. tml. (Ahero 2 u. c.) Sistēmiskās atbilsmes faktora ietekmē tiek darināti ne vien krāsu nosaukumi, bet arī citi adjektīvi ar substantīvu pirmajā daļā: betonciets, kristāltīrs u. tml.; to lietojumu būtu jācenšas ierobežot.

Ir salikteņi, kurus ieteikts darināt ar –līdz–: 1) ar infinitīvu un divdabi – līdziet, līdziedams; 2) darītājvārdi – līdzbraucējs, līdzgaitnieks, līdzskrējējs, līdzstrādnieks, līdzzinātājs u. tml.; 3) darbības norišu nosaukumi – līdzbraukšana. Taču vēl līdz šim brīdim ir sastopami nevēlami salikteņi ar līdz– pirmajā daļā.

Nedrīkst lietot verba salikteņus ar līdz– finītās formās (pareizi ir darbojas līdzi nevis  l ī d z d a r b o j a s)  un darināt salikteņus ar substantīvu otrajā daļā, kurš nav darītāja nosaukums:  l ī d z b i e d r s,  l ī d z c i l v ē k s,  l ī d z p i l s o n i s  u. tml. (Endzelīns 1, 21) Tie, pēc J. Endzelīna domām, ir neciešami ģermānismi (pēc vācu Mitmenschen, Mitschüler parauga). J. Endzelīns atzīmē, ka latvietis bieži var iztikt ar attiecīgajiem vārdiem biedrs, cilvēks, pilsonis, nedarinot salikteni. Tādi vārdi kā līdzsvars darināti pēc cita modeļa (vācu valodā to pirmajai daļai atbilst gleich) un ir pieņemami. Atzīti ar abstraktu nozīmi darināti salikteņi ar līdz–: līdzcietība, līdzdalība. (MLLVG 1, 192) Pašreizējā valodas praksē ļoti bieži sastopami salikteņi  l ī d z c i l v ē k s,  l ī d z p i l s o n i s:  attiecības ar  l ī d z c i l v ē k i e m;  ticēt saviem  l ī d z c i l v ē k i e m;  būt iejūtīgiem pret  l ī d z c i l v ē k i e m;  apkrāpt  l ī d z c i l v ē k u s;  just līdzi  l ī d z c i l v ē k i e m  u. tml. Minētajos un daudzos citos piemēros salikteņa vietā būtu jālieto otrās daļas. Substantīvs viens pats: ticēt cilvēkiem, just līdzi cilvēkiem u. tml. Konteksts rāda darbības veicēja tiešu saskari ar cilvēkiem – tātad tie ir cilvēki, kas dzīvo vienā laikā ar viņu.

Lieka pirmā daļa salikteņkalkā ir arī citos gadījumos. Piemēram, latviešu valodā ļoti produktīvi ir salikteņi ar paš– pirmajā daļā; starp tiem ir arī kalki (vācu selbst–, eigen–, krievu само– ietekmē):  p a š a t d e v e;  p a š i z t i k a;  p a š l i k v i d ē š a n ā s;  p a š u z u p u r ē š a n ā s;  p a š v ē r t ī b a;  p a š i z s t u d ē t  (R 2, 84) u. c. Pietiek ar substantīviem atdeve, iztika, vērtība, verbu izstudēt u. tml. Atgriezeniskajiem substantīviem ar –šanās arī bez paš– piemīt attiecīgā darbības atgriezeniskuma nozīme. Arī salikteņos  s a v l a i c ī g s,  s a v l a i c ī g i  (krievu своевременный) pirmā dala ir lieka. Šos kalkus pašreiz lieto visai plaši:  s a v l a i c ī g i  saņemt informāciju;  s a v l a i c ī g i  izraudzīties darbiniekus;  s a v l a i c ī g i  veikt plānu. Būtu jālieto: laikus, laicīgi.

Lieka pirmā daļa ir kalks  a u g s t k v a l i t a t ī v s  (krievu высококачественный):  a u g s t k v a l i t a t ī v i  jauni, moderni izstrādājumi;  a u g s t ā k s a c ī t a i s  (krievu вышесказанное): šis secinājums izriet no  a u g s t ā k s a c ī t ā.  Adjektīvs kvalitatīvs nozīmē ietver augstas kvalitātes jēdzienu, tāpēc pietiek teikt: kvalitatīvs darbs, kvalitatīva produkcija u. tml. Augstāksacītais var tikt aizstāts ar teiktais, sacītais; iepriekš teiktais.

Nepieņemami salikteņkalki ar neprecīzu, latviešu valodas modeļiem neatbilstošo pirmo daļu ir  k u l t ū r m a s u,  k u l t m a s u;  s v e t o f o r s  (pareizi: luksofors),  d a u d z t i r ā ž a s  (krievu многотиражный) – pareizi – lieltirāžas, jo tirāža var būt liela vai maza. Neliterārs aizguvums ir  o r g k o m i t e j a  (organizēšanas komiteja).

Semantiski netradicionāli un nevēlami ir darinājumi  m e ž m a t e r i ā l i  (krievu лесоматериалы),  p u s s t a c i j a  (krievu полустанок): palielināt  m e ž m a t e r i ā l u  sagādi (ZT 2, 80); Dzelzceļa peroni Ogres stacijā, Jaunogres un Pārogres  p u s s t a c i j ā s..  (PC 87) Ieteicams: kokmateriāli; stacija. Latviešu valodā var veidot salikteņus ar meţ– un pus–: mežābele; pusceļš; pussala u. c., taču jāņem vērā vārddarināšanas semantiskās tradīcijas un darinājumu lietošana. Vārds полустанок tulkots ‘dzelzceļa pietura; pusstacija’ (LKV 2, 217), bet latviešu valodā pēc tradīcijas mazas stacijas netiek sauktas par pusstacijām, tāpēc šis saliktenis nebūtu ieteicams (varētu pat sākt domāt, ka kāda iemesla dēļ ir tikai puse stacijas – uz to vedina pus– regulārā nozīme latviešu valodas salikteņos); varētu lietot starpstacija.

(3) Salikteņu ar kalkētu otro daļu ir mazāk neka ar kalkētu pirmo daļu. Ir sastopami salikteņi, kuru otrā, kalkētā daļa semantiski nav nepieciešama – bez tās var iztikt. Tādi ir adjektīvi  d a u d z s k a i t l ī g s,  m a z s k a i t l ī g s,  m a z s k a i t l i s k s,  kas kalkēti pēc krievu многочисленный, малочисленный parauga; pēc to parauga savukārt darināts  p i l n s k a i t l ī g s.  Latviešu valodā tādus nelieto; tos var aizstāt ar vārdkopām lielā skaitā, pilnā skaitā, ar numerāļiem daudz, maz u. tml. Piemēri neliterāro kalku lietojumam: .. sivēnmātes ar saviem  d a u d z s k a i t l ī g a j i e m  (pareizi: daudzajiem) pēcnācējiem (ĻC 88);  d a u d z s k a i t l ī g i  (pareizi: lieli) kolektīvi;  d a u d z s k a i t l ī g a  (pareizi: liela) organizācija;  m a z s k a i t l ī g a  (pareizi: maza) celtnieku brigāde;  m a z s k a i t l i s k s  (pareizi: mazs) kolektīvs; ģimenes ieradušās  p i l n s k a i t l ī g i  (pareizi: pilnā skaitā) u. tml. Minēto salikteņu pirmās daļas latviešu valodā ir produktīvas.

Vairākos gadījumos jāmaina salikteņu otrā daļa. Piemēram,  p r e t a i z d z ī š a n a s  ierīce (krievu противоугонное устройство) latviski jāsauc par pretzagļu ierīci;  e n e r g o a p b r u ņ o j u m s  – par energoapgādātību (LLVV2, 501);  a e r o p o r t s  (krievu аэропорт) – par aerodromu vai lidostu u. tml.

Vairākos gadījumos salikteņkalks aizstājams ar vārdkopu:  d a u d z s t ā v n i e c e  – daudzstāvu māja, nams;  p a s a u l u z s k a t i s k s  (jautājums) – pasaules uzskata jautājums u. tml.

Krievu valodas ietekmē lietoti daudzi atvasinājumi ar bez–:  b e z ļ a u d i s (безлюдье),  b e z k ā r t ī b a  (беспорядок),  b e z k o n t r o l e  (бесконтроль). Tie būtu jāaizstāj ar vārdkopām cilvēku trūkums, kārtības trūkums, kontroles trūkums u. tml. Arī adjektīvs  b e z p a l ī d z ī g s  (беспомощный): Policija bija  b e z p a l ī d z ī g a.  Ieteicams: nevarīga, bezspēcīga.

2.2.1.1.2.2. Kategoriāli derivatīvie (derivatīvi gramatiskie) kalki

Kategoriāli derivatīvie kalki formāli sakrīt ar attiecīgajiem receptorvalodas darinājumiem, bet tiek lietoti ar citu gramatiski kategoriālu nozīmi. Tie latviešu valodā ir galvenokārt priedēkļverbi un deverbāli priedēkļsubstantīvi, kas mehāniski pārņemti no citas valodas, jaucot perfektīvās nozīmes ar pārējām priedēkļu nozīmēm (priedēkļi latviešu valodā ir vienlaikus gan vārddarināšanas, gan arī formveidošanas līdzekļi), tātad kategoriāli derivatīvo kalku ienākšana latviešu valodā ir saistīta ar darbības perfektivitāti / imperfektivitāti: tiek lietots svešs donorvalodas modelis. Kategoriāli derivatīvie kalki ir zināms robežslānis starp derivatīvajiem un semantiskajiem kalkiem. Semantiskie kalki atšķirībā no kategoriāli derivatīvajiem ir saistīti ar svešas nozīmes pārņemšanu un valodas tēlu (sk. tālāk).

Kategoriāli derivatīvie kalki latviešu valoda ir trejādi: 1) kalki ar lieku, nevajadzīgu perfektivētājpriedēkli, 2) kalki ar citu, neprecīzu priedēkli un 3) kalki ar nepietiekami perfektivējošu priedēkli.

(1) Latviešu valoda ir pārņemti vairāki priedēkļverbi ar tieši pārceltu donorvalodas priedēkli, kurš latviešu valodā nav nepieciešams, ir lieks. Piemēram, tāds ir verbs  n o s t r ā d ā t  krievu сработать vietā: ..ne vienmēr teicami  n o s t r ā d ā  saimniecības smagās mehanizācijas iecirknis (PC 83); Diemžēl mehanizatori ne vienmēr  n o s t r ā d ā  tā, kā vajag (ĻC 88) Krievu valodas īpatnēja perfektīvā nozīme minētajos piemēros nav vajadzīga – pietiek ar verbu strādāt (vai darboties). Nevajadzīgi perfektivētājpriedēkļi ir ap– (apmācīt, apmācība vārdu mācīt, mācības, mācīšanās vietā); iz– verbā iztrūkst (vācu ausfallen), kas lietots pareti:  N e i z t r ū k s t  humors u. tml. Krievu valodā verbiem ar no– piemīt pamatīgas, ilgstošas darbības nozīme (хорошо поработать). Nav pareizi latviešu valodā šādos gadījumos lietot mehāniskus pārcēlumus: nopietni  p a c ī n ī t i e s  par medaļām (S 1, 87);  p a d a l ī t i e s  pārdomās par savu skolotāju (SD 87);  p a l a b o t  neveiksmes (PC 88); labi, godam, lieliski  p a s t r ā d ā t  u. tml. Latviešu valodā šādā kontekstā priedēklis pa– ir lieks; ja grib uzsvērt darbības pabeigtību, var lietot citu priedēkļverbu: izlabot kļūdas. Minētajos piemēros lielāko tiesu pietiek ar bezpriedēkļa verbu: cīnīties par panākumiem, dalīties pārdomās u. tml. Lieks var būt arī priedēklis sa–, piemēram,  s a t u r ē t  kārtībā (RB 87) – krievu содержать в порядке, latviešu valodā pietiek ar bezpriedēkļa verbu imperfektīvas darbības nosaukšanai: turēt kārtībā. Arī  s a b a l a n s ē t  (krievu сбалансировать) – pietiek ar balansēt u. tml.

(2) Latviešu valodā plaši ienāk neprecīzi verbi ar nepiemērotu priedēkli perfektīvas darbības nosaukšanai. Pašreiz tie ienāk galvenokārt no krievu valodas. Piemēram, priedēklis at– krievu valodas ietekmē tiek lietots tīri perfektivējošā nozīmē:  a t r e g u l ē t,  a t r e m o n t ē t:  a t r e g u l ē t  mehānismu, motoru,  a t r e m o n t ē t,  baseinu, ceļu, mašīnu. Latviešu valodā priedēklim at– ir noteikta semantika (atpakaļ); verba  a t r e m o n t ē t  vietā jālieto izremontēta t r e g u l ē t  vietā – noregulēt u. tml. Verbs  i z f a s ē t  krievu valodas ietekmē (расфассовывать) nevietā lietots verba safasēt vietā:  i z f a s ē t  ārstniecības augus. Līdzīgi lietoti verbi  i z g a i s m o t,  i z p l ā n o t,  i z v i e t o t i e s,  u z s p ē t  verbu apgaismot, ieplānot, novietoties, paspēt vietā u. tml.:  i z g a i s m o t  problēmu presē; pareizi  i z p l ā n o t  atvaļinājumu;  i z v i e t o t i e s  telpā; uzspēt uz autobusu. Teiktais attiecas uz atbilstošiem deverbāliem substantīviem:  i z m a i ņ a s  (pareizi: pārmaiņas) repertuārā u. tml. Dažkārt svešajam verbam piemīt vienkāršrunas vai sarunvalodas ekspresija; tāds, piemēram, ir verbs  p i e b e i g t  (krievu прикончить): ..vēl noskanēja tikai pāris šāvienu. Tur droši vien  p i e b e i d z a  ievainotos. (OL)

(3) Konstatēti arī kalki ar nepietiekami perfektivējošu priedēkli; tādi ir verbi ar pa– krievu valodas ietekmē:  p a l a b o t  verba izlabot vietā,  p a p o s t ī t  verba izpostīt vietā,  p a s ē t  verba iesēt vietā,  p a z v a n ī t  verba piezvanīt vietā,  p a ž a u t  verba  izžaut  vietā u. tml., piemēram: .. bērnu nams iemājoja .. kara laikā krietni  p a p o s t ī t a j ā s  ēkās Irlavā. (KR 85); .. laukos  p a s ē t i  ilggadīgie zālāji .. (ĻK 88); Man ieteica  p a z v a n ī t  viņam pēc divām dienām;  p a z v a n ī t  milicijai;  p a ž a u t  kleitiņu uz vītola zara (DB 1, 80) u. tml.

2.2.1.1.2.3. Šķietamie derivatīvie kalki (derivatīvie kvazikalki)

Ir tādi gadījumi, kad kalkēšana ir šķietama – līdzīgi darinājumi paralēli pastāv daudzās valodās, bet divvalodības vai spēcīgas citu valodu ietekmes apstākļos tiek uztverti attiecīgajā valodā par svešiem. Šaubu gadījumos kalki rūpīgi jāpārbauda, jākonstatē to cilme un funkcionēšana kontaktvalodās. Šķietamie kalki var būt vecvārdi, neaktuālas vārdu nozīmes, termini u. tml. Iespējams, ka kādreizējie kalki, kas pilnīgi iekļāvušies receptorvalodā, pēc ilga laika atkārtotā donorvalodas ietekmē var tikt uztverti par svešiem. Dažkārt svarīgas ir ne tikai vārdu nozīmes (leksiski semantiskie varianti), bet arī detalizētākas lietojuma nianses, kas var būt svešas.

Kvazikalki ir galvenokārt atvasinājumi, visvairāk priedēkļverbi un no tiem darināti substantīvi ar apšaubāmu perfektivējumu (sal. tos ar kategoriāli derivatīvajiem kalkiem). Tie veido pārejas slāni uz labiem, neierobežoti lietojamiem kalkiem un latviskiem atvasinājumiem.

Latviešu valodā ir sastopams samērā daudz kvazikalku ar priedēkli at–. Par kvazikalkiem tos dara līdzība ar krievu valodas atvasinājumiem un attiecīgajiem nevēlamajiem latviešu valodas kalkiem (kā  a t r e g u l ē t,  a t r e m o n t ē t).  Latviešu un krievu valodā ir zināma kopība priedēkļu lietojumā (sal. at– un krievu от–). Viena no kopīgām nozīmēm ir agrākā stāvokļa atjaunošanas nozīme, piemēram, atmācīt – отучить: Es  a t m ā c ī š u  tevi, manu zēn, No desmit gudrībām, ko lauki iemācīja, Un tūkstoš nekrietnību iemācīšu tajā vietā. (O. Vācietis. Dzegužlaiks. – R., 1968. – 95. lpp.) Terminoloģija plaši tiek izmantota nozīme ‘dabūt ko nost no ka; atdalīt, attālināt, šķirt’:  a t l a s ī t  grāmatas;  a t š a u t  vilkus (LLVV 1, 456; 2. nozīme: nošaut no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku); klaiņojošo suņu un kaķu  a t š a u š a n a.  Ar šo pašu nozīmi ‘dabūt ko nost’ tiek lietoti termini atbitumēšana, atcelmošana, atgāzēšana, atkūdrošana, atoglošana, atpelnošana, atputeklošana u. tml. (Skujiņa 6, 104) Ar nozīmi ‘atdalīt no kā’ lietoti vārdi atbiras, atkritumi; šajā nozīmē ietilpst arī termins atūdeņi (krievu отработавшие воды) ‘ūdeņi pēc to izmantošanas lietderīgā darba procesā’. Darinājumi ar darbības nozīmi, kas pret kaut ko vērsta, ir gan latviešu, gan krievu valodā: atteikt – отказать u. tml. Tāda ir arī nozīme ‘atdalīties no kaut kā’: attauvoties – отшвартоваться u. с.

Apšaubāms šķiet verba izdot lietojums: govs  i z d o d  pienu (sal. vācu ausgeben) – Katra no viņa koptajām Latvijas brūnajām  i z d e v a  5127 kg piena.. (S 2, 86) un daudzos citos piemēros. Mūsdienu vārdnīcās šādas nozīmes nav, bet ME 1, 730 tā raksturota: li. išduoti [slav. izdati] 2. noz.: zemīte  n e i z d u o d  ne uzturam, lai augļi  i z d u o t u  sēklas, piena ķērne  i z d u o d  sviestu.; arī vārdkopā  i z d o t  liecību. Tātad šī ir kopēja baltu un pļāvu valodu nozīme.

Verbs izmainīt (vācu austauschen, auswechseln, krievu изменить) tiek lietots arī latviešu valodā;  i z m a i n ī t  zirgu, naudu, arī vārdus, spriedumu. (ME 1, 768; LVV, 317) Vairākos gadījumos labāk ieteicams bezpriedēkļa verbs mainīt (mainīt spriedumu; mainīt augšņu īpašības – nevis izmainīt), lai novērstu pēdējā laikā latviešu valodā vērojamo pārliecīgas perfektivēšanas tendenci.

Pasvešs mūsdienu valodā šķiet verbs izģērbties ar nozīmi ‘īpašā veidā saģērbties; apģērbties tā, lai nevarētu pazīt’ (LLVV 3, 544): smieklīgi  i z ģ ē r b u s i e s  sieviete; Jau svētku priekšvakarā daudz cilvēku.. bija  i z ģ ē r b u s i e s  savdabīgos kostīmos.. (LM 81) Šī nozīme ir krievu verbam разодеться ‘grezni apģērbties’. Tomēr šis verbs latviešu valodā lietots arī senāk: (ME 1, 743) dažādi  i z ģ ē r b t i e s;  i z ģ ē r b t i e s  par žīdiem čigāniem.

Mūsdienu latviešu valodā ļoti plaši tiek lietots verbs pabūt ar nozīmi ‘būt, atrasties neilgu laiku’: Viesturs paspēja  p a b ū t  arī par., vīru kora “Imanta” māksliniecisko vadītāju (L 2, 89); Mans sarunu biedrs .. nesen  p a b i j i s  Polijā. (ĻK 88) u. c. Krievu valodā šāda nozīmē lieto verbu побыть, побывать tajā pašā nozīmē, taču latviešu valoda šis verbs minētajā nozīmē lietots jau kopš seniem laikiem un arī pašreiz: skola dabūju  p a b ū t  tikai vienu gadu, brīdi kopā  p a b ū t  (ME 3, 11: li. pabūti, slav. pabyti; LLVV 61 97; LVV, 559); Gadījās  p a b ū t  šai pilsētā. Pašreiz nebūtu vēlams minētā verba lietojumu pārspīlēt; daudzos gadījumos (piemēram, būt ārzemēs; būt par vadītāju u. tml.) var iztikt ar verbu būt. Pabūt lietojams tikai tur, kur tas patiešām semantiski ir nepieciešams.

Jaundarinājums izpildīgs (vārdnīcās nav minēts) labi iekļaujas latviešu valodas sistēmā (sal. krievu исполнительный); tas veidots pēc analoģijas ar adjektīviem atbildīgs, izšķērdīgs, izsmējīgs u. tml. un ir atzīstams par labu.

Vērtējot aizguvumus pēc svešuma pazīmes un arī līdzīgus darinājumus savā valodā, ir jābūt uzmanīgiem, jāpārbauda visi fakti un jāizmanto visi iespējamie avoti.

2.2.1.1.2.4. Valodas sistēmai atbilstošu derivatīvo kalku attīstības iespējas

Kā jau teikts, vēlamie kalki iekļaujas valodas sistēmā un bagātina valodas līdzekļus. Ir daudz labu derivatīvu kalku; to aizgūšana notiek kopš seniem laikiem, un mēs bez tiem nevaram iztikt. Tādi ir kalki bezgalība, laikraksts, līdzcietība, pēcnācējs, rokraksts, vienskaitlis u. c. Kalkiem latviešu valodā ir sava attīstības vēsture. (Laua 3, 135–138) Var gadīties, ka kalki nav identificēti, jo kalku jēdziens, tāpat kā aizguvumu jēdziens vispār, ir relatīvs (par to turpat, 136), tas var mainīties, padziļinoties izziņai un mūsu zināšanām par reālijām, to nosaukumiem un nozīmēm.

Laika gaitā mainās arī kalku vērtējums. Ir tikuši pārvērtēti daudzi derivatīvi kalki. Ja aizgūšanas laikā receptorvalodā attiecīga jēdziena nosaukšanas iespējas ir ierobežotas un ja turklāt valodā ir līdzīgs modelis un iebildes var būt tikai pret dažām semantiskām, etimoloģiskām vai citām niansēm, derivatīvajam kalkam ir iespējas valodā legalizēties.

