1.7. STILISTISKI IZMANTOJAMIE VALODAS LĪDZEKĻI

Valodas realizācijas resp. izteikumu līmenī parasti tiek ņemts vērā, 1) kā tiek realizēta prasība pēc pareizas valodas, t. i., kā tiek ievērotas pamatnormas gramatikā, leksikā, ortoēpijā un ortogrāfijā un 2) kā tiek ievērota stilistiskā precizitāte. (Hauzenblass, 303) Stilistiskais valodas realizācijas aspekts ir sarežģītāks un mazāk izstrādāts. Kādam tekstam var būt divu vai pat vairāku stilu pazīmes. Piemēram, skolu mācību grāmatās apvienotas zinātniskā (didaktiskā) un publicistikas stila pazīmes. Estētiskā funkcija izpaužas daiļdarbā un arī aprakstā, reklāmā, paziņojumā, sarunā, svinīgā runā; tai var būt vērā ņemama nozīme arī tad, ja tā nav galvenā, piemēram, zinātniskos formulējumos, lietišķajā sarakstē un citur. (Turpat.) Pašreiz funkcionē tā sauktie komunikatīvie bloki (K. Hauzenblasa termins), ko veido dažādi radio un televīzijas raidījumi, kinožurnāli, atsevišķi nodalījumi laikrakstos un žurnālos, dažāda tipa konferences un daudz kas cits. Tas jāņem vērā valodas kultūras stilistikā. (Hauzenblass, 306) Valodas komunikācijas kultūrai jāveltī galvenā uzmanība skolā. Jāpanāk, ka paaugstinās valodas, valodniecības un valodas kultūras prestižs. Valodas kultūras uzdevums ir pārzināt valodas līdzekļus no normatīvā viedokļa, arī tos, ko iespējams izmantot dažādos stilos. Šajā ziņā latviešu valodniecībā, arī valodas prakses materiālos, ir senas tradīcijas. Parasti dažādu rekomendāciju autori valodas līdzekļu izvēli saista ar stilistisko lietojumu. Piemēram, personas vārda un uzvārda savstarpējā novietojuma likumības atšķiras – pēc literārās sarunvalodas pieklājības normām lietojams vispirms vārds, pēc tam uzvārds, bet dažādos lietišķos rakstos un oficiālā dokumentācijā lietderīguma dēļ pirmais tiek lietots uzvārds, pēc tam vārds. (Ceplītis, 1, 68). Arī sinonīmiskajiem valodas līdzekļiem, piemēram, obligāti (oficiālā stilā) un katrā ziņā (sarunvalodā, publicistikā, daiļdarbos) ir stilistiska diference (Porīte 7, 208); stilistiski vērtēts arī prievārdu lietojums (Nītiņa 3, 153 par prievārdu lietošanas stilistiskajiem variantiem) un daudz citu.

Stilistiski izmantojamie valodas līdzekļi ir vērtējami galvenokārt pēc ekspresijas un pēc pārspīlējumiem. Abus aspektus saista iederīgums konsituācijā.

1.7.1. Ekspresīvie valodas līdzekļi

Valodas ekspresija un valodas līdzekļu izteiksmīgās un tēlainās īpašības tos atšķir no parastiem (stilistiski neitrāliem) un piešķir tēlainības un emocionālu nokrāsu. (Ahmanova, 524) Ekspresivitātes kategorija var aptvert visas nozīmīgās valodas vienības (teikumus, vārdus, frazeoloģismus, vārddarinātājas morfēmas) un jebkuru valodas sistēmas elementu, izmantojot formālai izpausmei visdažādākos valodas līdzekļus un paņēmienus (piemēram, maizīte – deminutīva sufikss –īt–) vai arī bez formālas izpausmes (piemēram, vilkties ar nozīmi 'iet'). (KVE, 403) Bez denotatīvajiem komponentiem (satura paudējiem) ekspresīvajiem valodas līdzekļiem piemīt dažādi konotatīvi komponenti, kas rāda stilistisko un emocionālo ekspresivitāti. Parastāka ir valodas līdzekļu stilistiskā ekspresivitāte; emocionāli ekspresīvo valodas līdzekļu ir daudz mazāk. Turklāt bieži stilistiski ekspresīvajiem valodas līdzekļiem vienlaikus piemīt arī emocionālā ekspresivitāte. (Laua 3, 94) Latviešu valodniecība ir pētījumi par leksikas ekspresivitāti. (Laua 3; Veidemane 3 u. c.). Ir pētīta arī frazeoloģismu ekspresivitāte (Laua 5, 39 – 49; Stengrevica 2; Bušs 1 u. c.). Tikpat kā nav pētīta pārējo valodas līdzekļu ekspresivitāte.

1.7.1.1. STILISTISKI EKSPRESĪVIE VALODAS LĪDZEKĻI

Pēc stilistiskās ekspresivitātes jāšķir zemāka stila un augstāka stila valodas līdzekļi uz neekspresīvo, neitrālo valodas līdzekļu fona. Zemāka stila valodas līdzekļu ir vairāk, un tie tiek izmantoti biežāk nekā augstāka stila līdzekļi. Zemāka stila valodas līdzekļu izmantošanas sfēra ir ikdienas sarunvaloda (arī neliterārā), augstāka stila līdzekļi ir poētismi.

1.7.1.1.1. Sarunvalodas stila līdzekļi

Sarunvalodas stila līdzekļi ir vārdi, vārdformas, vārdu savienojumi (vārdkopas), teikumi un frazeoloģismi ar sarunvalodas ekspresiju. Tos var izmantot pēc vajadzības. Pats galvenais – lietojuma motivācija un mēra izjūta.

Nav īstas skaidrības par literāro un neliterāro sarunvalodu, par sarunvalodas žargoniem un citiem jautājumiem; tie jārisina stilistikā. No valodas kultūras viedokļa ir svarīgi apzināties, kādus valodas līdzekļus ir iespējams izmantot sarunvalodā. Valodas līdzekļi jāvērtē no formālā, leksiskā un semantiskā viedokļa. Sarunvalodas līdzekļu formālā, ārējā atšķirība var izpausties kā vārdu leksiskais veidols (aizguvumi visās sfērās – gan barbarismi, gan internacionālismi), formālas vai derivatīvas atšķirības (piemēram, prepozicionāla sarunvalodas vārdforma  p a r  v a r ī t ē m,  atvasinājumi  d a k t e r ī t e,  p l e ķ ī t i s  u. tml.). Ja ekspresija parādās kā neitrāla vārda leksiski semantisks variants (nozīme), ārējās diferences nav – tā ir semantiska un parādās noteiktā kontekstā un situācijā. Turklāt tiek izmantota arī pati situācija: sarunbiedra klātiene, iespēja papildināt valodas līdzekļus ar mīmiku un žestiem. Sarunvalodai raksturīga cenšanās dažādu ikdienas darbību, procesu un priekšmetu nosaukšanai izmantot īpašus valodas līdzekļus, atstājot neizmantotus neitrālos līdzekļus. Tāpēc bieži vien konstatēta valodas līdzekļu sinonīmija dažādos slāņos: dejot (neitr.) –  d a n c o t  (sar.) –  d i e t  (poēt.). Ne vienmēr ir iespējams strikti norobežot sarunvalodas līdzekļus no vienkāršrunas līdzekļiem. Piemēram, grūti pateikt, vai vārds  š i k o t i e s  ir sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds: Bez viņiem [pinējiem un ādas izstrādājumu meistariem] tik bieži ar izstādēm  š i k o t i e s  mēs nevarētu. (K 3, 87)

1.7.1.1.1.1. Sarunvalodas vārdi

Sarunvalodas vārdu latviešu valodā ir daudz. Tie jāizmanto iederīgi. Sarunvalodas vārds var iederēties jebkurā stilā un jebkurā žanrā, ja tas izmantots mērķtiecīgi. Piemēram: Skaisti, bet tomēr vairāk gribējās redzēt pašu mākslas laužu līdzdalību šajā  ē v e r ģ ē l ī b ā.  (PZ 87) Labi, ka vārds ēverģēlība nav aizstāts ar neitrālo, bet pēdējā laikā jau zināmu negatīvu emocionālu nokrāsu (ar nicīguma niansi) ieguvušo vārdu pasākums.

Sarunvalodas vārdi bieži tiek lietoti neitrālu, parastu vārdu vietā. Piemēram, aizbēgt sarunvalodas sinonīmi ir  a i z m u k t,  a i z l a i s t i e s,  a i z m e s t i e s,  a i z š m a u k t  u. c. Arī citu līdzīgu verbu vietā lietoti daudzi sarunvalodas sinonīmi, piemēram, braukt (a i z l ī g o t,  a i z z i b ē t,  a i z r i p o t  u. c.), iet (dažādu iešanas veidu nosaukšanai:  d r a s ē t,  k ā t o t,  k l i m s t,  k l u m p a č o t,  k l u n k u r o t,  m u k t,  n e s t i e s,  p u c ē t,  r ā p t i e s,  r i k š o t  u. c.).

No mūsdienu viedokļa, neņemot vērā vēsturisko attīstību, sarunvalodas vārdus var iedalīt 1) nevēlamos barbarismos, kas par tādiem uztverami mūsdienu valodā, 2) no mūsdienu viedokļa latviskos vārdos un darinājumos un 3) internacionālos vārdos.

(1) Barbarismi latviešu valodā ir galvenokārt vācu un krievu cilmes, bet ir arī barbarismi no citām valodām. Piemēram, no angļu valodas ienākuši barbarismi, ko izmanto jaunatnes žargonā. Vecie anglismi ienākuši 19. gs. 20. gados; tie ir  č o k s,  č o m s,  d ž e k s,  d ž o n i s,  š t ī m e,  d r о р е,  k l o z e,  k o k o,  t r o b e l i s  u. c. 60. gadu pirmajā pusē ienākuši jauni, galvenokārt ar krievu jaunatnes žargona starpniecību:  č e i n d ž s  ‘maiņa’,  f a i f a k s  ‘piecnieks – atzīme vai naudaszīme’,  m o n i  ‘nauda’,  s k o č s  ‘līmlente’,  f e i s s  ‘seja’,  p l e i j e r s  ‘austiņu magnetofons’  u. c. Ienākuši arī pārveidojumi no dažādiem aizguvumiem:  f a ķ i s  ‘fakultāte’,  m a ģ i s  ‘magnetofons’ u. c. (Baldunčiks 2) Šis process turpinās – ienāk jauni barbarismi, piemēram, tīnis ‘pusaudzis’, fans ‘cienītājs, pielūdzējs’ u. c. Barbarismi ir viena no žargonu parastām sastāvdaļām. Barbarismi lielākoties ir substantīvi – dažādu priekšmetu nosaukumi; krietni mazāk ir verbu un pārējo vārdšķiru vārdu. Visvairāk barbarismu veido senāki leksiski kalki, kuriem mūsdienu latviešu valodā ir radušies latviski sinonīmi, kas minētos barbarismus aizstājuši:  b i l d e,  b l e ķ i s,  b r ū t e,  d a n c o t ā j s,  d e ķ i s,  ķ i s e n s,  d u k a,  k l a p a t a s,  k r e ņ ķ i,  ķ ē ķ i s,  p a r a š u t i s t s,  p i n d z e l e,  r ū m e,  s m ā d ē t,  v i n n ē t,  z i ķ e r i s  u. c. Daļa no tiem mūsdienu latviešu valodā tiek izmantoti ka sarunvalodas vārdi:  d a n c o t,  p l a c i s,  r i k t ī g s,  s m u k s,  s m u k u m s,  s k ā d e,  š p i č k a,  š e r p s,  v ā ģ i s  u. c. Vispār jebkurš no minētajiem un vēl daudzi citi barbarismi motivētā lietojumā var tikt izmantoti sarunvalodā. Sarunvalodā tiek lietoti arī barbarismi sporta terminoloģijā  t a i m a u t s,  m a č s  u. c. Šādi barbarismi nav vēlami koptā valodā. Daži barbarismi ar laiku ir ieguvuši īpašu sarunvalodas nozīmi, kas atšķiras no aizguvuma nozīmes, piemēram,  b r ū t e  (neitrālā nozīmē ‘līgava’) tagad plaši tiek lietots ar nozīmi ‘mīļākā, nenopietna draudzene’. (LVV, 143, 2. nozīme)

Tiek lietoti latviski atvasinājumi no barbarismiem:  i z b l a m ē t i e s,  i e b u k t ē t i e s,  n e s m u k u m s,  s a p a s ī b а;  p a k n a p s,  p i e l ā g o t i e s,  p i e p a s ē t,  p i e r i k t ē t,  s a r ū m ē t i e s,  p i es t i ķ ē t,  s a p u m p ē t,  p a t r ā p ī t i e s,  a t v i n n ē t,  n o v i n n ē t,  u z v i n n ē t  u. tml. Tiem ir tādas pašas funkcijas un izmantojuma iespēja kā neatvasinātiem barbarismiem.

(2) Visvairāk mūsdienu latviešu valodā tiek izmantoti sarunvalodas vārdi un darinājumi bez svešuma pazīmes. Tie ir dažādi. Daļa no tiem pēc cilmes un lietojuma ir specifiski sarunvalodas vārdi, kas lietojami noteiktā vidē. To eksistence ir atkarīga no valodas līdzekļu sinonīmiskajām iespējām. Tādi ir, piemēram, verbi  a t k o s t i e s  ar nozīmi ‘atriebties’ (Šāda prakse  a t k o ž a s,  Nokavētais  a t k o ž a s  u. tml.);  p a b u m b u l ē t,  s a č ā k s t ē t,  č i e p t,  g a n d ē t,  s a g a n d ē t,  g r ā b ā t,  g r ā b ā t i e s,  i z v a z ā t;  k r ā m ē t  ‘kārtot’,  p i e k r ā m ē t,  k r ā m ē t i e s;  n o k u š i n ā t  (Vaicājošos bērnus  n o k u š i n a);  ķ e r s t ī t,  p a ķ e r s t ī t,  ķ e r s t ī t i e s;  n o l a i s t  (Sporta laukums ir  n o l a i s t s);  m a i t ā t;  n a š k ē t,  n a š k ē t i e s // n a š ķ o t i e s;  s k r u l l ē t,  u z s k r u l l ē t;  s i r d ī t i e s;  s k r u b i n ā t;  s t r ē b t;  s t u t ē t  u. tml. Mazāk ir substantīvu:  č u p a,  d a k t e r i s,  k n a u ķ i s,  k ņ a d a,  ķ i b e l e,  l a m z a k s,  n e b ū š a n a s,  n e s m u k u m s,  p u i k a,  r u k s i s,  s k u ķ i s,  v a ļ a  u. tml. Adjektīvu ir vēl mazāk:  b r a n g s,  n a s k s,  ņ i p r s,  p r ā v s,  s m u k s,  s t u l b s,  š ķ o b ī g s  u. tml. Sarunvalodā tiek lietoti pronomeni  šitas,  šitā (neitrālo šis, šī vietā). Nekoptā sarunvalodā nenoteiktā pronomena kaut kas vietā tiek lietots  k a u č  k a s:  ..[kooperatīvu] pakalpojumiem cenas ir  k a u č  k a s  pavisam cits. (L 2,89) Šāds lietojums presē nav pieņemams. Neliterārs ir pronomena  s a v s  lietojums ar nozīmi ‘ap, apmēram; nedaudz’: Republikā graudaugus apsējušas jau  s a v s  simts saimniecību (JZ 89); Tas dos  s a v u  valūtu. (RB 89) u. tml. Tiek lietoti arī sarunvalodas adverbi:  d ū š ī g i  (d ū š ī gi  strādāt),  k n a p i;  m a ķ e n ī t  (m a ķ e n ī t  aizsteigties kādam priekšā);  n a i g i  (Tramvajs pilns, vadītāja tā  n a i g ā k  pierauj bremzīti, visi sakrīt ņigu nēģu. Z. Skujiņš. Vīrietis labākajos gados. – R., 1975. – 57. lpp.);  p a g a l a m  (runāt  p a g a l a m  bikli);  p u l k a  (p u l k a  runāt);  s m u k i;  š i t ā;  š o b r ī d  ‘pašreiz’ (Š o b r ī d  viņi mūs atbalsta);  v a r e n  ‘ļoti’ (Viņš ir  v a r e n  bagāts) u. c.

Atvasinātiem sarunvalodas vārdiem sarunvalodas ekspresiju var piešķirt vārddarināšanas līdzekļi. Tādi ir, piemēram, verbu priedēkļi:  n o b ā z t  (n o b ā z t  aktu atvilktnē),  i z d a b ū t  (i z d a b ū t  no brūnaļas vairāk piena),  s a d a b ū t  (s a d a b ū t  naudu),  i e g a l v o t  ‘pārliecināt’ (i e g a l v o t  kaut ko),  s a g r a s ī t i e s  (S a g r a s ī j u š i e s  atpūsties ārzemēs),  a p g r o z ī t i e s  (a p g r o z ī t i e s  uz skatuves),  i e g r o ţ o t  (līgumi  i e g r o ž o  militāro aktivitāti),  u z i e t  ‘atrast’,  n o k o p t  ‘novākt’ (n o k o p t  akmeņus no lauka),  i e k r i s t  ‘gadīties’,  n o k r i s t i e s  (Tauku procents pienā  n o k r i t i e s),  s a n ā k t  ‘gadīties’ (s a n ā c a  citādi),  n o ņ e m t i e s  (n o ņ e m t i e s  ar krāsošanu),  n o p l ē s t i e s  (Esmu  n o p l ē s i e s  divās darbavietās),  s a r a u t  ‘censties, ātri padarīt’ (s a r a u t  rudens darbus),  s a s m e l t i e s  ‘iegūt’ (s a s m e l t i e s  daudz vērtīgu atziņu),  p i e v ā k t  ‘nozagt’ u. c. Arī piedēkļi vai galotnes substantīviem:  b r a u c a m r ī k s;  b u m b o t ā j s  ‘basketbolists’ .. slimnīcas kultūras pils uz vienu dienu pārvērtīsies par dedzīgu  b u m b o t ā j u  satikšanās vietu (L 2, 89);  b ū š a n a  (Darbs ir viena kārtīga  b ū š a n a),  d z e r a m a i s,  ē d a m a i s;  p a l d i e s  ‘pateicība’: Varbūt to gaidām kā ikdienišķību un ar  p a l d i e s i e m  atšķaidīt negribam? (L 2, 88). Sastopami arī sarunvalodas salikteņi:  b r a u c a m r ī k s,  p ī p p a u z e,  s k o l a s b ē r n i  u. tml. Sarunvalodas deminutīvi:  a š t e l e  (astīte),  a u t i ņ š  ‘automašīna’,  d a k t e r ī t e,  g a l v i ņ a  ‘frizūra’: Tās ir kupli veidotas  g a l v i ņ a s..  (PC 89),  p l e ķ ī t i s,  g a b a l i ņ š  (savs zemes  p l e ķ ī t i s),  p u i š e l i s,  s k u ķ ē n s  u. c. Adjektīvu un adverbu ir mazāk:  j ē d z ī g s,  j ē d z ī g i;  m ī k s t s i r d ī g s,  m ī k s t s i r d ī g i  u. c.