Derivatīvie kalki bieži tiek darināti, tieši tulkojot, un var ienākt valodā no tulkojumiem, tulkojošām vārdnīcām. Piemēram, krievu vārds десятидневка tulkots: desmitdiene, dekāde (LKV 1, 337). Vārda desmitdiene latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcās nav, bet ir pēc tāda paša modeļa darināts literatūras termins desmitrinde (LLVV2, 314). Iespējams, ka arī vārds desmitdiene varētu ieviesties, varbūt tikai kā sinonīms terminam dekāde (tam ir lielākas derivatīvās iespējas un precīzs lietojums). Dažkārt desmitdiene ir sastopams, piemēram, Darbu vērtē ik  d e s m i t d i e n i..  (KC 83) Pašreiz tas tomēr liekas svešs; ieteicamāk būtu: ik pa desmit dienām, ik desmitajā dienā, katrā dekādē.

Krievu valodas saliktos adjektīvus latviešu valodā bieži var atveidot ar ģenitīveni. Piemēram, nevis divdienīgs (двухдневный), bet divdienu: divdienu kursi, divdienu komandējums u. tml. (kā divfāžu, divkapeiku, divkrāsu u. tml.) Saliktenis ir ekonomiskāks nekā vardu savienojums divas dienas, uz divām dienam u. tml. un tāpēc ieteicams.

Daudz kalku kontaktvalodu ietekmē pašreiz ienāk terminoloģijā, piemēram: apzaļumošana, apzeme, atkomplektēšana, darbietaupīgs, izstrādne, lasāmība, lasītība, nokailināšana, pāršķirisks, pļavparks, saldējumnīca, stikltūba, vārdisks, vienvērtība u. c. Atbilstoši latviešu valodas likumībām no donorvalodas vārdkopas var veidot kalkētu salikteni: mērķprogramma (kr. v. целевая программа). Dažkārt derivatīvie salikteņkalki apvienojušies saliktenī atbilstoši donorvalodas vārdkopai: pilnsadedze (полное сгорание), rindapbūve (строчная застройка) u. tml.

2.2.1.1.3. Semantiskie kalki un atkāpes to lietojumā

Semantiskais kalks ir pēc citas valodas parauga pārņemta vārda nozīme. “Jaunas nozīmes rodas arī pēc citas valodas parauga, ja no tās pārņem kādu atbilstošā vārda nozīmi. Diezgan bieži tā rodas jaunas pārnestas nozīmes.” (Laua 3, 46) Minētas nozīmes pasvītrot ‘uzsvērt, izcelt’, griesti ‘galējā robeža’. Semantiskajiem kalkiem valodā ir diezgan ievērojama vieta. (Laua 3, 137) Jauni vārda leksiski semantiskie varianti ļoti bieži rodas uz metaforu pamata (Laua 3, 44), tātad šī procesa pamatā ir tēlainība, valodas tēls. Semantisko kalku aizguve ļoti bieži, varētu teikt – parasti, ir saistīta ar tēlainību. Tēlainība ir atvasināto nozīmju izveides pamatā – veidojas pārnestās nozīmes. “Vārdu lietošana pārnestā nozīmē ļauj izteikties spilgti, tēlaini un emocionāli. Jaunajai nozīmei nostiprinoties, ekspresivitāte parasti mazinās vai pavisam zūd. Tā saglabājas tādā mērā, cik dzīvi tiek izjusts jaunās nozīmes sakars ar vārda pamatnozīmi (tiešo nozīmi).” (Laua 3, 45) Valodas tēlam ir ļoti liela nozīme semantisko kalku aizgūšanā. Valodas tēls var būt tuvs abām valodām – donorvalodai un receptorvalodai; tādā gadījumā kalki ar laiku spēj iekļauties receptorvalodā un literarizēties. It īpaši, ja attiecīgais vārds šādā nozīmē sastopams bez abām minētajām vēl kādā valodā. Piemēram, verbs pasvītrot ar nozīmi ‘uzsvērt, izcelt’ (krievu подчеркнуть, vācu unterstreichen) arī latviešu valodā konkrētā nozīmē ‘pavilkt apakšā svītru’ pēc satura un pēc attiecīgā tēla atbilst aizgūtajai nozīmei. Valodas tēls ir pamatā lielai daļai semantisko kalku. Ļoti bieži semantiskie kalki veidojas, aizgūstot vārdu konkrētas nozīmes; tās receptorvalodā lietotas vispārīgākā nozīmē un tām ir vispārīgākas nozīmes sinonīmi, kas nekoptā valodā tiek aizstāti ar attiecīgajiem semantiskajiem kalkiem. Tādi ir kalki  b ū v ē t  (attiecības),  d a l ī t  (vietas konkursā),  d z ē s t  (atšķirības),  n e s t  (domu, ideju),  s l i m o t  ‘just līdzi’,  s p r a u s t  (uzdevumus),  s v ē r t  ‘vērtēt’,  b a g ā ž a  ‘zināšanu krājums’,  e š e l o n s  ‘aprindas, parasti augstākas’,  t e k o š s  (remonts, seanss) u. tml. īpaši daudz šādu kalku ir starp priedēkļverbiem:  a i z d z ī t  (mašīnu),  a t v ē r t  (maršrutu),  i e i e t  (jautājumā) ‘iedziļināties’,  i e k r i s t  ‘gadīties’,  p a s n i e g t  (ziņu),  s a s l i m t  ‘sajūsmināties, aizrauties’9 u. tml. Tie lietoti krievu valodas ietekmē.

Vērtējot semantisko kalku vietu valodā, jāņem vēra to relativitāte un attīstības tendences. Vārda nozīme nav nemainīga. “Vārda nozīmē noteiktā laika posmā vērojama relatīva stabilitāte.” (Laua 3, 44) Semantisko kalku stabilitāte un iekļaušanās receptorvalodā ir atkarīga no svešuma elementa, svešuma pazīmes. “Semantiskos kalkus izjūt tikai tik ilgi, kamēr tie ir jauni.” (Laua 3, 137) Tomēr daudzos gadījumos svešuma pazīme ir ļoti noturīga un nemainās ilgu laiku. Zināmu attīstību kalku lietošanā rāda salīdzinājums ar semantiskajiem kalkiem gadsimta sākumā, ap divdesmitajiem gadiem. (Endzelīns 1) Daļa no tiem tiek lietoti vēl pašreiz, turklāt daudzi vēl joprojām ir nevēlami; tādi ir J. Endzelīna noraidītie kalki  i z s m e l t  (jautājumu),  i z v e s t  (remontu),  p i e l i k t  (visas pūles),  p i e ņ e m t  ‘iedomāties’,  p i e r a k s t ī t  ‘piedēvēt’,  u z s t ā d ī t  (prasības) u. c. Daži tā laika kalki LVV raksturoti ar norādi nevēl. (nevēlami):  b a u d ī t  (cieņu, mīlestību u. tml.) (LVV 123, 4. noz.);  k a l p o t  ‘noderēt’ (LVV, 355);  s a s t ā d ī t  ‘veidot, izstrādāt, uzrakstīt’ (LVV, 712). Taču daļa tā laika semantisko kalku tiecas nostiprināties valodā un latviešu valodas skaidrojošajās vārdnīcās ievietoti kā literāri un bez iebildumiem lietojami, piemēram,  s k a i t ī t  ‘uzskatīt par paraugu’;  i z b ē g t  ‘izvairīties, izsargāties’;  i z d o t  ‘radīt (par skaņām)’,  n o z ī m ē t  ‘minēt, noteikt’,  u z d o t  (cīņu) ‘atteikties’ u. c. Šādos gadījumos iespējama arī vārdnīcu veidotāju subjektīva pieeja – diemžēl nav nemaldīgu objektīvu mērauklu, attiecīgo aizguvumu svešuma pazīme ir dažkārt visai grūti uztverama un formulējama. Tas uzliek skaidrojošo un citu normatīvu vārdnīcu autoriem lielu atbildību, morālu pienākumu veikt visu iespējamo, lai pārbaudītu lietojumu un to objektīvi vērtētu. Kalku vērtēšanā vispār labāk būt piesardzīgiem un ilgāku laiku atturēties no to atzīšanas nekā lieki piesārņot valodu; it īpaši tas ir attiecināms tieši uz semantiskajiem kalkiem, kuru vērtēšanā mēraukla ir visnenoteiktākā: to nerāda ne valodas leksisko vienību tradicionālie saraksti, ne derivatīvās īpatnības, ne morfoloģiskās, sintaktiskās vai frazeoloģiskās pazīmes. Attiecīgie vārdi receptorvalodā jau ir bijuši – ir nākušas klāt tikai jaunas nozīmes, kas var valodu bagātināt vai piesārņot atkarībā no atbilsmes semantiskajai sistēmai, bet tā ir visgrūtāk konstatējama. Ir daudz semantisko kalku, kas vārdnīcas radīti ka pārnestas nozīmes, tātad tie bagātina latviešu valodas vārdu krājumu ar jaunām, tēlainām nozīmēm. Par dažām no tām nav īstas pārliecības – liekas, ka bez tām varētu iztikt. Piemēram,  i e n e s t  (disonansi) (LVV, 274, 4. noz.);  i e s l ē g t  ‘iekļaut, ietvert’ (LVV, 281, 3. noz.);  s o l i s  ‘pasākums, rīcība’ (LVV, 752, 3. noz.);  v i r s o t n e  ‘vadība; valdošās aprindas’ (LVV, 807, 5. noz.) u. c. Nozīmes pārnesums bieži ir saistīts ar stilistisko ekspresivitāti, un tāpēc daļa semantisko kalku valodā ienāk kā sarunvalodās nozīmes. Tādi ir  m a i s ī t i e s  ‘traucēt, jaukties’ (LVV 456, 3. noz.);  i z i e t  ‘būt pakļautam, izskatīšanai, apstrādei, apmācībai u. tml.’ (LVV, 310);  s k a i t ī t  (par paraugu) ‘uzskatīt’ (LVV, 836, 4. noz.);  t a i s ī t  (zinātni, politiku) (LVV, 792, 7. noz.);  i z s k a t ī t i e s  ‘būt, likties’ (LVV, 327, 3. noz.);  p i e i e t  ‘vērtēt’ (LVV, 613, 5. noz.);  u z d o t  ‘atteikties no kā’ (LVV, 826, 4. noz.) u. tml. Attiecīgo nozīmju izteikšanai latviešu valodā ir labi līdzekļi, tāpēc ar šo nozīmju atzīšanu vajadzētu uzmanīties.

Kā jau iepriekš teikts, semantiskie kalki tiek aizgūti galvenokārt no donorvalodu vārdu ļoti konkrētām nozīmēm. Vispārīgākas nozīmes tiek aizgūtas daudz retāk. Tādi ir, piemēram, semantiskie kalki no krievu valodas  a i z r ā d ī t  ‘paziņot’;  a p s p ē l ē t  ‘uzvarēt (konkursā, spēlē u. tml.)’;  a t t i e k t i e s  ‘izturēties’ u. c. Latviešu valodā tiem ir konkrētāka nozīme nekā krievu valodā.

Tajos nedaudzajos gadījumos, kad attiecīgās nozīmes abās valodās ir tuvas, kalki lielus iebildumus nerada un var ātri ieviesties, piemēram,  a i z ņ e m t s  ‘nodarbināts’: Četri vīri bija  a i z ņ e m t i  ar zemes gatavošanu. (PC 80); skatīt un redzēt: Vai esat  s k a t ī j u š i  (labāk: redzējuši) dabā labu slēpotāju sacensības? (PK 88)

Latviešu valodas kalku sistēmā semantiskie kalki robežojas ar citiem kalku tipiem – ar leksiskajiem, derivatīvajiem un gramatiskajiem (galvenokārt sintaktiskajiem) kalkiem. Ar derivatīvajiem kalkiem saistīti dažādi atvasinājumi, galvenokārt priedēkļverbi; atšķirība: atvasinātie semantiskie kalki latviešu valodā tieši tādā veidolā ir jau sastopami. Ar sintaktiskajiem kalkiem robežojas tie semantiskie kalki, kam ir ierobežota apkaime (sk. tālāk).

Ja sastopami vairāki semantiskie kalki, parasti vienam no tiem dodama priekšroka; tas var būt vecākais. Piemēram, vērtējuma vienību nosaukšanai lietoti kalki  b a l l e  un  p u n k t s.  B a l l e  (krievu балл) ir jaunāks aizguvums,  p u n k t s  (vācu der Punkt, die Punktbewertigung) – vecāks un uzskatāms par literāru, jo tā lietošanā latviešu valodā jau ir izveidojusies noteikta tradīcija. Šādi vērtējumi bieži vien ir relatīvi un laika gaitā var mainīties.

Mūsdienu latviešu valodā sastopami arī tādi rupji barbarismi kā semantiskie kalki  i z b ī d ī t  (sēdes vadītāju);  i z s a u k t  (nemieru);  m a i s ī t  ‘traucēt’;  p i e v e s t  (piemērus) ‘minēt’.

No vārdšķiru viedokļa visvairāk semantisko kalku ir verbi, galvenokārt priedēkļverbi; mazāk ir substantīvu, maz adjektīvu un adverbu. Ir īpaša aizgūto nozīmju kategorija, kas robežojas ar morfoloģiskajiem kalkiem – tie ir adjektivējušies divdabji, tādi kā  i z s m e ļ o š s,  r a d o š s,  t e k o š a i s,  p i e g u l o š s  u. tml. Ar semantiskajiem kalkiem tos vieno lietojums pilnā morfoloģiskajā paradigmā (kā īpašības vārdus), bet nedrīkst aizmirst, ka tie ir vienas morfoloģiskās formas – divdabja – leksikalizējumi.

2.2.1.1.3.1. Verbu semantiskie kalki

Semantiskie kalki ir verbi gan ar brīvu, gan ar ierobežotu apkaimi. Ierobežotu apkaimi veido noteikti vārdi.

(1) Verbu semantiskie kalki ar brīvu apkaimi ir verbi  a u g t  (a u g  sējas tempi);  b a u d ī t  (audzēkni  b a u d a  labu fizisko audzināšanu);  b ū v ē t  (birojs  b ū v ē t s  pēc cita principa);  c e l t  (j ā c e ļ  tautas cīņā pret kara draudiem);  d o t  (rūpnīca  d o d  produkciju);  d z ē s t  (tas palīdz  d z ē s t  atšķirības starp pilsētu un laukiem);  l a s ī t  (l a s ī t  smaidus cilvēku sejās);  n e s t  (priekšlikums  n e s a  vienotu domu);  p r a s ī t i e s  (secinājums  p r a s ā s  pats);  r e m o n t ē t  (sākām  r e m o n t ē t  skolas bibliotēkas grāmatas);  s p r a u s t  (s p r a u s t  sev lielu uzdevumu);  s t ā d ī t  (s t ā d ī t  augstus mērķus) u. tml. Minētie kalki labā latviešu valodā nav vēlami.

Ar nozīmi cieši saistīta derivācija. Priedēkļverbu semantisko kalku raksturojumā ir jāmin arī derivatīvās pazīmes, bet galvenā ir kopējā leksiskā nozīme. Semantiskie kalki var būt visi latviešu valodas priedēkļverbi, bet īpaši produktīvi ir verbi ar priedēkļiem at–, iz–, no–, arī pie– un sa– (piemēram, plaši lietoti priedēkļverbi:  n o s p r a u s t,  p a s v ī t r o t,  p ā r s v i e s t  (kombainu uz citu lauku),  p i e d o t  ‘piešķirt’,  p i e i e t  ‘vērtēt; risināt’,  s a s t ā d ī t  ‘veidot’). Daudziem no tiem pamatā ir spilgti donorvalodas tēli, kas saistīti ar donorvalodas tiešo, pamatnozīmi. Piemēram, verbam  n o s p r a u s t  latviešu valodā ir plaša saistāmība un tātad arī vairākas nozīmes: 1) ‘noteikt (uzdevumus, pasākumus, plānus, maršrutus)’; 2) ‘iezīmēt (ceļus, virzienus)’. Tas pats sakāms arī par verbu  s a s t ā d ī t:  1) ‘veidot, kopā ņemot (sarakstus, tabulas u. tml.)’; 2) ‘veidot no jauna (komandu, valdību)’; 3) ‘izstrādāt, izveidot, uzrakstīt (shēmu, kalendāru, grafiku)’. Šādi kalki nebūtu vēlami. Izņēmums var būt atsevišķas terminoloģiskas nozīmes, piemēram, aplikt (ēkas ar nodokli).

Ar brīvu apkaimi latviešu valodā lietoti vairums priedēkļverbu semantisko kalku. Tiem latviešu valodā atbilst literāri sinonīmi gan ar to pašu priedēkli, gan ar citu priedēkli. Ja sinonīmiskajam verbam receptorvalodā ir tas pats priedēklis, tiek saglabāta aizgūtā vārda priedēkļa nozīme (perfektivētāja vai cita nozīme). Piemēram,  a t g r i e z t  ‘atdot’ (priekšmetu, balvu u. tml.);  a t l a i s t  ‘piešķirt, atvēlēt (līdzekļus)’;  i e i e t  ‘iejusties (situācijā)’;  i e s l ē g t  ‘iekļaut (plānā, sarakstā)’;  i e s l ē g t i e s  ‘iekļauties (darbā, spēlē)’;  i z b ē g t  ‘izvairīties (no ugunsgrēkiem)’;  i z d a l ī t i e s  ‘izcelties (ar labu stāju)’;  i z i e t  1) ‘izstāties (no sastāva)’; 2) ‘izbraukt (par mašīnām uz līnijas)’; 3) ‘izplatīties (ārpus kaut kā – par ziņām u. tml.)’;  i z l i k t  ‘izteikt, atklāt, darīt zināmu (rūpes u. tml.)’;  i z n e s t  ‘izteikt (domu sēdē)’;  i z s m e l t  ‘izspriest (jautājumu u. tml.)’;  i z t e i k t i e s  ‘izpausties (dziesmā; procentos)’;  n o g r i e z t  ‘nošķirt (no ārpasaules)’;  n o k ā r t o t  ‘noregulēt (mehānismu)’;  n o s p r a u s t  ‘izvirzīt, noteikt (uzdevumus u. tml.)’;  n o s t ā d ī t  ‘noorganizēt (labi, slikti; darbu, remontu);  n o z ī m ē t  ‘norīkot (kādu par ko – par slaucēju, par klases audzinātāju; darbā)’;  p ā r d z ī t,  arī  p ā r s v i e s t  ‘pārvietot (mašīnu, traktoru uz citu vietu)’;  p ā r p i l d ī t  ‘pārsniegt (plānu, uzdevumu)’;  p i e d o t  ‘piešķirt (lietišķu noskaņu, kolorītu, nopietnību u. tml.)’;  p i e r a k s t ī t  ‘piedēvēt (kādam grēkus, pārkāpumus, nopelnus)’;  p i e s ē s t i e s  ‘pietupties (brīvi; pēc komandas)’;  p i e s l ē g t i e s  ‘piedalīties, arī iekļauties (spēlē)’;  p i e z ī m ē t  ‘piebilst’;  s a l a s ī t i e s  ‘sanākt kopā (par cilvēkiem)’;  s a r a d o t i e s  ‘sadraudzēties (divu skolu audzēkņi saradojušies)’;  u z s t ā d ī t  ‘uzdot (jautājumus)’ u. c.

Ja literārajam sinonīmam ir cits priedēklis, tad priedēkļiem abās valodās lielāko tiesu ir perfektivētāja nozīme:  a i z r ā d ī t  ‘pateikt, paziņot’;  a t r a s t  1) ‘uzskatīt (par iespējamu)’; 2) ‘nodibināt, panākt (kontaktu, kopīgu viedokli)’;  i z m a i n ī t  ‘pārvērst (izskatu)’;  i z r a k s t ī t  ‘pasūtināt, abonēt (laikrakstus, žurnālus)’;  i z s k a t ī t  ‘apspriest (jautājumu)’;  i z s l ē g t  ‘nepieļaut (domas, varbūtību)’;  i z s v ē r t  ‘pārdomāt (uzskatus, priekšlikumus)’;  p a c e l t  ‘ierosināt, izvirzīt (problēmas)’;  p a l a i s t  ‘iedarbināt (agregātu, karuseli)’;  p i e m ē r o t  ‘izmantot (darbam, šaušanai)’;  p i e s t ā d ī t  ‘iesniegt (plānu, dokumentāciju)’;  s a k ā r t o t  ‘izremontēt, salabot (mašīnu, traktoru)’;  u z ņ e m t  ‘nodibināt (sakarus)’;  u z r ā d ī t  ‘iegūt, sasniegt (rezultātu)’;  u z s t ā d ī t  ‘izvirzīt (prasības)’ u. c. Minētie kalki ir nevēlami. Vēl svešāki liekas tie neliterārie kalki, kuriem latviešu literārajā valodā atbilst priedēkļverbi ar citu nozīmi, piemēram,  a i z l i e t  ‘noliet (laukumu ar ūdeni)’;  a i z n e s t  ‘novadīt (domas, vārdus līdz sirdij)’;  a p g ā z t  ‘atspēkot (argumentus, pierādījumus)’;  a p r u n ā t  ‘pārrunāt (labāko variantu)’;  a p s p ē l ē t  ‘uzvarēt sacensībās’;  a t l a i s t  ‘pārdot (pienu, maizi, preces)’;  a t z ī m ē t  ‘uzsvērt, minēt (aktivitāti, veikumu)’;  n o ņ e m t  ‘atcelt (aizliegumu, karantīnu)’;  n o s p r a u s t  ‘iezīmēt (ceļu, virzienu)’;  s a v ā k t  ‘iegūt (punktus, balsis)’ u. c.

Nevēlami kalki ir arī priedēkļverbi, kuriem latviešu valodā atbilst bezpriedēkļa verbi. Piemēram:  a t n ā k t  ‘rasties (gudrība  a t n ā k  ar gadiem)’;  a t r a s t  ‘secināt, konstatēt’;  a t z ī t  (bieži kopa ar papildinātāja palīgteikumu, ko ievada “ka”)’;  i e n e s t  ‘radīt (disonansi)’;  i z l a i s t  ‘ražot (produkciju, televizorus, mašīnas)’;  i z s a u k t  ‘radīt (sašutumu, neapmierinātību)’;  n o b r i e s t  ‘rasties (par nepieciešamību)’;  i z v e s t  ‘veikt (darbu, remontu, pārrunas)’;  i z t e c ē t  ‘ritēt (par laiku, minūtēm)’;  n o s l ē g t  ‘beigt (sarunu, izrādi)’;  n o s l ē g t i e s  ‘beigties’ (Festivāls  n o s l ē d z i e s);  p a v ē r t i e s  ‘rasties (par izredzēm, iespējām)’ u. c. Visi minētie verbi tiek lietoti kontekstā, kas visumā atbilst donorvalodas saistāmībai – nozīme tiek pārņemta brīvā kontekstā. Bet ne vienmēr saistāmība ir adekvāta; var būt arī kalki, kuru saistāmība receptorvalodā atšķiras no donorvalodas konstrukcijām ar citu orientāciju. Atšķirība var būt subjekta un objekta orientācijā, piemēram, receptorvalodā tiek lietotas citas sintaktiski semantiskās attieksmes:  a i z i e t  daudz naudas (subjekta attieksme – уходит много денег) – izdot daudz naudas (objekta attieksme); filma  a t n e s a  prēmiju (subjekta attieksme) – par filmu tika piešķirta prēmija (objekta attieksme) u. tml. Atšķirība subjekta un objekta orientācijā ir arī deverbāliem substantīviem, piemēram,  i z s ē d i n ā š a n a  (ar objekta orientāciju): pasažieru  i z s ē d i n ā š a n a s  vieta ir neprecīzs kalks (krievu высадка), jo pasažieri paši kāpj ārā, tāpēc, piemēram, autobusa gala pietura ir pasažieru izkāpšanas vieta. Donorvalodā un receptorvalodā var atšķirties objekta un virziena orientācija, piemēram, donorvalodas objekta nozīme receptorvalodā jāaizstāj ar adverbiālu (mašīna  a t s t ā j  galveno ceļu → mašīna nobrauc no galvenā ceļa) un otrādi (n o v a d ī t  datus, ziņas uz kurieni → paziņot datus, ziņas kam).

Abās valodās var nesakrist objekta forma – kalks tiek lietots ar receptorvalodai neatbilstošas formas objekta nosaukumu:  p i e i e t  kam (k r i t i s k i  pieiet jauniešu uzvedībai) un vērtēt ko (kritiski vērtēt jauniešu uzvedību). Kalki, kam receptorvalodā jāmaina attiecīgā donorvalodas konstrukcija, ir vairāk sintaktiski nekā semantiski kalki, taču gluži par sintaktiskiem kalkiem vien tos nevar uzskatīt tāpēc, ka pašus kalkētos verbus var brīvi lietot saistījumā ar daudziem vārdiem, tie nav sintaktiski nosacīti. Tie veido pārejas joslu no semantiskajiem uz sintaktiskajiem kalkiem.

(2) Ir tādi verbu semantiskie kalki, kas lietoti ierobežotā apkaimē (kopā ar vienu vai vairākiem vārdiem), bet tomēr paši patur brīvu vārdu statusu. Tādi ir verbi dažādās terminoloģiskās vārdkopās, piemēram,  a i z d z ī t  mašīnu (saistījumā ar verbu  a i z d z ī t  var lietot jebkuras markas mašīnas nosaukumu, jebkura transporta līdzekļa, arī motocikla, pat traktora nosaukumu) ar nozīmi ‘nozagt’:  a i z d z ī t  vieglo automašīnu,  a i z d z ī t  volgu u. tml. (Ieteikts verba aizdzīt vietā lietot aizbraukt.) Ierobežota apkaime ir arī verbam  i e v e s t  saistījumā  i e v e s t  kārtību. Ieteicams: nodibināt kārtību. Līdzīgi kalki ir  i z i e t  (i z i e t  kursus – pareizi: pabeigt kursus;  i z i e t  darbmācību – apgūt darbmācību);  t e c ē t  (par laiku, minūtēm) – ritēt;  n o ņ e m t  no darba – atlaist no darba;  i z v e s t  pārrunas, nodarbības – noturēt pārrunas..;  n o s i s t  tempu – palēnināt tempu;  p a c e l t  jautājumu – izvirzīt jautājumu;  p a d o t  mašīnu (iekāpšanai) – piebraukt;  p i e l a i s t  motoru – iedarbināt;  p i e l i k t  pūles, darbu – veltīt;  p i e m ē r o t  sodu – izmantot sodu, sodīt;  s a t a i s ī t  pārsteigumu (сделать сюрприз) – sagādāt pārsteigumu, pārsteigt; laiks  s a b o j ā j i e s  – pasliktinājies;  u z n ā k t  uz ekrāna (par filmām – parādīties);  u z s t ā d ī t  diagnozi – noteikt diagnozi. Minētie kalki robežojas ar sintaktiskajiem, galvenokārt vārdkopu kalkiem. Atšķirībā no sintaktiskajiem kalkiem kalkētos verbus var lietot nevis tikai vienā konkrētā saistījumā, bet arī saistījumā ar citiem līdzīgas semantikas vārdiem. Lietošanas ierobežojumi ir atkarīgi no saistījuma locekļu semantikas.

2.2.1.1.3.2. Divdabju semantiskie kalki

Kalkētie divdabji neietilpst verbu sistēmā; parasti tie veic citu vārdšķiru funkcijas atbilstoši donorvalodas tradīcijām.

Ar norādāmā pronomena nozīmi tiek lietots divdabis  d o t a i s:  Par  d o t o  (labāk: šo, minēto vai tml.) slepkavību tika aizturēti.. (LA 89)

Visvairāk tiek kalkēti adjektivējušies divdabji ar –ošs:  e s o š s,  i z s m e l o š s,  r a d o š s,  t e k o š (a i) s,  p i e g u l o š s,  u z b r ū k o š s:  e s o š i e  trūkumi (pašreizējie?);  i z s m e ļ o š a s  atbildes (pilnīgas);  r a d o š s  vakars – radoša darba, jaunrades, daiļrades vakars,  r a d o š ā s  organizācijas – radošo darbinieku organizācijas u. tml. – radošs var būt darbs, var radoši strādāt, var būt radoša pieeja, radošs mākslinieks, kurš patiešām rada, bet nedrīkst lietot vārdu savienojumus  r a d o š a i s  portfelis,  r a d o š ā  darbnīca,  r a d o š s  rokraksts,  r a d o š a  atbildība,  r a d o š s  mantojums u. tml., tātad divdabis radošs lietojams patiešām tikai ar aktīva divdabja nozīmi, pārējos gadījumos jāmeklē citas izteiksmes iespējas, piemēram, var būt rakstnieka portfelis, mākslinieka darbnīca, atbildība, mantojums. Latviešu valoda ļoti izplatīts divdabis  t e k o š a i s  ar nozīmi ‘pašreizējais, kārtējais’; ar šiem vārdiem, atbilstoši informācijai, aizstājams tekošais vārdkopas  t e k o š a i s  sacensību posms,  t e k o š a i s  seanss,  t e k o š a i s  remonts,  t e k o š a i s  konkurss u. tml. Nevēlams divdabis  p i e g u l o š s  (retāk pieguļošs) konstatēts kopā ar substantīvu teritorija ar nozīmi ‘blāķu; blakus esošais’: bērnudārzam  p i e g u l o š ā  teritorija.

Adjektivējušies divdabji veido kategoriālus semantiskos kalkus – donorvaloda tiem devusi savu formu un arī citas gramatiskās pazīmes (kategorijas). Tādi ir divdabji  a t k l ā t s,  n e d a l ī t s  u. c. Piemēram,  a t k l ā t s  ‘klajš’: vērtīgi materiāli mēnešiem ilgi paliek zem  a t k l ā t a s  debess;  n e d a l ī t s  ‘liels’: veltīt notikumiem  n e d a l ī t u  uzmanību; noiets ‘bijis, pagājis’:  n o i e t s  posms koda dzīvē;  s k a i t ī t s  ‘nedaudz, dažs’:  s k a i t ī t a s  d i e n a s.  Minētie kalki ir neliterāri. Atsevišķos gadījumos semantiskie kalki, kas vispārlietojamā leksikā nav ieteicami, tomēr tiek pieļauti terminoloģija: tekošais konts, tekošais rēķins u. tml.

2.2.1.1.3.3. Substantīvu semantiskie kalki

Substantīvu semantiskie kalki ir sastopami retāk nekā verbu semantiskie kalki. Ir gadījumi, kad substantīva kalks ir tuvs latviešu valodas vārdam. Piemēram, substantīvs dzīve piemērā: neko labāku tiesājamais nebija redzējis visu savu  d z ī v i  (L 2, 83) lietots substantīva mūžs vietā krievu valodas ietekmē, taču nav izjūtams kā liels pārkāpums tāpēc, ka abi vārdi ir tuvi pēc nozīmes un vairākās nozīmēs sinonīmi: nodzīvot bagātu  m ū ž u / d z ī v i  u. tml. Ļoti daudz kalkētu substantīvu ir deverbāli atvasinājumi no verbālajiem kalkiem:  i z v e š a n a,   u z s t ā d ī š a n a  u. tml. – sk. attiecīgās verbu kalkētās nozīmes. Ir gadījumi, kad kalkētajiem substantīviem latviešu valodā nav adekvāta sinonīma, piemēram, substantīvs  b a g ā ž a  krievu valodas ietekmē tiek lietots ar nozīmi ‘zināšanu krājums’: – Pati lielākā bagātība – cilvēki, ar to morālo, psiholoģisko  b a g ā ž u,  kas viņos iekšā. (PC 88) Kalkētās substantīvu nozīmes parasti ir ļoti konkrētas. Tām latviešu valodā atbilst vispārīgākas nozīmes. Tieši konkrētuma dēļ attiecīgie kalki tiek aizgūti – tie šķiet precīzāki, tēlainība padara tos it kā vēlamākus par attiecīgajiem dzimtās valodas vārdiem, it īpaši sarunvalodas stilā.

Konkrētas nozīmes substantīvu semantiskie kalki ir  d i e n a s  ‘laiks’: Konference sanāk  d i e n ā s,  kad..;  g a l d s  ‘ēdināšana, uzturs’: Dzīve augstākās šķiras viesnīcā., iznāca dārgāka nekā nomaļajās kopmītnēs.. Te bija labs  g a l d s  un laba apgaismošana.. (OL);  m ē r s  ‘sods’: efektīvi  m ē r i;  piemērot visstingrākos  m ē r u s  u. tml.;  p u n k t s  ‘sagādes kantoris, uzņēmums’: nodot produkciju  p u n k t ā;  rokraksts ‘īpatnības’: ēdināšanas darbinieku  r o k r a k s t s,  noziedznieka  r o k r a k s t s;   s i e n a s  ‘mājas’: aizvadīt atvaļinājumu savās  s i e n ā s;   s o ļ i  ‘pasākumi’: jaunās valdības  s o ļ i;   s v a r s ‘nozīme, vērtība’: telpām ir  s v a r s;  dziesmas  s v a r s;  galvenais, noteicošais  s v a r s;  īpašs  s v a r s  u. tml. No minētajiem kalkiem jāvairās.

Ir aizgūtas arī vispārīgākas substantīvu nozīmes, piemēram,  p a c ē l u m s  ar nozīmi ‘sajūsma, entuziasms’: jauns  p a c ē l u m s  fiziskās kultūras attīstībā; jubilejas gada  p a c ē l u m s;  svētkos valda sevišķs  p a c ē l u m s  u. tml.;  p i e e j a  ‘attieksme’: stingri kritiska  p i e e j a,  labvēlīga  p i e e j a;  p u s e  ‘iezīme’: Filma izsmej šo parādību negatīvās  p u s e s;  r ā d ī t ā j s  ‘rezultāts’: sasniegt augstus darba  r ā d ī t ā j u s,  ražošanas  r ā d ī t ā j i,  atestāta  r ā d ī t ā j i;   u z d e v u m s  ‘plāns’: saražot preces virs  u z d e v u m a:   u z s v a r s  ‘uzmanība, vērība’: likt  u z s v a r  u  uz cūkkopību;   v e š a n a  ‘kārtošana’: konkrētu lietu  v e š a n a;   v i r s o t n e  ‘vadība; valdošās aprindas’: Ķīnas  v i r s o t n e s  politiskā līnija.

Ļoti daudz substantīvu semantisko kalku ir termini. Daudzi no tiem ir ļoti izplatīti, piemēram,  m a č s,   e t a p s,   e š e l o n s   u. c. Parasti tie tiek lietoti neprecīzās nozīmēs vispārlietojamās leksikas vai precīzu terminoloģisko nozīmju vietā, bieži pārnestās nozīmēs. Šo kalku pārmērīgs lietojums ir negatīvi vērtējams: valodā ieviešas barbarismi, kas nekādā gadījumā nebūtu vēlami literārajā valodā. Tādi ar  a p m ē r s  (krievu размер): maksājumu summas  a p m ē r s  – varētu iztikt ar substantīvu summa vai arī vārda  a p m ē r s  vietā lietot vārdu lielums. Arī:  b ā k a  ‘tvertne (parasti degvielām)’; liet benzīnu no automašīnas  b ā k a s;   eļļas  b ā k a;   b a l l e  ‘punkts (vērtējumu sistēmas vienība)’: Sacensības dalībnieks ieguva nepieciešamās  b a l l e s;   e š e l o n s  ‘aprindas’: ASV augstākie  e š e l o n i;   e t a p s  ‘posms’: sacensību pirmais  e t a p s;  mūsdienu  e t a p s;   f l a g m a n i s  ‘pirmais, pirmrindnieks’: mācību iestāžu kolektīvi – mušu zemes  f l a g m a ņ i;   i e c i r k n i s  ‘nozare’: plaša darbības programma visos..  i e c i r k ņ o s;   k ā j n i e k i  ‘gājēji’:  k ā j n i e k u  tilts pāri gravai (civiliedzīvotāju satiksmei);  k i n e m a t o g r ā f s  ‘kinomāksla, kinematogrāfija’: debitēt  k i n e m a t o g r ā f ā  ar filmas scenāriju;   m a č s  ‘liela mēroga sacīkstes, sacensības’: hokeja  m a č s,  basketbola  m a č s;   o r g ā n s  ‘iestāde’: tautas kontroles  o r g ā n i,  arodbiedrības  o r g ā n i;   r a u n d s  ‘posms, laika sprīdis’: kodolbruņošanās sacensību  r a u n d s;   s i g n ā l s  ‘sūdzība’: pēc darbaļaužu  s i g n ā l i e m  tiek organizētas plānotas pārbaudes u. c.

2.2.1.1.3.4. Adjektīvu semantiskie kalki

Nevēlamu adjektīvu semantisko kalku nav konstatēts daudz. Tie veidojušies galvenokārt krievu valodas ietekmē. Tādi ir, piemēram,  g r ū t s,   m i l z ī g s,   p i l n s,   s m a g s,   t ī r s   tālāk minētās nozīmēs:  g r ū t s  ‘atpalicis’: Katru reizi, braucot uz šo  g r ū t o  saimniecību, gribas beidzot ieraudzīt, ka viens konkrēts darbs izdarīts labi (K 2. 86);  m i l z ī g s  ‘liels, bagātīgs’:  m i l z ī g a  dzīves pieredze;   p i l n s  ‘daudzveidīgs’:  p i l n a  ēdienkarte;   s m a g s  ‘grūti izmantojams’:  S m a g a j ā  pielijušajā laukumā.. bumba bieži iestrēga ūdens peļķēs .. (S 2, 86);  t ī r s  ‘pārliecinošs, drošs’: gūt  t ī r u  uzvaru sacensības.

2.2.1.1.3.5. Pārējo vārdšķiru vārdu semantiskie kalki

No krievu valodas tiek kalkēti pronomeni:  k a u t   k u r š  ‘kurš katrs, kāds’:  K a u t   k u r š  no Ļikoviem pagatavoja urbi.. (КС 89);  p a t s  ‘īstais’:  P a t s  laiks tagad uzsākt sēklu.. apsildi. (ZT 2, 80)

Adverbu semantisko kalku nav daudz. Piemēram, tāds ir adverbs  b u r t i s k i  (krievu буквально). Šis kalks latviešu tekstā bieži ir lieks:  b u r t i s k i  ābolam nav kur nokrist. Adverbējusies ir forma  p a m a t ā  (в основном):  P a m a t ā  mēs būvēsim objektus laukos (KA 81) – literārais sinonīms tam ir galvenokārt. Kalkēti adverbi tiek darināti arī no kalkētiem adjektīviem un divdabjiem, piemēram,  p e l n ī t i  ‘motivēti, atbilstoši’: Izveidotais sporta komplekss ir  p e l n ī t i  augstu novērtēts. (PC 78) Svešā ietekmē konstatēts adverba  n e r e t i  nevēlams lietojums ar nozīmi ‘bieži’ un adverba  r e t i  lietojums ar nozīmi ‘ļoti’, adverba  v ē l  lietojums ar nozīmi ‘jau’: Kā viņi bija pratuši saglabāt to savstarpējo nepieciešamību, kas diemžēl ilgajā kopdzīvē  n e r e t i  izzūd? (LM 71); Venta ir  r e t i  viltīga upe (PD 79); viņš to pazina  v ē l  no bērnības. Nevēlami adverbu kalki ir  s l a v ē j a m i  ‘ļoti labi’: ..mūsu komandas sportisti cīnījās  s l a v ē j a m i  (K 3, 81);  s t i p r i  ‘ļoti’:  s t i p r i  mīlēt, ienīst u. tml. Šķiet, ka kalkēts ir arī adverbs  t u r  saistījuma:  t u r  lai notiek kas notikdams – tas lietots atbilstoši krievu valodas situācijas atspoguļojumam: latviešu valodā tādos gadījumos saka: tad, pēc tam lai notiek kas notikdams.

2.2.1.1.3.6. Dažu ekscerpētajā materiālā konstatēto nevēlamo semantisko kalku saraksts

Lielākā daļa nevēlamo semantisko kalku mūsdienu valodā ir ienākuši no krievu valodas; tās galvenokārt ir ļoti konkrētas vārdu nozīmes. Aizguvumi no vācu valodas pieder pie senāka aizguvumu slāņa. Tie gadījumi, kad attiecīgais semantiskais kalks ir lietots gan krievu, gan vācu valodā, rāda, ka, receptorvalodā ir nepieciešamība pēc attiecīgās nozīmes vārda un ka attiecīgie receptorvalodas sinonīmiskie līdzekļi kādā ziņā ir nepietiekami. Šādos gadījumos grūti noteikt, no kuras valodas semantiskais kalks ienācis latviešu valodā.

Bezpriedēkļa verbi:

krievu
vācu

augt ‘paaugstināties (par līmeni)’
расти

baudīt ‘saņemt (audzināšanu)’ LVV, 123, 4. noz. nevēl, cieņu, mīlestību
–
genießen

būvēt ‘veidot (attiecības)’
строить
–

celt ‘rosināt, aicināt (tautu)’
поднимать
–

dalīt ‘iegūt kopā ar kādu (vietas konkursā u. tml.)’
делить
–

dot ‘ražot (produkciju)’
дать, давать
–

dzēst ‘likvidēt (atšķirības)’
тушить, гасить
–

iet ‘cīnīties (par dzimteni)’
идти (за родину)
–

kalpot ‘noderēt’ LVV, 355, 7. noz. nevēl.
служить
dienen

mīlēt ‘garšot (par ēdienu)’
любить
mögen

nest ‘paust,  izplatīt (domu, ideju)’
нести
tragen

ņemt ‘iegūt sacensībās’ u. tml. (vietu)’
братьden
den (ersten) Platz einnehmen

prasīties ‘izrietēt (par secinājumu)’
проситься
–

remontēt ‘labot (apģērbu u. tml.)’
ремонтировать
–

runāt ‘liecināt (par faktiem u. tml.)’
говорить
sprechen von

skatīties ‘izskatīties, būt redzamam’
смотреться
–

slimot ‘just līdzi’
болеть (за кого – либо)
–

stādīt  1. ‘izvirzīt (uzdevumu)’
ставить
2. izgatavot, izstrādāt (plānu)
составлять
den Plan aufstellen

spraust ‘izvirzīt (uzdevumu)’
наметить
–

sviest ‘sūtīt (aviāciju kaujā)’
бросить
–

zināt ‘pazīt (kaimiņu)’
знать
kennen

Priedēkļverbi:

krievu
vācu

aizdzīt ‘aizbraukt, nozagt (par mašīnu)
угнать
–

aizliet ‘noliet (laukumu ar ūdeni)’
залить
–

apiet ‘pamest (par veiksmi)’
обходить
–

aprunāt ‘pārrunāt’
обговорить
–

atgriezt ‘atdot’
возвратить
–

atlaist ‘pārdot (veikalā)’
отпускать
–

atnākt ‘rasties (par domām)’
приходить
–

attiekties ‘izturēties’
относиться
–

atvērt ‘atklāt (par maršrutu)’
открыть
–

ieiet ‘iedziļināties (jautājumā)’
пойти, входить
–

iekrist ‘gadīties’
–
zufallen

ielikt ‘ieguldīt (savu daļu)’
внести (свою лепту)
–

ienākt ‘iekļūt’
войти
hineinkommen

iepazīties ‘uzzināt’
познакомиться
sich bekannt machen

iestāties (par ko) ‘aizstāvēt (ko)’
вступиться
–

iziet ‘izstāties (no sastāva)’
выйти
–

izmainīt ‘pārvērst (izskatu)’
изменить
–

izsaukt ‘radīt’
вызвать, вызывать
hervorrufen

izsmelt ‘izspriest, pārrunāt (jautājumu)’
–
ausshöpfen

‘izsvērt’
взвесить

izteikties ‘izpausties’
выражаться
sich ausdrücken

izvest ‘izdarīt, veikt’
–
ausführen

nogriezt  ‘nošķirt (no ārpasaules)’
отрезать
schneiden, abschneiden

noņemt          1. atlaist (no darba)
снять
–

2. atcelt (karantīnu)
снять
–

nosist ‘palēnināt (tempu)’
сбить
–

novadīt ‘paziņot, darīt zināmu’
довести (до сведения)
–

pacelt ‘ierosināt, izvirzīt (jautājumu)’
поднять
–

pamudināt ‘prēmēt, godalgot’
поощрять
–

pasvītrot ‘izcelt, uzsvērt’
подчеркнуть
unterstreichen

pavērties ‘rasties (par iespēju)’
открыться
–

piedot ‘dot, piešķirt (nozīmi)’
придавать
–

pieņemt ‘iedomāties’
продположить
–

pierakstīt ‘piedēvēt’
приписивать
–

piesēsties ‘pietupties’
приседать
–

pieslēgties, ‘piedalīties, pievienoties’
подключиться
sich ansehließen

piestādīt, ‘iesniegt, pasniegt (rēķinu)’
представить
–

sabojāties ‘pasliktināties (par laiku)’
испортиться
–

sadalīt ‘iegūt (vietas)’
(по) делить
verteilen

sakrist ‘notikt vienā laikā’
совпасть
zusammen, fallen

saradoties ‘sadraudzēties’
породниться
–

saslimt ‘aizrauties, sajūsmināties’
заболеть
–

sastādīt ‘veidot; uzrakstīt’ LVV, 712, nevēl.
составить
aufstellen, zusammenstellen

uzņemt          1) ‘uzklausīt, paciest (kritiku)'
принять
–

2) ‘nodibināt (kontaktu)’
установить
aufnehmen

uzradīt ‘iegūt, sasniegt (rezultātu)’
показать
zeigen

uzstādīt          1) ‘atklāt (memoriālu, plāksni)’
установить
–

2) ‘noteikt (diagnozi)’
установить
aufstellen

Substantīvi:

krievu
vācu

bagāža ‘zināšanu krājums; potenciāls’
багаж
–

daļa ‘darbs, pienākums’
доля
der Anteil

ešelons ‘aprindas (augstas)’
эшелон
–

iecirknis ‘nozare’
участок
–

lietas ‘darīšanas’
дела
die Sache

mērs ‘sods (parasti dsk.)’
мера
–

rādītājs ‘dati; rezultāts’
показатель
–

remonts ‘labošana (par apģērbu u. tml.)
ремонт
–

signāls ‘sūdzība; ierosinājums’
сигнал
–

Adjektīvi:

krievu
vācu

grūts ‘atpalicis (saimniecība)’
трудный
–

Adjektivējušies divdabji:

krievu
vācu

dotais ‘šis’
данный
–

izsmejošs, ‘pilnīgs (atbilde)’
исчерпывающий
–

radošs ‘jaunrades (plāns u. tml.)’
творческий
–

skaitīts ‘nedaudz  (gadu, dienu)’        
считанный
gezählte

tekošs ‘kārtējais, pašreizējais (remonts)’
текучий
–

piegulošs ‘blakus esošs (teritorija)’
прилегающий
anliegend

uzbrūkošs ‘kaujiniecisks’
нападающий
–

Pronomeni:

krievu
vācu

kaut kurš ‘ikviens, jebkurš, kurš katrs’
кто–то
–

pats ‘īstais, piemērotais’
самый
selbst

visāds (visādā ziņā) ‘katrs’
всякий
–

zināms ‘kāds, noteikts’
известный
–

Ir arī samērā daudz ar krievu valodas starpniecību aizgūtu kalku no angļu valodas, piemēram,  m a č s  (basketbola  m a č s),  r a u n d s  ‘posms attiecībās starp konkurentiem (parasti politikā)’ un citi.