Visai šaura afiksu izvēle ir dažādiem žargonismiem: –ene skolēnu un jauniešu žargonā:  d i s e n e  ‘diskotēka’,  b i b l e n e  ‘bibliotēka’,  g r a ķ e n e  ‘grāmata’,  u č e n e  ‘skolotāja’,  l a t e n e  ‘latviešu valodas stunda’ u. tml. (Druviete 2)

Daudzi sarunvalodas vārdi pēc ārējā veidola neatšķiras no neitrālās leksikas – tiem ir sarunvalodas nozīmes. Visvairāk sarunvalodas nozīmju ir verbiem, mazāk nomeniem. Daži piemēri:  a t d z ī v o t i e s  (Tribīnes  a t d z ī v o j a s);  b r ē c i n ā t  (b r ē c i n ā t  magnetofonu);  d a b ū t  (d a b ū t  piecus gadus par zagšanu);  d ī d ī t:  Kas mani  d ī d ī j a  saēsties sāļos riekstus! (OL);  i e d z ī t  ‘padarīt iepriekš nepadarītu’ (i e d z ī t  nepadarīto);  d z ī t i e s  ‘tiekties’ (d z ī t i e s  pēc modes, pēc garīgām vērtībām);  i e g ā z t  ‘pievilt’, (Vasara – šogad mūs  i e g ā z a  – ogas nogatavojās vēlu);  i z g ā z t  ‘skaļi izteikt’ (i z g ā z t  sašutumu skaļos vārdos);  i z g ā z t i e s  ‘ciest neveiksmi’ (I z g ā z u š i e s  gandrīz visi kandidāti);  a t g r e m o t  ‘atkārtot bez jēgas’;  i e g r i e z t  ‘sariebt, kaitēt’ (Sāncenši mums cenšas  i e g r i e z t),  n o g u l ē t  ‘nokavēt’;  n o k a u t  ‘degradēt; mazināt’: Tas viss  n o k a u j  sportu ka estētisku vērtību. (S 1, 83);  k l i b o t  ‘būt slikti apgūtam, būt ar trūkumiem’ (Krievu valoda  k l i b o;  Disciplīna  k l i b o  u. tml.);  k n i b i n ā t i e s  ‘nodarboties ar sīkumiem’;  a t k r a t ī t i e s  ‘atrunāties’;  i e k u s t i n ā t  ‘sākt’;  p i e ķ e r t i e s  ‘just simpātijas’;  s a l ā p ī t  ‘salabot, izremontēt, samontēt’ u. tml.:  s a l ā p ī t  jumtu,  s a l ā p ī t traktoru);   n i ķ o t i e s  ‘bojāties’ (Mašīna  n i ķ o j a s,  Veselība sāk  n i ķ o t i e s);  i e p o t ē t  ‘ieaudzināt, iemācīt’ (i e p o t ē t  tieksmi lasīt grāmatas;  i e p o t ē t  kārtības mīlestību);  i z p u t ē t  ‘salūzt’ (Motors  i z p u t ē j i s);  s a s k r i e t i e s  ‘satikties’ (Viņi nejauši  s a s k r ē j ā s  uz ielas);  s p ī d ē t  ‘izcelties’ (s p ī d ē t  ar augstu meistarību);  s a š ķ o b ī t i e s  ‘pasliktināties’ (Veselība  s a š ķ o b ī j u s i e s);  t ē m ē t  ‘pretendēt’ (Viņš  t ē m ē  uz direktora posteni);  s a v ā k t  ‘sapulcināt’ (s a v ā k t  hokeja entuziastus);  u z d o t  ‘padoties, it īpaši sporta spēlēs u. tml.’;  i e z ā ģ ē t  ‘kaitēt’ (Viņš cenšas man  i e z ā ģ ē t) u. c. Substantīvi:  b a r s  ‘liels daudzums; daudz’;  Liels  b a r s  kombainu vienā laukā.. (K 2, 86);  b u m b u l i s  ‘apaļš dārzenis, parasti kartupelis’ (ievākt veselus b u m b u ļ u s,  b u m b u ļ u  raža u. tml.);  k l a s e  ‘meistarība’ (uzrādīt augstu  k l a s i);  m o m e n t s  ‘brīdis, mirklis; notikums’ (svinīgs  m o m e n t s;  pārrunāt galvenos  m o m e n t u s  šajā nedēlā u. tml.);  r o b s  ‘kļūda, trūkums’ (atrast  r o b u s  darba organizācijā) u. c. Adjektīvu un adverbu ir vēl mazāk. Piemēram,  m ū ž ī g s;  m ū ž ī g i  ‘pastāvīgs; pastāvīgi’ (m ū ž ī g ā s  rindas;  m ū ž ī g i  no kaut kā baidīties);  m i l z ī g s;  m i l z ī g i  ‘ļoti svarīgs; ļoti’ (m i l z ī g i  panākumi;  m i l z ī g i  ietekmēt stāvokli u. tml.);  s v a i g s  ‘aktuāls, jauns’ (s v a i g a  informācija).

Ir visai daudz vārdu, kuru sarunvalodas lietojums ir saprotams tikai kontekstā – tiem nav izveidojušās stabilas sarunvalodas nozīmes. Tādi ir, piemēram, gurt, jūgt, aizlidot u. c. ..dubļos grima un  g u r a  (bojājās?) tehnika (C 82); Kuru traktoru  j ū g s i m  (gatavosim?)? (KR 79); A. Stukāne  a i z l i d o j a  (aizlēca) 6,50 m (S 1, 81); ..pērn stādi izrādījās nespējīgi, un rezultātā  n о g r i e z a  (pārdeva; realizēja) par četriem tūkstošiem neļķu mazāk (K 3, 88); Tā pamazām un it kā nemanot tiek  n o k o s t s  (noslinkots) dienas sākums (L 2, 80); Vēl ir laiks šo to  p a ķ ī l ē t  (saremontēt), kam ziemā .. garām paiets (ĻC 88); iekurs (viela) pārdomām (I 2, 88); Dinamiešu uzbrukums pēdējos mačos ir stipri  b e z z o b a i n s (pasīvs). (RB 86);  d z ī v a  (aktīva) dalība;  a p l a m  (ļoti) jauna sportiste; komanda spēlē  s t a b i l i  (bez kļūdām) u. tml. Konteksta nosacītās sarunvalodas vārdu nozīmes robežojas ar jaunvārdiem un okazionālismiem.

(3) Internacionālie aizguvumi samērā reti tiek izmantoti par sarunvalodas līdzekļiem. Tādi ir  f i n i š ē t  beigties:  F i n i š ē j u s i  izstāde, pasākums u. tml.;  k o n t a k t ē t i e s;  k u l t i v ē t  (kultivēt ātrslidošanu),  t r a u m ē t  ‘radīt traumas’ (vairāki sacensību dalībnieki bija  t r a u m ē t i);  d u e t s  sportā – ‘divu dalībnieku sacensības’;  p l u s i  ‘labās īpašības’;  m ī n u s i  ‘trūkumi’ u. tml.

1.7.1.1.1.2. Sarunvalodas formas

Sarunvalodas formas ir morfoloģiski sastingušas formas, kas tiek izmantotas sarunvalodas lietojumā ārpus formu paradigmas. Tās ir dažas verbu formas, piemēram,  g ā j u š i,  b r a u k u š i  imperatīva nozīmē. Tās tiek lietotas neliterārā sarunvalodā un piesārņo valodu; jālieto pareizās formas pamudinājuma nozīmē: iesim! brauksim! u. tml. (Zemzare) Tādas var būt arī analītiskā debitīva formas, kas mūsdienu latviešu valodā vairs netiek lietotas: Pasaules meistarsacīkšu otrā brauciena paraugstunda lieliski rāda uz to līmeni, līdz kuram mums  b ū s  t i e k t i e s  un  t i e k t i e s.  (S 1, 81) Neitrālā tekstā jālieto debitīvs: jātiecas.

Sarunvalodas ekspresija ir arī noteiktām substantīva formām. Tas ir lokatīvs momentā ar nozīmi ‘ātri, tūlīt’: reaģēt  m o m e n t ā.  Tās ir arī vairākas prepozicionālas locījuma formas (arī kopā ar tām piesaistītiem vārdiem): ar galvu ‘apdomīgi’ (vajag rīkoties  a r  g a l v u);  ar tempu ‘ātri’ (Pavasaris nāk  a r  t e m p u);  ik pa brītiņam ‘regulāri ar nelielām atstarpēm’ (Autobusi kursē  i k  p a  b r ī t i ņ a m);  no sākta gala ‘vienmēr’: Par to biju pārliecināta  n o  s ā k t a  g a l a  (RK 80); par varītēm ‘katrā ziņā, noteikti, visiem spēkiem’ (censties  p a r  v a r ī t ē m  iekustināt); par visu vari, par visu varu ‘katrā ziņā, noteikti, visiem spēkiem’: dramatizēt situāciju  p a r  v i s u  v a r u  (PJ 88); uz ātrāko ‘ātri, nekavējoties’ (sagatavot visu sējai  u z  ā t r ā k o)  u. tml. Šīs formas ir izmantojamas motivēti un ar mēru.

Īpašas sarunvalodas formas veido daži adverbi gan kopā ar partikulām (d i e z  c i k,  d i e z  k ā), gan vieni paši:  d r u s c i ņ,  t e p a t ā s,  t u r p a t ā s,  t ā p a t ā s  u. tml. Tas pats sakāms arī par attiecīgiem pronomeniem: d i e z  k a s u. tml. Šīs ir neliterāras sarunvalodas formas, no kurām labā valodā jācenšas vairīties.

1.7.1.1.1.3. Sarunvalodas vārdkopas

Sarunvalodas vārdkopas dažkārt sastopamas paralēli neitrālām vārdkopām:  m ī ņ ā t i e s  u z  v i e t a s  paralēli vārdkopai nevirzīties uz priekšu, stāvēt uz vielas;  p a l i k t  b e š ā  paralēli vārdkopai palikt tukšā, palikt bez (kaut kā) vai tml.

Sarunvalodas vārdkopu var aizstāt ar atbilstošas nozīmes neitrālu vārdkopu, ja veidojams neitrāls teksts. Piemēram, knapi dvest ‘tikko elpot; tikko eksistēt’ (Ūdenstūristu sekcija  k n a p i  d v e š);  iegāzt slimības gultā ‘padarīt slimu’: .. [vēji] spēj apraut muguru un pašu būvnieku  i e g ā z t  s l i m ī b a s  g u l t ā  (PC 87); iziet no situācijas ‘pārvarēt grūtības, tikt gala’: Okte  i z g ā j a  n o  s i t u ā c i j a s  tādējādi, ka cūku novietnēs tagad audzē buļļus (PK 88); laist pie teikšanas ‘dot vārdu, ļaut uzstāties, rīkoties’ (P i e  t e i k š a n a s  vajadzēja  l a i s t  sportistus); mācīties tālāk ‘turpināt mācības’ (Viņa gribēja  m ā c ī t i e s  t ā l ā k);  p a s p ī d ē t  a r  s e r v ē m  ‘labi servēt’;  a t s t ā t  m i l z ī g u  i e s p a i d u  ‘ļoti ietekmēt’ u. tml.

Ja vārdkopas sarunvalodas ekspresija atkarīga galvenokārt no centrālā komponenta, šo centrālo komponentu var aizstāt ar citu, neitrālu vārdu (vārdiem), piemēram,  u z b r u k t  r e k o r d a m  ‘censties pārspēt rekordu’; viņš  u z b r u k a  jaunam pasaules  r e k o r d a m;  i e t  u z  k o n k u r s u  ‘piedalīties konkursā’;  i e k ā p t  j a u n ī b ā  ‘sākties jaunībai’:  ..i e k ā p j o t  j a u n ī b ā,  ļoti gribas iegādāties savu velosipēdu. (ĻK 88) u. tml.

Ir sarunvalodas vārdkopas, kurās nomaināms, atkarīgais komponents ar sarunvalodas ekspresiju, lai vārdkopa kļūtu neitrāla:  p a l i k t  a i z  b o r t a  ‘palikt, būt atstātam, nobīdītam malā’ vai tml.;  s l a u k t  v a d ā  ‘slaukt ar aparātu’: ..braucu mācīties, kā ātri un precīzi strādāt,  s l a u c o t  v a d ā. (PK 83)

Sarunvalodas vārdkopas bieži ir formālas – pēc satura tās var aizstāt ar vienu vārdu:  d a b ū t  g a t a v u  – padarīt;  i e t  u z  p r i e k š u  – norisēt, noritēt;  i e t  c e ļ u  – rīkoties, darīt: Kādi  c e ļ i  e j a m i  mūsu ekonomikā;  l i k t  u z s v a r u  – uzsvērt;  i e l i k t  t e h n o l o ģ i j u  – mehanizēt: .. ar vecajām kūtīm ir tikai lāpīšanās, jo tur nevar  i e l i k t  nekādu īstu  t e h n o l o ģ i j u..  (L 2,89);  m a i n ī t i e s  u z  l a b o  p u s i  – uzlaboties. Stāvoklis ir  m a i n ī j i e s  u z  l a b o  p u s i;  m ē r o t i e s  s p ē k i e m  – sacensties: Stadionā  m ē r o j a s  s p ē k i e m  rajona futbola komandas;  p i e ķ e r t  k l ā t  – pievienot:  p i e ķ e r t  k l ā t  pēdējos rekordus;  s p e r t  s o ļ u s  – rīkoties u. tml. Starp minētajām vārdkopām sastopami visai individuāli veidojumi, piemēram,  i e l i k t  t e h n o l o ģ i j u,  un arī kalkētas vārdkopas, piemēram,  s p e r t  s o ļ u s,  p i e ņ e m t  m ē r u s  ar nozīmi ‘rīkoties’. No verbālām vārdkopām jāpiemin arī vārdkopas, ko veido imperfektīvs verbs ar adverbu, piemēram,  l a u z t i e s  ā r ā,  v i l k t  a t p a k a ļ,  t a i s ī t  c i e t,  s t ū r ē t  i e k š ā:  Jaunais saturs  l a u ž a s  ā r ā  no novecojušām formām;  t a i s ī t  c i e t  uzņēmumu;  s t ū r ē t  i e k š ā  laulības ostā u. c. Neitrālā tekstā (atkarībā no informācijas) tās būtu aizstājamas vai nu ar atbilstošiem perfektīviem priedēkļverbiem (izlauzties, aizvērt), vai arī ar citiem sinonīmiskiem verbiem vai vārdkopām (piemēram, slēgt uzņēmumu). Ir arī verbālas vārdkopas ar atkarīgo adverbu, kam nav atbilstošu perfektīvu verbu:  t i k t  g a l ā,  t i k t  p ā r i,  t i k t  v i r s ū,  t u r ē t  l ī d z i  u. tml., piemēram,  t i k t  laukam  v i r s ū  ar traktoru. Neitrālā tekstā lietojamas atbilstošas sinonīmiskas vārdkopas uzbraukt uz lauka ar traktoru u. tml.

Bez verbālām lietotas arī nominālas sarunvalodas vārdkopas. Atkarīgais komponents tajās var būt adjektīvs vai substantīvs ģenitīvā:  a p a ļ a  j u b i l e j a,  k o p ē j a i s  k a t l s  u. tml. Arī:  a s t e s  g a l s  ‘pēdējā vieta’ (tabulas  a s t e s  g a l s);  i n f o r m ā c i j a s  b a d s  ‘informācijas trūkums’;  s p ē k o š a n ā s  r e i z e  ‘sacensības, sacīkstes’ u. tml. Atkarīgais komponents ir arī divdabis: Dzeru tikai  l a s ī t a s  t ē j a s.  (L 2,83) Pareizi: zāļu tējas.

1.7.1.1.1.4. Sarunvalodas teikumkonstrukcijas

Ir arī tādas teikumu konstrukcijas, kas tiek lietotas tikai sarunvalodā. Tajās sarunvalodas nokrāsa ir galvenokārt gramatiskajam centram. Tā piemīt arī tradicionālām sintaktiskām formulām  i r  k o  d a r ī t,  i r  k o  n o r a u t i e s,  n a v  k a m  t e i k t,  n a v  k o  i e s ā k t  u. tml.: Abām brigādēm  b i j a  k o  n o r a u t i e s..  (PZ 87) Bieži jāmaina izteicēja morfoloģiskais tips, ja saitiņai ir spilgta sarunvalodas nokrāsa: Zivju audzētavas lasēni  ņ e m a s  l i e l u m ā  (PD 2, 87); Ogas  n ā k  g a t a v a s  (nogatavojas); Celtne  n ā k  gatavs (tiek pabeigta vai tml.). Sarunvalodas stila rādītājs ir izteicējs vai arī viss gramatiskais centrs; teikumu neitralizējot, tas jāpārveido:  L a i k a  a p s t ā k ļ i  s a n i ķ o j a s  – Laiks kļūst slikts, sliktāks;  U z p e l d  z i ņ a  – Kļūst zināms;  N o j ū k  objektu nodošanas  t e r m i ņ i  – Objekti netiek nodoti laikā u. tml. Samērā bieži jāmaina izteicēja kārta – jālieto pasīvs:  F o n d i  p a r e d z  – Fondos paredzēts;  B u m b u ļ i  [kartupeļi]  t r a u m ē j a s  – Kartupeļi tiek bojāti;  G r a f i k s  j ū k  – Grafiks netiek ievērots u. tml. Mainās arī subjekta un objekta attieksmes: Otrā  v i e t a  t i k a  mūsu komandai – Otro vietu ieguva mūsu komanda. Sporta reportāžā plaši tiek izmantoti internacionāli verbi, kas neitrālā tekstā būtu aizstājami ar citu nominālu vai verbālu izteicēju: Šajās sacensībās  d o m i n ē j a  v i e s i  (S 1, 79) – Viesi bija pārāki; Viesi uzvarēja. Dominēt nozīme – ‘būt pārsvarā; būt valdošajam, galvenajam’ (LVV, 377).

Neskaidra internacionāla vārda nozīme dara tekstu grūti uztveramu, turklāt piešķir tam sarunvalodas nokrāsu, jo terminoloģiska rakstura vārds sadzīves vai citā nepiemērotā situācijā zaudē zinātnisko precizitāti.

Dažkārt pie izteicēja ir sarunvalodas vārdkopa, kas neitrālā teikumā likvidējama, mainot izteicēja formu:  V i ņ š  r ā d a  p r i e c ī g u  s e j u.  – Viņš ir priecīgs;  M u m s  s t ā v  p r i e k š ā  l i e l i  u z d e v u m i.  – Mums jāveic lieli uzdevumi. Neitrālā sarunvalodā var veidoties visai nepieņemamas sarunvalodas teikuma konstrukcijas:  T o m ē r  v i e n a m  o t r a m  v ē l  p a c e ļ a s  r o k a  a r  g r ā d ī g ā  d z ē r i e n a  p u d e l i  k ā  s a m a k s u  p a r  d a r b u.  (PD 1, 82) Šajā teikumā ir daudz lieka; varētu to pateikt šādi: Tomēr viens otrs vēl maksā par darbu ar stiprā dzēriena pudeli vai tml. Debitīva nozīmē sarunvalodā var veidoties teikuma konstrukcijas, kurās debitīva nozīme izteikta ar saitiņu indikatīva formā – tad var mainīt izteicēja morfoloģisko formu: Bet dažas  v ē s t u l e s  p r a s ā s  p u b l i c ē j a m a s  (PC 82) – ..vēstules jāpublicē; vēstules vēlams publicēt vai tml. Pēdējos gados mums  i z n ā c i s  a u d z ē t  c ū k a s.  Varētu būt: Pēdējos gados mums ir bijis jāaudzē cūkas, Pēdējos gados mēs esam audzējuši cūkas vai tml., atkarībā no darbības kategoriskuma pakāpes. Visai bieži teikumam sarunvalodas nokrāsu piešķir semantiskais modificētājs – parasti verbs ar modālu vai fāzes nozīmi (par to sk. Freimane 5, 32):  S k a t ī t ā j i  n e b e i d z  p l ū s t  u z  i z r ā d i..  (PJ 79) – labāk, atbilstoši saturam: Skatītāji labprāt apmeklē izrādi.  A u g s n i  s a m o c ī t  n e d r ī k s t.  – Augsne jāapstrādā saudzīgi;  P u i s i s  g r a s ā s  (t a i s ā s)  p r e c ē t i e s.  – Puisis gatavojas precēties. Dažkārt sarunvalodas teikums veidots bez semantiska modificētajā, bet neitrālā teikumā tāds būtu vajadzīgs: ..pagājušajā ziemā  p i e  “Z v e j n i e k a”  b ū v ē š a n a s  ķ ē r ā s  komandas jaunie  v a d ī t ā j i.  – .. “Zvejnieku” sāka būvēt..