2.2.1.2. VĀRDA FORMU KALKI (GRAMATISKIE, MORFOLOĢISKIE)

Īpaša kategorija līdzās leksiskajiem, derivatīvajiem un semantiskajiem kalkiem ir gramatiskie kalki. Tie ir divējādi – morfoloģiskie un sintaktiskie. Gramatiskie kalki tiek aizgūti kā atsevišķi donorvalodas gramatiskās sistēmas elementi (ne gramatiskā sistēma kopumā vai kāda ievērojama tās daļa!) ar šai sistēmai raksturīgām vispārinātām gramatiskām nozīmēm un svešām formām. Aizgūtās gramatiskās formas var būt morfoloģiskas (tās ir vārdu formas) un sintaktiskas (konstrukciju formas).

Vārda formu kalki ir 1) tieši pārņemtas vārdu formas (kas atšķiras ar semantiska rakstura svešuma pazīmi) un 2) donorvalodas gramatisko kategoriju nosacīti kalki (kam svešuma pazīme saistīta ar svešu gramatisko kategoriju netiešu ietekmi).

2.2.1.2.1. Tieši pārņemtu (aizgūtu) vārda formu kalki

Morfoloģisko formu kalki receptorvalodā funkcionē aizgūtu un svešu, valodas sistēmai neatbilstošu izolētu un sastingušu donorvalodās morfoloģisko formu veidā. Šīs formas ir galvenokārt substantīvu, retāk pronomenu formas. Tās var būt neprepozicionālas un prepozicionālas. Prepozicionālās formas bieži lietotas situanta (autonoma apstākļa) funkcijā. Kalkētās substantīvu formas saglabā savu leksisko nozīmi. Vērtējot substantīvu locījumu formu kalkus, jāņem vērā latviešu valodas locījumu un prepozīciju nozīmes un arī konkrēto substantīvu nozīmes. Svešie elementi ievieš nevēlamas atkāpes semantiskajā sistēmā, gramatiskajā locījumu formu sistēmā un locījumu lietojumā.

2.2.1.2.1.1. Neprepozicionālu substantīva locījumu formu kalki

Neprepozicionālu substantīva locījumu formu kalki sastopami reti. Ir konstatēti lokatīva kalki. Lokatīvam latviešu valodā galvenā ir vietas nozīme – tai ir jābūt skaidri izteiktai. Ja donorvalodā vietas nozīme attiecīgajiem vārdiem tiek realizēta ar citiem gramatiskajiem līdzekļiem, aizgūtajam locījumam veidojas svešuma pazīme. Svarīga ir attiecīgā vārda leksiskā nozīme un saistāmība. Ja vārds nespēj realizēt savu leksisko nozīmi viens pats, bez tam piesaistītiem vārdiem, tas nerealizē arī attiecīgo locījuma nozīmi. Piemēram: Kas daudz bijis  d a b ā,  pratis novērtēt.. apģērba un apavu nozīmi. (LD 79) Substantīvs daba minētajā teikumā lietots pēc krievu valodas locījuma на природе parauga un vietas nozīmi viens pats nerealizē – tam nepieciešams precizējums: brīvā dabā, arī: ārpus telpām, ārā vai tml. Tātad latviešu valodā attiecīgā nozīme ir realizējama vai nu ar vārdkopu, vai arī ar adverbu, vai ar pavisam citiem leksiskiem līdzekļiem. Arī lokatīvs  m a l ā  viens nerealizē nozīmi (sal. krievu на стороне). Piemēram: ..vīriem.. arīdzan pēc daudzamatu prasmes  m a l ā  nav jāmeklē.. (DB 1, 86)

2.2.1.2.1.2. Prepozicionālu substantīva locījumu formu kalki

Katrā valodā ir sava prepozīciju sistēma: prepozīcijas tiek lietotas noteiktās nozīmēs. (MLLVG 1; Nītiņa 2 u. c.) Prepozicionālo formu kalki latviešu valodā sastopami ar visām prepozīcijām, bet visvairāk ar pie un uz. Literārā valodā tiem atbilst neprepozicionāls locījums vai arī locījums ar citu prepozīciju.

2.2.1.2.1.2.1. PREPOZICIONĀLS SUBSTANTĪVA LOCĪJUMA FORMAS KALKS NEPREPOZICIONĀLA LOCĪJUMA VIETĀ

Visbiežāk kalkētajai formai latviešu valodā ir adekvāts lokatīvs, retāk akuzatīvs un datīvs, pavisam reti – ģenitīvs. Prepozicionālais kalks var būt vārds ar vispārinātājvārda nozīmi, ja bez tā ir minēti arī pakārtoto jēdzienu nosaukumi; kalkētā forma lietota ar no (atbilst krievu из): No  ķ i r b j a u g i e m  atklātā laukā kandavnieki audzēs gurķus, kabačus un patisonus. (KR 82) Ieteicams: kandavnieki audzes.. ķirbjaugus: gurķus, kabačus un patisonus.

Ar ģenitīvu latviešu valodā būtu aizstājams prepozicionāls locījums ar no (pēc vācu von, krievu из): dzīvoklis  n o    5   i s t a b ā m  (Endzelīns 1, 25) – pareizi: piecu istabu vai piecistabu dzīvoklis, arī dzīvoklis ar piecām istabām.

Datīvs latviešu valodā lietojams instrumentāla vieta: iet kājām, nevis iet ar  k ā j ā m  (vācu zu Fuss gehen). (Endzelīns 1, 15) Ar datīvu aizstājamas arī prepozicionālu locījumu formas ar pie. Pie latviešu valodā ir lietojams tikai vietas nozīmē vai kopa ar verbu piederēt: Šī grāmata pieder pie populārzinātnisko darbu sērijas. Citus prepozicionālus locījumus ar pie J. Endzelīns ir uzskatījis par neciešamiem ģermānismiem (pēc vācu bei parauga). (Endzelīns 1, 27) Pašreiz latviešu valodā sevišķi daudz prepozicionālo locījumu kalku ar pie nelieto, bet tādi tomēr ir sastopami, piemēram: Daudz vēl darāms  p i e  zemkopības kultūras  u z l a b o š a n a s.  (PD 1, 83) Pareizi būtu: uzlabošanai vai uzlabošanā. Kalks no krievu valodas ir forma pie krasta teikumā: Laiva strauji tuvojās  p i e   k r a s t a.  (Krievu к берегу.) Šāds lietojums ir uzskatīts par hipernormālismu. (Riekstiņa, 34) Pareizi: tuvoties krastam.

Arī pašreiz mūsdienu latviešu valodā plaši sastopams prepozīcijas priekš (vācu für, krievu для) lietojums kopā ar adresāta ģenitīvu tur, kur latviešu valodā ieteikts datīvs: nopirkt kaut ko  p r i e k š   k ā d a,  paņemt  p r i e k š   k ā d a  u. tml. Pareizi: nopirkt, paņemt kādam (kopā ar adresāta datīvu), tomēr prepozicionālā forma valodas lietotājiem liekas precīzāka. Iespējams, ka iemesls ir datīva daudzās nozīmes gan subjekta, gan objekta sfērā. Kalkētās formas lietojuma piemēri:  p r i e k š  konkursa sagatavot (Z81);  b a ļ ķ i s  priekš mājas remonta (LD86); ceļi  p r i e k š  sacensībām (TV) u. c. Pareizi: sagatavot konkursam; baļķis mājas remontam; ceļi sacensībām. Prepozicionāli locījumi ar uz radušies krievu valodas prepozīcijas на ietekmē. To vietā lietojams adresāta datīvs: Zaļumi  u z  vienu iedzīvotāju. (RB 88) Šis lietojums pašreiz ir ļoti izplatīts. Pareizi: vienam iedzīvotājam.

Prepozicionālie locījumi ar  u z  (krievu на) un  z e m  (krievu под) aizstājami ar akuzatīvu: spēlēt  u z   k l a v i e r ē m,   u z   ģ i t ā r a s  – pareizi: spēlēt klavieres, ģitāru;  gaidīt  u z  sēklas  p i e v ē š a n u  – pareizi: gaidīt sēklas pienešanu u. tml. Parakstīties  z e m   z i ņ o j u m a – pareizi: parakstīt ziņojumu. Laika nozīmē ar lokatīvu aizstājams prepozicionāls locījums ar no: stāties spēkā  n o   1. n o v e m b r a;  ieteicams: stāties spēkā 1. novembrī. Krievu prepozicionālā locījuma ar из ietekmē lietots locījums ar no:   N o  lektoru darba gribētos izcelt.. (ĻK78) Pareizi: lektoru darbā vai no lektoriem.

Prepozicionāli locījumi ar  p a  (krievu no) lietoti 1) vietas nozīmē: govis ganās  p a   a p l o k i e m;   darbs rit  p a   i e c i r k ņ i e m.   P a  šīm  i e l ā m  viņš aizvadīja visu pagājušo vasaru. (RB 86) Pareizi: ganīties aplokos u. tml. (ar lokatīvu); 2) runājot par pārraidēm: reklāmu dzird  p a   t e l e v ī z i j u   u. tml. Pareizi: runāt pa telefonu, raidīt pa radio u. tml., bet: klausīties radio, skatīties televīzijas pārraides.

Krievu valodas ietekmē latviešu valodā lieto nevēlamus locījumu kalkus ar prepozīciju par (krievu за): .. ir jāizanalizē satiksmes drošības stāvoklis rajonā  p a r  aizvadīto  g a d u  kopumā (L 2, 82);  p a r   s e p t e m b r i  piena ieguve palielinājusies vairāk nekā par 660 centneriem. (OK 8) Jālieto lokatīvs: aizvadītajā gadā; septembrī.

Ar lokatīvu latviešu valodā aizstājami locījumu kalki arī ar prepozīciju pēc (kā krievu под):  P ē c  viņa tehniskās  v a d ī b a s  radītās pirmās gaismas avīzes.. (V2, 85); arī krievu prepozīcijas no ietekmē: sacensības  p ē c   š a u š a n a s   ar mazkalibra šauteni;  pareizi  vadībā; šaušanā.

Ar lokatīvu latviešu valodā aizstājami locījumu kalki ar prepozīcijām pie un uz. Prepozicionālie locījumi ar pie latviešu valodā lietojami vietas nozīmē. D. Nītiņa prepozicionālos locījumus ar pie, kas nosauc saistību ar kādu procesu, norisi, arī norises, darbības laiku, uzskata par nepieņemamiem. (Nītiņa 2, 142 un 147) Prievārds pie neliterārajos kalkos atbilst vācu bei un krievu при:  p i e  tādiem  a p s t ā k ļ i e m,    p i e  labiem  l a i k a   a p s t ā k ļ i e m,    p i e   o p e r ā c i j ā m,    p i e  sveču   g a i s m a s,  palīdzēt  p i e   l a b i e k ā r t o š a n a s,    p i e   n o v ē r t ē š a n a s   u. tml. Parasti minētie locījumi lietoti situanta funkcijā. Valodas prakses materiālos tikai atsevišķos gadījumos uzskatīts par pieņemamu formas ar prepozīciju pie lietojums terminoloģiska rakstura tekstos; piemēram, M. Endzelīna atbalsta konstrukciju  p i e   o p e r ā c i j a s,    p i e   a l  e r ģ i j a s  u. tml. lietojumu un domā, ka aizstājējas konstrukcijas ar “gadījumā”, “ja ir”, “sakarā ar” u. tml. ir neprecīzākas un sarežģī valodu. (Endzelīna) Daudzi valodnieki pamatoti vēršas pret minētajiem kalkiem (Celmiņa 2; Ezeriņa; Riekstiņa u. c.); no tiem jāvairās. Ir arī semantiski precizējumi – ja prievārda nozīme saistīta ar vietu un norāda darbības, procesa robežu, piemēram, pie spiediena, pie sprieguma, šo prepozicionālo formu lietojums ir pieļaujams. (Guļevska 1, 162)

Nevēlami locījumu kalki ar prepozīciju uz radušies krievu на un vācu auf ietekmē. (Endzelīns 1, 34) Tiem ir gan laika nozīme (u z   š o   b r ī d i,    u z   s v ē t k i e m,    u z  norādīto  d i e n u,    u z  nākamā gada  j ū l i j u,   u z  nolikto  l a i k u,   u z   šo   t e r m i ņ u  u. tml.), gan vietas nozīme, atšķirīga no latviešu valodas. Te vēlams lokatīvs: Kaut kas ir redzams  u z  daudziem  a t t ē l i e m;   Mehanizatori izbrauc  u z   t ī r u m i e m  u. tml. Pareizi: šajā brīdī, svētkos u. tml.; redzēt attēla, izbraukt tīrumā u. tml.

Ar lokatīvu aizstājami nevēlami kalki, ko veido locījums ar prepozīciju zem (krievu под): Laikrakstā .. z e m   r u b r i k a s  “Atceroties godināsim”.. lasāmi vairāki interesanti materiāli.. (ĻC 88);  Z e m  trīsdesmit grādu  l e ņ ķ a  izveidotās ceļa nogāzes ir apbrīnas vērtas u. tml.

2.2.1.2.1.2.1. KALKĒTAS PREPOZICIONĀLA SUBSTANTĪVA LOCĪJUMA FORMAS, KAS LATVIEŠU VALODĀ AIZSTĀJAMAS AR CITIEM PREPOZICIONĀLIEM LOCĪJUMIEM

Laika instrumentāla vietā, kas lietots krievu c ietekmē, būtu jālieto locījums ar kopš: ..a r  pagājušā gada  a u g u s t u .. nevaram piedzīt no ražotājiem soda naudu (L 2, 89) – ieteicams: kopš augusta.

Prepozīcijai caur īsti atzīta tikai vietas nozīme. (Endzelīns 1, 16) Līdzekļa nozīmē to lieto vācu durch un krievu через ietekmē; lietojams būtu līdzekļa instrumentālis: pieprasīt  c a u r   a v ī z i  vietā jāsaka: pieprasīt ar avīzes starpniecību.

Krievu из, vācu von ietekmē tiek lietoti nevēlami kalki ar prepozīciju no: daži vārdi  n o   v ē s t u r e s;  pareizi: par vēsturi.

Krievu от ietekmē lietots nevēlams kalks  n o   d a r b a brīvajā laikā – ieteicams: ārpus darba laika.

Mūsdienu latviešu valodā sastopami nevēlami ģermānismi ar pie; tie būtu aizstājami ar instrumentāli: vakarēšana  p i e   r o k d a r b i e m,   t e  i k ā m  un  p a s a k ā m;  spēle  p i e  r e z u l t ā t a  4 : 2; nevainojama kvalitāte  p i e   i z c e n o j u m a .. u. tml. Pie aizstājams arī ar citām prepozīcijām: sāpes  p i e  plaušu plēves  k a i r i n ā j u m a;  ieteicams: no kairinājuma vai kairinājuma dēļ;  P i e  darba disciplīnas  p ā r k ā p u m i e m  vainīgie jāsoda .. (V 2, 83) ieteicams: par pārkāpumiem;  p i e  pašreizējiem  n o s a c ī j u m i e m;  ieteicams: pēc nosacījumiem; medikamenti, ārstēšanas metodes  p i e  alerģiskām  s l i m ī b ā m;  ieteicams: pret slimībām.

Vēl ir dzīvs pret neliterārs lietojums: ieeja  p r e t   z i e d o j u m i e m  u. tml. (pēc krievu за). Ieteicams: par ziedojumiem. (Endzelīns 1, 30)

Ļoti plaši tiek lietotas kalkētas prepozicionālas formas ar uz (vācu auf, krievu на ietekmē). Tās ir minējis J. Endzelīns: darbs  u z   n o t e i k u m i e m,   dokumenti  u z  ..  v ā r d a,  notiesāts  u z  .. g a d i e m,   u z   p a v ē l i,   r ī k o j u m u,   l ī g u m u  u. tml. (Endzelīns 1, 35) Daļa no tiem aizstājama ar instrumentāli: darbs ar noteikumiem (pazīmes instrumentālis). Kolektīvi strādā  u z  vienotas skaņu un gaismas  a p a r a t ū r a s..  (DK 86) Kalkētā locījuma forma jāaizstāj ar līdzekļa instrumentāli: strādāt ar aparatūru. Kalki ar uz laika nozīmē aizstājami ar attiecīgām laika prepozīcijām: ganāmpulka standartu uzlabosim nākamgad  u z  ganību  l a i k u.  (KU 88) Pareizi: līdz ganību laikam. “Cik tad jums iznāca  u z  izstrādes  d i e n u?” iejautājās Uldis. (OL) Pareizi: par izstrādes dienu.  U z   p a s ū t ī j u m a   vietā jālieto pēc pasūtījuma: Laiks šovasar kā pēc pasūtījuma.

Vēl joprojām plaši lieto locījumus ar prepozīciju zem (kā vācu unter, krievu под) – tā vietā lietojams līdzekļa vai pazīmes instrumentālis: publicēt romānu ar pseidonīmu (nevis:  z e m   p s e i d o n ī m a); iet ar karogu (nevis:  z e m   k a r o g a); kaut kas notiek, tiek rīkots ar devīzi (nevis:  z e m   d e v ī z e s); diskusija, dzejolis u. tml. ar virsrakstu (nevis:  z e m   v i r s r a k s t a);  ar π zīmi (nevis:  z e m   π  z ī m e s). (Par minētā locījuma līdzīgu lietojumu sk.: Endzelīns 1, 35.)

2.2.1.2.1.3. Pronomenu kalki

Mūsdienu latviešu valodā konstatēti vairāki nevēlami pronomināli kalki. Vēl joprojām ir sastopams nenoteiktais pronomens  k a s   n e b ū t  (krievu что – нибудь) pronomena kaut kas vietā (Endzelīns 1, 24): Argo laiski ierējās, izstaipījās,  k o   n e b ū t  ošņāja zālītē. (OL) Arī:  m a z   k u r š  (krievu мало кто) ar nozīmi ‘tikpat kā neviens’: Mūsu dienās  m a z   k u r u  pārsteigsi ar “brīnumiem” dabā .. (UKU 78); ar to pašu nozīmi –  r e t i   k u r š,   r e t i   k ā d s  (krievu редко кто): Mūsdienu literatūra sievieti aizvien vairāk žēlo vai arī apvaino. Bet saprot  r e t i  k u r š  (PJ 80);  v i e n s  ar nozīmi ‘kāds’ (krievu один): Vienā pionieru pulciņa sanāksmē.. (PC 78)

2.2.1.2.2. Donorvalodas gramatisko kategoriju nosacīti vārda formu kalki

Gramatisko kategoriju nosacīti vārda formu kalki ir grūtāk konstatējami nekā semantiski atšķirīgie, tie prasa dziļākas zināšanas. Šie kalki veidojas uz to atšķirību pamata, kādas ir starp receptorvalodas un donorvalodas morfoloģiskajām kategorijām. Tie veidojas gan ar saglabātu patstāvīgo vārdšķiru leksisko nozīmi, gan arī vārdformām desemantizējoties.

2.2.1.2.2.1. Kalki ar saglabātu leksisko nozīmi

Vārdu nozīmes tiek saglabātas vienas vārdšķiras robežās, vārdšķiru saskarē un arī morfoloģijas un sintakses saskarē.

2.2.1.2.2.1.1. KALKI AR SAGLABĀTU LEKSISKO NOZĪMI VIENAS VĀRDŠĶIRAS ROBEŽĀS

Galvenokārt konstatēti locījumu kalki ar prepozīciju un verbu kategoriālie kalki; par citiem pašreiz nav ziņu.

Visvairāk kalkētu formu veido refleksīvie verbi, kas latviešu valoda lietoti ciešamās kārtas nozīmē:  c i l ā j a s  jautājumi (t i e k  cilāti), līgums  p i l d ā s  (tiek pildīts); ēka  r e m o n t ē j a s  (tiek remontēta), izdevumi  n e s e d z a s  (netiek segti) u. tml. Šīs formas ieviesušās krievu valodas refleksīvo verbu ietekmē – krievu valodā šīs formas tiek lietotas ar citu kategoriālu nozīmi (ar aktīvas darbības nozīmi). Donorvalodā un receptorvalodā atšķirīgi tiek izteikta subjekta un objekta nozīme. Tas pats ir attiecināms arī uz formas ar prepozīciju no lietojumu ciešamajā kārtā (vācu valodas von ietekmē): .. strādniece tagad gan mazliet pārsteigta  n o  brīža  s v i n ī g u m a,   n o   u z m a n ī b a s  savam darbam. (PC 85) Latviešu valodā šajā gadījumā jāveido aktīva konstrukcija: Strādnieci pārsteidz svinīgums, uzmanība. Var lietot arī prepozicionālu formu ar par ciešamajā nozīmē: strādniece ir pārsteigta par svinīgumu, uzmanību. Kalkējot donorvalodas ietekmē ir sajauktas subjekta un objekta attieksmes. Subjekta sfērā atkāpes no normas konstatētas teikumā: Kā izskanēja debatēs, saimniecības darbā vēl ir daudz trūkumu .. (PD 1, 83) Te arī nebūtu vēlama aktīva trīspersonu verba forma – labāk lietot pasīvu: debatēs bija dzirdams, tika teikts u. tml., jo latviešu valodā labā stilā nav ieteicams veidot darāmās kārtas konstrukcijas ar trīspersonu verbiem bez darītāja (subjekta) nosaukuma.

2.2.1.2.2.1.2. KALKI AR SAGLABĀTU LEKSISKO NOZĪMI VĀRDŠĶIRU SASKARĒ

Vārdšķiru saskarē veidojas visvairāk kalku un tie ir dažādi. Tās var būt kalkētas morfoloģiskas formas, kurām receptorvalodā atbilst citas vārdšķiras vārdformas tās pašas nozīmes izteikšanai. Latviešu valodā ir konstatēti šādi verbu, substantīvu, pronomenu, adverbu un numerāļu kalki.

Verbu kalki ir tādas refleksīvas formas, kurām latviešu valodā atbilst adjektīvi:  a t k a r ā j a s  – atkarīgs (krievu зависит); piemēram: Materiālā labklājība  a t k a r ā j a s  no darba kvalitātes; Raža  a t k a r ā j a s  no mehanizatoriem; Viss atkarājas no cilvēkiem u. tml. – refleksīvā forma jāaizstāj ar adjektīvu atkarīgs. Verba forma (formula) atsaucoties uz latviešu valodā ir aizstājama ar substantīva formu saskaņā ar:  a t s a u c o t i e s  uz pavēli. Pareizi: saskaņā ar pavēli.

Ar adjektīvu latviešu valodā aizstājama arī substantīva forma no svara – peļams ģermānisms, pēc vācu von Gewicht: katra balss ir  n o   s v a r a  – pareizi: svarīga. (Endzelīns 1, 25) Šo kalku lieto arī mūsdienu valodā.

Ļoti daudz substantīva prepozicionālo formu kalku ir lietoti adverbiālā nozīmē, un tiem latviešu valodā atbilst adverbs, turklāt ir jāprecizē arī pati adverbiālā nozīme.

Kalkētas instrumentāļa formas latviešu valodā bieži ir aizstājamas ar derivatīvi saistītām vai semantiski atbilstošām adverbu formām: strādāt  a r   p e r s p e k t ī v u  – strādāt perspektīvi; strādāt  a r   p a n ā k u m i e m – veiksmīgi strādāt; sargāt  a r   s i r d ī m  – dedzīgi sargāt u. tml. Substantīvam var būt arī atribūts, kas ir nozīmīgs, kalkēto formu aizstājot. Piemēram, forma  l ī d z (nesenaml a i k a m  (krievu до (недавнего) времени) latviešu valodā jāprecizē – vēl nesen:  L ī d z   n e s e n a m   l a i k a m  galvenā produkcija .. bija cimdi (KA 87);  n o   s a v a s   p u s e s  (krievu со своей стороны) aizstājams ar savukārt: Dalībnieki  n o   s a v a s   p u s e s   a p ņ e m ā s   visu padarīt. Jāuzmanās no donorvalodas formu lietojuma vārdkopu saskarē, lai būtu skaidrs saturs. Piemēram, teikumā: Lai uzlabotu ūdensapgādi Siguldā,  n o   j a u n a  pieslēgti divi urbumi (DB 81) nav saprotams, vai pievienoti pilnīgi jauni urbumi (to rāda konteksts), vai arī atkal pievienoti iepriekš atvienoti urbumi; ieteicams teikumu veidot citādi.. pievienoti divi jauni urbumi vai arī ..atkal pievienoti divi atvienotie urbumi. Diezgan bieži sastopams kalks  p a r   n o ž ē l o š a n u,   p a r   n o ž ē l u  (krievu к сожалению). J. Endzelīns ir ieteicis to aizstāt ar vecāku un labāku tās pašas nozīmes adverbu diemžēl. (Endzelīns 1, 26) Minētais kalks tiek bieži lietots:  p a r   n o ž ē l u  vairāki uzņēmumi.. nevērīgi izturas pret .. līnijām.. (PZ 82); Par nožēlošanu jāteic, ka daudzi vecāki to vēl nesaprot. (KR 87) Nevēlami kalki ir arī  u z   š o d i e n u  (на сегодняшний день),  u z   r ī t d i e n u  (на завтрашний день),  u z   v a k a r d i e n u  (на вчерашний день): .. Līvānu mājas  u z   š o d i e n u  dažādu iemeslu dēļ ir zaudējušas savu autoritāti (ĻK 88);  ..u z   v a k a r d i e n u  republikā bija atlicis vairs tikai 1 procents nepadarītā. Šie kalki ir aizstājami ar adverbiem pašreiz, pašlaik, šobrīd; vakar, nesen u. tml. Ļoti plaši latviešu valodā vēl joprojām ir izplatīti kalki  u z   v i e t a s,   u z   v i e t ā m  (krievu на месте, на местах). Latviešu valodā vārdu vieta vienu pašu nemēdz lietot; ir jābūt skaidrībai, par kādu vietu ir runa – kur tā atrodas, kāda ir u. tml. (Endzelīns 1, 37) Tāpēc attiecīgie kalki ir jāprecizē, un tas vislabāk ir izdarāms, tos aizstājot ar attiecīgas nozīmes adverbiem: palīdzības sniegšana  u z   v i e t a s  (ieteicams: turpat); tas  u z   v i e t a s  (ieteicams: turpat) labāk redzams; būt, atrasties  u z   v i e t a s  (jānosauc attiecīgā vieta: darbā, mājās, laukos, pilsētā u. tml.). Tas pats sakāms par daudzskaitļa formu: metodiskās palīdzības sniegšana  u z   v i e t ā m.  (SA 87) Bieži vien attiecīgais kalks ir lieks: Sapulces dalībnieki ziņoja par stāvokli  u z   v i e t ā m.  (OL) Kalkētas formas  v i r s   u z d e v u m a  (krievu сверх задания) vietā latviešu valodā lietojams adverbs papildus:  V i r s   u z d e v u m a  patērētājiem nosūtīts rakstāmpapīrs, kartons.. (RB 86)

Mūsdienu latviešu valodā ir sastopami arī pronominālu prepozicionālu locījumu kalki ar adverbiālu nozīmi ‘turklāt’:  b e z   t a m,   p i e   k a m,   p i e   t a m  (krievu кроме того, при чем, при том).

Minētie kalki tiek lietoti savrupinātās sintaktiskās konstrukcijās vai arī palīgteikumu ievadījumā: Savs,  p i e   k a m  ļoti atbildīgs, darbs jāveic arī nelielajam vagonu dienestam (PD 1,83); Atkārtotas sūdzības,  p i e   k a m  pamatotas., bija arī.. (DB 1,82); Divas komandas mērojās spēkiem un veiklībā nobraucienos ar slēpēm no kalna,  p i e   t a m  vienā rokā slēpotājam bija jānotur karotē kartupelis. (D 88) Tādā pašā nozīmē lietots arī kalks  p i e   v i s a   t ā  (krievu при всем этом):  P i e   v i s a   t ā  (pareizi: turklāt) vēl viena neveiksme.. (S 1, 79) Nevēlams prepozicionāls pronomināls kalks  p a r   t o  (krievu за то, на то) lietots ar nozīmi ‘tāpēc, tādēļ’: Principi  p a r   t o  ir principi.. (TL)

Ir sastopami arī numerāļu kalki. Piemēram, teikumā: Aitas beigtas  l ī d z   v i e n a i  (TL) kalkēts krievu valodas prepozicionāls locījums до одной, kam latviešu valodā atbilst adjektīvs visas.

Adverba kalks nekavējoši (krievu немедленно) latviešu valodā aizstājams ar divdabi (divdabja konstrukciju): nekavējoties; citus nekavējot. (Endzelīns 1, 24) Kalkēts adverbs var būt lietots prepozīcijas funkcijā (kā pusprievārds), piemēram,  p r i e k š ā:  pildīt pienākumu Dzimtenes  p r i e k š ā  (Ā78); ieteicams: pildīt pienākumu pret dzimteni.

2.2.1.2.2.1.3. KALKI AR SAGLABĀTU LEKSISKO NOZĪMI MORFOLOĢIJAS UN SINTAKSES SASKARĒ

Morfoloģijas un sintakses saskarē latviešu valodā ienākušas nevēlamas prepozicionālas formas: tām atbilst noteiktas sintaktiskas konstrukcijas. Piemēram, kalks  p a r   g a d u  (krievu за год) latviešu valodā būtu aizstājams ar nominālu vārdkopu gada laikā:  P a r   g a d u  karavīrs., kļūs spēcīgāks.. (KA 84) Prepozicionālam pronominālam locījumam  p r i e k š   k a m  (для чего) latviešu valodā atbilst vārdkopa kādam nolūkam: Slaidus [diapozitīvus] –  p r i e k š   k a m?  (K 3, 86)

Locījumu formas ar prepozīcijām pie un pret precizējot aizstājamas ar attiecīgas nozīmes divdabja teicieniem:  p i e  pašreizējā izslaukuma  l ī m e ņ a  (krievu при уровне) – pastāvot.. līmenim;  p i e  vislielākās  p i e s a r d z ī b a s  (krievu при осторожности) – ievērojot piesardzību. Prievārda pie lietojums veida un cēloņa nozīmē nav vēlams. Kalkētām locījuma formām ar prepozīciju pret krievu valodā atbilst formas ar против: Izslaukums  p r e t  iepriekšējo  d e k ā d i  palielinājies; cūku skaits samazinājies  p r e t  pērno  g a d u  u. tml. Varētu lietot vai nu divdabja teicienu, ko ievadītu salīdzinot ar, vai arī prepozicionālu substantīvu formu salīdzinājumā ar; salīdzinājuma nozīmē prepozīciju pret latviešu valodā nelieto.

Nevēlamus prepozicionālo formu kalkus latviešu valodā var aizstāt arī palīgteikumi vai divdabja teicieni, piemēram: Tas pats notiek ar informāciju  n o   a p a k š a s  (PJ 80) – krievu снизу. Latviešu valodā teikums jāpārveido: Tas pats notiek ar informāciju, kura tiek saņemta no tautas, no zemāk stāvošām instancēm vai līdzīgi (pēc satura).  P i e   v i s l a b ā k ā s   g r i b as  madoniešiem neizdodas iespēlēt bumbu izdevīgam metienam... (S 2, 85) Varētu būt: Lai madonieši censtos kā cenzdamies.. vai līdzīgi.

Daudzos gadījumos nevēlamais kalks latviešu valodā vispār ir lieks. Reizēm atmetams tikai prievārds, piemēram: mācīties  u z   t e i c a m i  (krievu на отлично) – mācīties teicami.  P i e  pašreizējām zemām kartupeļu  r a ž ā m  jāgādā sēklas kartupeļi – varētu labot: Pašreiz kartupeļu raža ir slikta, tāpēc jāgādā.. Citos gadījumos atmetama visa prepozicionālā forma: Tehnikas remonts.. nav iemantojis vajadzīgo uzmanību  n o  vadošo speciālistu  p u s e s  (krievu со стороны) (V 1, 82) Pareizi: ..nav iemantojis vadošo speciālistu uzmanību. Jāpaaugstina atbildība par nomenklatūras plānu apstiprināšanu,  n o   š e j i e n e s  (krievu отсюда) arī naudas izteiksmē (LZ 83) – no šejienes lieks. ..klausītāji izteica priekšlikumus  p a  tautas universitātes  l ī n i j u  (krievu по линии). Pareizi: tautas universitātēm. Tas..  p i e   n o s a c ī j u m a  (krievu при условии; lieks), ja strādāšana notiktu visas šīs astoņas stundas.. (S 2,79);  P i e   m u m s  (krievu у нас; lieks) tiek daudz runāts par skolēnu estētisko audzināšanu .. (ZT 2, 88); mehāniķis .. visu atbildību uzņemas  u z   s e v i  (krievu на себя – lieks).. (PC 87) Prepozicionālais kalks  u z   s e v i  tiek lietots samērā bieži. Arī: ..postenis preces pārbauda  p i r  m s   t a m,  iekams (krievu перед тем как;  p i r m s   t a m  lieks) tās nonāk pie pircējiem. (PKU 78)

Daudzkārt, labojot kalkus, jāmaina teikuma konstrukcija – atmetot kalku, jāīsina vārdkopa, piemēram, vārdkopā  z i ņ o j u m s   u z   p r i e k š n i e k a   v ā r d a  kalks  u z   v ā r d a  (krievu на имя) ir lieks. Paliek: ziņojums priekšniekam (mutisks vai rakstveida).  V i e t a s   u z   L a t v i j a s   z e m e s  (krievu на земле) – vietas Latvijā; ražošanas pieaugums  u z   d a r b a   r a ž ī g u m a   k ā p i n ā j u m a   r ē ķ i n a  (kievu за счет) – jāizmanto cita prepozīcija: darba ražīguma kāpinājuma dēļ.

Prepozicionālas adjektīva formas kalks ir  p a   j a u n a m  (krievu по новому): Janvāris pagāja  p a   j a u n a m. (PD 2, 87) To var aizstāt ar adverbu citādi, atšķirīgi vai tml.

2.2.1.2.2.2. Desemantizēti kalki

Ne vienmēr donorvalodas patstāvīgo vārdšķiru vārdformas tiek lietotas kā pilnnozīmīgas leksiskas vienības; bieži tās desemantizējas, un, kalkus labojot, tiek aizstātas ar receptorvalodas palīgvārdiem. Tas notiek noteiktās sintaktiskās konstrukcijās – prepozicionālo locījumu kalki funkcionē pakārtojamo vardu, retāk – sakārtojamo vārdu vietā, prepozīciju funkcijā u. tml.

Kalkēta substantīva lokatīva forma rezultātā lietota prepozīcijas dēļ nozīmē: Ugunsgrēks izcēlās nolaidības  r e z u l t ā t ā  (krievu в результате). No šāda lietojuma jāvairās. Pareizi: nolaidības dēļ. Ar palīgvārda (prievārda, saikļa) nozīmi lieto ārēji divdabja teicienam atbilstošas desemantizētas prepozicionālas divdabja formas  n e r a u g o t i e s   u z,   n e s k a t o t i e s  (несмотря на) un  p a t e i c o t i e s  (благодаря). Pirmās divas lieto ar nozīmi ‘lai gan, tomēr’ un var aizstāt ar pakārtojuma saikļiem lai gan, lai arī, kaut gan u. tml.:  N e s k a t o t i es   u z   n o g u r u m u,  viņi turpināja ceļu – Lai gan viņi bija noguruši.  ..N e s k a t o t i e s   u z   tiek ļoti plaši lietots.  P a t e i c o t i es  lieto ar nozīmi ‘dēļ’. (Endzelīns 1, 27): Smagās ārdurvis,  p a t e i c o t i e s  atsvaru konstrukcijai, vērās viegli un bez trokšņa.. (OL);  P a t e i c o t i e s  sliktajiem ziemošanas apstākļiem, sākās kultūraugu izšūšana. Jālabo: konstrukcijas dēļ, apstākļu dēļ. (PD 1, 82) Divdabja teiciens ar pateicoties lietojams, ja verbam ir nozīme ‘izteikt pateicību’: Pateicoties meistaram, viņš ātri apguva jauno profesiju. (LLV 597)

Desemantizējies arī adverbs reiz (krievu раз) noteiktā sintaktiskā kontekstā:  R e i z   tas ir noticis, tad.. (Endzelīns 1, 31) – tas ir aizstājams ar saikli ja. Pakārtojuma saikļa funkcijā lietots prepozicionāls kalks  p a r   c i k  (krievu поскольку):  P a r   c i k  direktors bija komandējumā, sapulci vadīja galvenais inženieris. (ĻK 85) Latviešu valodā tas aizstājams ar cēloņa saikli tā kā. Kalks  p ā r i   p a r  (больше чем) lietots salīdzinājuma partikulas funkcijā: veikt  p ā r i   p a r  divām normām; Sacensībās piedalījās  p ā r i   p a r  150 sportistu u. tml. Latviešu valodā tas aizstājams ar vairāk nekā.

2.2.1.3. KONSTRUKCIJU KALKI

Visi konstrukciju kalki ir sintaktiski. Sintaktiskās konstrukcijas var būt brīvas un nebrīvas, un kalkētas tiek kā vienas, tā otras. Nebrīvo sintaktisko konstrukciju kalki galvenokārt ir frazeoloģismu kalki, īstie sintaktiskie kalki ir brīvo konstrukciju kalki.

2.2.1.3.1. Brīvo konstrukciju gramatiskie (sintaktiskie) kalki

Brīvo sintaktisko konstrukciju kalki receptorvalodā funkcionē svešu sintaktisku konstrukciju veidā. Var tikt kalkētas visas brīvās sintaktiskas konstrukcijas – vārdvirknes, vārdkopas, vienkārši un salikti teikumi. Sintaktisko konstrukciju svešums izpaužas to uzbūve – tas ir veidotas pēc svešiem modeļiem (ir sveša saistāmība, sveša rekcija verbiem u. tml.). Nav spilgtas robežas starp semantiskajiem un gramatiskajiem, it īpaši sintaktiskajiem kalkiem. Arī sintaktiskajos kalkos kāds no komponentiem (vārdkopas centrālais komponents, teikuma izteicējs u. tml.) reizē var būt arī semantisks kalks, piemēram, vārdkopu  p i e v e s t   p i e m ē r u,   s t ā d ī t   j a u t ā j u m u  centrālais komponents ir semantisks kalks. Sintaktisko kalku atšķirība no semantiskajiem kalkiem izpaužas pēc sveša parauga veidotajā sintaktiskajā konstrukcijā; tās komponenti parasti netiek brīvi saistīti ar citiem attiecīgajiem receptorvalodas komponentiem. Kalkētas sintaktiskās konstrukcijas paradigmatiski asimilējas – iekļaujas receptorvalodas formu sistēmā (vārdvirknes un vārdkopas – morfoloģiskajā, teikuma konstrukcijas – sintaktiskajā paradigmā). Sintaktiskie kalki, tāpat kā pārējie, var būt pieņemami (piemēram, vārdkopas  p i e ņ e m t   z i n ā š a n a i,   ņ e m t   v ē r ā) un nevēlami. Nevēlamie tiek aizgūti paralēli labiem vai arī par tādiem kļūst valodas attīstības gaitā; receptorvalodā tie funkcionē kā nevēlami varianti; tāds, piemēram, ir nevēlams vienkārša teikuma variants  r u n a   i e t  (krievu речь идет) paralēli literārajam runa ir. Visvairāk tiek kalkētas vārdkopas, vismazāk – vārdvirknes.

2.2.1.3.1.1. Vārdvirkņu kalki

Mūsdienu latviešu valodā un arī galvenajās donorvalodās (krievu un vācu) vārdvirknes brīvi veidojas tieši teikumā, un ir visai maz stabilu vārdvirkņu (tādas minētas folklorā un lietotas ar vienu nozīmi, piemēram, tēvs māte, resp., tēvs un māte ar nozīmi ‘vecāki’, un par tām ir runa tālāk). Tāpēc arī vārdvirknes tikpat kā netiek kalkētas. Kalkēšanai ir pakļautas formāli vienotas patstāvīgas vienības. Kalkētas vārdvirknes donorvalodā, iespējams, ir tradicionālas formulas, piemēram, no krievu valodas ir kalkēta vārdvirkne  d i e n a   u n   s t u n d a  (s t u n d a   u n   d i e n a) – день и час: Uz reģistrāciju jāierodas..  s t u n d ā   u n   d i e n ā,  kā arī ar dokumentiem.. (PC 87) Šī kalkēta vārdvirkne lietota ar nozīmi ‘(noteiktā) laikā’. Nelatviska kalkēta konstrukcija var veidoties arī teikumā sakārtotu teikumlocekļu saistījumā: Tu krati viņu, bet viņš [pulkstenis]  n e i e t   u n   v i s s.  Te būtu vietā konstrukcijā kā neiet, tā neiet.

2.2.1.3.1.2. Vārdkopu kalki

Vārdkopu kalki, tāpat kā pārējie kalki, ir vērtēti pēc to sintaktiskajām un semantiskajām īpatnībām un galvenokārt pēc to substitūcijas iespējām receptorvalodā. Kalkētas vārdkopas var būt pilnīgi brīvas, daļēji brīvas un neīstas vārdkopas.

2.2.1.3.1.2.1. BRĪVU VĀRDKOPU KALKI

Brīvu vārdkopu kalki ir tādi, kuros izdarāmi leksiski semantiski precizējumi; tātad īstenībā šie kalki ir semantisko kalku lietojuma modeļi. Tādās vārdkopās nepieciešams precizēt kādu no komponentiem vai pat abus. Precizējumi var būt 1) sintaktiski – jāmaina komponenta forma; 2) leksiski semantiski un sintaktiski – kāds no kalkētas vārdkopas komponentiem ir semantisks kalks, un receptorvalodā tas jāaizstāj ar citu vārdu. Pirmos varētu saukt par sintaktiskiem, otros – par semantiski sintaktiskiem kalkiem.

(1) Sintaktiskajos vārdkopu kalkos abi (vai vairāki) komponenti receptorvalodā leksiski ir tie paši vārdi; tiek kalkēta atkarīgā komponenta forma. Veidojas sintaktiski varianti; kalkētais parasti ir nevēlams, neliterārs variants, kam receptorvalodā atbilst literārs variants:  a t s k a ņ o t   s k a ņ d a r b u   u z   k l a v i e r ē m  (krievu valodas ietekmē) – atskaņot skaņdarbu klavierēm;  n o t u r ē t i e s   a i z   t r e š ā s   v i e t a s (krievu удержаться за третье место) – noturēties trešajā vietā;  p a r a k s t ī t i e s   z e m   u z s a u k u m a  (krievu подписаться под воззванием) – parakstīt uzsaukumul e p n s   u z   s a v u   n o v a d u  (vācu valodas ietekmē: stolz auf) – lepns par savu novadu u. tml. Mainās ne tikai variantu atkarīgo komponentu forma: receptorvalodas varianti var atšķirties arī ar mazliet citām semantiskām niansēm un saistāmības radītām īpatnībām. Piemēram, aizgūtajā variantā  a t s k a ņ o t   s k a ņ d a r b u   u z   k l a v i e r ē m  atkarīgais līdzekļa instrumentālis tiek piesaistīts verbam, bet vārdkopā atskaņot skaņdarbu klavierēm verbam tiek piesaistīta nomināla vārdkopa skaņdarbs klavierēm, taču pēc satura abi varianti ir līdzvērtīgi – skaņdarbu klavierēm var atskaņot, izmantojot klavieres.

(2) Semantiski sintaktiskajos vārdkopu kalkos receptorvalodā nav pieņemams kāds no komponentiem – tas ir semantisks kalks. Šie komponenti ir precizējami gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi atbilstoši receptorvalodas sistēmai. Bieži tiek kalkēts centrālais, retāk – atkarīgais komponents; var būt kalkēti arī abi (visi) komponenti.

Ja jāaizstāj kalkētas vārdkopas centrālais komponents, vārdkopas uzbūve vai nu tiek saglabāta, vai arī tiek mainīta – mainās atkarīgā komponenta forma. Par sintaktisko kalku aizgūtā vārdkopa uzskatama pēc formālas pazīmes – atkarīgā komponenta formas (vārdkopa veidota pēc sveša modeļa). Donorvalodās ietekmē aizgūtajā vārdkopā var veidoties receptorvalodai netipisks nozīmes pārnesums. Tādas ir vārdkopas  d z ī t   r e k o r d u  (pareizi: uzstādīt rekordu),  ņ e m t   v ā r d u  (lūgt vārdu),  ņ e m t   p i r m o   v i e t u  (iegūt pirmo vietu),  p a c e l t   j a u t ā j u m u  (izvirzīt jautājumu),  p i e v e s t   p i e m ē r u s  (minēt piemērus),  p i e g r i e z t   u z m a n ī b u  (veltīt, pievērst uzmanību),  s t ā d ī t   j a u t ā j u m u  (izvirzīt jautājumu).