Nominālās un adverbiālās teikumu konstrukcijās sarunvalodā bieži tiek lietots nepiemērots izteicējs, proti, izteicēja nominālā vai adverbiālā daļa: ..drošības noteikumu ievērošana  i r  ļ o t i  n o  s v a r a;  Rūpju  i r  g a n a;  Sabiedriskajā darbā viņa  i r  b i j u s i  vienmēr  i e k š ā  (PK 87); Nu jau gads  r i ņ ķ ī  u. tml. Atbilstošie neitrālie izteicēji: ievērošana ir svarīga; viņa ir piedalījusies darbā; gads ir pagājis u. tml. Sarunvalodas saitiņverbi neitrālā lietojumā aizstājami ar citiem: Atbilde  i z n ā c a  n e v a i n o j a m a  (neitrāls izteicējs: bija nevainojama); Diena  s a n ā k  n o s l o g o t a  (neitrāls izteicējs: ir noslogota) u. tml. Teiktais nenozīmē, ka sarunvalodas teikumu konstrukcijas vispār nebūtu lietojamas; tām ir specifiska lietojuma sfēra. Lietotājam noteikti jāzina arī attiecīgās neitrālās konstruēšanas iespējas un sarunvalodas konstrukcijas jāizmanto motivēti, īstajā vietā, vidē un laikā.

1.7.1.1.1.5. Sarunvalodas frazeoloģismi

Frazeoloģismi visbiežāk tiek lietoti sarunvalodā. Sarunvalodas frazeoloģismos parasti ir kāds sarunvalodas vārds, barbarisms, vecvārds u. tml., kas paspilgtina sarunvalodas nokrāsu; tomēr var būt arī sarunvalodas frazeoloģisms, kurā nekādu īpašu sarunvalodas elementu nav, piemēram,  l i e k t  m u g u r u  ‘kalpot’. Sarunvalodas frazeoloģismi ir konstatēti vairākos līmeņos. Ir iespējami vārdformu frazeoloģismi:  k ā  n e g u d r s  ‘ļoti aktīvs’,  k ā  s u n s  ‘ar sliktu attieksmi’,  k ā  ē s t  ‘ļoti’: vajadzīgs  k ā  ē s t  u. tml.;  u z  g a l v i ņ ā m  ‘vairākiem vienādās daļās’ u. c. Ir vārdrindu frazeoloģismi, kas teikumā iesaistās noteiktā formā:  a r  s i r d i  u n  d v ē s e l i  ‘ļoti labprāt, ar labu attieksmi’. Vārdkopu frazeoloģismi ļoti bieži sastopami verbālu vārdkopu formā; nominālo vārdkopu frazeoloģismi lietoti retāk. Vārdkopu frazeoloģismi teikumā parasti iesaistās pilnā paradigmā, t. i., jebkurā vajadzīgā formā. Tādi ir frazeoloģismi  b l i s i n ā t  a c i s  ‘brīnīties’;  c i r s t  r o b u  ‘nodarīt zaudējumus’;  b u č o t  r o k u  ‘pateikties’;  d a b ū t  s u t u  ‘saņemt rājienu’;  d a n c o t  k ā d a m  p a  g a l v u  ‘uzkundzēties’;  l i k t  k ā j u  p r i e k š ā  ‘traucēt’;  ņ e m t  c i e t  ‘aizturēt, apcietināt’;  u z ņ e m t  a p g r i e z i e n u s  ‘paātrināt tempu’ u. c. Nomināla frazeoloģiska sarunvalodas vārdkopa ir, piemēram,  p ē d ē j a i s  m o h i k ā n i s  ‘tas, kas palicis pēdējais no daudziem vai vairākiem’. Sarunvalodas frazeoloģismi dažkārt ir kļuvuši vai pašreiz kļūst par trafaretām standartfrāzēm; tādi ir vārdkopu frazeoloģismi  c i r s t  r o b u  ‘nodarīt zaudējumus’;  p i e l i k t  p u n k t u  ‘pabeigt’;  p i e l i k t  r o k u  ‘palīdzēt’;  u z l o c ī t  p i e d u r k n e s  ‘gatavoties strādāt’; tie tiek lietoti ļoti bieži un pamazām zaudē tēlainību. Ir arī vārdkopu frazeoloģismi, kas teikumā tiek iesaistīti nevis paradigmā, bet gan noteiktā formā, piemēram,  a r  a t p l e s t ā m  r o k ā m  ‘labprāt, labvēlīgi’. Sastopami arī sarunvalodas frazeoloģismi teikumu formā:  n e d o d  d i e v s!  n e d o d  d i e s!  u. tml.; vēlējumi:  d i e [v] s  p a l ī d z!  Arī:  a t l e c  l a b u m s  ‘kaut kas tiek’ u. tml.

1.7.1.1.2. Vienkāršrunas stila līdzekļi

Vienkāršrunas stila līdzekļus latviešu valodā pārstāv galvenokārt leksika (Laua 3, 79). To lietojums ikdienā liecina par zemu inteliģences un kultūras līmeni. Tāpēc arī no vienkāršrunas līdzekļiem ir jāvairās presē, populāros informācijas līdzekļos. Vienkāršrunas stila līdzekli ir izmantojami tikai mākslinieciskos nolūkos. Vienkāršrunas līdzekļiem tuvi ir vulgārismi – tie veido zema stila līdzekļu apakšējo slāni; tie ir nepieklājīgi vārdi, kurus valodas lietotāji zina, bet neizmanto; tie nav ievietoti parastās vārdnīcās.

Vienkāršrunas stila līdzekļi attiecas uz ļoti šauru un vienveidīgu reāliju loku. (Laua 3, 80) Ekscerpētajā materiālā ir konstatēti galvenokārt vienkāršrunas vārdi un leksiskie vulgārismi; tikai dažos gadījumos varētu būt runa par vienkāršrunas vārdkopām un frazeoloģismiem.

Vienkāršrunas vārdi parasti ir sinonīmi tiem neitrālās leksikas vārdiem, kas nosauc visparastākās darbības, piemēram, verba  i e t  vienkāršrunas sinonīmi ir  m e i m u r o t,  s l ā t,  s n ā t,  š ļ ū k t,  s t a m p ā t,  s t e b e r ē t,  s t ū r ē t,  t e n t e r ē t,  t ī t i e s,  v a l k ā t i e s,  v a z ā t i e s,  v i l k t i e s  u. tml.; verba aiziet sinonīmi ir  k o p t i e s  p r o m,  a i z k o p t i e s,  a i z s l ā t  u. tml. Kā redzams, tie ir gan specifiski vienkāršrunas vārdi, gan arī neitrālu vārdu vienkāršrunas nozīmes (leksiski semantiskie varianti).

Specifiski vienkāršrunas substantīvi visvairāk ir attiecināti uz cilvēku, personību un raksturo viņu negatīvi – pēc kādas vārdu lietotājam nepieņemamas, nepatīkamas rīcības vai īpašībām:  č a m m a,  d r a ņ ķ i s,  f ū r i j a,  ī n i s,  k r e t ī n s,  m ū l ā p s,  m ū l i s,  m u r m u l i s,  ņ i r g a,  p a l a i s t u v e,  s m u r g u l i s,  u t u b u n g a  u. tml. Piemēram: .. es negribu redzēt šo sasodīto  d r a ņ ķ i  (OL); Literatūras skolotājs mani vienmēr saukāja par neaptēstu  ī n i.  (K 1, 71) u. c. Ir daudz vienkāršrunas vārdu sievietes nosaukšanai:  b ā b a,  f i d a,  v e c e n e  u. c. Plaši tiek lietots vārds  ģ ī m i s  ar nozīmi ‘seja’; šķiet, ka tas ir uz robežas starp sarunvalodas un vienkāršrunas vārdiem. Ir samērā daudz verbu neveiklas rīcības nosaukšanai:  ķ ē p ā t i e s,  m u ļ ļ ā t i e s  u. c.; arī nogalināšanas nozīmē:  n o m u š ī t,  n o ž m i e g t  u. c.; smiešanās, izsmiešanas nozīmē:  ņ i r g t;  citās nozīmēs:  i z ķ e i p t  ‘izciest’,  m u l d ē t,   i z s v e m p t i e s,  n o š ņ ā p t,  i e ž m i e g t  u. c.; plaši tiek lietoti dažādi atvasinājumi, piemēram, no verba  ž m i e g t:  i e ž m i e g t,  p i e ž m i e g t,  n o ž m i e g t,  s a ž m i e g t.  Bieži šādam lietojumam trūkst motivācijas, piemēram: Smaidīgs puisis ar kazaku cekulu, ko cepure  p i e ž m i e g u s i  pie pieres. (TL) Arī: Starp diviem ļeņingradiešiem –  i e ž m i e g t s,  viņš krita. (PJ 86) Vienkāršrunas līdzekļu funkcijā lietoti arī internacionāli vārdi:  p l e z ī r s  ‘izklaidēšanās’ u. c.

Vārdu vienkāršrunas nozīmes attiecināmas uz tām pašām reālijām: nosauc cilvēka ķermeni vai tā daļas:  b ū d a  ‘spēcīgs cilvēka ķermenis’,  k ā t i  ‘kājas’,  r e d z o k ļ i  ‘acis’ u. tml.; cilvēka nosaukums pēc kādas nepieņemamas pazīmes, piemēram,  k n ī p s t a n g u.  Citi:  m ē s l i  ‘nepatikšanas’;  p l o s t s  ‘dzeršana’;  v a r ž a c s  ‘sāpīga problēma’: Tā ir kārtējā mūsu sabiedrības  v a r ž a c s.  (V 1, 89) u. tml. Lietotas vienkāršrunas verbu nozīmes – sišanas nozīmē  g ā z t,  k r a u t,  k r ā m ē t,  m a u k t,  ēšanas nozīmē  g r e m o t,  i e ķ e k s ē t  u. c.; virzīšanās nozīmē  a i z k r a t ī t i e s,  p e l d ē t:  .. velobrauciena dalībnieki veica vissvarīgāko posmu. .. Šī trijotne minētajā secībā saņēma prēmijas punktus pirmajā starpfinišā Potsdamā un turpināja cītīgi  p e l d ē t  tālāk. (S 1, 83) arī citi:  a p o s t ī t  ‘iepazīties’;  n o s p e r t  ‘nozagt’ u. c. Vienkāršrunas nozīmē tiek lietoti adjektivējušies divdabji, piemēram,  a p d a u z ī t s,  n o l ā p ī t s  [nolāpīts]. Personas nozīmē tiek lietots piederības pronomens ar noteikto galotni – tātad noteikta vārdforma: M a n ē j a i s  grib ēst.

Presē un grāmatās sastopams arī vulgārismu lietojums: Šajā brigādē nemīl [tā]  g u r ķ o t i e s..  (PK 88); Tagad strādā, un, cik jūtams, mazliet  n o r a u s t ī j i e s  (‘nobijies’). (DB 1, 87) Leksiskie vulgārismi, kas pēdēja laika konstatēti drukātos avotos, turklāt ne vienmēr ar motivāciju, ir:  c ū k a,  g n ī d a,  l o p s,  p u r n s  ‘seja’,  s u n s  ‘slikts cilvēks’,  i e k v i e k t i e s  ‘iesaukties’,  n o s p r ā g t  ‘nomirt – par cilvēku’,  z v i e g t  ‘smieties’ u. c.

Īpaši darinājumi (arī no vulgārismiem) ar vienkāršrunas nozīmi ir  n o b e i g t i e s  ‘nomirt’,  c ū k o t i e s  ‘nosodāmi rīkoties’,  p i e l ē k t  (kādam) ‘sākt saprast’,  m ē r k a ķ o t i e s  ‘ākstīties’,  p l o s t o t  ‘žūpot’,  p o g a i n i s  ‘policists’ u. tml.

Vienkāršrunas vārdkopas:  p a l i k t  s a u s ā  ‘neiegūt neko no iespējamā’: Otrajā periodā laukuma saimnieki  p a l i k a  s a u s ā,  kaut gan 33 sekundes viņiem bija divu vīru pārākums laukumā (S 1, 86);  p l ē s t  j o k u s  ‘jokot’;  s i e t i e s  k l ā t  ‘neatlaidīgi kaut ko pieprasīt vai tml.’: Viņš vienmēr šādās lietās īpaši  s i e n a s  k l ā t  man (OL);  u z t a i s ī t  b ē r n u  (par vīrieti) ‘pagādāt bērnu’ u. tml.

Tiek lietoti arī vienkāršrunas frazeoloģismi, piemēram,  a t s t i e p t  k ā j a s  ‘nomirt’;  i z g r i e z t  k ā d a m  p o g a s  ‘pārspēt kādu’;  r ī v ē t  d e g u n ā  ‘pārmest’. arī teikuma konstrukciju frazeoloģismi: Velns parāvis! Velns lai parauj! u. tml. lāstu veida.

1.7.1.1.3. Poētiskā stila līdzekļi

Poētiskā stila līdzekļi ir aktualizēti. Par tiem ir pētījumi latviešu valodniecība. (Laua 3, 81 – 94; Veidemane 3 u. c.) Poētismi, tāpat ka sarunvalodas līdzekļi, ir atrodami gan leksikā, gan arī citos valodas līmeņos: Poētismu lietojumā galvenais nosacījums ir mākslinieciski motivēta valodas līdzekļu aktualizācija. Reizē ar stilistisko ekspresiju poētismi pauž arī emocionālu ekspresiju – attieksmi pret nosaukto parādību, tas emocionālu vērtējumu.

1.7.1.1.3.1. Leksiskie poētismi (vārdi)

Par poētismiem var tikt izmantoti visu vārdšķiru vārdi. Visvairāk poētismu ir starp verbiem un substantīviem. Poētismiem ir arī derivatīvas īpatnības. (Laua 3, 97)

Poētismi tiek izmantoti galvenokārt dzejā vai dzejiskā prozā. Piemēram: Un, kad beidzot tāds brīdis pienāks, Kolkas ragā lai  g u n i  kur, lai pār mežiem un ūdeņiem  a i z l i e s m o  pēdējā lībieša ugunskurs. (M. Čaklais, Cilvēks, uzarta zeme. – R., – 1976, 31. lpp.) Katram poētismam atbilst kāds neitrāls, neekspresīvs vārds:  d a i ļ š  – skaists;  l a t v i s  – latvietis u. tml. Dažkārt poētismu nozīmes pārveidojas vai arī ir visai neskaidras, piemēram, vārdiem rēns, skaudrs u. c. Ja tekstā, arī publicistikā un ikdienas runā, izteiktas cildinošas, svinīgas domas, tajā iederas poētismi: ielās  p l ī v о  karogi;  k a i s m ī g i  aizstāvēt savus uzskatus, savu pārliecību; Uz skolotājas galda visu pavasari  d e g  tulpes.. (K 2, 86) Taču neiederīgā, nemotivētā lietojumā šie paši vārdi iegūst nevēlamu ironisku pieskaņu un pilnīgi pretēju efektu cerētajam; lieka valodas līdzekļu aktualizācija neitrālā tekstā (informācijā, vēstījumā u. tml.) nav vēlama. Piemēram: Dažreiz pie šī veikala  u z b a n g o  tāds cilvēku bars, ka gājējs pa ietvi nespēj tikt garām (V 1, 81); Cik gadu dzied V. Lapčenoks? Neesmu skaitījusi, bet daudz gan. Estrādes mākslinieki  s a d e g  uz skatuves, iepriecinot mās, klausītājus (KU 84);  d ē s t ī t  uzskatus bērnu dvēselēs (PC 82); Astoņus metrus augstas kolonnas  a p s k a u j  pagalmu. (PK 70) u. tml. Arī daudzos citos gadījumos, kad vārdiem nav tik izteiktas poētiskas ekspresijas, lietišķos tekstos tomēr ieteicams tos aizstāt ar neitrālākiem, piemēram: Darbs fermās sāk  p u l s ē t  (pietiktu ar: sākas) ap sešiem no rīta (P 2, 78); sarīkojumu  i e s k a n d ē j a  (labāk: iesāka vai tml.) pūtēju orķestris;  p a s n i e g t  (labāk: dot) barību cūkām; sacensība  s p ā r n o  (varētu teikt: rosina, iedvesmo vai tml.) mehanizatorus u. tml. Līdzīgi tiek lietoti arī nomeni: Tas nebija izmisuma  a k t s..  (KR 79) Substantīvam akts ir svinīguma, pacilātības nianse; kopā ar vārdu izmisums labāk lietot solis: izmisuma solis. Arī:  m ī l a  (labāk:  m ī l e s t ī b a) pret suni; Kombināta “Somdaris” 3. filiāles kolektīvs turpina savu  s e n d i e n ā s  iedibināto tradīciju.. (S 2, 81); okeāna zvejas flotes  z v e j i.  Ieteicams poētismus aizstāt: mīlestība pret suni; sen (senāk) iedibināta tradīcija; zvejas flotes zvejnieki. Visai plaši tiek lietots poētisms dāsns. Tas gandrīz jau kļuvis par modes vārdu:  d ā s n a  pieredze,  d ā s n a  palīdzība,  d ā s n a  vērtību apmaiņa u. tml. Nepamatoti tiek aizmirsts vārds devīgs un citi sinonīmi. Līdzīgi tiek lietoti arī vārdi gaišs, nevīstošs, trauksmains, versmains u. tml.;  g a i š a  vēsts,  g a i š s  skats uz dzīvi;  n e v ī s t o š a  meistarība,  n e v ī s t o š a  slava;  t r a u k s m a i n a s  dienas,  t r a u k s m a i n i  ziņojumi;  v e r s m a i n a s  kaujas,  v e r s m a i n a  rosme. Ieteicams lietot vienkāršu un saprotamu, precīzu izteiksmi: laba vēsts, liela meistarība, satraucoši ziņojumi, liela rosme u. tml.

Poētismu nokrāsa nepamatoti tiek deldēta arī dažiem bieži lietotiem folklorismiem: brūnaļa (kompleksā pavisam ir 424 brūnaļas); kumeļš. Par kumeļu tiek saukts motocikls, traktors, automašīna u. tml.: Viņa motocikls nav bijis tehniskajā apskatē kopš 1972. gada, bet pats vadītājs aizturēšanas brīdī tikko varēja nosēdēt savam  k u m e ļ a m  mugurā (K. 2, 75); arī rumaks, sirmis pārnestā nozīmē: Veterāni –  r u m a k o s.  (RB 85) Te ir runa nevis par zirgiem, bet par velosipēdiem. Tāpat tiek deldēts vārds pūrs: pūrā ir gan materiāli labumi, gan garīgas vērtības, arī racionalizācijas priekšlikumi, labas vēstis un labi vārdi.

1.7.1.1.3.2. Poētiskas vārdkopas

Sastopamas poētiskas vārdkopas, kas var tuvināties tradicionāliem vārdu savienojumiem un ikdienišķā tekstā nebūtu lietojamas, piemēram,  b a s k e t b o l a  j a u n a u d z e  (jaunie basketbolisti). Sastopamas pārspīlētas vārdkopas: nodrošināt rūpnīcas izstrādājumu izlaidei  v a r e n u  p l ū d u m u  (labāk: strauju tempu);  s k o l a s  d r u v a s  k o p ē j i  (VB 91) (skolotāji) u. tml.

1.7.1.1.3.3. Poētiski teikumi

Sastopamas poetizētas teikumu konstrukcijas. Tajās parasti poetizēts gramatiskais centrs: zilajās debesīs  u z v i j a s  m e l o d i j a.  Ja šādas konstrukcijas lietotas bez motivācijas, rodas frāžainība: Lai kādas  j ū t a s  b a n g o t u  šo dīkdieņu krūtīs, juristi viņu rīcību kvalificēja kā pilsoņu personiskā īpašuma zādzību (K 3, 82); Dzīva, radoša  s a c e n s ī b a  k u p l o  u n  s a z a r o  gluži kā varens koks (RB 80); Nelielajā kabinetā  v i r m o  r o s m ī g s  g a r s. (S 2, 81) u. tml. Varētu būt: lai kā justos šie dīkdieņi; sacensība vēršas plašumā; valda rosme.