Labojot kalkētas vārdkopas, var saglabāt to pašu semantiku, bet var arī mainīt semantiskās attieksmes vārdkopā. Aizstājot centrālo komponentu, tiek mainīta atkarīgā komponenta forma un kopumā saglabāta kalkētās vārdkopas semantika, ja receptorvalodā atbilst tādas pašas nozīmes, bet citas formas vārdkopas (biežāk verbālas):  c i l ā t   j a u t ā j u m u s – runāt par jautājumiem;  i e s t ā t i e s   p a r   p i r m o   v a r i a n t u  – atbalstīt, ieteikt pirmo variantu;  i e t   u z   l ī g u m u  – censties noslēgt līgumu;  i z k r i s t   n o   l o m a s  – nenospēlēt lomu līdz galam;  n o v e s t   l ī d z   p r o t e s t a m  – radīt protestu;  n o v e s t   l ī d z   l a s ī t ā j a m   u z s  k a t u s  – darīt uzskatus zināmus lasītājam, atklāt uzskatus lasītājam;  p a k a v ē t i e s   p i e   j a u t ā j u m a  – runāt par jautājumu;  p ā r i e t   u z   s i s t ē m u  – ieviest, iekārtot sistēmu;  p i e i e t   d a r b a m   a r   n e a t l a i d ī b u (PJ 86) – neatlaidīgi darīt darbu, strādāt;  p i e k o p t   f o t o g r ā f a   a m a t u   (V 2, 83) – strādāt par fotogrāfu vai nodarboties ar fotografēšanu;  p i e k o p t   p o l i t i k u  – nodarboties ar politiku;  p i e s k a r t i e s   s v a r ī g a m   j a u t ā j u m a m  – runāt par svarīgu jautājumu;  p i e t u r ē t i e s   p i e   i n s t r u k c i j a s  – ievērot instrukciju;  p i e t u r ē t i e s   p i e   p l ā n a  (PC 81) – pildīt plānu;  r a k s t ī t   u z   r a k s t ā m m a š ī n a s – rakstīt ar rakstāmmašīnu;  s e k o t   d a r b a m  – pārbaudīt, kontrolēt darbu;  s l i m o t   p a r   k ā d u  (it īpaši sporta sacensībās) – just līdzi kādam, vēlēties kāda uzvaru, panākumus;  s a s l i m t   a r   t ū r i s m u  – ieinteresēties par tūrismu, sākt nodarboties ar tūrismu;  s t ā t i e s   p i e   c e l t n i e c ī b a s  – sākt celtniecību;  v a d ī t i e s   n o   i n s t r u k c i j a s  – balstīties, pamatoties uz instrukciju u. tml.

Ja centrālais komponents ir semantisks kalks saliktā vārdkopā, receptorvalodas prasībām var neatbilst kāda atkarīgā komponenta forma, piemēram,  a k c e n t ē t   u z m a n ī b u   u z   s v a r ī g i e m   j a u t ā j u m i e m  – pievērst uzmanību svarīgiem jautājumiem. Ir sastopamas galvenokārt verbālas pēc donorvalodas modeļiem kalkētās vārdkopas. Nominālu vārdkopu ir ļoti maz. Tādas ir vārdkopas ar substantīvu virkni centrā:  v i r k n e   p a s ā k u m u,   v i r k n e   o p e r ā c i j u,   v i r k n e   i e d z ī v o t ā j u,   v i r k n e   k l a u s ī t ā j u  u. tml.; šis substantīvs pēc vajadzības būtu aizstājams ar substantīvu vairums, ar adjektīviem vairāki, daudzi vai ar adverbu daudz.

Ir arī tādi semantiski sintaktiski vārdkopu kalki, kam receptorvalodā atbilst vārdkopas ar citu modeli un arī citu sintaktisko semantiku. Atšķirība ir subjekta un objekta, kā arī adverbiālajās attieksmēs: donorvalodā veidojas no receptorvalodas atšķirīga paradigma. Piemēram, aizgūtās vārdkopās krievu valodas ietekmē lietots intransitīvs verbs tādos gadījumos, kad latviešu valodā jālieto transitīvs verbs:  a t g r i e z t i e s   p i e   s a r u n a s  – atsākt sarunu, turpināt sarunu;  i e k ļ a u t i e s   g r a f i k ā  – ievērot grafiku;  i e t   u z   a u g s t i e m   r e z u l t ā t i e m  – censties gūt augstus rezultātus;  i z i e t   n o   d a t i e m  – spriest pēc datiem;  i z i e t   n o   g r ū t ī b ā m  – pārvarēt grūtības u. tml. Atšķirība var izpausties arī teikuma līmenī – kalkēts teikums  X   s a ņ e m   d i p l o m u   n o   Y   r o k ā m   latviešu valodā būtu jālabo: У pasniedz diplomu X–am (par to sk. tālāk).

Atkarīgais vārdkopas komponents (gan retāk neka centrālais) var būt semantisks kalks kā verbālās, tā nominālās vārdkopās. Piemēram:  p a g a r i n ā t   s l i m ī b a s   l a p u  – pagarināt slimošanas terminu;  s p ē l ē t  (sporta sacensībās)  z e m ā k   p a r   s a v ā m   s p ē j ā m  – spēlēt neatbilstoši savām spējām, sliktāk nekā spēj, var;  i z e j a s   d a t i  – iepriekšējie, zināmie dati;  d i e n a s   k ā r t ī b a  – darba kārtība vai darba gaita;  l a b i   p a t i k t  – ļoti patikt.

Dažkārt kalkētās vārdkopas adekvāts receptorvalodā ir it kā otrādi apvērsts modelis:  a p m a i ņ a   a r   p i e r e d z i  – pieredzes apmaiņa;  l ī g u m s   p a r   s a c e n s ī b u  – sacensības līgums;  p a r a k s t ī š a n ā s   u z   l a i k r a k s t u  – laikraksta parakstīšana, pasūtināšana;  s l o d z e   u z   k o m b a i n u  (S 2, 88) – kombaina slodze;  s t r ā d ā t   p i e   g a n ī b u   i e k ā r t o š a n a s  – iekārtot ganības u. tml.

Retāk sastopamas kalkētās vārdkopas, kurās abi komponenti ir sveši:  s a g u l t   r o k ā s  ar nozīmi ‘atrasties (kāda) pārziņā’. Tad abi komponenti ir aizstājami ar citiem gramatiski, semantiski un derivatīvi pieņemamiem. Tāda tipa kalkētās vārkopās abi komponenti ir leksiski cieši saistīti un receptorvalodai sveši, tāpēc tos varētu saukt arī par leksiski sintaktiskiem kalkiem. Daļa no tiem tuvojas frazeoloģismiem, it īpaši kalkētās vārdkopas, kas receptorvalodā ienāk kādā vienā noteiktā formā (ar nepilnu morfoloģisko paradigmu). Ar pilnu morfoloģisko paradigmu funkcionē kalkētās vārdkopas  s e v i  (labi)  a t e s t ē t  – apliecināt savas spējas;  l a i s t   d a r b ā  – nodot ekspluatācijā;  p i e ņ e m t   m ē r u s  – veikt pasākumus u. tml., arī nominālas vārdkopas  r a ž o š a n a s   r ā d ī t ā j i  – darba rezultāti;  v e s e l a   r i n d a  – ļoti daudz u. tml. Kalkētās vārdkopas, kas funkcionē sastingušā formā, pēc lietojuma identas ar morfoloģiskajiem kalkiem, bet to iekšējā uzbūvē veidojas vārdkopas:  a r   k a t r u   g a d u  – arvien vairāk u. tml.;  g o d ī g i   s a k o t  – atklāti runājot, taisnību sakot;  u z   s a b i e d r i s k i e m   p a m a t i e m  – sabiedriskā kārtā, pildot sabiedriskus pienākumus. Te vērojamas morfoloģisko un sintaktisko kalku robežas.

Ir tādas kalkētās konstrukcijas, arī vārdkopas, .kurām bez leksiski semantiskas un sintaktiskas neatbilsmes vēl ir arī kvantitatīva neatbilsme receptorvalodas sistēmai. Ir trīs galvenie šādu vārdkopu adaptācijas veidi receptorvalodā: vārdkopa jāpaplašina, vārdkopa jāīsina vai vārdkopa vispār jālikvidē.

Vārdkopa jāpaplašina tādos gadījumos, kad donorvalodā kādam vārdam – vārdkopas komponentam – ir plašāka semantika, vairāk semantisko elementu nekā receptorvalodā. Tad vārdkopā jāiesaista jauns komponents. Piemēram, vārdkopā  a t g r i e z t i e s   p i e   j a u t ā j u m a  (krievu вернуться к вопросу) verba atgriezties semantikā ietilpst elements ‘no jauna, atkal’; adaptējot vārdkopu latviešu valodā, tajā jāiesaista attiecīgie vārdi: atsākt jautājuma risināšanu, sākt jautājumu risināt no jauna;  k ā p i n ā t   p a n ā k u m u s  – gūt lielākus panākumus;  ņ e m t   s t a n d a r t u s  – pievērst uzmanību standartiem u. tml. Jauna komponenta nepieciešamību bieži nosaka atkarīgā komponenta forma (parasti prepozicionāla locījuma forma):  p ā r v a l d n i e k a   v i e t n i e k s   p a r   a u t o t r a n s p o r t u  – pārvaldnieka vietnieks autotransporta jautājumos;  a u d z i n ā š a n a   u z   t r a d ī c i j ā m   (ZT 2, 85) – audzināšana tradīciju garā, atbilstoši tradīcijām. Jaunu komponentu nepieciešamību nosaka gan centrālā komponenta semantika, gan arī atkarīgais komponents ar tā formu. Piemēram: Kuba  g ā j a   u z   p i r m o   s e š n i e k u.. (S 1, 81) – Kubas sportisti cīnījās par vietu pirmajā sešniekā;  a t s t ā d i n ā t   n o   t r a k t o r i s t a   p i e n ā k u m i e m  – atņemt tiesības vadīt traktoru u. tml.

Vārdkopas tiek īsinātas vairākos veidos: atmetot centrālo komponentu un vārdkopu pārveidojot, atmetot atkarīgo komponentu vai atrodot receptorvalodā vispār citu analogu vārdkopu. Var īsināt visu tipu vārdkopas.

Kalkētās vārdkopās latviešu valodā mēdz būt lieki centrālie komponenti sastāvā, vidū u. tml.: Mākslinieku  d e l e g ā c i j a s   s a s t ā v ā   ir arī mūsu jauno mākslinieku pārstāvji. (PJ 81) Pietiek: ..delegācijā. Kalkētā vārdkopa  l a b ā k a i s   k a i m i ņ u   v i d ū   latviešu valodā aizstājama: labākais no kaimiņiem.

Lieks atkarīgais komponents konstatēts verbālās vārdkopās, kas veidotas pēc sveša modeļa; kāds atkarīgais komponents ir desemantizējies un kļuvis lieks – to var atmest. Tādas ir vārdkopas  i z p i l d ī t   g r ā m a t v e ž a   v i e t u  – strādāt par grāmatvedi vai aizstāt grāmatvedii z v i r z ī t   j a u t ā j u m u   p r i e k š p l ā n ā  – izvirzīt (svarīgu) jautājumu;  i z v i r z ī t   p r e t e n z i j a s   i e s t ā d e s   a d r e s ē  – izvirzīt pretenzijas iestādei;  i e r ā d ī t   j a u t ā j u m a m   v i e t u   s a v ā   r u n ā  – runāt par jautājumu;  i n t e r e s e   n o   d e p u t ā t u   p u s e s  – deputātu interese;  c i l v ē k i   s a v ā   v a i r u m ā  – vairums cilvēku u. tml. Receptorvalodas vārdi attiecīgajās vārdkopās ir semantiski ietilpīgāki, tie ietver vairāk semantisko elementu nekā donorvalodas kalkēto vārdkopu vārdi; bieži, aizstājot vārdkopas, tiek mainīta arī to uzbūve.

Kalkētās vārdkopas var arī tieši neīsināt, bet aizstāt ar citām adekvātām īsākam vārdkopām:  n o s t ā d ī t   b ī s t a m ā   s t ā v o k l ī  – pakļaut briesmām;  p a v a d ī t   s e v i   a r   k l a v i e r ē m  – pašam spēlēt klavierpavadījumu;  t ē l o t   n o   s e v i s   p o l i g l o t u  – izlikties par poliglotu u. tml.

Kalkētās vārdkopas receptorvalodā var likvidēt divējādi: aizstāt tās ar vārdiem vai vispār atmest kā liekas. Ir tādas kalkētas vārdkopas, kuru komponentu nozīmes receptorvalodā var aizstāt ar vienu vārdu. Aizstājējā vārdā ir visi tie paši semantiskie elementi, kas svešajā vārdkopā. Ar vārdiem var aizstāt kā formāli (paradigmatiski) neierobežotas, tā arī ierobežotas vārdkopas. Formāli neierobežotas ir verbālas vārdkopas  a p m a i n ī t i e s   a r   v ē s t u l ē m  – sarakstīties;  b ū t   l i e t a s   k u r s ā  – orientēties;  e k o n o m i s k i   a p i e t i e s  – ekonomēt;  i z i e t   n o   i e r i n d a s  – sabojāties;  n o v e s t   l ī d z   d z ē r u m a   s t ā v o k l i m  – piedzirdīt;  p i e ņ e m t   m ē r u s  – 1) sodīt, 2) rīkoties;  s t ā t i e s   s a v ā s   t i e s ī b ā s  (par gadalaiku) – iestāties: Pēc trim dienām  s a v ā s   t i e s ī b ā s   s t ā s i e s   pavasaris.. (ĻC 88); Jaunais gads  s t ā j i e s   s a v ā s   t i e s ī b ā s  (RB80);  u z l i k t   p a r   p i e n ā k u m u  – uzdot u. tml. Nominālas vārdkopas:  d a r b a   s a r d z e  – darbs;  i e s n i e g u m s   p a r   a i z i e š a n u  – atlūgums;  i z e j a m ā   d i e n a  – brīvdiena;  u z b r ū k o š s   r a k s t u r s  – kaujinieciskums. Latviskais adekvāts var būt pilnīgi atšķirīgs:  p i r m a j ā   l a i k ā  – sākumāP i r m a j ā   l a i k ā  viņiem klājās grūti;  p i r m a j ā   p ē c k a r a   l a i k ā  – tūlīt pēckara;  s k a t a   p u n k t s  –viedoklis: Savu  s k a t a   p u n k t u  šai tēmai bija atradusi arī Mirdza Kļava Mūsmāju tēlojumos. (LM 82)

Formāli (pēc morfoloģiskās paradigmas) ierobežotas kalkētas vārdkopas bieži līdzinās tradicionālām formulām, tikai, protams, receptorvalodā tās ir svešas:  a r   p i l n u   p ā r l i e c ī b u  – droši;  a r   p i l n ā m   t i e s ī b ā m  – pamatoti;  s a k a r ā   a r   t o  – tāpēc;  p a   s v a i g ā m   p ē d ā m  – tūlīt, nekavējoties;  v i ņ u   s k a i t ā  – arī: bija ieradušies visi,  v i ņ u   s k a i t ā.. ceha strādnieki;  s e v   p a r   a i z b i l d i n ā j u m u  – aizbildinoties: Darbinieki visi kā viens  s e v   p a r   a i z b i l d i n ā j u m u  teica, ka ēdnīcai esot slikts šefpavārs (RB 79);  s a k a r ā   a r   s l i m ī b u – slimības dēļ u. tml.

Kalkētās vārdkopās var apšaubīt kāda komponenta klātbūtni, bet gluži par lieku šādu komponentu tomēr nedrīkst uzskatīt – reizēm tas tomēr latviešu valodā ir atveidojams ar kādu samērā vājas nozīmes vārdu, piemēram,  b ū t   s a v u   u z d e v u m u   a u g s t u m o s  vārds augstumos būtu aizstājams ar adverbu labi vai pat ar vārdkopu ļoti labi: ļoti labi veikt savus uzdevumus. Vārdkopas  v i s ā   d r ī z u m ā,   ī s u m ā,   k a i l u m ā,   n o p i e t n ī b ā   (pēc vācu in aller kürze parauga) latviešu valodā var tikt veidotas gan vienkārši ar drīz, nopietni, vai arī gluži īsi, itin (visai) drīz, gluži nopietni u. c. (Endzelīns 1) Nevēlams lietojums diemžēl konstatēts arī mūsdienu valodā: Brigāde sāk  v i s ā   n o p i e t n ī b ā  apdraudēt pirmās vietas īpašniekus. (PJ 86)

Kalkētas vārdkopas var arī pilnīgi atmest, ja receptorvalodā tām attiecīgajā kontekstā nav nekādas nozīmes. Tādas, piemēram, ir vārdkopas  p e r s o n ī g ā   p i e r e d z ē,   š ā j ā   s a k a r ī b ā,   t ā j ā   s k a i t ā  u. tml.: Pagājušā gadā mūsu zemnieki  p e r s o n ī g ā   p i e r e d z ē   varēja par to pārliecināties. (21 2, 70);  Š a j ā   s a k a r ī b ā  nepieciešams C vitamīns; Viņš ir strādājis dažādos mušu zemes zivju rūpniecības baseinos,  t a n ī   s k a i t ā  arī Tālajos Austrumos. Minētās vārdkopas ir liekas un labā stilā nav lietojamas.

2.2.1.3.1.2.2. DAĻĒJI BRĪVU VĀRDKOPU KALKI

Daļēji brīvo vārdkopu tips ir formālās vārdkopas. Tās ir visai izplatītas un tiek arī aizgūtas. Ne visas aizgūtās formālās vārdkopas atbilst receptorvalodas sistēmai un ir vēlamas vai pieņemamas. Daļa no tām ir precizējama. Konstatētas kalkētas verbālas vārdkopas, 1) kurām receptorvalodā atbilst ar vārdkopas otro komponentu derivatīvi saistīts verbs, kam ir tā pati rekcija vai arī cita orientācija un 2) kurām atbilst pilnīgi cits vārds. Tātad nevēlamas formālas vārdkopas receptorvalodā ir īsināmas, visbiežāk likvidējamas – aizstājamas ar vienu vārdu. Tā kā tās ir verbālas vārdkopas, tās tiek aizstātas ar verbu.

Ar verbu aizstājami un tādā pašā saistāmībā lietojami formālu vārdkopu kalki  u z l i k t   a k c e n t u  – akcentēt;  d o t   a p m ā c ī b u  – apmācīt;  n o d o t   b a l s i  – balsot;  t a i s ī t   d ā v a n u  – dāvināt;  n e s t   d i e n e s t u  – dienēt, būt dienestā;  l i k t   s ā k u m u  – iesākt, sākt;  d o t   k o n c e r t u  – koncertēt;  ņ e m t   k o n t r o l ē  – kontrolēt;  i z n e s t   l ē m u m u  – nolemt;  i z v e s t   p ā r r u n a s  – pārrunāt;  ņ e m t   d a l ī b u  – piedalīties;  ņ e m t   l ī d z d a l ī b u  – piedalīties;  i z v e s t   r e m o n t u  – remontēt;  s a v e s t   k ā r t ī b ā  – sakārtot;  p a ņ e m t   s t ar t u  – startēt;  n o d o t   z i ņ o j u m u – ziņot u. tml. Daži piemēri ar neliterārajām analītiskajām vārdkopām: Nekādu  d ā v a n u  mammai mēs abi šoreiz  n e t a i s ī s i m  (OL); Bet mēs  d i e n e s t u   i z p i l d ā m  kārtīgi (V 2, 85); .. sportists uztraukumā slikti  p a ņ ē m a   s t a r t u.. (S 2, 86)

Daļai kalkēto formālo vārdkopu receptorvalodā mainās sintaktiskā semantika, veidojas citas subjekta un objekta attieksmes un cita saistāmībā, piemēram, kalkētai vārdkopai darboties no  d i k t ā t a  pozīcijām latviešu valodā atbilst verbi diktēt, uzspiest – atšķirībā no vārdkopas verba tie ir transitīvi. Kalkētām vārdkopām  i z i e t   a p s k a t i,   i z i e t   p ā r b a u d i,   i z i e t   a t e s t ā c i j u  ir subjekta orientācija, bet atbilstošas nozīmes aizstājējiem verbiem pārbaudīt, atestēt (ko attiecīgi lieto pasīvā) ir objekta orientācija.

Arī formālo vārdkopu kalkus, kam atbilst pilnīgi citi, ar vārdkopu derivatīvi nesaistīti verbi, receptorvalodā lieto gan ar tādu pašu subjekta un objekta orientāciju kā donorvalodā, gan arī ar atšķirīgu. Ar tādu pašu:  g r i e z t   n o s t  (par prēmijām) – atņemt;  ņ e m t   b r u ņ o j u m ā  – izmantot;  n ā k t   p r i e k š ā  – gadīties;  n ā k t   p i e   s l ē d z i e n a  – secināt;  s a v e s t   k ā r t ī b ā  (par mašīnu) – izremontēt,  t u r ē t   a t m i ņ ā s – atcerēties, atminēties u. tml. vietā, piemēram: .. tādu es šo republiku  t u r u  savās  a t m i ņ ā s.. (PC 82) u. tml. Ar atšķirīgu subjekta un objekta orientāciju lietojams:  s p e r t   s o ļ u s – rīkoties u. tml.

2.2.1.3.1.2.3. NEĪSTU VĀRDKOPU (KVAZIVĀRDKOPU) KALKI

Ir arī tādi aizgūti veidojumi, kurus grūti nosaukt par pilntiesīgām vārdkopām. Tās veidotas pēc donorvalodai tradicionālas konstrukcijas. Šis tips ir robežparādība starp morfoloģiskajiem un sintaktiskajiem kalkiem. Tās var balstīt verbs, nomens, adverbs. Visvairāk sastopamas kalkētas kvazivārdkopas ar verbu. Piemēram, tāda ir vārdkopai līdzīga formula  k o   s p ē j:  “Savējie” arī centās,  k o   s p ē j a.  (S 1, 81) Latviešu valodā tai varētu atbilst formula cik spēj vai adverbs ļoti. Formulu  n e k o   t e i k t  lieto ar nozīmi ‘patiešām’:  N e k o   t e i k t,  gatavošanās čempionātam vieš cerības. (A87)

Uz nomena balstās formulas  š a j ā   p l ā n ā  – latviešu valoda tai atbilst šajā ziņā;  c i t a   s t a r p ā  – atbilst starp citu;  t o   s k a i t ā  – atbilst starp tiem, piemēram: Daudz  š a j ā   p l ā n ā  jau paveikts (PV 82); ..c i t a   s t a r p ā kritizēta arī stikla šķiedras rūpnīcas ..nepievilcīgā apkārtne. (L 2, 87) Viņai bija daudz grāmatu,  t o   s k a i t ā  arī dzejoļu krājumi.

Konstatētas kalkētas formulas ar adverbu atpakaļ (krievu назад, arī angļu ago līdzīgā lietojumā) – šis adverbs ir desemantizējies un tiek lietots ar prievārdu pirms, priekš nozīmi:  g a d u   a t p a k a ļ,   n e d ē ļ u   a t p a k a ļ  u. tml., kā arī ir pilnīgi lieks:  s e n   a t p a k a ļ.  Priekšā tiek lietots prepozīcijas no vietā: Vai neērti  a u t o r i t ā š u   p r i e k š ā? (S 1, 79) Pareizi: neērti no autoritātēm. Tiek lietots arī adverbs agrāk kopā ar substantīva datīvu:  G a d a m   a g r ā k  (pareizi: pirms gada) bija nodota otrā māja.. (ZT 2, 86) Sveša ir formula  m a z   k a s  (lietots ar nozīmi ‘daudz(ko)’):  M a z   k o  cilvēks var gribēt. (DB 1, 86)

2.2.1.3.1.3. Teikumu kalki

Tāpat kā citi sintaktiskie kalki, tiek aizgūti arī teikumu kalki, galvenokārt vienkārša teikuma kalki.

2.2.1.3.1.3.1. VIENKĀRŠA TEIKUMA KALKI

Par vienkārša teikuma kalkiem uzskatāmi galvenokārt dažāda veida gramatiskā centra kalki. Arī teikumu kalkos, tāpat kā vārdkopu kalkos, bieži ietilpst semantiskie kalki, piemēram, vienkārša teikuma gramatiskajā centrā  s a r u n a   s k a r  ietilpst semantiskais kalks skart: Māsu saruna  s k ā r a   d a r b u..  (PC 82) Attiecīgais gramatiskais centrs ir substituējams ar verbu runāt: Mēs runājām par darbu. Kalkēšana visbiežāk ir saistīta tieši ar izteicēju, piemēram: Viņu rindās būs basketbolisti, kuru  v ā r d i   p ā r s o ļ o j u š i  mūsu mazās republikas robežu. (RB 86) Šajā teikumā izteicējs ir kalks, tas aizstājams ar citu: ir pazīstami ārpus robežām. Grūti pateikt, vai tas ir vārdkopas vai vienkārša teikuma kalks, bet tas ir cieši saistīts ar teikuma izveidi. Ir gadījumi, kad jālikvidē vārdkopa un receptorvalodā jāmeklē citi līdzekļi. Kalkētu verbālu vārdkopu likvidējot var aizstāt ar verbālu teikumu ..nesaimnieciskums  n o v e d a   p i e  dzīvokļu fonda nekvalitatīva  r e m o n t a   u n   p i e r a k s t ī j u m i e m.  (RB 89) Būtu jālabo: ..nesaimnieciskuma dēļ tika nekvalitatīvi remontēti dzīvokli un radās pierakstījumi;  S p ē l e   u z   s k a t ī t ā j u   n e r v i e m  (S 1, 81) – sal. krievu игра на нервах varētu labot: (Kad) Skatītāji nervozē. Vienkārša teikuma kalki vērtējami gan struktūras, gan morfoloģisko tipu aspektā.

(1)     Tiek aizgūtas īpatnējas, svešas donorvalodas konstrukcijas, kas pastāv kā noteiktas tradicionālas formulas un kam receptorvalodā jāmeklē semantiski atbilstošas formulas. Piemēram:  n e k ā   n e t e i k s i  (sal. krievu ничего не скажешь) lieto vispārinātas personas nozīmē, latviešu valodā tai atbilst ko lai dara, neko nevar darīt vai tml.: – Muļķe es biju, – viņa nožēloja. –  N e k ā   n e t e i k s i.  Bet kāpēc tu agrāk mani nebrīdināji? (TL) Labojot kalkus, bieži ir jāveido cits gramatiskais centrs, piemēram:  A i z  visiem kombināta. . labajiem  d a r b i e m   s t ā v  mūsu brīnišķīgie cilvēki (PKU 78) – teikuma uzbūvi ietekmējusi krievu valoda (за делами стоят люди). Latviešu valodā teikums būtu jālabo: Visus labos darbus veikuši cilvēki vai tml. Līdzīgi jālabo teikums:  A i z   minētajām piena  t o n n ā m   s t ā v  barības  b ā z e,   g a n ā m p u l k s  un lopkopju  k a d r i.  (C 82) Latviešu valodā varētu teikt: Piena ieguvi nodrošināja barība.. vai tml. Ja gramatiskajā centrā ir semantisks kalks, to var aizstāt ar attiecīgas nozīmes verbu: i e s t ā j a s   u z l a b o š a n ā s  – uzlabojas;  e k o n o m i j a   s a s t ā d a   3 1   t o n n u  – ietaupījām (tika ietaupīta) 31 tonnu (tonna) u. tml.

Vienkārša teikuma struktūru nosaka noteiktas gramatiskas kategorijas; mainoties tām, mainās visa teikuma uzbūve. Piemēram, tas notiek, kad nevēlami semantiskie kalki vārdkopās jāaizstāj ar receptorvalodas vārdiem, kuriem savukārt ir cita apkaime; parasti abās valodas nesaskan subjekta un objekta nozīmes un to izteikšanas veids. Piemēram, mainot pasīva un aktīva attieksmes, jāmaina visa vienkāršā teikuma konstrukcija:  ..n o .. sporta metodiķa  Ē. Ā b o l i ņ a   r o k ā m   d i p l o m u s   s a ņ ē m a  izveicīgākie  s p o r t o t ā j i.  (PC 88) Pareizi: E. Āboliņš pasniedza diplomus.. sportistiem vai citādi. Kalkā lietotajam aktīvam pārejot pasīvā, teikuma primārās pozīcijas mainās ar sekundārajām – gramatiskā centra locekļi iegūst palīglocekļu funkcijas un otrādi.

Saimnieciskais  a p r ē ķ i n s   i r   a p t v ē r i s  visus ražošanas sektorus. (PK 83) Pareizi: Aprēķins ir ieviests visos sektoros. Līdzīgi:  I e n ā k   p r i e k š l i k u m i  – Tiek saņemti priekšlikumi;  K r i t i s   r e k o r d s  – Ticis pārspēts rekords;  A p a v i   s p ē l ē   s v a r ī g u   l o m u – Apaviem ir liela nozīme u. tml. Kā redzams, kalkēts ir vai nu izteicējs, vai teikumpriekšmets. Bieži vienkāršā teikumā tiek kalkēts izteicējs.

Visbiežāk konstatētas kalkētas struktūras ar semantisko kalku izteicējā; to aizstājot, var mainīties gramatiskā centra konstrukcija. Piemēram, gramatiskajā centrā var būt no krievu valodas kalkēti izteicēji, arī tiem piesaistīti teikuma locekļi: Dokumenta  n a v   u z   r o k a s  – Dokumenta nav klāt, nav līdzi; Mēs  s k a i t ā m i e s   p a r   v i s l a b ā k a j i e m  – Mēs esam atzīti par vislabākajiem; Šis apgalvojums  n e i z t u r   k r i t i k u  – Šis apgalvojums nav kritikas vērts; Policijā  p i e n ā k  signāli – Policijā tiek saņemti signāli, policijai tiek ziņots; Priekšā  s t ā v  svarīgs notikums – Gaidāms svarīgs notikums; Dinamietes  a t k r i t u š a s  no līdera pozīcijām – Dinamietes atkāpušās no pozīcijām, vairs nav līdera pozīcijās vai tml.; Baltkrievijas televīzijā  g ā j a  raidījums – Baltkrievijas televīzija rādīja raidījumu u. tml. utt. Ļoti daudzos gadījumos kalkētais verbs latviešu valodā aizstājams ar verbu būt (visās patstāvīgajās nozīmēs); var mainīties arī citi konstrukcijas locekļi. Piemēram: Uzmanības centrā  a t r o d a s  jautājumi – pareizi: Ir jautājumi; Izrādes pamatā  g u ļ  simtiem visdažādāko komponentu – ir komponenti; Divreiz mēnesī katram  i e k r ī t  dežūra – Ir dežūra, ir jādežurē; Platība  l ī d z i n ā s  65 hektāriem – Platība ir 65 hektāri; Komandu  p a v a d a  panākumi – Komandai ir panākumi; Makšķerēšana  s t ā v  tūlīt aiz darba – Makšķerēšana ir aiz darba, ir otrā vietā aiz darba; Viņš  s a s t ā v  uzskaitē – Viņš ir uzskaitē u. tml. Ļoti bieži izteicējā tiek lietots semantiskais kalks  s a s t ā d ī t,  kas aizstājams ar būt:  Divas trešdaļas dalībnieku  s a s t ā d a  sievietes – ..ir sievietes; Kavējumi  s a s t ā d a  trešo dalu no laika zuduma – ..ir trešā dala; Zaudējumi  s a s t ā d a  tūkstoš rubļu – ..ir tūkstoš rubļu u. tml. Bieži izteicējā tiek lietots semantisks kalks  s a s t ā v ē t  – to var labot, veidojot plašāku nominālu izteicēju:  Viņš  s a s t ā v  slimo kasē – Viņš ir slimo kases biedrs. Grāmata  s a s t ā v  no vairākām nodaļām – Grāmatā ir vairākas nodaļas.

Mūsdienu latviešu valoda ļoti plaši tiek lietots vienkārša teikuma kalks  R u n a   i e t  (krievu Речь идет):  R u n a   i e t  par attieksmi;  R u n a   i e t  par gatavošanos sējai;  R u n a   i e t  par izrādi, par audzināšanu, par ekonomēšanu u. tml. – visās dzīves jomās. Tas obligāti aizstājams ar literāro konstrukciju Runa ir.  I e t  lietots arī citos kalkos, piemēram: Sacensību priekšgalā  i e t  (pareizi: ir) mūsu kolektīvs.

Dažkārt labojamas veselas kalkētas vārdkopas vai teikumi, lietojot verbu būt vai kā citādi, piemēram: Joprojām  s e v i   a t g ā d i n a  telpu šaurība. Pareizi: Telpu joprojām ir maz vai līdzīgi. Arī: Panākumu atslēga  s l ē p j a s   t a n ī   a p s t ā k l ī,  ka.. – pareizi: Panākumu cēlonis, iemesls ir tas, ka.. Dažkārt jāmaina kalkēta potenciāli verbāla teikuma uzbūve, aizstājot to ar verbālu, piemēram:  L ū g u m s   p a d o m ā t   p a r   p r i e k š  l i k u m i e m.  (Krievu Есть просьба подумать.) Tas aizstājams ar: Lūdzam padomāt par priekšlikumiem!

Samērā bieži svešs saitiņverbs (parasti patstāvīgs verbs saitiņas funkcijā) latviešu valodā aizstājams ar saitiņverbu būt vai citu atbilstošu: Celtnes  n ā k   g a t a v a s  – Celtnes ir gatavas vai Celtnes tiek pabeigtas.

Patlaban viņš  s k a i t ā s   t r a k t o r i s t s  – pareizi: .. ir traktorists, strādā par traktoristu; Mums  s t ā v   p r i e k š ā  (pareizi: ir priekšā) nopietns darbs; Sacensībās rīdzinieki  i z s k a t ī j ā s  (pareizi: bija, šķita, likāsp e l ē c ī g i;  Es viņai  n e d e v o s   p a z ī s t a m a  (pareizi: Es izlikos viņu nepazīstam, izlikos nepazīstama.)

Jāprecizē kalkēta nominālā izteicēja daļa, piemēram: Šis uzdevums  i r   p i r m a j ā   v i e t ā  arī ceha tautas kontrolieriem. (V 2, 81) Pareizi: ..ir galvenais, ir svarīgākais u. tml.

Svešas konstrukcijas dažkārt ir jāaizstāj ar latviskām, piemēram, ar debitīvu, ja tās lietotas debitīva nozīmē – .. inspektorei  p i e k r i t a   p ā r b a u d ī t,  cik mērķtiecīgi.. līdzekļus izlieto divas mašīnu traktoru stacijas. (S 2, 81) Pareizi: ..jāpārbauda.  P i e t i e k   v ē l   p a t e i k t,  ka šajā spēlē rīdzinieču metienu precizitāte bija 69%. (S 1, 79) Pareizi: Jāpiebilst, ka.. vai tml. Dažādas pārmaiņas izteicējos izdarāmas semantiskās realizācijas gadījumos (par to sk.: Freimane 5,3 2). Dažkārt svešās konstrukcijās patstāvīgi verbi aizstājami ar latviskiem semantiskiem modificētajiem, piemēram:  n o ņ e m t   n o   k o n t r o l e s  – beigt kontrolēt;  s t ā t i e s   i e r i n d ā  – sākt darboties u. tml., piemēram: Jaunā ēdnīca  s t ā j u s i e s   i e r i n d a.  Latviešu valodas konstrukcijā modificētājs lietojams arī donorvalodas apstākļa vietā: viņiem  j ā c e ļ   t ā l ā k  pilsēta.. (RB 81) – jāturpina celt pilsēta.

Svešs modificētājs latviešu valodā aizstājams ar piemērotu, mainās izteicēja forma: ..V. Mocarta mūzika ir ciets rieksts, kas ne katram  d o d a s   p ā r k o ž a m s. (LM 86) Varētu būt: ..ko ne katrs var, spēj pārkost. Ar patikt latviešu valoda aizstājams semantiskais kalks mīlēt: Bērni  m ī l   l a s ī t  – Bērniem patīk lasīt; Viņi  m ī l  dialoga  f o r m u   – Viņiem patīk dialoga forma; Viņš  m ī l  ātri  i e t  – Viņam patīk ātri iet; Dzegužpukes  m ī l  mitras  v i e t a s  – Dzegužpukēm patīk mitras vietas u. tml.

Donorvalodas semantiskais modificētājs izteicējā var būt arī atmetams: .. autoapmācības nodarbības, kurās skolēni  m ā c ā s   p a z ī t  tehnikas pasauli. (PD 83). Te izteicēja konstrukcija ir vāciska (vācu kennen lernen), tā aizstājama ar iepazīt. (Endzelīns 1, 22) Krieviskās konstrukcijas modālais modificētājs var būt  n ā k t i e s:  Slodzi  n ā k s i e s   n e s t; Darbu  n ā k s i e s   p a d a r ī t  u. tml. Ieteicamākas ir latviskās debitīva formas izteicējā: Slodze būs jānes; Darbs būs jāpadara. Teikumos Pirkums  s o l ā s  būt veiksmīgs; Filma  s o l ā s  būt interesanta (krievu обещает быть) modificētājs solīties ir lieks – jāveido latviskas konstrukcijas ar likties, šķist u. tml.: Liekas, ka pirkums būs veiksmīgs; Šķiet, ka filma būs interesanta. Šajā gadījumā jāmaina teikuma struktūra – jāveido salikts teikums.

Kalkēts teikumpriekšmets sastopams reti; tas var būt semantisks kalks: Viņam  t a i s n ī b a  pasmaidīt. (DB 1, 86) Krievu: он имеет право. Tulkojot varētu teikt: Viņam ir tiesības pasmaidīt. Var tikt kalkēta kāda specifiska konstrukcija (formula) teikumpriekšmeta nozīmē: Mums ir pēc kā līdzināties. (RB 86) Latviešu valodā šajā nozīmē jālieto citas formulas: ir kam līdzināties, ir ko darīt, nav kurp iet. Šajā gadījumā atšķirība ir gluži formāla.

(2)     Starp vienkāršu teikumu kalkiem ir sastopami arī svešu teikuma morfoloģisko tipu aizguvumi. Mainot morfoloģisko tipu, to iekļaujot receptorvalodas sistēmā, mainās vārdu savstarpējās attieksmes, saistāmība; vārdi zaudē līdzšinējās sintaktiskās funkcijas un iegūst jaunas. Ir trejādi kalkētu morfoloģisko tipu adaptācijas veidi: teikumu verbalizācija, teikumu nominalizācija un teikumu adverbializācija.

Neveikli nomināli vai adverbiāli donorvalodas teikumi receptorvalodā verbalizējami. Piemēram: Tā ir tava nopietnība? (TL) varētu būt radies angļu valodas ietekmē, tas būtu pārveidojams: Vai tu to domā nopietni? Bieži sastopami kalkēti teikumi ar būt lietas kursā izteicējā: Viņi ir lietas kursā par jaunākajiem notikumiem. Ieteicams: Viņi orientējas jaunākajos notikumos. Arī: Viņi ir tajās pašās domās – Viņi domā tāpat. Sveša adverbiāla teikuma konstrukcija: “Celtnieks” sacentās ar VEF un izskatījās diezgan bāli. (S 1,83) Labāk teikt: “Celtnieks” .. spēlēja slikti.

Teikumu nominalizējot, tiek likvidēta sveša tipa verbāla konstrukcija; verbālais izteicējs tiek aizstāts ar nominālu: Atbildība  g u l s t a s   u z   v i ņ u – Viņa ir atbildīga; Darbs  k a l p o  par ķīlu – Darbs ir ķīla; Viņš  n e s   a t b i l d ī b u – Viņš ir atbildīgs; Slimība  p i e ņ e m   e p i d ē m i s k u   r a k s t u r u  – Slimība kļūst par epidēmiju; Strādnieks  s e v i   p i e t e i c i s   p a r  sekmīgu  r a c i o n a l i z a t o r и – Strādnieks izrādījies sekmīgs racionalizators; Viņš  s t ā v   m a l ā – Viņš ir pasīvs u. tml. Bieži adaptācija ir saistīta ar subjekta un objekta orientācijas maiņu. Piemēram, teikumā: Ugunsgrēks  g r ū t i   p a d e v ā s   d z ē š a n a i  ir latviešu valodai neatbilstoša kārtas kategorija – jāveido teikums ar citu orientāciju: Ugunsgrēks bija grūti dzēšams, Ugunsgrēku bija grūti dzēst. Arī: Dušas telpas  p r a s ā s   p ē c   r e m o n t a  – Dušas telpās nepieciešams remonts; Veikalos  p a r ā d ī j i e s  jaunais  r a d i o a p a r ā t s – Veikalos ir pārdošanā jaunais radioaparāts;  A t k r ī t  kūdras  t r a n s p o r t ē š a n a  – Nav nepieciešams transportēt kūdru. Dažkārt donorvalodas konstrukcijas receptorvaloda ir aizstājamas ar pilnīgi atšķirīgām:  V i s s   d a r b s   i r   u z   m ū s u   p l e c i e m – Par visu darbu esam atbildīgi mēs vai Viss darbs jāpadara mums. Konstrukcija  N a v   i z s l ē g t s  (krievu не исключено) latviešu valodā aizstājama ar Ir iespējams:  N a v   i z s l ē g t a s  nakts salnas. (DB 1, 85) – Ir iespējamas nakts salnas.

Gadījumos, kad donorvalodas verbālie teikumi receptorvalodā (konkrēti – latviešu valodā) maināmi pret adverbiāliem, mainās arī subjekta un objekta attieksmes un vārdu sintaktiskās funkcijas: Skatītāju  r i n d a s  pamazām  k u s a  – jālabo: Skatītāju kļuva arvien mazāk. Dažkārt atmetams donorvalodas nominālais loceklis: .. no citas puses nākušam cilvēkam  k ļ ū t   p a r   s a v ē j o   n a v   v i e g l a   l i e t a.  (P 2, 80) Par izteicēju šajā teikumā kļūst apzīmētājs, mainot vārdšķiru: Cilvēkam no citas puses nav viegli kļūt par savējo.

Lieks var būt kāds no kalkēta teikuma apstākļiem:  C ē l o n i s   i r   t a j ā   a p s t ā k l ī,  ka.. Pareizi: Cēlonis ir tas, ka..

2.2.1.3.1.3.2. SALIKTA TEIKUMA KALKI

Saliktā teikumā kalkēšana parasti skar kādu no daļām. Adaptācijas veidi ir dažādi. Ja kāda saliktā teikuma daļa ir veidota pēc sveša modeļa, to var reducēt par teikumlocekļu grupu un salikto teikumu īsināt vai pārvērst par vienkāršu. Piemēram:  D i e n a s   s e k o j a   d i e n ā m,  un arvien pieauga cieņa pret šo cilvēku. (LZ 82) To pašu domu var pateikt teikumā: Ar katru dienu pieauga cieņa pret šo cilvēku; saglabājot salikta teikuma konstrukciju: Gāja dienas (laiks), un arvien.. Palīgteikumu var reducēt konstrukcijā: Realizācijas  a p j o m s .. p i e a u d z i s   p a r   7, 3   p r o c e n t i e m   p r e t   5, 9   p r o c e n t i e m,   k ā   b i j a   p a r e d z ē t s.  (ĻK 78) Var labot: .. apjoms palielinājies par 7,3 procentiem paredzēto 5,9 procentu vietā.

Ja salikta teikuma daļas gramatiskajā centrā ir semantisks kalks, to aizstājot, dažkārt jāmaina daļas struktūra, piemēram: Bieži no ierindas iziet arī katlu māju iekārtas,  j a   ņ e m   k a u t   v a i   p ē d ē j o s   g a d u s.  (KA 87) Verbs ņemt ir lieks, daļa veidojas šāda: ..kaut vai pēdējos gados;  N a v   i z s l ē g t a   i e s p ē j a,  ka Portugāles ostās ieies arī amerikāņu kuģi.. (H 84) Ieteicams: Iespējams, ka..

Vienkāršā teikumā (vai kādā no salikta teikuma daļām) kāda no teikumlocekļu grupām var tikt aizstāta ar salikta teikuma daļu (parasti palīgteikumu), piemēram:  S a s k a ņ ā   a r   m e d i c ī n i s k ā s   k o n t r o l e s   r e z u l t ā t i e m  kosmonautu adaptācijas process norit normāli. (RP) Varētu labot: .. Medicīniskās kontroles rezultāti rāda, ka.. process norit normāli.

2.2.1.3.2. Sintaktiski nebrīvo konstrukciju kalki

Katrā valodā ir arī sintaktiski nebrīvas konstrukcijas. Galvenokārt tie ir frazeoloģismi un tiem līdzīgas tradicionāli nostabilizējušās, sastingušas, nemainīgas formulas. Visas šīs nebrīvās konstrukcijas iespējams aizgūt arī no citām valodām. Latviešu valodā daudz šādu aizguvumu ir ienākuši, iekļāvušies valodā un pašreiz vairs nav vērtējami par svešiem. Taču daļa no tiem tomēr ir kvalificējama par svešu, arī nevēlamu.