1.7.1.2. EMOCIONĀLI EKSPRESĪVIE VALODAS LĪDZEKĻI

Emocionālo ekspresiju panāk dažādi – ar leksiskiem un arī ar gramatiskiem un derivatīviem valodas līdzekļiem visos valodas līmeņos, ne tikai leksikā vien. Piemēram, emocionālu ekspresiju var panākt ar nolieguma un apgalvojuma teikumu savstarpēju sakārtojumu un citiem līdzekļiem. (Niselovičs 5)

Emocionālu ekspresiju var panākt ar visai pretrunīgu līdzekļu izmantojumu. Piemēram, poētismus, kas atvasināti ar konsonantisku piedēkli, var izmantot nevis poētiska pacēluma, bet gan ironiskas, nievājošas attieksmes paušanai: Krēsls zem viņa krakškēja un brakšķēja kā ogļraktuvju balsti, uz kuriem guļ divus kilometrus biezu slāņu  s m a g m e.  (Z. Skujiņš. Vīrietis labākajos gados. – R., 1975. – 315. lpp.)

Nepiemērotas emocionāli ekspresīvas leksikas lietojums bieži šķiet nejaušs, negribēts, piemēram, vārdam apsaimniekotājs ir nievājuma, nevērības nianse salīdzinājumā ar vārdu saimnieks, tāpēc tas neiederas teikumā: Personīgo palīgsaimniecību un dārziņu  a p s a i m n i e k o t ā j i  stāsta.. (V 1, 87) Vārdam kurinātājs pārnestā nozīmē ir negatīvas attieksme nokrāsa, tāpēc neitrālā tekstā to labāk aizstāt ar citu vārdu: .. lai riteņi grieztos visasāk pašā sējas kulminācijas brīdi, tie precīzāk jāsasparo (varbūt: jāgriež) arī pašiem sacensības  k u r i n ā t ā j i e m.  (L 2, 80) Labāk: organizētājiem.

Ironizējot pārnestā nozīmē lietotus vārdus mēdz likt pēdiņās, bet pēdiņas lietojumu neglābj, jo nespēj padarīt vārdu precīzāku: .. būtu jāpadomā, ko darīt ar tiem  “d ž e n t l m e ņ i e m”,  kas uz soliem atstāj studentu “folkloras” izteicienus vai formulas.. (PS 79) Nevajadzētu solu aprakstītājus saistīt ar jēdzienu džentlmenis ‘vīrietis, kas uzvedas korekti, ievēro labas uzvedības un sadzīves normas’ (LLVV 2,4 70); turklāt solus var aprakstīt arī studentes, meitenes; būtu jāatrod citas izteiksmes iespējas.

Negribēta ironiskas attieksmes nianse piemīt teikumam: .. gadu desmitiem ilgst situācija, ka mūsu  c ū k a s  s t ā v  r i n d ā  p i e  g a ļ a s  k o m b i n ā t a.  (TZ 89) Saturs jāpasaka precīzi: ..gadu desmitiem gaļas kombinātā laikus nepieņem cūkgaļu vai tml.

1.7.1.3. SITUATĪVI NOSACĪTO VALODAS LĪDZEKĻU IEDERĪBA UN EKSPRESIVITĀTE

Situatīvi nosacītie valodas līdzekļi no neitrāliem atšķiras ar atbilsmi un piederību pie noteiktas vides, vietas vai laika. Parasti tie ir vārdi, tad minētie semantiskie elementi ietilpst šo vārdu semantiskajā struktūrā – tie, tāpat kā stilistiskās un emocionālās ekspresijas rādītāji, ir nozīmes konotatīvie papildkomponenti. Situatīva nosacītība var būt arī vārdkopām; augstākām sintaktiskām vienībām situatīva nosacītība nav konstatēta.

Situatīvi nosacītiem valodas līdzekļiem jābūt iederīgiem. Piemēram, oficiālos vai zinātniskos tekstos nav ieteicams lietot maz pazīstamus vai nepazīstamus terminus un citus jaunvārdus bez īpašiem paskaidrojumiem; tas pats ir sakāms par vecvārdiem, apvidvārdiem un profesionālismiem, kā arī žargonismiem. (Nītiņa 1) Valodas līdzekļiem jāiederas valodā gan stilistiski, gan emocionāli, gan arī pēc situatīviem rādītājiem. Situatīvi nosacītie valodas līdzekļi parasti ir arī ekspresīvi.

1.7.1.3.1. Valodas līdzekļi ar vides atšķirībām un to funkcionēšanas īpatnības

Vides atšķirības piemīt terminoloģiskajiem, profesionālajiem valodas līdzekļiem un žargonismiem: tie visi tiek lietoti noteiktā, norobežotā vidē (kolektīvā, grupā u. tml.). Termini un profesionālismi attiecināmi uz profesionālo sfēru – uz sociālo vidi. (Laua 3, 138 un 145)

(1) Zinātniskiem terminiem raksturīga automatizācija ierastā vidē. Nevajadzīga aktualizācija veidojas, kad tie tiek lietoti nevietā, – tad tos labāk aizstāt ar vispārlietojamiem vārdiem (vispārlietojamiem terminiem.). Piemēram,  e l i t e s  grupa kausa izcīņā (S 1, 85) – labāk: izlases grupa; komandas sadalījušās divos  e š e l o n o s  (labāk: grupās vai tml.). Ļoti plaši neiederīgā tekstā un nozīmē tiek lietots termins  e t a p s:  eksperimenta beigu  e t a p s  (posms); tas ir noiets  e t a p s  (posms, laiks) manā dzīvē; kadru izaugsmes  e t a p s  u. tml.

Zinātnes stilā iederas zinātniski termini (piemēram, horizonts, novitāte, prologs, trauma, traumēt), bet ikdienišķā tekstā tos labāk aizstāt ar vispārlietojamiem sinonīmiem (apvārsnis, jaunums, sākumposms, bojājums, bojāt u. tml.).  N o v i t ā t e  maizes plauktā (L 2, 87);  p r o l o g s  riteņbraucēju sacensībās; sēklas ir  t r a u m ē t a s;  graudaugu  t r a u m a s  u. tml. Neiederīga termina lietojums konstatēts teikumā: Valsts hokeja čempionāta pirmās līgas komandas savā turnīrā tuvojas  e k v a t o r a m.  (C 82) Specifiski termini nevietā vispār var būt lieki, piemēram, armāda, sižets teikumos: .. šais slapjajos gados milzīgā lieljaudas tehnikas  a r m ā d a  ir krietni vien sapostījusi augsnes struktūru (C 82); Brauciena  s i ž e t s  izvērsās ļoti spraigs un interesants. (S 1, 80) Minētie termini ir neekspresīvi, bet nepiemērotā lietojumā iegūst sarunvalodas vai pat žargona nokrāsu.

Sarunvalodas tekstā ne visai iederas uz tehniku attiecināti medicīnas termini pārnestā nozīmē, piemēram, termins operācija, runājot par motocikla labošanu: .. motociklam niķojas ātrumkārba, nepieciešama steidzama  o p e r ā c i j a.  (S 1, 80), vārdkoptermins noteikt diagnozi: Jūsu mašīna bez kavēšanās tiks pieņemta, nomazgāta,  n o t e i k t a  d i a g n o z e  un .. nogādāta remonta un tehniskās apkalpes dienestam. (DK 83)

(2) Profesionālismi parasti tiek lietoti šaurā vidē – noteiktas profesijas pārstāvju saziņā. Tiem ir sarunvalodas ekspresija. Profesionālismi, tāpat kā termini, var būt vārdi, retāk vārdkopās. Pa lielākai daļai profesionālismi ir substantīvi; plaši tiek lietoti profesionālismi audekls ‘glezna’, galotne ‘sacensību beigu posms’, lente ‘kinofilma’, organika ‘kūtsmēsli’; piemēram: Tie ir 50 restaurētie Ģederta Eliasa  a u d e k l i..  (JZ 89); Eduarda Manē izcilākie  a u d e k l i;  kolorītiski smalks  a u d e k l a  risinājums (K 3, 85); Mača  g a l o t n ē  vēl vienu iespēju paaugstināt rezultātu neizmantoja.. (RB 86); ..mūsu ievērojamais kinorežisors Jānis Streičs nupat kā uzņēmis mākslas  l e n t i.  (LZ2,91);  l e n t e  ieguvusi zelta medaļu; pēdējo gadu labākās  l e n t e s  u. tml. Literārā valodā tiek pieļauts vārda kinolente lietojums. Minētie profesionālismi lietojami tikai atbilstošā vidē un vispārlietojamo valodas līdzekļu krājumā neietilpst.

Retāk lietoti daži internacionālas cilmes profesionālismi: akvarelēt, akvarelēšana, koridors: .. topošais mākslinieks turpināja attīstīt savas  a k v a r e l ē š a n a s  iemaņas (RB 84); Rīkotāji kopā ar galvaspilsētas aktīvākajiem tiesnešiem steidz iekārtot 27 finiša  k o r i d o r u s.  (S 1, 85) Kā sarunvalodas profesionālismi tiek lietoti salikteņi smagsvars, vidsvars, runājot par sporta klasēm un sportistu kategorijām: cīnīties ar  s m a g s v a r u;  ..V. Beļakovs korejiešu  v i d s v a r a m  zaudēja pirmajā cīņā. (S 1, 79); šie īsinātie profesionālismi robežojas ar žargonismiem. Žargonismi ir arī verbi noblīvēt, ķīlēt u. tml.: .. pašlaik pilnā sparā  n о b l ī v ē   kombainus. (UKU 78);  ķ ī l ē t  (remontēt?) mašīnas.

Ir profesionālie žargoni, un tajos tiek lietoti profesionālie žargonismi. Daudzos gadījumos profesionālismus grūti norobežot no žargonismiem.

Vārdkopu profesionālismi sarunvalodā tiek lietoti ar žargona pieskaņu; tādi ir iet gaisā – par televīzijas raidījumu: Uzmanību! Raidījums  i e t  g a i s ā  pēc minūtes; neiet kadrā; Paklau.,  n e i e t  k a d r ā?;  skaņu bedre: Pagājušās nedēļas trešdienas “TV Panorāmā” bija jūtama  s k a ņ u  b e d r e  u. tml. Profesionālisms vai žargonisms ir vārdkopas atstāt punktu (zaudēt punktu) vai samest punktus (iegūt punktus): .. Gorkijas “Torpedo” hokejisti  a t s t ā j a  p u n k t u  Voskresenskā.. (RB 81); basketbolisti  s a m e t a  2 6  p u n k t u s.

(3) Žargonismi ir gan vārdi, gan vārdkopas. Tos lieto noteiktos sociāli diferencētos valodas lietotāju kolektīvos. (Laua 3, 145) Bez vides papildkomponenta žargonismiem piemīt arī stilistisks papildkomponents – vienkāršrunas stila nokrāsa. (Turpat, 147.) Ir vērojama žargonismu pārspīlēta lietošana. Var runāt par žargoniem ar noteiktiem vecuma ierobežojumiem. Latviešu valodniecībā ir atrodami jauniešu, pusaudžu, skolēnu žargona raksturojumi (I. Druviete, J. Baldunčiks; M. Stengrevica u. c.). Skolēnu žargonā plaši tiek lietoti atvasinājumi ar –ene:  a n g l e n e  ‘angļu valodas stunda’,  v a k a r e n e  ‘vakarskola’,  v i d e n e  ‘vidusskola’ u. c. Daļa skolēnu un studentu žargona vārdu ir ļoti noturīgi laika gaitā un kļuvuši gandrīz par vispārlietojamiem:  e k š i  ‘eksāmeni’,  š p i k e r s,  z u b r ī t,  z u b r i l k a  u. c. Tiem vairs nav izjūtama vienkāršrunas ekspresija; tie ir kļuvuši par sarunvalodas vārdiem.

Daudzi žargonismi tiek lietoti vidē ar zemu kultūras līmeni, bez īpašiem vecuma vai citiem ierobežojumiem. Tādi ir žargonismi, kas saistīti ar alkohola lietošanu:  b u m b a,  d z i d r u l ī t i s,  i e r a u t  u. tml. Ir arī ar zagšanu, noziedzību saistīti žargonismi, kas tuvojas argotismiem.

Īpaši minami arodžargonismi; to ir ļoti daudz, un tie tiecas iespiesties vispārlietojamos valodas līdzekļos. Ziņas par tiem atrodamas valodas prakses materiālos; par šiem jautājumiem rakstījis J. Baldunčiks, O. Bušs un citi, visvairāk par sporta žargonismiem – nevajadzīgiem sporta terminiem:  b l i c s  ‘ātrspēle’,  p e n d e l e  ‘11 metru soda sitiens’,  a u t s a i d e r s  ‘pastarītis’,  m a č s  ‘sacensība’ u. tml. Daudzi arodžargonismi kļūst par modes vārdiem plašā lietojuma dēļ, piemēram, mačs; no tā pat atvasina citus vārdus, piemēram: mačoties: Sporta pilī vakar  m a č o j ā s  spēcīgākās basketbolistu komandas. (S 1, 82) Modes vārdiņi ir arī daudzi bez īpaša profesionāla, vecuma vai cita ierobežojuma lietoti žargonismi: baigs, baigi; kolosāls, kolosāli ar nozīmi ‘ļoti labs, ļoti labi’; čau u. tml.

Dažkārt veidojas žargoniskas vārdkopas, piemēram, izbraukt no 12 sekundēm: Viņai vienīgajai izdevās  i z b r a u k t  n o  d i v p a d s m i t  s e k u n d ē m  (S 1, 86) – pēc satura: veikt distanci ātrāk par 12 sekundēm. Žargonisku vārdu savienojumi veidojas kalkējumos:  ā r s t e  p a r  s a n i t ā r o  k u l t ū r u  u n  ē d i n ā š a n u  (DB 1, 82) – ‘dietoloģe’ vai tml. Dažkārt žargonismi robežojas ar frazeoloģismiem: Laiku pa laikam kuģim tuvojās kāds sevišķi liels vilnis, un tādos brīžos kapteinis mēdz iesaukties: – Paskat, paskat – nāk  l i e l a i s  A n d r e j s!  (OL)

1.7.1.3.2. Valodas līdzekļi ar vietas atšķirībām un to funkcionēšanas īpatnības

Valodas līdzekļi ar vietas papildkomponentu ir dialektismi. Tie ir visos valodas līmeņos – ir fonētiskie, morfoloģiskie, leksiskie, sintaktiskie dialektismi. (Laua 3, 149) Piemēram, fonētiskais dialektisms: Būtu pieminami arī derivatīvie dialektismi – tādi kā auzaita, auzaite (auzājs) u. tml. Morfoloģiskie dialektismi būtu dialekta formas: Laikam  a i z  t o  (tāpēc) lielie lauku puķu pušķi Mārim 22. septembrī.. (L 2, 88); ..līdzēt  n e l ī d z ē š a s  (nelīdzējušas) ne vienas, nedz otras zāles (OL) u. tml.

Leksiskie dialektismi jeb apvidvārdi tiek lietoti samērā bieži. Apvidvārdu izmantojumam jābūt neuzbāzīgam un saprotamam – tā, lai ikviens bez grūtībām varētu tos tekstā uztvert, bet attiecīgā dialekta pārstāvjiem būtu patīkami redzēt, ka tie iegūst plašāku lietojumu.

Ir daudz pazīstamu, literārajā valodā izmantotu apvidvārdu, piemēram, nule, sābrs, sērmūkslis, tupenis, tuvīns, tālīns u. c. Ir labi, ja konteksts atklāj apvidvārda nozīmi. Piemēram, teikumā: ..kad tev vasarā  k r i z d o l a s  piedega.. (K 1, 71) apvidvārds krizdolas nav skaidrots un tāpēc daļai lasītāju var būt nesaprotams, turpretī teikumā: Ogas [dzērvenes] cietas kā dzelzs piesātinātas. To būtību vislabāk izsaka apvidus vārds –  s p e n g o l e s,  sasaukdamas ar  k r i z d o l ē m  – ērkšķogām. (A. Caune. Zemes raksti. – R., 1978. – 106. lpp.) šis skaidrojums ir. Vispār A. Caune labi skaidro apvidvārdu nozīmes vai arī lieto tos nepārprotamā kontekstā, piemēram: Dažkārt pensijas gadus dēvē par otru jaunību. Cilvēkiem, kam vēl papilnam  n o ž a  – miesīgā un garīgā spēka, tā gandrīz arī ir (Turpat, 55. lpp.);  P ū n ī t e  piekrauta pilna cieti nobriedušo dumbra koku pagalītēm, kuras nebojā neviena lietus lāse (Turpat, 62. lpp.); ..zemei piekļautie krokoto lapu  r u n d ā ļ i  tā kā gaida ziemeli, lai vairāk rūdītos. (Turpat, 21. lpp.) Konteksts rāda apvidvārda nozīmi arī piemēros: Saceptas mīklas un tauku smarža  k n a i s a  degunu.. (Ē. Strods. Alkatīgās atbalsis. – R., 1978. – 40. lpp.); Ir jāpanāk, lai nevīžas paši savāktu savu  r o i d u  un nebojātu darbaprieku skolēniem. (L 2, 86)

Nesaprotami, sveši vārdi vai vārdformas lietotas piemēros: Darbs dzen darbu. Tie saiet  p a m ī t e n  (pamīšus?) (DU 84);  P a t e r n ē s,  vīzēs,  A ļ ģ e r k ā s,  kažokos liesos .. Zemnieki slāja (OL); aļģerka ir veste, ‘kamzolis vai tml., petērne – pastala. Arī: Aneita – vecmāmuļa Attek gan,  Z e b o n c i ņ u  trauslajiem pleciem pārmetuši pāri. (OL) Zebonciņš – maisiņš, kulīte. Nepazīstami dialekta vārdi apgrūtina teksta satura uztveri un arī māksliniecisko uztveri, tāpēc tie nebūtu lietojami.

1.7.1.3.3. Valodas līdzekļi ar laika atšķirībām un to funkcionēšanas īpatnības

Vecvārdi ir dažādi patstāvīgo vārdšķiru vārdi un arī palīgvārdi. Sastopamas arī novecojušas vārdkopas. Daži vārdi lietoti noteiktās formās, piemēram, rādās trešās personas formā ar nozīmi ‘šķiet, liekas’:  R ā d ā s,  ka vakarā būs lietus. Daiļdarbos, ikdienas sarunvalodā un arī presē konstatēti vecvārdi gaumēt ‘garšot’, sirgt ‘slimot’, tencināt ‘pateikties’, dikti ‘ļoti’, pēcgalā ‘beidzot, beigās’ u. c., kā arī attiecīgie atvasinājumi sasirgt, patencināt u. c. Mūsdienīgā tekstā šiem un daudziem citiem vecvārdiem piemīt sarunvalodas ekspresija. Daži internacionālas cilmes novecojuši vardi mūsdienu valodā, arī terminoloģijā, ieguvuši gandrīz vai arodžargonismu statusu, piemēram: duelis – uzvarētājs  d u e l ī  (šaha sacensībās); Šis mačs bija ārkārtīgi sasprindzināts, īsts nervu  d u e l i s.  (S 1, 80) Seniskuma nokrāsu tekstam piešķir arī arhaiski mēra vienību nosaukumi, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai arī lieto reti. Tādi ir, piemēram, mēra vienību nosaukumi stops (lielāks par litru), kāls (30 ne visai lielu zivju, ko parasti mērī, metot desmit reižu pa trim), sprīdis u. c. Līdzīgi funkcionē arī novecojušas terminoloģiskas vārdkopas (pašreiz konstatētas galvenokārt sporta leksikā): groza bumba (basketbols): otrreiz tiksies ..  g r o z a  b u m b a s  cienītāji. (DK 86);  g r o z a  b u m b a s  tradīcijas u. c. arī dūru cīņa ‘bokss’; grieķu un romiešu cīņa ‘klasiskā cīņa’ un citi.

Tiek lietoti arī novecojuši mēra vienību nosaukumi ar nenoteikta mēra nozīmi – vārdkopa pirksta platumā, arī salikta teikuma analogs – konstrukcija tik, cik melns aiz naga ‘ļoti maz’. Mūsdienu valodā mēs bieži vien tām neuztveram mēra vienību nozīmi.

Mūsdienīgā tekstā ar seniskuma nokrāsu var atšķirties arī novecojuši palīgvārdi – saiklis arīdzan, partikula neba, prievārds labad u. c.: ..nākas piemēroties senu un  a r ī d z a n  jaunu aizspriedumu mistrojumam (RK 89); Protams,  n e b a  katrai rūpnīcai ir pa spēkam patstāvīgi izveidot šādu bāzi. (RB 81); Dari to manis  l a b a d!

Par jaunvārdiem sk. III. 1.2.2.3.

1.7.2. Pārspīlējumi valodas līdzekļu izmantojumā

Valodas līdzekļu izmantojumā ir sastopami dažādi pārspīlējumi: trafaretu, arī nevajadzīgu, lieku valodas līdzekļu (pleonasmu) lietojums, valodas līdzekļu pārdaudzums.

1.7.2.1. VALODAS LĪDZEKĻU TRAFARETS LIETOJUMS

Trafareti valodas līdzekļi veidojas, zūdot aktualizācijai: līdzšinējie poētismi, jauni termini vai citādi aktualizēti valodas līdzekļi tiek izmantoti nevietā. Iemesls – lietotāja cenšanās izteiksmīgi, skaisti izteikties, lietot izmeklētus vārdus vai konstrukcijas, vairoties no konkrētiem, vispārlietojamiem valodas līdzekļiem. Rezultāts ir pretējs gribētajam: rodas dažādu modes vārdu un trafaretu vārdkopu vai izteicienu pārdaudzums. Valodas līdzekļi tiek nodeldēti, desemantizēti, zaudē ekspresiju un vispār kļūst lieki; tas notiek pamazām, ikdienas praksē.

Literārajā valodā jāvairās no stereotipiem. Ne vienmēr tās ir spilgtas publicistiskas frāzes, tādas, kā druvu kuģi, darba varonība u. tml. Daudz bīstamāka ir stereotipiska izteiksme daudzās profesijās, īpaši tehniskajā, administratīvajā, tirdzniecības, transporta un citās, kur teksti ir standartizēti: tiek izmantoti dažādi formulāri, cirkulāri, rekomendācijas, instrukcijas, pārskati u. tml. Tie tiek veidoti pēc kādas shēmas un ir anonīmi, bezpersoniski. Standartizācija lietvedībā ir jāizmanto; daudzos gadījumos tā vēl nav pietiekama, taču nav pieļaujams, ka šis shematiskais un bezpersoniskais izteiksmes veids izplatās ārpus speciālās sfēras un ienāk ikdienas valodā. Tas parasti notiek neapzināti. Ja standarta shēma neatbilst situācijai, bezpersoniskums kļūst bīstams. No tā jācenšas vairīties, tāpēc attiecīgo sfēru pārstāvjiem brīvajā laika jācenšas kompensēt viss negatīvais, kas ir saistīts ar viņu profesiju. Šādas iespējas ir individuālā sarakstē (kas diemžēl pēdējā laikā sašaurinās); to kompensē arī laba literatūra, teātris, kino, radio, televīzija, taču pēdējie šo uzdevumu veic tikai daļēji – ir zema līmeņa pārraides, ir arī sliktas lugas. (Hauzenblass, 305)

Galvenais veids, kā uzlabot savu valodu, ir censties lietot iespējami konkrētus un precīzus valodas līdzekļus. Ieteicams raudzīties, lai valodas līdzekļi būtu ekonomiski, lai tiktu lietots precīzs vārds, nevis neprecīza vārdkopa vai teikums. Trafareti valodas līdzekļi bieži tiek izmantoti tāpēc, ka lietotājiem nav pareiza priekšstata par to, kādai jābūt koptai, normētai literārai valodai. (Veidemane 4) Pārliecīgs poetizējums nevietā rada nevēlamu, neko neizteicošu trafaretu valodas līdzekļu savirknējamu, piemēram:  m ū s u  g a r ī g ā s  d z ī v e s  p l a š i e  l a u k i  (RP) u. tml. Trafaretums rodas, arī lietojot nevēlamus kalkus:  i z p i l d ī t  skaņdarbu, skaņdarba  i z p i l d ī t ā j s;  n o f o r m ē t  sienas avīzi u. c.

1.7.2.1.1. Vārdi trafaretā  lietojumā

Vārdi trafaretā lietojumā ir 1) vārdi ar bijušā svaiguma nokrāsu un termini nepiemērotā lietojuma sfērā un 2) vārdi ar pilnīgi nivelētu semantiku – desemantizēti, bieži lietoti dežūrvārdi; starp tiem var veidoties pārejas slānis. Jāņem vērā, ka parasti trafarets ir tikai lietojums – paši vārdi iederīgā tekstā ir bez vainas. Tikai pārāk nodeldēti, arī paši vārdi var kļūt trafareti.

Piemēri trafaretam vārdu lietojumam: ūdenstransporta  a r t ē r i j a;  strādnieku  a p b r u ņ o š a n a  ar profesionālām iemaņām; valsts stipruma  c e m e n t ē š a n a;  mehanizatora  r o k r a k s t s  (darba stils); jaunā dzīvojamā masīva  s e j a  u. tml. Nepiemērotā lietojumā sastopami arī folklorismi un poētismi: kāpināt izslaukumu no katras  b r ū n e s  (KU 82); lauku  d a r b a r ū ķ i;  sportista  n e v ī s t o š ā  meistarība;  r a d o š i  strādāt uz lauka u. c. Trafareti ir arī nevēlami kalki:  š o d i e n a,  š o d i e n  ar nozīmi ‘mūsu laiki; mūsdienās, mūsu laikos; pašreiz’ no vācu heute (LVV, 789 akceptēti): Māja, kurā atrodas viesnīca, kas  š o d i e n  celta (DK 81); atbilst  š o d i e n a s  skolas prasībām;  š o d i e n  tas vairs nav pieņemams u. tml. Trafaretā lietojumā konstatēti arī verbi: dekoratīvās vāzes  c e ļ o  uz citām pilsētām; produkcija  i e k a r o j u s i  popularitāti; dziesmu  p i e l i e t a  zāle;  i e s a k ņ o j a s  kompleksa pieeja audzināšanai; ūdeņus  v a g o  Latvijas zvejnieku kuģi u. tml.

Nepiemērots lietojums vārdus var tiktāl nodeldēt, ka tie liecina par pilnīgu valodiskas gaumes trūkumu; šādi vārdi kļūst par dežūrvārdiem, starp tiem ir daudz modes vārdu, piemēram: joma, nogale; pēdējā laikā arī akcija ‘pasākums’ u. c. Piemēram, specializēties kādā  j о m ā;  jaunākie sasniegumi zinātnes  j о m ā;  nedēļas  n o g a l e,  mūža nogale  u. tml. Dežūrvārdi ir arī desemantizēti verbi, piemēram, pacelt, cīnīties, diktēt, īstenot u. c.:  c ī n ī t i e s  par augstu kultūru, par labu veselību;  d i k t ē t  savu gribu, noteikumus, strauju tempu;  p a c e l t  kultūru;  ī s t e n o t  dzīvē ieceres,  ī s t e n o t  skatuvisko ietērpu u. tml.

1.7.2.1.2. Trafaretu vārdkopu lietojums

Trafaretas vārdkopas atšķiras no vārdiem trafaretā lietojumā. Arī tās var būt trafaretas noteiktā kontekstā un situācijā, piemēram: īsā laikā republika pārvērtās par milzīgu  m a i z e s  k l ē t i.  (C 82) Vārdkopa maizes klēts iederīgā kontekstā ir bez vainas. Taču parasti trafaretas vārdkopas tādas ir arī ārpus konteksta, jo vārdi noteiktā savstarpējā saistījumā – vārdkopas veidolā – kļuvuši par stereotipu.

Vārdkopas trafaretā lietojumā ir ļoti ierastas. Tās robežojas ar frazeoloģiskām vārdkopām, tikai tām nepiemīt svaigs tēlainums – tās ir nodrāztas. Trafaretā lietojumā vairāk konstatētas nominālas, mazāk – verbālas vārdkopas. Bieži tās ir kādreizējās aktualizētās poētiskās vārdkopas ar zūdoša vai zuduša “svaiguma” nokrāsu; tās izplatītas presē, piemēram, nesenā pagātnē tāda bija vārdkopa darba salūts: .. ikviens no miljoniem maskaviešu 18. decembrī centās maksimāli palielināt personisko ieguldījumu galvaspilsētas  d a r b a  s a l ū t ā.  (C 82) Dažas no tām tiek lietotas tikai noteiktā formā: kā sarkans pavediens; pilnā balsī; tukšā gaisā u. tml.; Mēs  p i l n ā  b a l s ī  kritizējam trūkumus; Viņš runāja tukšā gaisā; Satrauktie izteikumi izskan  t u k š ā  g a i s ā.  Vairāk gan tiek lietotas paradigmatiski pilnvērtīgas, visās formās funkcionējošas vārdkopas:  a u g s t a s  r o b e ž l ī n i j a s;  p l a t s  s o l i s;  d r o š s  v a i r o g s;  d z ī v a i s  v ā r d s  u. tml. Vārdkopu trafaretā lietojumā bieži konstatēts kādas parādības, pazīmes, īpašības u. tml. pārspīlējums: Redz, cik tiem sakaru darbiniekiem ir labi  z e m  arodbiedrības  s i l t ā  s p ā r n a  (PK 86);  s a l a u z t  k ā d a  g r i b u;  i z n e s t  g a l v e n o  c ī ņ a s  s m a g u m u;  p i l n v e i d o t  n o s p r a u s t o  m ē r ķ u  r e a l i z ē š a n a s  c e ļ u s;  s p o d r i n ā t  i e g ū t o  s l a v u;  a p t u m š o t  s v ē t k u  n o s k a ņ o j u m u;  z a u d ē t  s p ā r n u s  u. c. Trafaretas var būt arī kalkētas vārdkopas, piemēram,  s m a d z e ņ u  t r e s t i.

Trafarets un labā, neitrālā valodā nomaināms bieži ir viens no vārdkopas komponentiem; tas var būt kā centrālais, tā arī atkarīgais komponents. Piemēram, centrālais komponents ir nomaināms vārdkopas darba velte (rezultāts), kara vanagi (tīkotāji) u. tml. Trafarets atkarīgais komponents var būt adjektīvs:  k v ē l s  aicinājums,  k v ē l a  pateicība; arī adjektivējies divdabis:  n e v ī s t o š a  slava,  s a s ā p ē j u s i  problēma. Precizējumi izdarāmi atbilstoši kontekstam.

Daudzos gadījumos labā, koptā valoda trafaretas vārdkopas būtu reducējamas – īsināmas, aizstājamas ar vārdu.

Ir daudzas neprecīzas trafaretas vārdkopas, kam atbilst viens konkrēts vārds. Piemēram, vārdkopa  p i e n a  d e v ē j a  ir nekonkrēta – pienu var dot gan govs, gan kaza, gan ķēve; ja vārdkopai nav īpašas stilistiski emocionālas slodzes, to ieteicams aizstāt ar konkrētā dzīvnieka nosaukumu. Līdzīgas ir vārdkopas  d z ī v a i s  s u d r a b s  (zivis),  o t r ā  m a i z e  (kartupeļi),  s p ā r n o t i e  p a l ī g i  (lidmašīnas, aviācija),  s t ā d ā m a i s  m a t e r i ā l s  (stādi, sēkla),  s u d r a b o t ā  j ū r a s  m a i z e  (zivis) u. tml.: ..saudzēsim savu ūdeņu  d z ī v o  s u d r a b u  (PC 86); ..pirms tam veda  o t r o  m a i z i  pie šķirotāja .. (DK 85); Ik pavasari.. saimniecību vadītāji ir draugos ar aviāciju.. Limbažu pusē  s p ā r n o t i e  p a l ī g i  rosās kopš 4. aprīļa (P 2, 82); Vakaros no jūras atgriežas kuteri ar  s u d r a b o t o  j ū r a s  m a i z i  tilpnēs. (OL) Vēl citas līdzīgas vārdkopas:  u g u n s  f r o n t e s  k a u j i n i e k i  (ugunsdzēsēji);  t ē r a u d a  m a ģ i s t r ā l e s  (dzelzceļi);  z a ļ ā  r o t a  (apstādījumi) u. tml.

Trafaretas vārdkopas resp. standartfrāzes bieži tiek izmantotas, lai nosauktu darbiniekus, strādniekus (piemēram,  d a r b a  d a r ī t ā j i), čaklus strādniekus (d a r b a r ū ķ i) u. tml. Daudz vārdkopu trafaretā lietojumā konstatēts profesiju nosaukumu vietā: zemnieki tiek saukti par  d r u v u  s a i m n i e k i e m,  l a u k u  a p r ū p ē t a j i e m,  mehanizatori – par  m e h a n i z ē t o  g v a r d i,  t a i s n a s  v a g a s  m e i s t a r i e m,  pārdevēji – par  l e t e s  d a r b i n i e k i e m,  skolotāji – par  s k o l a s  d r u v a s  k o p ē j i e m,  rakstnieki, žurnālisti un citi rakstītāji – par  l i t e r a t ū r a s  d r u v a s  k o p ē j i e m  vai  d v ē s e ļ u  i n ž e n i e r i e m,  mākslinieki – par  m ā k s l a s  ļ a u d ī m,  kosmonauti par  z v a i g ž ņ u  b r ā ļ i e m  u. tml. Dažkārt sastopami arī individuāli veidojumi:  ..v ī r s  a r  s k a n o š o  а m a t z ī m i  – koku gāzējs.. (DB 87) Zvejnieki bieži tiek saukti par  j ū r a s  a r ā j i e m.

Ir ļoti daudz trafaretu vārdkopu dažādu profesiju nosaukšanai, kuru centrālais komponents ir substantīvs – vīri:  d a r b n ī c u  v ī r i,  d z e l ž u  v ī r i,  m e l i o r ā c i j a s  v ī r i,  s ē j a s  v ī r i,  s t ū r e s  v ī r i,  t e h n i k a s  v ī r i,  l a b i e k ā r t o š a n a s  d i e n e s t a  v ī r i  (JZ 92). Daži no tiem ārpus konteksta un situācijas vispār nav saprotami, piemēram,  d a r b n ī c u  v ī r i  ir mehanizatori, arī  d z e l ž u  v ī r i  un  t e h n i k a s  v ī r i.  S t ū r e s  v ī r s  var būt katrs, kas ir pie stūres: mašīnas šoferis, traktorists, kombaina vadītājs, jahtas vadītājs u. tml. (sal. – angļu valodā par stūres vīru sauc valsts vadītāju). Trafaretas vārdkopas pa lielākai daļai ir nekonkrētas. Tās plaši lietotas arī sportistu nosaukšanai:  b a l t o  t r a š u  m e i s t a r i  (slēpotāji),  c i m d o t o  d ū r u  m e i s t a r i  (bokseri),  l e d u s  c ī ņ a s  m e i s t a r i  (hokejisti); kā redzams, sportisti par sevi un savu profesiju ir augstās domās, jo bieži lieto vārdu “meistari” (vismaz tā viņus godā žurnālisti).

Trafaretas vārdkopas līdzīgi tiek lietotas arī dažādu mašīnu – traktora, kombaina u. tml. – nosaukšanai. V. Plūdonis savā laikā par dzelzs rumaku tēlaini saucis lokomotīvi, nesen šī vārdkopa lietota citā kontekstā:  D z e l z s  r u m a k s  pukst kā liels ezis, un lemeši atgriež valgas, spīdīgas zemes šķēles kā no liela maizes klaipa. (DU 87)

Ļoti izplatītas ir trafaretas verbālas vārdkopas. Piemēram, kāds var  n e s t  l i e l u  a t b i l d ī b u.  Kad viņam apnīk šo atbildību nest, viņš  v a r p a c e l t  b a l s i  vai  a t b i l d ī b u  n o m e s t.  Protams, šāda rīcība cērt robu kopējā bilancē un  d r a u d  a r  s m a g ā m  s e k ā m.  D a u d z  p ū ļ u  t i e k  i e g u l d ī t s  d a ž ā d u  u z d e v u m u  i z p i l d ē.  Č a k l i  d a r b a  d a r ī t ā j i  k o p j  d r u v a s  un  p i e l i e k  v i s u s  s p ē k u s,  l a i  s a l i e d ē t u  k o l e k t ī v u s,  l i e k o t  g a l v e n o  u z s v a r u  vai nu  u z  s i e n a  s a g a t a v o š a n u,  vai  u z  k a r t u p e ļ u  n o v ā k š a n u.  N o  v a d ī b a s  p l e c i e m  n e t i e k  n o ņ e m t a  a t b i l d ī b a.  Daži centīgi darbinieki  p l ū c  u z v a r a s  l a u r u s  un gari un plaši runā par to, ka vajag  s p e r t  s o ļ u s,  pat  p l a t u s  s o ļ u s  p a  n o s p r a u s t o  k u r s u.  Citi  t u r  v a d ī b a s  g r o ž u s  s t i n g r i  r o k ā s,  s t ā v  p i e  d a ž ā d u  i e s t ā ž u  š ū p u ļ i e m  un  a t s t ā j  d z i ļ a s  p ē d a s  s a v ā  n o z a r ē  v a i  v i s a s  t a u t a s  d z ī v ē.  Tā varētu turpināt. Teiktais rāda, ka bieži mēs pat neapzināmies, cik ļoti daudz trafaretu valodas līdzekļu izmantojam un sastopam dažādos oficiālos avotos, un pat mazākā koncentrācijā nekā šeit tie inteliģentā cilvēkā var izraisīt vismaz smaidu (ja ne niknumu!).

Trafaretās vārdkopās viens no komponentiem var piešķirt vārdkopām zināmu ekspresīvuma niansi, bet neitrālā tekstā tas ir atmetams, piemēram,  a t b i l d ī b a s  s m a g u m s  (atbildība);  d a r b a  i e r i n d a  (parasti: darbs);  d a r b a  p u l s s  (darbs);  v e i d o t  k o l e k t ī v a  s e j u  (veidot kolektīvu);  i e g u l d ī j u m s  k u l t ū r a s  p ū r ā  (ieguldījums kultūrā); Aiz logiem  l a p u  v a i n a g u s  (pietiek: lapas) nometuši parka koki (C 82);  u z v a r a s  g ā j i e n s  (parasti pietiek ar vārdu uzvara);  v a d ī b a s  g r o ž i  (parasti pietiek ar vadība);  z i e d u  p a k l ā j s,  z i e d u  r o t a  (parasti pietiek ar vārdu ziedi); k a r a  u g u n s g r ē k s  (karš) u. tml. Tādas ir arī verbālas vārdkopas  m e s t  i z a i c i n ā j u m u  (izaicināt);  s n i e g t  p a l ī d z ī g и  r o k u  (palīdzēt) u. tml. Līdz šim ļoti izplatītas bija nominālas vārdkopas ar centrālo komponentu fronte; par lielākai daļai tās ir kalkētas. Piemēram, neskaidra nozīme ir kalkētai terminoloģiskai trafaretai vārdkopai  d a r b a  (d a r b u)  f r o n t e:  dot  d a r b u  f r o n t i,  garantēt  d a r b u  f r o n t i  talciniekiem,  d a r b a  f r o n t e  kartupeļu lasīšanā un vešanā; sagatavot  d a r b a  f r o n t i;  melioratoriem ziemā nav savas  d a r b u  f r o n t e s;  d a r b a  f r o n t e  krāsotājiem u. tml. Te būtu jālieto konkrētas vārdkopas: dot talciniekiem darbu, atbrīvot telpas krāsotājiem u. tml. Vēl ir arī citas frontes:  k u l t ū r a s  f r o n t e,  s ē j a s  f r o n t e  u. c. Piemēram,  k u l t ū r a s  f r o n t e s  (pietiek: kultūras) gaužām neizdevīgā pozīcija (C 82); Viņš bijis  s ē j a s  f r o n t ē  (PK 82) – viņš strādājis sējas darbos, sējis vai tml.

Reducējamās vārdkopas parasti ir visai plašas – parasti tās ir kombinētas vārdkopas:  z i n ā t n i s k i  t e h n i s k ā  p r o g r e s a  k a l n g a l i;  s t ā t i e s  d a r b a  i e r i n d ā;  s t r ā d ā t  g a i š ā s  r ī t d i e n a s  v ā r d ā;  t e i k t  s t i n g r u  v ā r d u;  i z v ē r s t  a k t ī v u  d a r b u;  i e z ī m ē t  j a u n u s  v a i b s t u s  d z i m t ā  c i e m a  s e j ā  u. tml. Šīs vārdkopas būtu attiecīgi, kontekstam atbilstoši reducējamas: zinātnes un tehnikas progress; sākt darbu; strādāt nākotnei; aktīvi strādāt; pārveidot ciemu u. tml.

Trafaretu vārdkopu lietojums var būt pat neloģisks: .. varbūt tieši jūsu atbalsts spārnos un iedvesmos mūsējos  a p l a u s i e m  b ā r s t ī t a j ā  c e ļ ā  pretim uzvarai. (L 2, 89) Iedvesmot vajag grūtību pārvarēšanai; aplausus par šādu pārvarēšanu parasti gan nesaņem.

1.7.2.1.3. Trafaretu teikumu lietojums

Trafaretu teikumu lietojumu dažkārt grūti norobežot no trafaretu vārdu vai vārdkopu lietojuma; bieži vien kāds trafarets vārds vai vārdkopa jau it kā padara visu teikumu trafaretu. Taču ir gadījumi, kad trafarets ir viss gramatiskais centrs vai viss teikums kopumā. Tas parasti skatāms noteiktā kontekstā un situācijā. Šādi teikumi ir pārspīlēti. Piemēram: ..aploki nemaz nav jāappļauj,  j o  š o  f u n k c i j u  v e i c  a i t a s.  (C 82) Ieteicams: aitas zāli noēd. Arī: Šogad  a p r i t  d i v i  g a d u  d e s m i t i  – neitrālā tekstā: Šogad paiet divdesmit gadu; No saulainās un karstās Meksikas arvien vairāk  l i d o  š u r p  f u t b o l a  d z i r k s t i s.  (P 1, 86) Ieteicams: No saulainās un karstās Meksikas saņemam arvien vairāk ziņu par futbola čempionāta norisi. Līdzīgi trafareti teikumi: Fabrikas laužu dzīves un  d a r b a  p a v e d i e n i  s a t e k  k a d r u  n o d a ļ a s  v e c ā k ā  i n s p e k t o r a  r o k ā s  (J 80);  S k a n  a p l a u s i,  n o l ī s t  m e d a ļ u  l i e t u s  (PV 79); A u g s t ā k ā  i z g l ī t ī b a  š o d i e n  s p ē l ē  l i e l u  l o m u;  R o m ā n a  v a r o ņ i  j a u  s e n  a t s t ā j u š i  g r ā m a t a s  l a p p u s e s  u n  d z ī v o  m u m s  l ī d z ā s;  M a t o s  s a b i r u s ī  s n i e g a  v i z m a  j a u  d a u d z u s  g a d u  d e s m i t u s  r o t ā  p e n s i o n ē t ā s  s k o l o t a j ā s  .. g a l v u  (V 1, 79);  Z i e m a  v ē l  s t i n g r i  t u r a s  s a v ā s  p o z ī c i j ā s  u. tml.

Teikuma trafaretums bieži ir atkarīgs tieši no izteicēja; izteicējs var būt trafarets nenoteiktas nozīmes verbs:  r i s i n ā s  sacensības, konkurss, mācību darbs, skate;  r i t  remonts, darbs, talka, saruna u. tml.

Trafaretas desemantizētas konstrukcijas var ievadīt kalkēti prepozicionāli locījumi  a t t i e c ī b ā  u z,  a t t i e c ī b ā  p r e t,  r u n ā j o t  p a r,  s a k a r ā  a r:  A t t i e c ī b ā  p r e t  personām .. izmantoti dažādi administratīvās izmeklēšanas līdzekļi (RB 85); priekšlikums  a t t i e c ī b ā  u z  dabas postītājiem (PJ 76);  R u n ā j o t  p a r  darba ražīguma kāpināšanu, nedrīkst aizmirst arī produkcijas kvalitāti (RB 84) u. c. Minētās konstrukcijas ieteicams reducēt (atmest prepozicionālos locījumus) vai citādi precizēt: izmantot līdzekļus pret personām; priekšlikums par kaut ko u. tml.

1.7.2.2. PĀRLIECĪGS VALODAS LĪDZEKĻU LIETOJUMS (ATKĀRTOJUMS)

Viens no galvenajiem pārliecīga valodas līdzekļu lietojuma veidiem ir valodas līdzekļu nevajadzīgs atkārtojums. Atkārtoti tiek vārdi vai vārdu saknes – tātad ir runa par vienas saknes vārdu blaku lietojumu vai lietojumu ar nelielu distanci vienā sintaktiskā konstrukcijā.

Vairīšanās no vienādu valodas līdzekļu atkārtojuma var būt pārliecīga. Ir pieļaujams ar vienu un to pašu priedēkli atvasinātu vārdu blaku lietojums: Viņš ir atbraucis atpūsties. Atkārtojums pieļaujams teikumu sadurā, kad tos saista vienots temats: Māris Čaklais .. precīzi konstatēja mūsu preses vājāko vietu – absolūto nerūpēšanos par savu  l a s ī t ā j u.  L a s ī t ā j a m  ir vajadzīga kvalitāte. (PJ 89) arī satura precizēšanai: atrasts  n a u d a s  maciņš ar  n a u d u.  Likumsakarīga ir adjektīvu atkārtošana salīdzinājumā:  J o  l i e l ā k a s  viņa zināšanas,  j o  l i e l ā k a s  izredzes iegūt labu darbu. Nebūtu prātīgi iebilst pret tādu vārdu atkārtošanu blaku teikumos, kuri šos teikumus saista pēc satura un precizē tajos izteiktās domas: Režisors .. trešo reizi uzņem filmu  k o p ā  a r japāņu kolēģiem. .. Scenāriju  k o p ā  a r  [viņu] uzrakstījis.. (RK 89)

Poētiskā tekstā, it īpaši dzejā, atkārtojums tiek izmantots par mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, lai īpaši uzsvērtu kādu domu, tematu u. tml. Piemēram: Tad es slavējos par pirmo, Kas ir dzimis  b r ī v e s  dienā, Kam ir jāpauž  b r ī v e s  slava, Kam ir jācīnās par  b r ī v i.  (J. Rainis. Saules gadi. – R., 1970. – 16. lpp.) Līdzīgi tiek lietoti arī vienas saknes vārdi:  D u n  darba  d u n ā  lietuve. (K 3, 87) Vienas saknes vārdi ir lietojami blakus, ja tie viens otru pastiprina un precizē: Piezīmju grāmatiņa tiek atzīmēts  d a r ā m a i s  un izsvītrots  p a d a r ī t a i s;  Šie milzīgie dzīvnieki ir ļoti  g r a c i o z i,  bet redzēt šo  g r ā c i j u  iespējams tikai dabiskos apstākļos (RB 85); Pēc  n e m i e r ī g a s  nakts dežūras viņam nepieciešams  m i e r s.  Nav skaužams terminu atkārtojums.

Apšaubāms ir atkārtots vārdu lietojums vai arī derivatīvi saistītu vienas saknes vārdu lietojums blakus vai tuvu kontekstā gadījumos, kad vienu no tiem var aizstāt ar precīzāku sinonīmu. Piemēram: Esam  a p g ā d ā t i  ar pļavām, kur  g ā d ā j a m  sienu. Ieteicams: Mums ir pļavas, kur pļaujam sienu. Arī:  A t a i n o t  uz skatuves kara  a i n a s.  Ieteicams: attēlot kara ainas.  R e z u m ē t  r e z u l t ā t u s  – ieteicams: apkopot rezultātus.

Nekādā gadījumā nedrīkst blakus lietot vienas saknes pārprotamus paralēlismus – homoformas:  R a k s t a  autors  r a k s t a,  ka. Var būt lieks viens no derivatīvi saistītiem vārdiem: Darbs tika  v i r z ī t s  pircēju labākas apkalpošanas  v i r z i e n ā.

Blakus, vienā teikumā vai blāķu teikumos var tikt atkārtots viens un tas pats vārds (nepieciešamā locījumā), viena un tā pati morfoloģiskā forma vai arī viena un tā pati vārdkopa. Parasti tādos gadījumos konstatēta liekvārdība – kaut kas jāatmet: Automobiļu  a i z s a r d z ī b a i  plašu  a i z s a r d z ī b a s  līdzekļu sortimentu piedāvā Lietuvas sadzīves ķīmijas rūpniecība (KU 83);  B o k s a  entuziasti piedalījās  b o k s a  sacensībās Liepājā. (PZ 86) Dažkārt jāmaina konstrukcija: ..mums nepieciešams paaugstināt produkcijas tehnisko  l ī m e n i  līdz pasaules labāko standartu  l ī m e n i m.  (DU 85) Ieteicams: .. nepieciešams tehniski uzlabot produkciju līdz pasaules labāko standartu līmenim vai tml. Ir gadījumi, kad ieteicams precizēt no vienas saknes darinātu vārdu bezjēdzīgu saistījumu, piemēram: Sistemātiski atspoguļojam .. ikviena  d a r b a  d a r ī t ā j a  dienā  p a d a r ī t o.  (P 2, 80) Ieteicams: ..ikviena darbinieka dienas veikumu.

Adjektīvu atkārtojumu vieglāk novērst nekā substantīvu atkārtojumu – adjektīvus var aizstāt ar sinonīmiem vai atmest: Jebkurš taču varētu atrast  b r ī v u  brīdi lietderīgai un saturīgai  b r ī v ā  laika izmantošanai. (PZ 86), To pašu saturu var pateikt īsāk: Ikviens varētu lietderīgi un saturīgi izmanto brīvo laiku. Tādā veidā tiek novērsts arī adjektīvu atkārtojums. Citā gadījumā izmantojams sinonīms:  ..n e l i e l a i s  paviljons ietilpinājis tikai  n e l i e l u  daļu no tā, ko varētu parādīt.. (RB 82) Substantīva paviljons apzīmētājs nelielais varētu tikt aizstāts ar sinonīmu mazais.

Verbu nevajadzīgi atkārto, kad tam piesaistīti vienlīdzīgi teikuma locekļi – pie vairākiem no tiem verbs nevajadzīgi atkārtots: Konferences noslēgumā būs iespēja  p i e d a l ī t i e s  konkursos, viktorīnās un testos,  p i e d a l ī t i e s  loterijā. (PK 85) Pietiek ar vienu verbu: piedalīties konkursos, .. loterijā. Salikta teikuma atkārtotu vienu un to pašu modificētājverbu var aizstāt ar sinonīmisku formu: Sejā ir vajadzīgs augsts darba temps, taču  n e d r ī k s t  aizmirst, ka augsni samīcīt  n e d r ī k s t.  (S 2, 81) Var teikt: .. jāatceras, ka .. Verba atkārtojums parasti liecina, ka jāīsina visa sintaktiskā konstrukcija, piemēram: Vēlreiz  j ā a t z ī m ē ..  Ilmāra Rudzīša veikums.  J ā a t z ī m ē,  ka šiem panākumiem nav gadījuma raksturs. (ĻC 87) Verbs atzīmēt vispār ir lieks. Varētu būt: Daudz ir darījis Ilmārs Rudzītis. Viņa panākumi ir pelnīti vai tml.

Bieži konstatēti atkārtoti pronomeni; kāds no tiem var būt lieks, piemēram: Tas nozīmē, ka pēc  k a t r a  reisa no  k a t r i e m  desmit jūrniekiem astoņi paliek krastā.. (LZ 83) – otrais katrs ir lieks. Pronomenu šis, tas atkārtots lietojums teikumā parasti ir saistīts ar lietotāja neprasmi, piemēram:  Š a i  pasākumā  š a j o s  gados piedalījušies šīs mākslas cienītāji no 20 valstīm. (L 1, 78) Būtu atstājams viens šis: Šai pasākumā pēdējos gados piedalījušies mākslas cienītāji.. vai līdzīgi. Lieks var būt kāds cits pronomens vai arī numerālis: Viens  n o  p i r m a j i e m  latviskas cilmes dzejniekiem – Ķikula Jēkabs  i r  p i r m a i s  latvietis, par kura dzeju var teikt – mākslinieciska. (DK 86) Varētu būt: Ķikula Jēkabs ir pirmais latvietis, kurš rakstījis dzejoļus ar māksliniecisku vērtību. Konstatēts arī nevajadzīgs adverbu atkārtojums: Ja kāds  t o m ē r  saslimst vai arī aiziet kārtējā atvaļinājumā, īpašas problēmas  t o m ē r  nerodas. (RB 84) Pirmais tomēr būtu atmetams (varētu iztikt arī bez otrā).

Sastopams arī nevajadzīgs palīgvārdu – partikulu, prievārdu, saikļu – atkārtojums; īpaši tas sakāms par partikulām vai vārdiem partikulu funkcijā. Atkārtojums novēršams arī blāķu teikumos tekstā: Un solīto arī padarīja.  A r ī  visa siena sagādes tehnika darbam gatava.  Tāpēc  a r ī  nupat .. runājam jau par pavasara lauku darbiem. (ĻC 87) Partikulu vai partikulu funkcijā lietotu vārdu nevajadzīgs atkārtojums jānovērš, atkārtotās partikulas atmetot vai aizstājot ar sinonīmiskām. Viena un tā paša vārda atkārtojums teikumā vai blaku teikumos tuvā kontekstā liecina par to, ka attiecīgās sintaktiskās konstrukcijas ir neveikli veidotas un tāpēc rūpīgi pārdomājamas un labojamas; nepietiek tikai ar kāda atkārtota vārda mehānisku nosvītrošanu vien.

Prievārdu un saikļu atkārtojums bez vajadzības tikpat kā nav sastopams. Tas notiek, piemēram, nejauši teikumā sakrītot divu vai vairāku locekļu prepozicionālām formām vai atšķirīga līmeņa vārdrindām – tad var būt viens un tas pats prievārds vai saiklis atšķirīgā funkcijā vienā teikumā, piemēram: Iepazīšanos  a r  Sahalīnu sākām  a r  sporta laukumu.. (ĻK 86); Sevišķi jāuzlabo darbs ar jauniešiem mehāniskajā cehā un atslēdznieku  u n  montāžas iecirknī. (LZ 83) Var gadīties, ka labojot jāpārveido visa konstrukcija, piemēram: Ar Sahalīnu sākām iepazīties sporta laukumā.. vai tml.

Iespējama arī atsevišķu morfoloģisko formu leksiska sakritība (kaut arī ar atšķirīgām nozīmes niansēm) – tas novēršams. Piemēram:  P ē c  k a r a  veterānu, kuri apmeklējuši kauju vietas  p ē c  k a r a,  teiktā bija zināms, ka.. (DK 86) Veidojas neveikla kalkēta konstrukcija, kas jāmaina: Kara veterāni, kas apmeklējuši kauju vietas pēc kara, teikuši .. vai citādi.

Konstatēts arī veselu vārdkopu nemotivēts atkārtojums tajā pašā vai blaku teikumos: Pašreiz elektriskie gani ir  n o d r o š i n ā t i  a r  b a t e r i j ā m,  taču vēl nesen rajona LLT nebija iespējams  n o d r o š i n ā t  a r  b a t e r i j ā m  (PC 87); Tās teritorija  l a b i  i e k ā r t o t a  ar strūklakām un apstādījumiem. Universitāti no vienas puses ietver botāniskais dārzs, no otras –  l a b i  i e k ā r t o t i  sporta laukumi. (BK 86) Šāds atkārtojums jānovērš, otro, atkārtoto vārdkopu aizstājot ar pronomenu vai atmetot. Minētos piemērus varētu pārveidot: .. taču vēl nesen tas nebija iespējams; Tās teritorijā ir strūklakas un apstādījumi. Universitātei vienā pusē ir Botāniskais dārzs, otrā labi iekārtoti sporta laukumi.

Vienā teikumā vai blaku teikumos konstatēti vienas saknes darinājumi, kas tekstu pārlieku piesātina un novērš uzmanību no satura. Tas var būt gan vārdkopā, gan teikumā. Piemēram:  i e g r i e z t  g r i e z u m u s  koka stumbrā;  s a s t r ā d ā t i e s  a r  s t r ā d n i e k i e m  (par vadītāju);  i z d a r ī t  zemes  d a r b u s ; i l g t  i l g ā k  par stundu;  u z k r ā t  k r ā j u m u s;  a t s l o g o t  p ā r s l o g o t o  pieturvietu;  p i e v ē r s t  v ē r ī b u  u. tml. Šādos gadījumos viens no komponentiem jāaizstāj ar citu: izdarīt iegriezumus; sadarboties ar strādniekiem; veikt zemes darbus; ilgt vairāk nekā (par) stundu; atbrīvot pārslogoto pieturvietu; pievērst uzmanību u. tml. Verbālā vārdkopā biežāk aizstājams centrālais, retāk – atkarīgais komponents. Tomēr ir tādas verbālas vārdkopas, kurās vienas saknes vārdi tradicionāli nostiprinājušies un ir pieļaujami: darīt darbu. Vienas saknes darinājumi sastopami arī nominālās vārdkopās: grūti  a u d z i n ā m o  p u s a u d ž u   audzināšana;  d a r b i e t i l p ī g s  d a r b s;  mūsu  p a š u  p a š d a r b n i e k i  u. tml. Varētu būt: darbs ar grūti audzināmiem pusaudžiem; liels, ietilpīgs darbs; mūsu pašdarbnieki. Arī: Ziloņi ir  ā r k ā r t ī g i  k ā r t ī g i.  (RB 85) – varētu būt: ļoti, sevišķi kārtīgi. Tā pati sakne teikumā var parādīties vārdkopās un vārdos: Koncertā .. blakus latviešu dejām izpildīsim  c i t t a u t u  d e j a s,  piemēram, krievu, ukraiņu, moldāvu un citu tautu dejas. (L 2, 82) Vārdkopa cittautu dejas atmetama – saturs no tā necieš. Teikumā: Šoferiem, kas  n e b r a u c  r e g u l ā r i,  neizmaksā prēmiju, kas paredzēta par  r e g u l ā r u  braukšanu. (RB 81) jālikvidē pēdējais palīgteikums: .. neizmaksā par to paredzēto prēmiju.

Vienas saknes darinājumi, kas veido gramatisko centru, dažkārt līdzinās tīšiem komiskiem konstruējumiem:  D a r b n i e k s  nav  i z d a r ī j i s  savu  d a r b u;  K l a u s ī t ā j i  uzmanīgi  k l a u s ā s;  Laiku pa laikam  u z k l ī s t  kāds  k l a i d o n i s;  Uzņēmumā  s t r ā d ā  300  s t r ā d ā j o š o.

Viens no gramatiskā centra locekļiem ir jāaizstāj ar citu, piemēram, Darbinieks nav veicis savu darbu (uzdevumu) vai tml. Izteicējā nedrīkst būt vienas saknes verbs un tā semantiskais modificētājs: Vajadzīgs cilvēks, kas  m ā c ē t u  a p m ā c ī t  jaunzirgu. Modificētājs jāaizstāj ar citu, sinonīmisku: spētu, varētu apmācīt.

No vienas saknes darinājumiem jāvairās arī saliktos teikumos:  D o m ā j u,  ka par šo jautājumu ir nopietni  j ā p a d o m ā  (DK 86); Un tomēr, kaut nedaudz  p a v ē r o j o t  konferences zālē sēdošos, varēja  v ē r o t , ka augu aizsardzības speciālista uzstāšanās daļā klausītāju neguva atsaucību. (V 1, 87) No vienas saknes darinājumiem jāvairās arī gramatiskajā centrā un palīglocekļos: Viņi laukos dara svētīgu darbu, bez kura nav  i e s p ē j a m a  lauksaimniecības  s p ē j a  augšupeja.

Vārdu nepamatots atkārtojums vai vienas saknes vārdu lietojums tuvumā vai kontaktā vienā teikumā vai tekstā liecina par sintaktiskās konstrukcijas nepilnībām. Novēršot atkārtojumu, bieži vien jālabo pati konstrukcija; retāk iespējams apmainīt kādu no vārdiem vai to atmest, konstrukciju nemainot. Tātad nemotivēts atkārtojums liecina vai nu par lietotāja nevērību, vai arī par loģiskās domāšanas nepilnībām.

1.7.2.3. NELABSKANĪGS VAI PĀRPROTAMS VALODAS LĪDZEKĻU KOMBINĒJUMS

Dažkārt tekstā vārdu sadurā veidojas nevēlams kombinējums, kas lasot vai izrunājot var radīt nevēlamas asociācijas vai citus “vārdus”. Tādi ir vārdi (vārdformas)  s a k a,  k a,  arī  j ā s ā k a,  ka blakus virsteikuma un palīgteikuma sadurā; ieteicams aizstāt verbu: teic, mēdz teikt, uzskata, ka vai līdzīgi. Blakus vienā teikumā nav vēlami vārdi viss un tas;  V i s s  t a s  ļauj secināt, ka viņa dzīvē sācies veiksmju laiks. (RK 84) Tā vietā lietojams tas viss.

Grūti uztverami var būt saistījumi, kuros ir nejauši veidojies vienāds vai līdzīgs fonētiskais sastāvs. Piemēram: grūti pat pateikt u. tml. Tie pēc iespējas būtu jārediģē: grūti pateikt, pat grūti pateikt.

Nav ieteicams vienā teikumā vai citā tuvā kontekstā pārāk daudz lietot darinājumus, kuros ir divcentra līdzskaņi (tā sauktie šņāceņi) [š], [ž], [č], [z]; piemēram, atvasinājumi ar –šana, –ošs u. tml.: Daļa strādājošo talkas dienā piedalīsies teritorijas  a t b r ī v o š a n ā  no būvgružiem, bāzes teritorijas  a p k o p š a n ā,  koku un krūmu  s t ā d ī š a n ā.  Varētu teikt: Daļa talcinieku .. novāks būvgružus, apkops bāzes teritoriju, stādīs kokus un krūmus.

1.7.2.4. PLEONASMU LIETOJUMS

Paredzētās informācijas sniegšanai tekstā ir nepieciešams noteikts semantisko elementu daudzums, kas tiek sadalīts starp dažādām valodas vienībām – vārdiem, vārdformām, vārdvirknēm, vārdkopām, teikuma konstrukcijām un teksta īpatnējām vienībām. Starp šiem minētajiem valodas līdzekļiem notiek semantisko elementu koordinēšana. To regulē viens no svarīgākajiem literārās valodas principiem – valodas līdzekļu ekonomijas princips, pēc kura īsākie valodas līdzekļi ir labāki. Taču valodas praksē ir sastopamas dažādas atkāpes no šī principa. Piemēram, ir dažas tradicionālas atkāpes, kad tiek pieļauts semantisko elementu pārdaudzums. Tāds ir tradicionāls lietojums abi vecāki, kaut gan pietiktu ar vārdu vecāki (runājot par katru atsevišķi, ir vārdi tēvs un māte). Tāpat semantisko elementu pārdaudzums precizitātes uzsvēršanai ir perfektīvu verbu saistījumā ar attiecīgas nozīmes adverbiem vai substantīviem: atdot atpakaļ (verbā atdot ir ietverts sementisks elements ‘atpakaļ’); uzvilkt mēteli mugurā, uzlikt cepuri galvā u. tml. – tā tiek uzsvērts darbības rezultāts. Viena no sarunvalodas stila īpatnībām ir norādāmā pronomena tas lietojums artikula nozīmē citu valodu ietekmē: Ne jau tas ir  t a s  galvenais. Sarunvalodā modālā pastiprinājuma nozīmē tiek lietoti adverbi, kuri semantiskai precizitātei nav nepieciešami:  l i e t i  noderēt; nav  n e m a z  iespējams;  n e m a z  nezinu; kas  t a d  tur īsti notiek? u. tml. Sastopami arī lieki komponenti situantā: pie  v i e n a s  reizes jāsaka, ka.. u. tml. Šādas un līdzīgas atkāpes no valodas ekonomijas principa ir stilistiski motivētas un sarunvalodā normatīvas. Taču valodas līdzekļu lietojumā konstatējamas arī nevēlamas pārmērības; semantisko elementu koordinācijas trūkums un pārdaudzums piesārņo valodu, ir nevēlams un labā stilā novēršams. Valodniecībā (stilistikā) šādos gadījumos mēdz runāt par liekvārdību (tukšvārdību, daudzvārdību, dubultvārdību – Rozenbergs). Bez vārdiem var būt arī liekas vārdformas un konstrukcijas (vārdrindas, vārdkopas, teikumi). Liekos valodas līdzekļus sauc par pleonasmiem (no grieķu pleonasmos ‘pārmērība’ – SV, 563). To lietojums ir semantiski nemotivēts. Visus nevajadzīgi lietotos valodas līdzekļus var iedalīt 1) tādos, kas kontekstā tiek semantiski kompensēti, un 2) tādos, kam semantiska kompensācija nav nepieciešama. Liela loma ir kontekstam un arī situācijai (it īpaši sarunvalodā).

1.7.2.4.1. Leksiski kompensēti pleonasmi

Pleonasmi, kas tiek kontekstuāli un arī situatīvi kompensēti, veido divus tipus: 1) paralēli lietojamus un 2) neparalēli lietojamus. Paralēlais vai neparalēlais lietojums attiecas uz kompensācijas veidu. Paralēla kompensācijā pastāv divi vai vairāki līdztiesīgi viena veida valodas līdzekļi ar identu vai tuvu nozīmi, tātad savā starpā sinonīmiski. Tādā gadījumā lietojumā vērojams semantisks atkārtojums – dubults vai daudzkāršs lietojums. Vienu vai pat vairākus no sinonīmiskajiem valodas līdzekļiem var atmest, atlikušais (atlikušie) tā zudumu semantiski kompensē. Visbiežāk paralēlie valodas līdzekļi ir sinonīmiski un atrodas sakārtojuma sakarā. Neparalēlā kompensācija izpaužas atšķirīgos veidos un parasti pakārtojuma sakarā: veidojas semantiski pārsātināti, gari valodas līdzekli, kas jāīsina; īsināšanas veidi atkarīgi no konteksta.

1.7.2.4.1.1. Paralēli izmantojamo valodas līdzekļu pārdaudzums un tā novēršana

Semantisko elementu pārdaudzums sinonīmijā bieži veido acīm redzamu tautoloģiju: vārds, vārdforma vai konstrukcija ir lieka pēc satura. Šādā gadījumā sinonīmiskajiem līdzekļiem var būt vienāds vai atšķirīgs semantisko elementu apjoms. Parasti šis apjoms ir vienāds. Tādi var būt vienlīdzīgi teikuma locekļi: bāršanās un rāšanās; audums un drēbe u. tml. Noteiktas informācijas sniegšanai teikumā (vai arī blāķu teikumos) ir nepieciešams viens no tiem – otru var atmest. Piemēram: Viņi dzīvoja klusi un mierīgi, bez  b ā r š a n ā s  u n  r ā š a n ā s.  Latviskiem vārdiem vienmēr piemīt kāda, kaut niecīga nianse, tāpēc stilistiskos nolūkos tos var lietot arī kopā. Citādi ir ar sinonīmu pāriem, ko veido viens latvisks un otrs nacionāls vai internacionāls aizguvums, piemēram: atmosfēra un gaisotne; efektivitāte un iedarbīgums; kontrole un pārbaude; optimisms un dzīvesprieks; organizētājs un rīkotājs; neatkarība un suverenitāte u. tml. Tie nav vēlami blakus, it īpaši neitrālā informatīvā tekstā, piemēram: Tas ir kolektīvs, kura muzicēšanas manierē jaušams  o p t i m i s m s  u n  d z ī v e s p r i e k s.  (PD 3, 86) Vienu no tiem nepieciešams atmest. Konstatēti arī šādi adjektīvu pāri: elementārs un vienkāršs; verbi akcentēt un uzsvērt, ražot un izgatavot u. tml., piemēram:  e l e m e n t ā r i   un  v i e n k ā r š i  uzstādāms slaukšanas aparāts. Iespējami arī kombinēti paralēlismi – vārds un vārdkopa:  n e a i z m i r s t a m s  u n  a t m i ņ ā  p a l i e k o š s  u. tml.

Paralēlie sinonīmi ne vienmēr ir leksiski sinonīmi – tie var būt arī konteksta sinonīmi. Piemēram, adverbi tālu un dziļi ir sinonīmiski tikai kontekstā: Un tā ir milzīgi bagāta pieredze.., kas iesniedzas  t ā l u  un  d z i ļ i  pagātnē. (R 2, 86) Runājot par pagātni, tālums un dziļums ir sinonīmiski jēdzieni – tālāk no mūsdienām, dziļāk iekšā pagātnē. Tāpēc var iztikt ar vienu no minētajiem vārdiem. Sinonīmija veidojas arī kalkēšanas rezultātā: Tas notika  s e n   a t p a k а ļ. Adverbs atpakaļ (mūsdienu latviešu valodā šādā nozīmē neliterārs kalks) minētajā teikuma ir lieks. Sinonīmiski var būt vispārināmie pronomeni visi un katrs, visi un neviens u. tml. Tos lieto kopā, uzsverot indivīda un kopuma attiecības: To juta  k a t r s  un  v i s i.  (PK 88) Pret kara draudiem ir jācīnās  v i s i e m  un  i k v i e n a m.  (KС 82); ..par dzīvokļu fonda pareizu ekspluatāciju, savlaicīgu remontu un apkopi  v i s i e m  un  i k v i e n a m  uzlikta liela atbildība. (R 2, 86) Ja minētā uzsvēruma nav, pietiktu ar pronomenu visi.

Tiek lietoti arī nevajadzīgi palīgvārdi – niansētajās partikulas un modālie vārdi, arī prievārdi un atbilstošas nozīmes adverbi. Nevajadzīgi ir vārdu sablīvējumi  a p m ē r a m   a p,   i k   p a: novākt  a p m ē r a m  ap 260 centneru cukurbiešu no hektāra;  izpildīt plānu  i k   p a  m ē n e s i  pietiek ar vienu no tiem: novākt ap 260 centneru no hektāra; veikt plānu ik mēnesi (katru mēnesi).

Nevajadzīgas vārdvirknes veido arī sinonīmiski vārdkopu atkarīgie komponenti – viens no tiem var būt lieks. Piemēram,  I z d e v n i e c ī b a s  “Zvaigzne”  a p g ā d ā  klajā nākusi .. grāmata .. (S 2, 86) – vārds apgāds ir novecojis un nozīmē to pašu, ko vārds izdevniecība, tāpēc to minētajā teikumā varētu atmest; to atmetot, jāpārveido teikuma struktūra: Izdevniecība “Zvaigzne” laidusi klajā grāmatu.. Konstatēti dubulti izteikti teikuma locekļi (situanti).  P a r a s t i   v i e n m ē r  rodas oriģināli ieteikumi;  P a   v i s i e m   k o p ā   k o l e k t ī v a m  ir pa spēkam visi uzdevumi. (ĻK 88) Minētie locekli vai to grupas ir semantiski tuvi: vienmēr ir kategorisks parasti pieļauj arī kādus izņēmumus, bet abi blakus nav vajadzīgi; kolektīvs ir visi tā locekļi kopā, tāpēc būtu īsināms arī pēdējais piemērs – pietiktu ar vārdu kolektīvs.

Varētu iztikt bez vienas no sinonīmiskām vārdkopām teikumā: .. repertuārā ir  p a t r i o t i s k a   r a k s t u r a   d z i e s m a s/ par  t ē v z e m e s   m ī l e s t ī b u.  (ĻC 82) Patriotisms ir dzimtene, tēvzemes mīlestība un uzticība savai tautai; teikumā pietiek vai nu ar vārdkopu: patriotiskas dziesmas (rakstura ir lieks), vai arī: dziesmas par tēvzemes mīlestību.

Var iztikt arī bez viena no sinonīmiskiem vārdkopu analogiem: Mums jāsaprot, ka  n o   m u m s   p a š i e m,   i k v i e n a   n o   m u m s  ir atkarīga Baltijas tīrība.. (PV 88) Pietiktu ar pirmo vārdkopas analogu no mums pašiem; otrais nav vēlams.

Konstatētas arī paralēlas sinonīmiskas saliktu teikumu daļas, no kurām būtu atstājama viena:  S e k o j i e t   b ē r n i e m,   n e a t s t ā j i e t   v i ņ u s   b e z   u z r a u d z ī b a s.  (K 2, 86) Pietiktu šādi: Neatstājiet bērnus bez uzraudzības!

Sastopami arī sinonīmiski valodas līdzekli paralēlā lietojumā, kuros ir atšķirīgs semantisko elementu apjoms; semantiskie elementi daļēji atbilst un savstarpēji sedzas, tomēr bez viena no tiem var iztikt. Piemēram: Bet attiecībā uz jaunām grāmatu sērijām – pārdevējiem ir jābūt to  k ū m ā m  un  k r u s t t ē v i e m. (PJ 85) Kūma ir vīrietis vai sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinības un apņemas palīdzēt to audzināt; krusttēvs ir tikai vīrietis; vēlams atstāt vienu no tiem: pārdevējiem ir jābūt kūmām / krustmātēm un krusttēviem; ieteicams pirmais variants, jo tas ir īsāks.

1.7.2.4.1.2. Neparalēli izmantojamu valodas līdzekļu pārdaudzums un tā novēršana

Neparalēli izmantojamiem valodas līdzekļiem var būt kopēji semantiskie elementi ar atšķirīgu apjomu. Tie iespējami pakārtotās konstrukcijās un izpaužas jēdzienu pakārtojamībā un semantisko elementu koordinācijā (arī apozitīvās attieksmēs). Šādās konstrukcijās iespējams valodas līdzekļu pārdaudzums.

(1)          Virsjēdziena un tam atbilstošo pakārtoto jēdzienu nosaukumu semantisko elementu savstarpēja attieksme (bilance) izpaužas apozitīvajās attieksmēs. Bieži apozitīvās attieksmēs esošu jēdzienu nosaukumi lietoti sintaktiskajā sakārtojumā – šāds sakārtojums ir formāls, nemotivēts, piemēram:  b ē r n i   u n   p u s a u d ž i  u. tml. Šādā saistījumā, vārdvirknes, minētie vārdi nav lietojami. Arī vārdkopā: Nav iemesla šaubīties par  p i a n i s t a  spožu  m ū z i ķ a  nākotni. (LM 86) pietiek ar vārdu pianists – katrs pianists ir mūziķis; ieteicams lietot konkrētāko vārdu.

Semantisko elementu pārdaudzums sakārtojumā var veidoties arī tad, ja saistīti dažādas, pat pretējas nozīmes vārdi, bet nepieciešams raksturojums no viena viedokļa, lai izteikums būtu precīzs: strādnieki sodīti par alkohola lietošanu darba  l a i k ā   un  v i e t ā.  (PD 3, 87) Pietiek ar vienu situatīvo aspektu:  darba laikā  vai  darba vietā.

Pretēja rakstura, pretējas semantikas vārdi (antonīmi) sakārtojumā dažkārt ir pakārtoti kādam virsjēdzienam – tad tie ir atmetami: Jaunie .. perspektīvie paraugi saista ar dažādiem  l i e l ā k i e m   u n   m a z ā k i e m  jauninājumiem. (RB 82) Vārds dažādi kompensē vārdvirkni  l i e l ā k i e m   u n   m a z ā k i e m  pēc nozīmes.

(2)          Daudz nevajadzīgu valodas līdzekļu konstatēts dažādos pakārtotos veidojumos; konteksts (apkaime) un situatīvie līdzekļi kompensē atmetamos semantiskos elementus, kas iekļauti vārdu, vārdformu, konstrukciju sastāvā.

Visvairāk semantiska pārdaudzuma ir vārdkopās. Semantiskas pārslodzes dēļ tajās var atmest gan centrālo komponentu, gan atkarīgos komponentus. Reizēm pat grūti teikt, kā vārdkopa īsti būtu veidojama, piemēram: Patlaban muzejam ir  s e š i   t ū k s t o š i   p r i e k š m e t u   v i e n ī b u..  (DB 3, 89) Var paturēt gan vienu, gan otru, proti: seši tūkstoši priekšmetu vai seši tūkstoši vienību.

Bieži vārdkopa ir lieks vai nomaināms centrālais komponents; galvenie semantiskie elementi, kas nepieciešami attiecīgās informācijas sniegšanai, iekļauti atkarīgajā komponentā (vai komponentos). It īpaši nominālās vārdkopās konstatēta valodas līdzekļu sarežģīšanas un pagarināšanas tendence (pretēji vēlamajai tendencei pēc ekonomijas). Atmetot centrālo komponentu, divvārdu vārdkopa tiek likvidēta (par to sk. III. 1.5.2.1.1.). Daži piemēri:  p r o p a g a n d a s  darbs (propaganda);  j a n v ā r a   m ē n e s i s (janvāris); A i v i e k s t e s  upe (Aiviekste) u. c. Daudzos gadījumos centrālā komponenta nevajadzīgums parādās kontekstā, piemēram: Jau agri no rīta mūsu  r a j o n a   m e d n i e k u   k o l e k t ī v i  devās mežos. (DK 83) Pietiek ar vārdu mednieki; mednieki veido mednieku kolektīvus, bet medīt dodas tieši mednieki.  P a t ī k a m s   m o m e n t s  bija tas, ka.. Vārds moments ir lieks, pietiek pateikt, ka bija patīkami. Tas ir  a b s u r d a   m o m e n t s.. (AA 91) Pietiek ar: absurds. Netrūkst rosības arī  t ī r i   s a d z ī v i s k ā   p l ā k s n ē. (R 2, 86) Pietiek ar vārdu sadzīvē.

Ja galvenie semantiskie elementi iekļauti centrālajā komponentā, var iztikt bez vārdkopas atkarīgā komponenta:  i e r o b e ž o t s   l i m i t s  (PKU 89);  k l a u s ī t ā j u   a u d i t o r i j a;   u z k r ā t ā   p i e r e d z e;  e m o c i o n ā l i   s a v i ļ ņ o t  u. tml. Var izrādīties lieks viens no vārdkopas atkarīgajiem komponentiem kombinētā vārdkopā:  a p s ē t   s ē k l u   l a u k u  (pietiek: apsēt lauku);  k o r i ģ ē t   p r e c ī z u   u g u n i  (pietiek: koriģēt uguni);  p a p l a š i n ā t   z i n ā š a n u   l o k u  (loks ir modes vārds; (paplašina zināšanas);  s a v s t a r p ē j a   s a c e n s ī b a,   s a d a r b ī b a  (atkarīgais komponents savstarpēja ir lieks, jo sacensība un sadarbība var būt tikai savstarpēja).

Ir konstatētas ļoti sarežģītas un semantiski pārslogotas vārdkopas: ražot  e k o l o ģ i s k i   t ī r u   l a u k s a i m n i e c ī b a s   p r o d u k c i j u   b e z   ķ ī m i j a s.  (L 2, 89) Prepozicionālā locījuma forma bez ķīmijas ir lieka, jo šis saturs pateikts ar vārdiem ekoloģiski tīrs.

Nevajadzīgi valodas līdzekļi konstatēti arī teikuma struktūrā. Liekvārdību bieži rada pārliecīga cenšanās pēc precizitātes: .. priekuliešiem daudzu jautājumu risināšanā  p i e d e r   p r i o r i t ā t e – b ū t   p i r m a j i e m.  (PD 2, 84) Būt pirmajiem – lieks. Bieži teikuma konstatēts lieks situants: Ar  i e v a d v ā r d i e m  kongresu  a t k l ā j a  X. Semantiski neiederīgi un lieki bieži vien ir nenoteiktie vietas un laika adverbi  k a u t   k a d  un  k a u t   k u r  ‘apmēram’: Attieksme pret dabu šodien? Tādēļ nesaudzējam, ka esam  k a u t   k a d  tālu no tas atrāvušies. (LD 86) Nu, tā varētu  k a u t   k u r  dalīt šīs nepatikšanas – k a u t   k u r  tādos galvenos divos veidos. (RP) u. tml. Tie būtu lietojami patiešām tikai nenoteiktas vietas vai nenoteikta laika nosaukšanai: tas notika kaut kad, ļoti senos laikos; es esmu šo grāmatu kaut kur pazaudējis u. tml. Lieks var būt kāds situanta vārdkopas komponents: spēles ritēja  ā r a   a p s t ā k ļ o s, zem klajas debess. (KС 88) Ja teikumā būtu tikai viena situanta vārdkopa āra apstākļos, pietiktu ar vārdu ārā; zem klajas debess kompensē visu šo vārdkopu, tāpēc ieteicams āra apstākļos vispār atmest.

Konstatēti arī lieki palīgvārdu šķiru vārdi. Var iztikt bez prievārda pa teikumā, kurā ir pronomens katrs: Kartupeļu no katra hektāra novākts  p a   1 0 9   c e n t n e r i e m.. (ĻK 82). Minētajā teikumā var atmest arī pronomenu katrs:  novākt 109 centnerus no hektāra. Lieka ir salīdzinājuma partikula šķietamā salīdzinājumā:  K ā   p i r m ā  sēju beidza mūsu brigāde; .. saimniecības vadītāji un speciālisti .. i t   k ā   vēlreiz tiekas ar lopkopjiem .. (L 2, 85)

Lieka var būt vesela sintaktiska konstrukcija:  L a b a  un  d e r ī g a   l i e t a, protams, ir izmantot rīta sasalumu, ja vien var. (PC 83) Teikumu varētu pārveidot: Ja iespējams, vēlams izmantot rīta sasalumu. Ar vienu vārdu var aizstāt vārdvirkni, ja vārds semantiski to spēj: Šajos kolektīvos katru gadu  a i z i e t   u n   a t n ā k   v i e t ā   vairāk nekā ceturtā daļa strādājošo. (RB 79) Labāk: mainās.

Saliktā pakārtotā teikumā virsteikumā un palīgteikumā var būt paralēla informācija – tādā gadījumā ieteicams salikto teikumu likvidēt. Piemēram: Ļoti iecienītas Anglijā bija karaliskās lapsu medības, kad mednieki  j ā š u s   u z   z i r g i e m  un speciāli apmācītiem vēja suņiem medīja lapsas. (SĢ 86) Pats par sevi saprotams, ka lapsu medībās medī lapsas, tāpēc teikumu var veidot šādi: Ļoti iecienītas Anglijā bija karaliskās lapsu medības jāšus ar speciāli apmācītiem vēja suņiem. Atmetot palīgteikumu, nepieciešamā informācija no palīgteikuma pārceļama uz virsteikumu. Pēdējie palīgteikumi saliktos teikumos ir lieki, ja tos kompensē pārējais teikuma saturs: Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspekcijas priekšnieks .. deva norādījumus .., uzsvēra, kādi trūkumi konstatēti pirmajās pārbaudēs,  k u r a s   j a u   n o t i k u š a s. (KС 79)

Pārveidojot saliktu teikumu par vienkāršu, atmetot palīgteikumu, jāatmet attiecīgais korelāts virsteikumā:  Runājam par visu  t o,   k o   s a u c   p a r   d z ī v i  (PK 83); ieteicams:  Runājam par dzīvi.

1.7.2.4.2. Pleonasmi ar leksiski gramatisku (kategоriālu) kompensāciju

Ir tādi valodas līdzekļi, kuri attiecīgā teikumā, tekstā nav vajadzīgi, un kurus kompensē ne vien attiecīgā teikuma saturs, resp., tā leksiskais sastāvs, bet arī tā gramatiskās formas ar savām nozīmēm, noteiktu vārdšķiru vārdi. Piemēram, teikumā: Koprezultāts 1 stunda 23 minūtes 25 sekundes ir trešais  a b s o l ū t i   l a b ā k a i s.  (L 2, 87) Adverbs absolūti ir lieks, to semantiski kompensē adjektīva komparatīva forma labākais:  trešais labākais, t. i., no labākajiem trešais pēc kārtas; adverbs absolūti saistījumā ar labākais loģiski neiederas.

Galvenie kategoriālās kompensācijas līdzekļi ir pronomeni; to nozīmi kompensē citu vārdšķiru vārdu nozīmes un arī morfoloģiskās formas. Piemēram, personas pronomena sevis forma sev: Šais mēnešos ieguvu  s e v  vērtīgas atziņas. (C 80) Verba forma ieguvu rāda, ka ieguvējs ir pats teikuma veidotājs un lietotājs; sev ir atmetams. Visai bieži kategoriāla kompensācija ir piederības pronomeniem (savs un arī citiem); tos lietojot, lieki tiek uzsvērta piederība personai, kuru rāda konteksts, bet it īpaši šī konteksta morfoloģiskās formas un attieksmes starp tām: .. grafiķis .. nupat demonstrēja  s a v u  meistarību pie  s a v a  darbgalda. (RB 86) Teikuma gramatiskais centrs ar savām formām rāda arī piederību, tāpēc piederības pronomens savs ir lieks.

Noteiktības un nenoteiktības kategorijas rādītāji latviešu valodā ir gan adjektīvi ar noteiktajām un nenoteiktajām galotnēm, gan arī norādāmie un nenoteiktie pronomeni. Norādāmie pronomeni rāda vietas noteiktību (šis, šī – tuvāko, tas, tā – tālāko), nenoteiktie pronomeni rāda nenoteiktību laikā, vietā vai telpā. Šo pronomenu lietojumam jābūt kategoriāli pamatotam; pretējā gadījumā tie ir lieki. Ja teikumā ir citi noteiktības rādītāji, norādāmais pronomens nav vajadzīgs; to gan dažkārt var lietot izteiksmes pastiprināšanai, bet to var arī atmest. Piemēram: Svētku reizē redzēsim arī bērnus, tos, kuri Tautas deju ansambli ieklausies pēc gadiem desmit. (PK 81) Relatīvais pronomens kurš sekojošā palīgteikuma ievadījumā kategoriski kompensē norādāmo pronomenu tas. Noteiktības uzsvēršanai sarunvalodā kalpo norādāmais pronomens artikula funkcijā:  A r   t o  Ivaru .. netieku galā! (L 2, 81) Bez tā var iztikt. Jāatmet nenoteiktie pronomeni kā nenoteiktības rādītāji, ja attiecīgajā tekstā nenoteiktības nav, piemēram: .. ne tikai tuvākajos 20 – 30 gados, bet arī  j e b k u r ā  pārskatāmā nākotnē .. galvenā loma piederēs neatjaunojamiem enerģijas avotiem (H 84);  K a u t   k ā d ā  nospiestā garastāvokli, acīm redzot, tapis .. jaunais darbs .. (PJ 84) Būtu jāpārdomā, vai ir nepieciešami pronominalizējumi ar nenoteiktības nozīmi, piemēram: Spalgi noklaudzošās durvis aiz tikko aizgājušā viesa var izraisīt .. z i n ā m u  apjukumu. (TL)

Noteiktība var būt saistīta ar noteiktu personu – pašu runātāju; to rāda un pastiprina noteicamais pronomens pats. Arī šis pronomens bieži ir lieks, jo noteiktības nozīmi kompensē konteksts un attiecīgās formas, piemēram: Ekonomēt elektroenerģiju – tas ir katra patērētāja  p a š a  interesēs (KR 87); Turkmēņu filmā Begenčs notēloja  p a š u  galveno lomu. (RK 84) Noteicamais pronomens ir pieļaujams, ja noteiktību grib īpaši uzsvērt. Dažkārt noteicamajam pronomenam ir dodama priekšroka attiecībā pret kādu citu paralēli lietotu valodas līdzekli, piemēram: Apcietinātais pēc nopratināšanas drīkst savu liecību uzrakstīt  p a t s / a r   s a v u   r o k u. Šajā gadījumā var iztikt bez vārdkopas ar savu roku.

Noliedzamais pronomens dažkārt lieki izceļ noliegumu, kurš jau izteikts ar citiem līdzekļiem:  .. fermu ļaudīm  n e v i e n a m  ceļš nav rozēm kaisīts (C 78) u. tml.

Vispārināmais pronomens var būt lieks, ja vispārinājums izteikts ar leksiskiem līdzekļiem, piemēram: Pedagogs skolēnus audzina ar  v i s u  savu stāju, attieksmi pret mācāmo priekšmetu. (SA 86) Šādā gadījumā pronomenu var atmest.

1.7.2.4.3. Pleonasmi, kam nav nepieciešama kompensācija

Semantiska kompensācija nav nepieciešama ieraduma nosacītiem desemantizētiem valodas līdzekļiem. Semantiski pilnvērtīgā lietojumā atbilstošā kontekstā tie iederas un pret tiem nevar būt iebildumu. Bet, ja tie nav semantiski motivēti, ja kāds ir piesavinājies kādu vārdu, vārda formu, konstrukciju un lieto to bez vajadzības, veidojas parazitāri valodas līdzekļi. Sliktos ieradumus piesavinās arī citi lietotāji, tie izplatās un kļūst tipiski. Tāpēc ir iespējams runāt par noteiktiem parazitāru valodas līdzekļu veidiem. arī parazitārie valodas līdzekļi, tāpat kā iepriekš raksturotie, ir dažādi pēc uzbūves un vietas valodas sistēmā: tie ir vārdi, vārdformas, vārdkopas, teikumu konstrukcijas. Pēc formas tie ir izolēti, nemainīgi, sastinguši, tie nefunkcionē paradigmās.

Parazitāriem valodas līdzekļiem sākotnēji bijusi galvenokārt situatīva nozīme; tie ir adverbi vai adverbiālā nozīmē lietotas vārdformas,

(1)          Visvairāk kā parazītvārdi tiek lietoti adverbi; no tiem visizplatītākie ir:   b u r t i s k i;   d a b ī g i / d a b i s k i;   f a k t i s k i;   p e r s o n ī g i / p e r s o n i s k i;   p i l n ī g i;   p r a k t i s k i;   v i e n k ā r š i.   Iespējami arī citi, pat ar individuālu atlasi. Piemēri: Piena un gaļas ražošanas izmaksas mēs sākām rēķināt,  b u r t i s k i,  katrā fermā (A 89); Ziemas trases no ikviena,  b u r t i s k i,  prasīja virtuozitāti., mašīnu vadīšanā (A 87); Pēc raženi pavadītas darba dienas,  d a b ī g i, ikviens cilvēks vēlas atpūsties.. (KU 84); Jubilejas sakarā turklāt,  d a b i s k i,  paredzēti drukasdarbi (C 82); Tas  f a k t i s k i  visiem jau sen bija zināms; Es  p e r s o n ī g i  šo cilvēku ļoti cienu; Šie notikumi mani  p e r s o n i s k i  interesē;  P r a k t i s k i  daudzi liepājnieki ierodas dārzeņu veikalā no Ziemeļu priekšpilsētas.. (K 2,82); ..par pavērsienu manā dzīvē var  p i l n ī g i  izteikties Dikensa vārdiem (RK 87); Tas būtu  v i e n k ā r š i  brīnišķīgi; Šāds stāvoklis  v i e n k ā r š i  nav iespējams pat teorētiski (РKU 87); Aizvadītajos divos gados saimniecības ļaudis  v i s p ā r  krietni nopūlējušies. (C 85) Desemantizēts resp. atmetams pronominalizējums zināms bieži tika lietots stagnācijas gadu lēmumos un citos dokumentos, kā arī presē nenoteiktības izteikšanai un apzinātai maldināšanai: ir veikts  z i n ā m s  darbs; gūti  z i n ā m i  panākumi; atvēlēti  z i n ā m i  līdzekļi u. tml. Minētie vārdi atbilstoši kontekstā ir lietojami ar pilnām nozīmēm; par parazītvārdiem tos padara konteksts un ieradums, lietojums. Tas it īpaši izpaužas valodas runas formā, sarunvalodā. Rakstos, kā rāda minētie piemēri, tie tomēr kaut ko no savas semantikas saglabā, proti, tie tuvojas modālajiem vārdiem un tiek lietoti kā nevajadzīgi niansētāji, pastiprinātāji, uzsvērēji. Tas ir attiecināms arī uz pārējiem parazitārajiem valodas līdzekļiem.

(2)          Parazītformas ir sastingušas neprepozicionālas vai prepozicionālas formas:  b ū t ī b ā;   m ī n u s o s;   p l u s о s;   p a m a t ā;   p r i n c i p ā;   p ē c   i d e j a s  u. tml. Piemēram: Arī ciema kultūrvēsturiskās saknes  b ū t ī b ā  pēta skolas jaunie novadpētnieki pedagogu vadībā (KR 87); Tehnika, kura būs vajadzīga sējā,  p a m a t o s  jau salabota (A 82); Maija pirmajā dekādē, lūk, vidēji no govs dienā  p l u s ā  izslaukti vairāk nekā trīs kilogrami (S 2,88);  P r i n c i p ā  esam atgriezušies darbdienā (C 80); Šajā telpā  p ē c   i d e j a s  vajadzētu būt lopkopju atpūtas istabai; .. samazinājies izglītības  k ā   t ā d a s  prestižs. (S 2, 87) Lieks ir arī desemantizēts adverbs te saistījumā ar pronomenu šis.  Š i s   t e  funkcionē līdzīgi artikulam:  š ī   t e  grāmata; apmesties  š a j ā   t e  mājā u. tml.

(3)          Parazītvārdkopas veido adverbs tā kopā ar infinitīvu:  t ā   s a c ī t,   t ā   t e i k t.  Parazītvārdkopas ir arī:  g l u ž i   v i e n k ā r š i,   š a j ā   s a k a r ī b ā,   v ā r d a   p i l n ā   n o z ī m ē  u. tml. Piemēram: Uzzināju,  t ā   s a c ī t,  kur un kad tas notika; Uzņēmumā bijām ieradušies vienā no mēneša pēdējām dienām, kad daudzos uzņēmumos,  t ā   t e i k t,  “sturmē” iekavēto.. (H 84); ..līdz mājām J. Liņkis  g l u ž i   v i e n k ā r š i  dzēruma dēļ vairs nokļūt nespēja (PD 87);  Š a j ā   s a k a r ī b ā  ir iestājies jauks laiks; Bullēni  v ā r d a   p i l n ā   n o z ī m ē  pieņemas apaļumā.

Pēc lietojuma tuvas parazītvārdkopām ir lokāmas vārdkopas, ko veido adverbs tā kopā ar kādu pasīvo divdabi:  t ā   s a u c a m a i s,   t ā   d ē v ē t a i s;  divdabis teikumā tiek locīts: Piecpadsmit republikas parku .. ir ierakstīti  t ā   s a u c a m a j ā  “Zaļajā grāmatā” (PK 86); Tie ir  t ā   d ē v ē t i e  vispārējie atvieglojumi. (RB 81)

Konstatētas arī parazitāras vārdkopas sastingušu divdabja teicienu formā (to pamatā ir divdabis ar –ot):  a t k l ā t i   r u n ā j o t,   c i t i e m   v ā r d i e m   r u n ā j o t  (vai arī tikai:  c i t i e m   v ā r d i e m),  t ā   s a k o t,   v ā r d u   s a k o t,   a r   v ā r d u   s a k o t,   a r   v i e n u   v ā r d u   s a k o t.  Piemēram:  A t k l ā t i   r u n ā j o t,  ir jābūt lielai apņēmībai, lai divdesmit gadu vecumā sāktu strādāt Zvejniekos, kur darba apstākļi nebūt nav spīdoši.. (PJ 87);  R u n ā j o t   c i t i e m  vārdiem, mēs ietaupīsim izejvielas;  T ā   s a k o t  – saimniecība konkursam nebija sagatavojusies (KR 85);  V ā r d u   s a k o t,  ja kādu apmelo tīši, viss ir skaidrs (PD 2, 83);  A r   v ā r d u   s a k o t,  uzņēmuma vadītāji plāno tālu perspektīvu.. (RB 87); Rainas optimisms un Jura zemnieka pamatīgums un strādātprasme vērš viņu atvases par saticīgiem, smaidošiem,  a r   v i e n u   v ā r d u   s a k o t,  labiem bērniem. (KR 84)

(4)          Parazītteikumu konstrukcijas veidojas gan vienkāršas, gan arī saliktas. Dažas no tām tiek lietotas kā palīgteikumi:  k ā   j ū s   p a š i   r e d z a t;   k ā   j ū s   z i n ā t;   j a   t ā   v a r ē t u  (v a r)  t e i k t;   k ā   s a k a;   k ā   j a u   t e i k t s,   m i n ē t s  u. tml. Ļoti daudz parazītkonstrukciju lieto par virsteikumiem:  p a t s   p a r   s e v i   s a p r o t a m s;   t e i k s i m;   v a r ē t u   t e i k t;   v a r   t e i k t  u. tml. Bieži virsteikuma funkcijā parazītteikumi tiek lietoti it kā sastingušā veidā kopā ar sekojošā palīgteikuma ievadītājvārdu:  l i e t a   i r   t ā d a,   k a;   p i e b i l d ī s i m,   k a;   j ā t e i c,   k a  u. tml. Daži tiek lietoti samērā patstāvīgi:  N e d о d   d i e v s!   L a i   d i e v s   p a s a r g ā!  u. tml. Piemēri: Rajona laikraksti,  p a t s   p a r   s e v i   s a p r o t a m s,  pieder pie preses izdevumiem, kam kontakti ar lasītāju ir visciešākie (DB 1, 87); Brīžam var dzirdēt valodas:  l i e t a   e s o t   t ā d a,  ka salīdzinājumā ar neseno pagātni .. palielinājies prasīgums (LZ 85);  T e i k š u   a t k l ā t i  – esmu laimīgs, ka mērķa izvēlē nebiju kļūdījies (DK 86);  T e i k s i m,  atkritumu izvešanas pārbaude ir aktuāla visā rajonā;  T a č u   j ā t e i c,  ka plānus izpildīt kļūst arvien grūtāk (S 2, 85); Esam saņēmuši vairākas vēstules par vienu,  v a r ē t u  t e i k t,  kafijas problēmu (JZ 89); .. šis robots, kas radīts un izgatavots rūpnīcā, ir,  v a r ē t u   t e i k t,  pirmdzimtais (RB 86); Pavasara darbu cēliens, kad šoferiem,  k ā   s a k a,  sākas jaunā sezona, vairs nav aiz kalniem. (D 87)

Liela daļa no bieži lietotiem desemantizētiem parazitāriem valodas līdzekļiem ir kalkēti (tie bieži lietoti ikdienā arī krievu valodā):  b u r t i s k i,   f a k t i s k i,   p r a k t i s k i,   v i e n k ā r š i,   p r i n c i p ā,   p ē c   i d e j a s,   k ā   t ā d s,   t ā   s a c ī t,   š a j ā   s a k a r ī b ā,   c i t i e m   v ā r d i e m  un citi.

Ar parazitāriem valodas līdzekļiem robežojas un tiem tuvinās vairāki modālas nozīmes vārdi – partikulas un arī pilnnozīmes vārdi, kas lietoti nozīmes pastiprināšanai, piemēram: .. šaurās ielas, daudzie vēstures un mākslas pieminekli –  i t  nereāla šķita sajūta, ka visu to skatu pats savām acīm (LM 81); lodžija  k ā   t ā d a  īrniekam nav vajadzīga.. (RB 86); Zinām, cik ļoti vajadzīgi  t i e š i  labi ceļi.. (ĻK 81) u. tml. Ja niansējums ir vietā, pret to nekādu iebildumu nevar