2.2.1.3.2.1. Sastingušu nominālu konstrukciju kalki

Latviešu valodā pašreiz ir konstatēti vairāki sastingušu nominālu konstrukciju kalki. Daži no tiem donorvalodā ir frazeoloģismi, bet latviešu valodā lietoti citā, ne frazeoloģiskā nozīmē. Sastingušas nominālas konstrukcijas ir aizguvumi no krievu valodas  m i n ū t e   m i n ū t ē,   p u n k t s   p u n k t ā:  Ja paredzēts, ka tikos un tikos jāierodas pēc noteiktas adreses, viņš atbrauc  m i n ū t e   m i n ū t ē. (RB) Krievu valodā konstrukcija минута в минуту lietota ar nozīmi ‘ļoti precīzi, uz minūti’ (LKFV 1, 43). Spēle ritēja  p u n k t s   p u n k t ā. (P 2, 78) Konstrukcija точка в точку tulkota ‘mats matā; uz mata’ (LKFV 2, 153), bet minētajā piemērā lietota ar nozīmi ‘neizšķirt, ar vienādu rezultātu’. Minētie ir neprepozicionālu locījumu savienojumi, bet konstatēti arī prepozicionāli:  D i e n u   a i z   d i e n a s  šā gada pirmajā pusē.. maiņas uzdevumi netiek izpildīti. (R 1, 86) Krievu valodas konstrukcijai день за днем ir nozīme ‘dienu pēc dienas, dienu pakaļ (pa) dienai’. (LKFV 1, 192) Līdzīga ir konstrukcija no gadījuma uz gadījumu, krievu от случая к случаю, kas tulkota: ‘šad un tad; reizi pa reizei; pa retai reizei’. Arī: no dienas uz dienu:  N o   d i e n a s   u z   d i e n u  tuvāk nāk ziema. (V 1, 79) Latviski varētu teikt: ar katru dienu. Minētās konstrukcijas nav frazeoloģismi ne krievu, ne latviešu valoda – tas ir frazeoloģismiem tuvas tradicionālas sastingušas formulas, bet atšķirībā no frazeoloģismiem tām nepiemīt tēlainība, un semantiski katrs no vārdiem tajās var tikt uztverts savā tiešajā nozīmē. Līdzīga ir arī konstrukcija  n o   i z r ā d e s   u z   i z r ā d i:   N o   i z r ā d e s   u z   i z r ā d i   t ē l o j u m s   k ļ ū s t   p ā r l i e c i n o š ā k s.  Latviešu valodā labāk teikt: Ar katru izrādi.. Minētās konstrukcijas no latviešu valodas viedokļa varētu saukt arī par divkāršojumu veidiem.

Donorvalodas tradīcijām atbilstoši tradicionāli vārdu savienojumi var robežoties ar brīvajām vārdkopām. Tādi ir:  s t i n g r i   s e k o t  ar nozīmi ‘kontrolēt’:  S t i n g r i   j ā s e k o,   lai līgums tiktu pildīts. Sal. krievu строго следить.

Zināmas tradicionālas konstrukcijas tiek aizgūtas arī saliktos teikumos. Piemēram, tāda ir formula kas attiecas uz palīgteikuma funkcijā:  K a s   a t t i e c a s   u z   filmu, tad tā drīz iznāks uz ekrāniem. Informācijas ziņā šī konstrukcija nav vajadzīga. Pietiek ar vienkāršu teikumu: Filmu drīz sāks demonstrēt kinoteātros.

2.2.1.3.2.2. Frazeoloģismu kalki (kalkēti frazeoloģismi)

Frazeoloģismu kalki ir burtiski citas valodas frazeoloģismu tulkojumi. (Laua 3, 135) Frazeoloģismi ceļo jau kopš seniem laikiem, un daudzām Eiropas (un ne tikai Eiropas) tautām ir ļoti daudz kopīgu frazeoloģismu. Dažkārt ir grūti noteikt frazeoloģismu cilmi, un ne vienmēr tas ir svarīgi – ja frazeoloģismi labi iekļaujas valodā gan semantiski, gan pēc formas, tie valodu bagātina. Galvenais, protams, ir semantiskais aspekts, kas saistīts ar tēlainību, taču svarīga ir arī formālā izveide.

Arī latviešu valodā sastopami frazeoloģismi, kas kopīgi vairākām valodām, piemēram: nākt gaismā – come to light; око за око, зуб за зуб latviešu valodā atbilst aci pret aci, zobu pret zobu un arī kā tu man, tā es tev; mēle niez – язык чешетсь; turēt mēli aiz zobiem – держать язык за зубами; uz karstām pēdām – по горячим следам; ar smagu (grūtu) sirdi – с тяжелым сердцем, с тяжестью на сердце (на душе); show one’s teeth  –  [pa]rādit zobus; izlaist nagus –показывать когти; плестись в хвосте – vilkties astē u. tml. Minētie frazeoloģismi latviešu valodā ir iekļāvušies un iebildumus nerada. Iebildumi rodas tad, ja 1) tiek aizgūti sveši valodas tēli, piemēram,  z a ļ ā   i e l a,   g a r a i s   r u b l i s  u. c., 2) ja veidojas neveikla aizgūtā frazeoloģisma forma, piemēram,  s i s t   p a   i z p e ļ ņ u,   u z   s a v u   g a l v u.

Latviešu valodā frazeoloģismu kalki ir gan tieši aizgūti no kādas valodas, gan arī ienākuši ar starpniekvalodas palīdzību. Seni aizguvumi ienākuši no vācu valodas, bet ar 19. gadsimtu pieaug krievu valodas ietekme, un 20. gadsimtā, it īpaši otrajā pusē, arvien plašāk latviešu valodā ienāk frazeoloģismi no angļu valodas – gan tieši, ar kontaktiem un tulkojumiem, gan pastarpināti starpniekvaloda bieži ir krievu valoda. Frazeoloģiskie kalki ir gan tādi, kas var brīvi iekļauties receptorvalodas sistēmā, gan arī tādi, kas tiek lietoti kāda noteiktā formā; atkarībā no tā var šķirt frazeoloģiskus kalkus ar pilnu formu paradigmu un paradigmatiski ierobežotus frazeoloģiskus kalkus. Tālāk raksturoti frazeoloģiskie kalki, kas latviešu valodā nav vēlami, arī tādi, kuru lietošanas lietderīgums no literāro normu viedokļa ir apšaubāms.

2.2.1.3.2.2.1. PARADIGMATISKI NEIEROBEŽOTI KALKĒTI FRAZEOLOĢISMI

Ar pilnu paradigmu tiek lietoti kalkēti vārdkopu frazeoloģismi – tie funkcionē vārdkopu formā, un tāpēc to paradigma (ka katras vārdkopas paradigma) ir morfoloģiska. Tādi ir verbālu un nominālu frazeoloģisku vārdkopu frazeoloģismi. Visvairāk konstatēti kalkēti verbālo vārdkopu frazeoloģismi.

2.2.1.3.2.2.1.1. ĪSTIE KALKĒTIE VĀRDKOPU FRAZEOLOĢISMI

Īstie kalkētie vārdkopu frazeoloģismi nerada šaubas par savu frazeoloģisko būtību. Pašreiz tie ir aizgūti galvenokārt no krievu valodas, un tiem ir atšķirīga adaptācijas pakāpe.

(1) Lielākai daļai vārdkopu frazeoloģismu latviešu valodā atbilst adekvāts frazeoloģisms ar nelielām formālām vai leksiski semantiskām atšķirībām. Par kalkiem tos var identificēt pēc kādas donorvalodai raksturīgas pazīmes – 1) pēc vārda, kura nav latviešu frazeoloģisma, 2) pēc formu dažādības latviešu valodā – nav vienotas, noteiktas, tradicionālas formas (sk. mīt uz papēžiem) vai 3) pēc vārda, kura nav krievu valodas frazeoloģisma (konstatēts pēc KLFV), piemēram, frazeoloģisma noteikt toni vārds noteikt rāda, ka pārcēlums ir tiešs vai pat individuāls.

Krievu valodas frazeoloģismam наступать на пятки latviešu valodā atbilst frazeoloģismi mīt uz papēžiem (kādam), būt uz papēžiem kādam. (KLFV 1, 704) Piemēram:  U z   p a p ē ž i e m   m i n  graudu pilnās vārpas, gaidot savu kārtu. (PJ 78) Šī frazeoloģisma lietojums latviešu valodā ir pieļaujams (protams, runājot par personu vai dzīvu būtni, nevis par vārpām; pārnestā nozīmē to varētu attiecināt uz abstraktiem jēdzieniem). Frazeoloģisms  ņ e m t   t u v u   p i e   s i r d s  (LKFV 430) neatbilst latviskajam adekvātam pēc leksiskās izveides: ņemt pie sirds. Vārds tuvu frazeoloģismā iekļuvis pēc krievu parauga: принимать (близко) к сердцу (KVFV 2,33) un latviešu valodā nav pieņemams. Frazeoloģismā noteikt toni (LKFV nav) un uzdot toni (LKFV nav) atšķiras verbi; krievu frazeoloģisms ir задать (задавать) тон, tas tulkots uzdot toni (korim, arī pārn.). Tātad precīzāks kalks ir  u z d o t   t o n i:  T o n i  talkas dienā  u z d e v a  pirmrindnieki.. (ZT 2, 80) Tā kā latviešu valodā tam atbilst brīva vārdkopa, to var pieņemt. Frazeoloģisms  n o t e i k t   t o n i  ir variants: .. jau pirms starta bija skaidrs, ka .. t o n i   n o t e i k s .. Polijas riteņbraucēji. (S 1, 79)

Krievu frazeoloģisms ставить (поставить) точку (точки) над “и” latviešu valodā kalkēts  u z l i k t  (s a l i k t)  p u n k t u  (v i s u s   p u n k t u s)  u z  “i”  (LKFV nav; KLFV 2, 154): Turnīra pēdējā kārtā salika visus punktus uz “i”. (S 1, 81) Minētais lietojums būtu pieļaujams, ja attiecīgais frazeoloģisms būtu lietots, runājot par dzīvu darītāju (personu); lietojums kopā ar turnīra pēdējā kārta nav veikls, labāk teikt: Turnīra pēdējā kārtā noskaidrojās dalībnieku vietu sadalījums vai līdzīgi, atbilstoši kontekstam. Pieļaujami frazeoloģiski kalki jālieto pieņemamā, atbilstošā kontekstā.

(2)     Tajos gadījumos, kad kalkētajam frazeoloģismam latviešu valodā pēc semantikas atbilst cits frazeoloģisms, kalkējums ir burtisks un nav pieņemams, tas ir rupjš barbarisms. Tāds, piemēram, ir frazeoloģisms  a p z ī m o g o t   a r   k a u n u. Tas kalkēts no krievu клеймить позором коголибо – uzspiest kādam kauna zīmi; apzīmēt kādu ar kauna zīmi; pielikt kādu pie kauna staba. (KLFV 2, 322): Mēs  a p z ī m o g o j a m   a r   k a u n u  tos, kas iedvesmo šo nekrietno apmelošanas kampaņu .. (PJ 80) Krievu valodas frazeoloģismam бежать (мчаться и т. п.) сломя голову (KLFV 2, 57) latviešu valodā atbilst (skriet, drāzties u. tml.) pa galvu, pa kaklu. Pilnīgi nepieņemams ir šāds burtisks pārcēlums: Var jau teikt sportistam, kas distancē nepareizi izbraucis apļus, ka nevar taču  s k r i e t   g a l v u   a t l a u z i s.. (S 1, 80) Burtisks pārcēlums ir  g a r a i s   r u b l i s: Kas viņus uz šejieni atvilinājis? Vai  g a r a i s   r u b l i s? Jāšaubās. (TL) Krievu frazeoloģismam длинный рубль dots latviešu adekvāts lielais rublis. (KLFV 2, 198)

(3)     Ja citas valodas frazeoloģismam receptorvalodā adekvātas nozīmes frazeoloģisms nav atrodams, tas būtu jātulko ar brīvu vai tradicionālu vārdkopu. Piemēram, krievu frazeoloģisms сесть в лужу (KLFV 1, 400) latviešu valodā tulkots: galīgi (smalki) izgāzties; tiešs pārcēlums  i e s ē s t i e s   p e ļ ķ ē  (RB 81) ir latviešu valodas piesārņošana.

Frazeoloģismam смешать (спутать) чьи–либо карты latviešu valoda atbilst izjaukt kādam visus plānus (nodomus). (KLFV 1, 314) Varētu lietot arī tādus latviešu valoda akceptētus frazeoloģismus ka sajaukt galvu, prātus, visus pātarus, visus rēķinus, bet burtisks pārcēlums nav vēlams. Tāds ir: Zemkopjiem  k ā r t i s   s a j a u c a   n e l a b v ē l ī g i e   l a i k a   a p s t ā k ļ i.  (ZT 2, 80) Nevēlams ir burtisks pārcēlums  v i l k t   n o ž ē l o j a m u   e  k s i s t e n c i:  Aptuveni 30 miljoni ķīniešu..  v e l k   n o ž ē l o j a m u   e k s i s t e n c i  bez cerībām drīzumā dabūt kādu darbu.. (P 2, 82) Krievu frazeoloģisms tulkojams: nīkuļot; dzīvot nožēlojamu dzīvi; tikko garu (dzīvību) vilkt – sk. влачить жалкое существование (LKFV 1, 93).

Ir arī frazeoloģismi, kuriem latviešu valodā neatbilst frazeoloģiskas vārdkopas. Tādi, piemēram, ir frazeoloģismi ar nozīmi ‘dot brīvu ceļu; brīvs ceļš’. Krievu valodā tiek lietots vārdu savienojums зелёная улица, lai norādītu, ka ceļš transporta līdzekļiem ir brīvs, ka luksofors vai semafors rāda zaļu gaismu (Ožegovs 2, 22); angļu to give something a green light ‘iedegt, dot zaļo gaismu’ (Veisbergs 2,106). Ir reģistrēts vārdu savienojums открыть “зеленую улицу” – avērt “zaļo ielu” (uz dzelzceļa). (KLV 1, 524) Pēc analoģijas ar зеленая улица lietots arī зеленый свет, kas latviešu valodā pārcelts ar vārdiem gaisma un uguns. Pašreiz latviešu valodā tiek lietoti burtiski kalkēti nevēlami frazeoloģismi  z a ļ ā   g a i s m a,   z a ļ ā   i e l a  un  z a ļ ā   u g u n s:  ..viņu sporta veidiem laikrakstā “z a ļ ā   g a i s m a” jau ierādīta.. (S 1, 81); Ražas novākšanas laikā Ceļinogradas centrā iedegas gaismas tablo, kas vēsta par valstij pārdoto graudu daudzumu. ..Maizei tiek dota “z a ļ ā   g a i s m a”. (Z 79) Lietojumu nedaudz mīkstina pēdiņas. Arī: Tanī pat laikā  z a ļ ā   u g u n s  jāatver visāda veida bezalkoholisko dzērienu lietošanai.  (PC 85) Krievu valodā lieto frazeoloģismu vārdkopu пустой номер (KLFV nav; ALKFV nav), kas burtiskā pārcelumā nav ieteicams: – Nezinu, iespējams, ka tas ir  t u k š s   n u m m u r s.. (TL) Varētu teikt: tukšas valodas; ..tas neizdosies vai taml. Burtiski pārcēlumi sastopami nominālās vārdkopās ar centrālo komponentu vieta:  C a u r a   v i e t a,   š a u r ā   v i e t a,   v ā j a   v i e t a;  Varētu vēl ātrumā uzmest ielāpiņu virsū  c a u r a i   v i e t a i  (DU 82); ..lai mēs cīnītos par  š a u r o   v i e t u  likvidēšanu.. (K 2, 79); ..netrūkstot arī  š a u r o   v i e t u  un problēmu (LM 80); Ar vēl neatrisināto, lielo ekonomisko problēmu radītajām  š a u r a j ā m   v i e t ā m  nodarbojas praktiski visās saimniecībās (Z 79); Visi viņi runāja par tām pašām “š a u r a j ā m   v i e t ā m” ražošanā.. (PV 86); ..mums vēl ir ne mazums  v ā j u   v i e t u.. (ĻC 79) Frazeoloģisms узкое место (sal. arī anģļu narrow space) tulkots ‘vājākā vieta’. (KLFV 2, 182) Tātad vāja vieta ir akceptēts;  c a u r a   v i e t a,  liekas, veidots pēc  š a u r a   v i e t a  parauga. krievu valodā šāds frazeoloģisms nav konstatēts, ir дырявая голова, дырявая память, дырявые руки. Ieteicams minētos burtiskos pārcēlumus latviešu valodā aizstāt ar brīvām vārdkopām: neatrisināmi, grūti risināmi jautājumi, problēmas; grūtības.

2.2.1.3.2.2.1.2.  FRAZEOLOĢISMIEM  TUVI  KALKĒTI  VĀRDU  SAVIENOJUMI

Ir tādi frazeoloģismiem tuvi vārdu savienojumi, kas nav minēti pašreizējās frazeoloģismu vārdnīcās un arī citās vārdnīcās doti kā brīvi. Piemēram,  p a r ā d ī t i e s   p a s a u l ē  ar nozīmi ‘piedzimt’: Ja kāds no nākamajiem pilsoņiem nodomā parādīties  p a s a u l ē   p u s n a k t ī  – tās ir viņa tiesības. (PC 81) Krievu valodā tiek lietoti vārdu savienojumi показаться на горизонте, показаться на сцене. Latviešu valodā ieteicams lietot: piedzimt, nākt pasaulē. Pēc krievu valodas parauga lietota vārdkopa  p i e l i k t   v i s u s   p r ā t u s: Viņš  p i e l i k a   v i s u s   p r ā t u s,  lai “Beloruss” atkal varētu izripot tīrumā. (PC 79) Krievu valodā lieto: приложить все старания, приложить усилия. Latviešu valodā ieteicams: ļoti centās, gādāja, pūlējās u. tml. Liekas, ka vārdkopa runāt par sliktu veidota pēc говорить не в пользу parauga: Šāda taisnošanās  r u n ā   t i k a i   p a r   s l i k t u  tādiem saimniekiem.. (PC 82) Latviešu valodā lieto runāt par labu (LKFV 642); tātad varētu būt arī antonīmiska vārdkopa runāt par sliktu. Labāk tomēr teikt: liecina sliktu.

Vārdu savienojums  ņ e m t   b r u ņ o j u m ā  kalkēts no krievu valodas взять на вооружение: Jelgavas mašīnisti  ņ ē m u š i  savā  a p b r u ņ o j u m ā.. Maskavas dzelzceļnieku ierosmi.. (DU 79) KLFV šī vārdu savienojuma nav, bet ar взять на.. ir 16 frazeoloģismi – tātad forma ir krieviska. Labāk: izmantojuši.

Dažkārt donorvalodas frazeoloģisms receptorvalodā tiek pārfrāzēts, piemēram, бить по карману latviski tulkots ķert (kost, cirst, griezt) makā. (KLFV 1, 313)

2.2.1.3.2.2.2. PARADIGMATISKI IEROBEŽOTU FRAZEOLOĢISKU VAI TRADICIONĀLI SAISTĪTU KONSTRUKCIJU KALKI

Frazeoloģismu kalki, kas lietoti tikai kādā vienā noteiktā formā, ir divējādi – 1) vārdformu frazeoloģismi un 2) teikumu frazeoloģismi.

2.2.1.3.2.2.2.1. KALKĒTI VĀRDFORMU FRAZEOLOĢISMI

Ir vārdformu frazeoloģismi, kas funkcionē tikai vienā noteiktā formā, piemēram, tādi ir frazeoloģiskie salīdzinājumi ar kā: kā ķieģelis ļoti ciets’; kā lielskungs ‘lepni, dižmanīgi’ u. tml. Tiem ir ierobežota morfoloģiska paradigma (tos varētu saukt arī par morfoloģiskajiem frazeoloģismiem – pretēji tradīcijai, ka visi frazeoloģismi tiek uzskatīti par sintaktiskiem veidojumiem).

Gadās arī nevēlami kalkēti vārdformu frazeoloģismi, piemēram,  n o   p i r m a j ā m   r o k ā m  (krievu из первых рук) – šajā gadījumā pats frazeoloģisms ir nomināla vārdkopa –  p i r m ā   r o k a,  bet tās situatīvs lietojums teikuma ir iespējams tikai viena – minētajā formā: ..tika iegūta informācija  n o   p i r m a j ā m   r o k ā m.  (RB 89) LKFV un KLFV šī frazeoloģisma nav. Ieteicams: no pirmavota; tieši, bez starpniekiem u. tml.

2.2.1.3.2.2.2.2. KALKĒTI TEIKUMU FRAZEOLOĢISMI

Ir sastopami arī frazeoloģismi teikumu formā – gan vienkāršu, gan saliktu teikumu formā. Tie tekstā tiek iesaistīti nemainīgi, kā sastingušas konstrukcijas. Arī tie tiek kalkēti. Piemēram, no krievu valodas kalkēts  T a s   t i k   i r   n u m u r s!  (KLFV nav) – вот это номер! (KLFV minēti: Вот это да! Вот это мило! Вот это я понимаю! LKFV 512: Tas tik ir ko vērts! – вот это здорово! вот это да!)

Krieviska konstrukcija ir frazeoloģisms  v i e n s   d i e v s   t o   z i n a!: Cik daudz tas prasīs laika,  v i e n s   d i e v s   t o   z i n a.  (TL) Latviešu valodā šo pašu frazeoloģismu lieto citā formā: dievs vien zina. (LKFV 132)

Kalkētas ir arī tradicionāli veidotas brīvu vardu formulas  k ā   s a k a,   k ā   t e i c u,   k ā   m i n ē j u  u. tml., kam krievu valodā atbilst как сказать u. tml. (KLFV 2, 40) Latviešu valodā tās bieži vien vispār ir liekas: Viss pārējais – tīrības un kārtības uzturēšana, barības padeve,  k ā   s a k a,  tiek veikta pēc tēvu tēvu metodes – ar to pašu tradicionālo četrzaru darbarīku. (PV 82)

Ir iespējami arī saliktu teikumu frazeoloģismi, un arī tie tiek kalkēti. Piemēram, что написано пером, того не вырубишь топором ir krievu sakāmvārds, kas latviski tulkots: kas ar spalvu ierakstīts, to ne ar cirvi neizcirst. (KLFV 1, 569) Tādos gadījumos, kad tulkojums ir adekvāts pēc formas un satura, tas ir pieņemams un var bagātināt latviešu valodas izteiksmes līdzekļus.

Vērtējot kalkus kopumā, ir konstatēts, ka kalkēšana aptver visu latviešu valodas sistēmu. Tāpēc pret kalkiem jāizturas uzmanīgi: ļoti rūpīgi jāraugās, lai svešā ietekme neskartu latviešu literārās valodas savdabīgumu, lai tā būtu labvēlīga un bagātinātu latviešu valodu. Kategoriski noraidāmi visi neliterārie kalki, barbarismi, kas piesārņo valodu un pazemo tās lietotājus. Valodas prakses darbinieku, skolotāju, visas sabiedrības pienākums ir tīrīt valodu no nevēlamiem aizguvumiem.

Atsauce:

9 Īsuma labad iekavās pie semantiskajiem kalkiem doti vai nu raksturīgākie apkaimes (verbiem – rekcijas) locekļi, vai ari ļoti īsi autores skaidrojumi, kas nepretendē uz detalizētu precizitāti; tie ir paredzēti tikai attiecīgās nozīmes ātrai uztverei.

     

 
Jūs esat 4606773. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs