Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas kultūra > Inta Freimane "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā"     
   Konstrukciju izveide un lietojums valodas praksē un sintakses normas     

Drukāt         

    
    

1.5. KONSTRUKCIJU IZVEIDE UN LIETOJUMS VALODAS PRAKSĒ UN SINTAKSES NORMAS

Gramatikā grūti norobežot savā starpā morfoloģiju un sintaksi. Leksēmu un modeļu lietojumā zūd vecās nozīmes un rodas jaunas. Nozīme (leksiska vai gramatiska) nosaka kādas vienības izvēli. Jēdzieni “nozīme” un “lietojums” ir savijušies; arī valodas līmeņi dažādi ietekmē cits citu. “Viena līmeņa potenciālās iespējas realizējas cita līmeņa modeļu uzbūvē – tā izpaužas dažādu līmeņu elementu formālais un jēdzieniskais sakars.” (Jarceva 2, 25) Sintaktiskās konstrukcijas balstās uz vārdu morfoloģiskajām formām.

Sintaktiskas vienības tiek veidotas pēc noteiktām izveides likumībām. Ir konstatētas dažādas atkāpes formālajā un semantiskajā aspektā, valodas līdzekļu pārdaudzums vai trūkums konstrukcijās un dažādas lietojuma īpatnības. Minētās atkāpes ir valodas prakses kompetencē. Ir jācenšas tās novērtēt, atrast nevēlamām konstrukcijām vai to komponentiem adekvātus literārus valodas līdzekļus. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir konstatēt tipiskas atkāpes konstrukciju semantiskajā un formālajā izveidē. Valodas prakses materiālos visvairāk ir runāts par vārdu savienojumiem, par verba reakciju (Porīte 1; Strazdiņa 1; Veidemane 2 u. c.); īpaši daudz runāts par prievārdiskiem saistījumiem (Celmiņa 2; Ezeriņa; Endzelīna; Ozoliņš u. c.) Ieteikumi ir ļoti konkrēti, visos ņemta vērā semantika.

1.5.1. Sintakses vienību izveide un precizēšana

Sintakses vienību izveide attiecas uz visām sintakses apakšsistēmām: vārdu savienojumiem, teikumiem un tekstu. Vardu savienojumi un teikumi latviešu valodniecībā ir samēra labi izpētīti, bet teksta apzināšana tikai aizsākta, tāpēc šajā apakšsistēmā pašreiz vēl nav iespējams konstatēt visas izveides likumības un sniegt daudzpusīgus ieteikumus – tie ir tikai nedaudz ieskicēti.

Sintaktiskajās konstrukcijās izpaužas gan formālas, gramatiskas, gan arī semantiskas un leksiski semantiskas likumības. Tajās izpaužas leksikas funkcionēšanas īpatnības, parādās vārdu un vardu savienojumu, kā arī citu konstrukciju nozīmes semantiskā mijiedarbība; īpaši tas attiecas uz vārdkopām un vienkāršo teikumu.

1.5.1.1. VĀRDU SAVIENOJUMU IZVEIDE UN LIETOJUMS

Ir divējādi vārdu savienojumi – vārdrindas jeb vārdvirknes un vārdkopas. Vārdrindas tiek veidotas galvenokārt teikumā (teksta) vai arī vārdkopā, vārdkopas pašas – arī ārpus teikuma, bet abu veidu vienības funkcionē teikumā (tekstā). To izveidē un lietojuma ir vērojamas dažādas atkāpes.

1.5.1.1.1. Vārdrindu izveide un lietojums

Vārdrindas veido pēc satura līdztiesīgi vārdi. Parasti tie ir vienādi pēc formas un pieder pie vienas un tās pašas vārdšķiras, bet ne vienmēr.

Nevēlamas atkāpes rodas, ja vārdrindu locekļi ir vienādi pēc formas, bet nevienlīdzīgi un nesaistāmi pēc satura (nozīmes). Piemēram,  A i t a s  un bara instinkts (LD 79); nodarīt zaudējumus  g a n  meža  f a u n a i,  g a n  individuālajam  s e k t o r a m;  uzbūvēt kotedžas  a r  l a b i e r ī c ī b ā m  un saimniecības  ē k ā m  u. tml. Konstatētas atkāpes ģints un sugas jēdzienu izpratnē – to savstarpēja pielīdzināšana:  p a s a u l e s  u n  k r i e v u  klasika: ..[alkohola] lietošana garīgi kropļo  c i l v ē k u s,  a r ī  s i e v i e t e s  (OK 87);  D i z a i n e r u  u n  k u l d ī d z n i e k u  sadarbība kļūst plašāka (PD 3, 80); izmantot bišu produktus  m e d i c ī n ā  u n  s t o m a t o l o ģ i j ā  u. tml. Minētās vārdrindas nav precīzas – tajās sakārtojumā saistīti pēc apjoma dažādu jēdzienu nosaukumi. Labojot parasti atstājams plašākā jēdziena nosaukums (bara instinkts; pasaules klasika u. tml.); šaurākā jēdziena nosaukumu var piesaistīt kā precizējumu (izmantot  m e d i c ī n ā,  i t  ī p a š i  s t o m a t o l o ģ i j ā  u. tml.).

Ja blakus ir divi nevienlīdzīgi, bet vienādi funkcionējoši apstākļi, tie ir saistāmi ar vienojuma saikli, bet nav atstājami šķietamā pakārtojuma saistījumā:  i l g i  d a u d z  dzert;  d a u d z  p a m a t ī g i  strādāt  u. tml. Pareizi: ilgi un daudz dzert, daudz un pamatīgi strādāt.

Starp vārdrindu locekļiem nedrīkst būt nemotivētas atšķirības skaitlī. Piemēram, ja uz vārdrindu attiecināms pronomens katrs, visiem rindas locekļiem jābūt vienskaitlī; jālabo: .. mazāko darbu veikšanā varētu iekļauties katrs  u z ņ ē m u m s,  i e s t ā d e,  s a i m n i e c ī b a s,  ikviens sava rajona  p a t r i o t s.  (P 1, 86)

Vienojuma saiklis neder starp diviem patstāvīgas nozīmes apstākļiem: .. viņi .. izdara noziegumus sabiedriskās  v i e t ā s  u n  r e i b u m ā.  (PZ 86) Pareizi: .. reibumā izdara noziegumus sabiedriskās vietās.

Vienlīdzīgos teikuma locekļus aiz vispārinātāja vārda nav ieteicams lietot dažādās formās: Mūsu audzēkņi “izmēģinājuši roku” tādās unikālās celtnēs kā .. Rundāles  p i l s,  Doma  b a z n ī c a,  a r ī  k i n o t e ā t r ī  “Rīga” un Operas un baleta  t e ā t r ī..  (RB 85) Ieteicams visus vienlīdzīgos teikuma locekļus lietot nominatīvā: pils, baznīca, arī teātris.

Ja vienlīdzīgie locekļi ir pakārtoti kādam vārdam teikumā, tiem jāpakļaujas šī vārda prasībām, piemēram, rekcijai. Piemēram, pie verba organizēt jālieto akuzatīvs; jālabo papildinātāju forma teikumā: .. [studentu kluba] galvenais uzdevums – jaunatnes audzināšana.  D i s k u s i j a s,  t i k š a n ā s  un tematiskie  s a r ī k o j u m i,  dažādas  e k s k u r s i j a s,  i z b r a u k u m i,  k o n c e r t i,  deju  v a k a r i  u n  d a u d z  citu  p a s ā k u m u  organizē kluba padome.. (JI 79) Pareizi: organizē ekskursijas, izbraukumus, koncertus un daudz citu pasākumu. Ja vienlīdzīgos teikuma locekļus grib vienā un tajā pašā laikā pakārtot diviem dažādiem vārdiem, tad ir jābūt pārliecinātiem, ka abiem vārdiem ir vienāda saistāmība. Teikumā Ciema iedzīvotāji aicināti  j a u t ā j u m u s  un  i e r o s i n ā j u m u s  i e s ū t ī t  laikraksta .. redakcijai vai  i e m e s t  šim nolūkam iekārtotajās vēstuļu kastītēs (PD 82) vienlīdzīgie teikuma locekļi jautājumus un ierosinājumus ir pakārtoti verbam iesūtīt, bet (bez papildinājuma rakstveidā vai tml.) nav saistāmi ar verbu iemest. Ja aiz vispārinātajā vārda seko palīgteikums, arī tajā vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem ir jābūt vajadzīgā formā. Ir jālabo teikums Ar gripu var inficēties arī  n o  p r i e k š m e t i e m,  kurus lietojis slimnieks:  m u t a u t i ņ i,  d v i e l i s,  t r a u k i  utt. Priekšmetu nosaukumiem jābūt datīvā.

Svarīgs valodas prakses jautājums ir tā sauktie defissavienojumi, kas pēdējā laikā it sevišķi ieviešas. Tie bieži ir kalkēti. Pret tādiem ir vērsies J. Endzelīns. (Endzelīns 1, 38) Daudzi no tiem ir dzīvi vēl tagad: tie jālabo. (Skujiņa 12; Stuite u. c.) Piemēram, nevēlams kalks ir defissavienojums  i z s t ā d e – p ā r d o š a n a;  ir dažādi ieteikumi tā labošanai: izstāde un pārdošana, izstāde ar pārdošanu, komercizstāde pēc analoģijas ar komerckorespondence. Tiek lietoti arī defīssavienojumi  i z s o l e – t i r g u s,  s k a t e – t a r i f i k ā c i j a,  l u g a – s p ē l e  u. c. Endzelīns ir ieteicis vārdkopu spēļu luga. Dažādu iestāžu un nozaru nosaukumos  r e s t o r ā n s – ē d n ī c a,  k o n d i t o r e j a s – k u l i n ā r i j a s  izstrādājumi;  f i z i k a s – ķ ī m i j a s  skolotājs u. tml. defises vietā lietojams saiklis un. Ja starp vārdiem ir apozīcijas attieksme (kā pielikumam ar raksturojamo vārdu):  p i r m r i n d n i e k s – u z v a r e t ā j s,  m e h a n i z a t o r s – r a c i o n a l i z a t o r s  u. tml., pietiek defisi noņemt. Kalkētie defīssavienojumi ir atveidojami ar latviešu valodas līdzekļiem; piemēram, instrumentāli vokāls ansamblis latviešu valodā ir vārdkopa (nevis defissavienojums, kā krievu valodā).

Defissavienojumu lietošanu sarežģī tā sauktā vienotājdomuzīme – tā ir atļauta: Maskavas – Pēterburgas dzelzceļš, Rīgas – Pleskavas šoseja u. tml. Defisi ieteikts likt profesiju nosaukumos, ko veido divi vārdi – amatu vai profesiju nosaukumu sakārtojumā: šoferis – ekspeditors, šuvēja – motoriste u. tml. (Konsultants 86, 22 – 26)

1.5.1.1.2. Vārdkopu izveide un precizēšana

Vārdkopas ir patstāvīgākas sintaktiskas konstrukcijas nekā vārdrindas. Vārdkopu izveidē ir svarīga gan saistāmo vārdu semantika, gan arī saistīšanās formālās iespējas. Dažkārt visa vārdkopa gan semantiski, gan arī formāli ir neveikla, pat neloģiska, piemēram, tāda ir kalkētā vārdkopa  i z v e i d o t  p i l n u  k o n c e r t u  (PJ 80) – to varētu precizēt: sarīkot koncertu, sniegt plašu koncerta programmu. Ja konstatētas atkāpes no saistāmības nosacījumiem, vārdkopa jāmaina vai nu tikai semantiski, vai arī gan semantiski, gan formāli.

1.5.1.1.2.1. Vārdkopu formālās izveides precizēšana

Saistāmības likumības atšķiras dažādos vārdkopu morfoloģiskajos tipos. Precizējamas galvenokārt verbālas un nominālas vārdkopas. Adverbiālu vārdkopu vispār ir ļoti maz, un tajās nav konstatētas īpašas atkāpes.

Verbālās vārdkopās galvenā ir verba rekcija, kas teikumā realizējas kā verba labējā valence. Atkarīgais komponents var neatbilst semantiski vai formāli. Šis komponents verbāla vārdkopa var būt substantīvs, adverbs vai infinitīvs; visvairāk ir konstatēts verbālu vārdkopu ar substantīvu kā atkarīgo komponentu (ap 80% vārdkopu), mazāk ar adverbu (ap 18%), bet pavisam maz (ap 2%) – ar infinitīvu – teiktais izriet no semantisko realizāciju izpratnes (Freimane 5, 32). Atkarīgais substantīvs parasti ir akuzatīvā (ap 80% no atkarīgajiem substantīviem verbālās vārdkopās), retāk prepozicionāla locījuma formā (ap 12%), vēl retāk – instrumentāli (ap 4%) un lokatīvā (arī ap 4%). Neprecizitātes iespējamas pārvaldījumā vai piekļāvumā.

Neprecizitātes verbālos saistījumos izskaidrojamas 1) ar verba semantikas neizpratni vai nepietiekamu iedziļināšanos verba nozīmē, 2) ar verba rekcijas ignorēšanu vai nezināšanu, 3) ar paviršību vārdkopu izveidē vai 4) ar neliterāru kalkētu vārdkopu pārņemšanu.

Semantiskas neprecizitātes bieži vien rada arī formālas atkāpes. Ja verbam saliktā vārdkopā piesaistīti vairāki atkarīgie komponenti, tiem savā starpā jābūt atbilstošiem pēc formas: atzīt ko par ko – atzīt grāmatu par interesantu. Teikumā: par  u z v a r ē t ā j u  a t z ī t a s  d i v a s  k o m a n d a s..  (RP) nepieciešams labojums: par uzvarētājām. Vienam verbam nedrīkst piesaistīt vairākus semantiski un formāli atšķirīgus atkarīgos komponentus, piemēram: Gints  s p ē l ē  k l a v i e r e s  un  k o m p o z ī c i j u,  mācās pie Ģederta Ramana. (DB 2, 85) Abi atkarīgie komponenti nesaderas ar verbu spēlēt, tie var saistīties ar verbu mācīties: pie Ģederta Ramana mācās klavieru spēli un kompozīciju.

Vairākiem verbiem ar atšķirīgu rekciju teikumā nedrīkst piesaistīt vienu atkarīgo komponentu – tādā gadījumā vai nu jāmaina teikuma uzbūve, novēršot verbu sakārtojumu, vai arī pie katra verba jāveido cita vārdkopa. Piemēram: Reportāžā stāstīts par to, kā pilsētā laikus  r ū p ē j a s  u n  s a g a t a v o  k u r i n ā m o  z i e m a i. (RP) Verbu rekcija: rūpēties par ko, sagatavot ko; teikumu varētu precizēt: .. kā rūpējas par kurināmo ziemai un to gatavo.

Nominālās vārdkopās iespējamas pakārtojuma paveidu – saskaņojuma vai pārvaldījuma – kļūdas. Neprecīzs saskaņojums var būt ar neīsto vārdu:  d a u d z v e i d ī g u  b r ī v d i e n u  p r o g r a m m a;  ā t r u  d a r b a  m e t o ž u  s i s t ē m a  (KU 81);  j a u n ā  b e n z ī n a  l ī m e ņ a  r ā d ī t ā j s  (RB 80) u. tml. Jāveido saskaņojums ar īsto vārdu – to nosaka saturs: daudzveidīga brīvdienu programma; ātra darba metodes; jaunais benzīna līmeņa rādītājs. Nav pieņemams adverbs adjektīva vietā: .. kombinātā  s e v i š ķ i  g o d ā  ir .. remontatslēdznieku brigāde. (ĻC 80) Pareizi: sevišķā godā.

Verbālās vārdkopās vērojama objekta nozīmes piesaistīšana vienai formai – akuzatīvam; tas notiek ūzusa ietekmē. Vēl samērā nesen (piecdesmitajos, sešdesmitajos gados) ģenitīvs daudzās verbālās vārdkopās bija normatīvs (MLLVG 2, 28 – 29; Soida 3, 156; Freimane 2 u. с ) bet pašreiz diemžēl akuzatīvs objekta nozīmē izspiež ģenitīvu pie vairākiem verbiem (Blinkena 5), arī pie noliegtiem verbiem (Lagzdiņa 1, 139), piemēram, vajag suni, gribas maizi, vēlas mieru u. tml. Nominatīvs savukārt ģenitīva vietā lietots centrālā komponenta funkcijā nominālās vai adverbiālās vārdkopas, kuras centrālā komponenta formu nosaka atkarīgais komponents, proti, vārdkopās ar adverbu vai nelokāmu numerāli centrā: desmit gadu – desmit gadi; daudz klausītāju – daudz klausītāji u. tml. (Lagzdiņa 1, 137) Ģenitīvs bieži vien ir nepieciešams, atsevišķu vārdformu vieta veidojot vārdkopu: Viņi ielauzās  d z e l z c e ļ a  b ū d ā  P u n d u r a  s t a c i j ā.  (V l, 87) ieteicams: Pundura stacijas dzelzceļa būdā.

Konstatētas neveiklas un pat pārprotamas vārdkopas. Piemēram, nomināla vārdkopa  k r e i s ā s  r o k a s  p i r k s t i  nav precīzi realizēta teikumā: Viņa knikšķināja  v i e n u  p i r k s t u  p ē c  o t r a  k r e i s a j a i  r o k a i..  (TL) Konstatētas neveiklas vārdkopas:  a g r o n o m e  p a r  r a ž o š a n u  u n  s ē k l k o p ī b u  (ĻC 88) – pareizi: sēklkopības agronome. Tiek jaukti centrālais un atkarīgais komponents: izmantot darbiem pilnu  g a i s m a s  d i e n u  (PC 871 – ir vārdkopa dienas gaisma. Minētajā vārdkopa domāts: gaišais laiks, kamēr ir gaišs, gaisma.

Dažkārt ir ieteicams precizēt vārdkopu komponentu vārdšķiru. Atkarīgā komponenta vārdšķira būtu precizējama vārdkopas tiesāt  a r  rupjām  k ļ ū d ā m,  novērtēt  p a r  n e a p m i e r i n o š u  u. tml. Labāk: tiesāt aplam, kļūdaini, ļoti nepareizai vai tml., novērtēt neapmierinoši. Vārdkopa  d a u d z  n e r v u  būtu aizstājama ar vārdkopu stipri nervi vai izturīgi nervi: Arodkomitejas darba jautājumus kārtojot, nepieciešama gan sievišķība, gan vīrišķība. Katra zina tas prasa  d a u d z  n e r v u. (RP)

1.5.1.1.2.2. Komponentu semantiskā atbilsme vārdkopās un vārdkopu lietojums

Starp vārdkopu komponentiem jābūt semantiskai atbilsmei. Daudzos gadījumos formāli nevainojamas vārdkopas semantiski nav pieņemamas. Piemēram, semantiski nepieņemamas ir vārdkopas  r a d o š a i s  sadarbības  l ī g u m s  (radoša var būt sadarbība, nevis līgums),  r a d o š a i s  p l ā n s,  r a d o š a i s  ž u r n ā l s  u. tml. Tas precizējot, tiek precizēts arī pakārtojuma formālais paveids starp komponentiem: radoša sadarbība, radoši meklējumi u. tml. (Par to sk. III. 1.4.2.1.1.) Semantiski neiederas atkarīgie komponenti vārdkopās  n o s p i e s t s  g a r a s t ā v o k l i s  (slikts, nomākts);  š ķ i d r a  z i e m a  (slapja);  p l ā n a  z i e m a  (silta);  ā t r a  t r a s e  (pa trasi var gan ātri braukt, trase var būt ērta vai tml.); s m a g a s  p l a t ī b a s  (grūti apstrādājamas) u. tml.

Dažkārt vārdkopas vērojams semantisks pārspīlējums:  g a u s a  n e p a c i e t ī b a  (var būt gauss cilvēks un cilvēks, kam ir liela pacietība);  m i l z ī g i  žūšanas  t e m p i  (temps var būt ātrs, nevis liels vai milzīgs);  m i l z ī g a  (labāk: plaša)  p r o g r a m m a;  s k a n ī g s  p u l s s;  s p ē c ī g ā k ā  (labākā)  p u ķ u  k o l e k c i j a  p i l s ē t ā;  v a r e n s  a u t o m o b i l i s  u. tml. Atkarīgo komponentu nozīmēs var būt ignorēti svarīgi semantiski elementi, piemēram, vārdkopā  n e r a ž ī g s  z u d u m s  – zudums vispār nevar būt ražīgs.

Precizējot vārdkopu semantiku, jānovērš komponentu semantiskās nepilnības, galvenokārt nevēlama, pārliecīga nozīmes konkretizācija vai vispārinājums, jēdzienu jaukšana.

Nevēlama konkretizācija parasti vērojama, ja konkrētas nozīmes verbs lietots nevietā, piemēram, Nevar  i e t  p i e  t a u t a s  d z i e s m a s  kā pie noteiktas tēmas, neredzot to visā pilnībā.. (L 2, 83) Jāmaina centrālais komponents; reizē ar to var mainīties arī atkarīgā komponenta forma: uztvert, vērtēt tautasdziesmu pēc noteiktas tēmas vai tml. Būtu jāvairās no verba aizskart vārdkopās ar substantīviem jautājums, problēma:  a i z s k a r t  k u t e l ī g u s  j a u t ā j u m u s  u. tml. Par jautājumu var runāt, sākt runāt u. tml. Pārāk konkrēta nozīme var būt arī vārdkopas atkarīgajam komponentam:  a i z p i l d ī t  v i e n u  n o  s a i s t ī b u  p u n k t i e m;  i z t i r z ā t  g a l v e n o s  a k c e n t u s  u. tml. Var pildīt saistības, nevis aizpildīt vienu Jo punktu; var iztirzāt jautājumu, nevis akcentu. Pārliecīga konkrētība verbālās vārdkopās ir novēršama, attiecīgos konkrētās nozīmes komponentus aizstājot ar iederīgiem vispārīgākas nozīmes vārdiem.

Iepriekš raksturotajai pretēja parādība ir nevēlams vispārinājums. Parasti vispārinātas nozīmes pārspīlējums ir atkarīgajam komponentam: Kombinētās barības ražotāji gan spēj  p i e g ā d ā t  plānoto  d a u d z u m u,  bet ne  k v a l i t ā t i.  (LD 79) Nevar piegādāt ne daudzumu, ne kvalitāti, var piegādāt noteiktas kvalitātes preces noteiktā daudzumā. Līdzīgi:  s a i n d ē t  p l a n ē t u  a r  r a d i o a k t i v i t ā t i;  a p g ū t  l a u k s a i m n i e c ī b u;  k ā r t o t  d e s m i t i e m  d a ž ā d u  p r a k t i s k u  n e p i e c i e š a m ī b u  (SD 87) u. tml. Labojot vārdkopās jāiesaista jauns komponents: saindēt planētu ar radioaktīvajām vielām; apgūt zināšanas lauksaimniecībā; kārtot svarīgus aktuālus praktiskus jautājumus. Retumis pārāk abstrakta ir centrālā komponenta nozīme:  r a ž o t p u ķ e s,  k r ā š ņ u m u  (Smagare, 92) – precīzāk: audzēt puķes. Atsevišķos gadījumos jākonkretizē visa vārdkopa: Daļa mehanizatoru  a p k a l p o j a  l o p k o p ī b u..  (KA 85) Ieteicams nosaukt konkrētu darba vietu: strādāt fermas vai tml. Šķiet, ka tīša vārdkopu abstrahēšana rodas, cenšoties pēc iespējas gudri un smalki izteikties; rodas neprecizitātes, piemēram, vārdi kvalitāte, kvantitāte, nozaru nosaukumi konkrētu vardu vietā tiek lietoti dažādās variācijās.

Vārdkopās konstatēts arī neprecīzs darbības virziens, kas var izpausties 1) subjekta un objekta sfērā vai arī 2) tikai objekta sfērā. Teikumā Viņš izskrēja tik tuvu braucošam transporta līdzeklim, ka  n o  u z b r a u k š a n a s  i z v a i r ī t i e s  vairs nebija iespējams (K 2, 82). Subjekts (viņš) ir cietējs, kam var uzbraukt; varētu labot: nebija iespējams izvairīties no braucoša transporta līdzekļa (labāk būtu to nosaukt). Objekti sajaukti teikumā: Ziemā  t r o t u ā r s  n o  s n i e g a  nekad vēl  n a v  t ī r ī t s  (PD2, 80);  a t b r ī v o t  i e l a s  n o  s n i e g a  u. tml. Ieteicams: tīrīt sniegu no trotuāra, no ielas.

Konstatēta vārdkopu komponentu semantikas neizpratne un jēdzienu jaukšana. Piemēram,  g ū t  a u g s t u s  r a ž o š a n a s  r ā d ī t ā j u s.  Rādītāji ir sekundāri, var būt labi rezultāti.

Nominālās vārdkopās atkarīgajā komponentā var jaukt nozari ar darītāju: .. rajonā kļuvis par trim  b ē r n u  h o k e j i s t u  k o m a n d ā m  vairāk. (A 83) Vārds komanda parasti tiek saistīts ar spēles nosaukumu: futbola, volejbola, tenisa, ūdenspolo, tātad arī hokeja komanda. Tiek jaukti arī citi jēdzieni – procesa un darītāja nosaukums (z v e j a s  g a i t a s  precīzākas vārdkopas zvejnieka gaitas vietā), darbības nosaukums ar darbības vietas nosaukumu (g a n ī b u  s ā k u m s  pareizā ganīšanas sākums vietā), kvantitātes un kvalitātes nosaukumi saistījumā ar vārdiem līmenis, rezultāti, izglītība u. tml.: a u g s t a s  r o b e ž l ī n i j a s,  a u g s t i  r e z u l t ā t i  (pareizi: labi),  a u g s t i  u z d e v u m i  (pareizi: lieli),  m a z a  i z g l ī t ī b a  (pareizi: zema) u. tml. Runājot par skaņām, tiek jaukti jēdzieni augsts un zems, smalks un rupjš:  s m a l k a  s k a ņ a,  s m a l k s  t o n i s  u. tml. Skaņa var būt zemāka vai augstāka, dobjāka vai gaišāka, nevis rupjāka vai smalkāka. Tiek jaukti arī daudzuma un laika kvantitātes un kvalitātes jēdzieni:  i l g a  p i e r e d z e  (pareizi: liela),  t ā l a  p o p u l a r i t ā t e  (labāk: liela) u. tml.

Konstatēta nevajadzīga atkarīgā komponenta humanizācija (šajās vārdkopās cilvēka pazīmes un īpašības tiek piedēvētas parādībām un priekšmetiem):  e k s a m i n ē t  m e i s t a r ī b u  (P 2, 86) – eksaminēt var kādu, pārbaudīt viņa meistarību. Bieži sastopams iestādes, sarīkojuma u. tml. nosaukums attiecīgās iestādes vai darbinieku nosaukuma vietā: Mēs gribam  p a t e i k t  p a l d i e s  s a v a i  k a t l u  m ā j a i  (PZ 82); Maskava  p o s ā s  p a s a u l e s  č e m p i o n ā t a  u z ņ e m š a n a i.  (S 1, 79) Var uzņemt čempionāta dalībniekus. Lieka humanizācija sastopama arī nominālās vārdkopās:  a t b i l d ī g s  (labāk izšķirošsp o s m s;  k l i e d z o š a  (labāk: ļoti lielan o l a i d ī b a;  k r i e t n ā k a i s  (pareizi: labākaisr e z u l t ā t s;  u n t u m a i n i  (labāk: mainīgil a i k a  a p s t ā k ļ i,  r e s p e k t a b l a s  (varētu būt: svarīgas, nozīmīgass a c e n s ī b a s  u. tml. Tas ir sarunvalodas lietojums, kura var veidoties un arī veidojas jaunas vārdu nozīmes – nozīmju pārnesumi, taču pārspīlējumus jācenšas novērst. Piemēram,  k a u s l ī g a s  ā r p o l i t i k a s  (C 82) vietā labāk gan teikt: agresīva ārpolitika.

Konstatēts arī pretējs process – dehumanizācija. Piemēram, adjektīvu sens lieto, runājot par priekšmetiem un parādībām (sena vāze; sena pagātne), arī par cilvēkiem vai to kopumu kā vēsturisku kategoriju (senas tautas, senie latvieši), bet piemērā: Šķind apbalvojumi, ejot  s e n a j i e m  k a r a v ī r i e m  (KR 80) labāk lietot adjektīvu vecs; te parādās saistāmības leksiskais aspekts – vārdu leksiska atlase. Vārdkopu komponentiem jābūt ne tikai semantiski, bet arī leksiski atbilstošiem: var būt vārdi ar kopēju semantiku, pat sinonīmi, bet kāds no tiem saistījumā var neiederēties. Piemēram, var smelties ierosmi, bet parasti nelieto vārdkopu  s m e l t i e s  i m p u l s u  (C 82), kaut gan vārdiem impulss un ierosme ir nozīmes kopība (sk. LLVV 3, 454 impulss 2. noz. un turpat, 351 ierosme 2. noz.) – šie vārdi ir sinonīmi. Līdzīgi arī:  d z i ļ i  r u n ā t  par kādu tematu – var kaut ko dziļi izprast, var dziļi just, var būt dziļas jūtas un dziļi vārdi, bet netiek lietota vārdkopa dziļi runāt.

Ir konstatētas neloģiskas vārdkopas – tajās parasti ir apvienoti pretējas vai citādi nesaderīgas nozīmes vārdi:  a p t u v e n i  p r e c i z ē t;  d a l ī t i e s  n e v e i k s m ē s  (V 1, 79); Klusībā cerējām, ka mājinieces neizturēs .. un  k a u t  m a z d r u s c i ņ  z a u d ē s  g a l v u  (PJ 81);  i z a u d z ē t  l i e l l o p u  g a ļ u  (K 2, 84) u. tml. Var kaut ko aptuveni rezumēt, bet ne precizēt; galvu var zaudēt tikai pavisam; var audzēt liellopus gaļai, kaušanai.

1.5.1.1.3. Neprecīzi saistījuma līdzekļi vārdu savienоjumоs

Atkāpes saistījuma līdzekļu izmantošanā konstatētas vārdvirknēs – neprecīzi saikļi un neprecīza saikļu virknes izveide.

Konstatēta sakārtojuma semantisko attieksmju jaukšana un neprecizitāte. Piemēram, vienojuma attieksmju virknē lietots šķīruma saiklis: ..pilsētas autobuss .. steidzīgos talsiniekus ātri aizved  u z  p o l i k l ī n i k u  v a i  g a ļ a s  k o m b i n ā t u.  (PK 83) Ar saikli vai viena nozīme tiek nošķirta no otras, bet minētajā teikumā tas neder – talsiniekiem taču nav vienalga, uz kurieni viņus ved – uz poliklīniku vai uz gaļas kombinātu; te varētu lietot gan – gan. Pretstatījuma attieksmes būtu vietā vārdrindā darīt  v i e n k ā r š u  u n  a t b i l d ī g u  darbu (PK 86); ieteicams: vienkāršu, bet atbildīgu darbu.

Prepozicionālus locījumus drīkst iesaistīt sintaktiskās konstrukcijās tikai ar vienu prepozīciju. Pēdējā laikā izplatīts divu locījumu savilkums, atstājot abas prepozīcijas sakārtojuma, bet substantīva formu otrreiz neminot, piemēram:  p i r m s  u n  p ē c  v a l d ī b a s  s ē d e s  (IV). Dažkārt šāds prepozīciju lietojums atbilst neliterārajam sarunvalodas stilam un neitrālā informācijā nebūtu pieļaujams: Jautājums par kompartijas konstitucionalitāti bija tikai viena dala no procesa  a p  u n  p a r  P S K P. (D 2, 92) Šādas konstrukcijas ir nepilnīgas, tās būtu jālabo: pirms valdības sēdes un pēc tās; .. daļa no procesa, kas ierosināts pret PSKP vai tml.

Precīzi jālieto atkārtotie un divkāršie saikļi. Piemēram, virkni nedrīkst ievadīt ar gan, bet pēc tam pāriet uz bet: Darba rokas gaidīja  g a n  v e c a i s  d ā r z s,  kurā pārdomu brīžos tik labprāt uzkavējās vēl pavisam jaunais ģimnāzists Jānis Pliekšāns,  b e t  j o  s e v i š ķ i  s e n l a i c ī g ā  ē k a.. (PC 83) Pareizi: gan dārzs, gan ēka. Otrajā daļā pie ne tikai jābūt bet arī: Vairākās talkās piedalījušies  n e  t i k a i  l a u c i n i e k i  u n  s i m t i e m  t a l c i n i e k u  n o  R ī g a s,  ī p a š i  v i d u s  s k o l ē n i.  (LM 86) Pareizi: ne tikai laucinieki, bet arī simtiem talcinieku .. Jāprecizē arī saistījuma līdzekļi virknē: Tas svarīgi  n e  t i k a i  n o  e k o n o m i s k ā,  k ā  a r ī  (pareizi: bet arīn o  a u d z i n ā š a n a s  v i e d o k ļ a.

Neprecīza virkne veidojas teikumā: Pēc .. konfektēm “Gotiņa” un “Krējuma īriss” ir liels pieprasījums  V a l k a s,  R ī g a s,  V a l m i e r a s,  C ē s u,  L i m b a ž u,  D a u g a v p i l s  u n  c i t u  p i l s ē t u  l a u k u  v e i k a l o s.  (P 2, 86) To varētu precizēt: ir liels pieprasījums Valkas, Rīgas, Valmieras, Cēsu, Limbažu, Daugavpils, kā arī citu pilsētu un lauku veikalos.

1.5.1.1.4. Vārdkopu analogi un to lietojums

Vārdkopas analoga jēdziens latviešu valodniecībā pašreiz ir jauns, tāpēc daži vārdi par tā izpratni. Vārdkopas analogs pēc ārējā veidola atgādina vārdkopu, bet tomēr nav vārdkopa – tajā nav pakārtojuma sakara. Pakārtojuma sakars izriet no pakārtojumā saistīto vārdu semantikas kategoriālajām nozīmēm, bet vārdkopas analogā vārdi atrodas zināmās semantiskas koordinācijas attieksmēs – ar to vārdkopas analogs mazliet atgādina frazeoloģismu. Arī sintaktiski vārdkopas analogs, tāpat kā frazeoloģisms, ieņem vienu sintaktisko vietu un funkcionē kā viena sintaktiska vienība, resp., kā viens teikuma loceklis (vārdvirknes vai vārdkopas patstāvīgs komponents). Vārdkopas analogu, tāpat kā vārdkopu, veido divi vai vairāki patstāvīgo vārdšķiru (pilnnozīmes) vārdi, bet leksiskās nozīmes ziņā tie ir nepilnīgi – tie nenosauc reālijas tieši, tie nosauc dažādas attieksmes. Starp komponentiem vārdkopas analogā pastāv zināms formu salāgojums, sasaistījums; tas nav pilntiesīgs sintaktisks sakars. Vārdkopu analogu komponenti (vismaz viens no komponentiem) ir pronomeni vai numerāļi; retāk iespējams adjektīvs kā viens no komponentiem. Ir pazīstami saskaņojuma analogi (lielākā vārdkopu analogu daļa) un pārvaldījuma analogi (piemēram, mēs ar tevi). Saskaņojuma analogu piemēri: tu pats; viņš viens; kaut kas labs; tāds smieklīgs; mēs visi; jūs neviens; tie abi; kas cits; dažs labs; nekas tāds u. tml.

Galvenās atkāpes konstatētas uzbūvē – formāli neprecīzi vārdkopu analogi. Konstatēti arī nelatviski, kalkēti vārdkopu analogi, piemēram,  m ē s  a r  t e v i.

Neprecīza formālā izveide konstatēta vārdkopu analogiem  k u r š  m ē s,  k a t r s  t a s:  K u r š  g a n  m ē s  ģimenē neesam uzņēmuši viesus? (PZ 79); .. lai  k a t r ā  t a j ā  būtu jūtama kolektīva ietekme. (RP) Pareizi: kurš no mums, katrs no mums. Otrajā piemērā pietiek ar vienu pronomenu. Vārdkopu analogi viens pats, viņš pats, mēs ar tevi, mēs ar jums u. tml. pastiprina, akcentē vienas personas attieksmes pret citām. Ja pēc šāda uzsvēruma nav īpašas vajadzības, vārdkopas analogu var nelietot – pietiek ar galveno, pirmo pronomenu:  M ē s  a r  j u m s  kaut kur esam tikušies;  M ē s  a r  t e v i  esam veci paziņas; Bērns ir palicis mājās  v i e n s  p a t s.  Šādi vārdkopu analogi iederas sarunvalodas stilā, ekspresīvā tekstā:  Vai  j ū s  p a t s  tam ticat? Tas ir  k a u t  k a s  t r a k s!

Jāņem vērā, ka tas viss lietojumā nedrīkst mainīt vārdu kārtu. (Nedrīkst teikt  v i s s  t a s,  īpaši runātā tekstā.)

1.5.1.2. TEIKUMU IZVEIDE UN PRECIZĒŠANA

Valodas praksē konstatētas atkāpes gan vienkārša, gan salikta teikuma izveidē; salikta teikuma izveidē atkāpju ir vairāk, it īpaši salikta pakārtota teikuma izveidē.

1.5.1.2.1. Vienkārša teikuma izveide un precizēšana

Vienkārša teikuma izveide sākas ar gramatisko centru, tāpēc arī gramatiskajā centrā konstatētās atkāpes ietekmē visu vienkāršo teikumu. Atkāpes konstatētas arī vienkārša teikuma paplašinātāju formālajā izveidē un lietojumā.

1.5.1.2.1.1. Vienkārša teikuma gramatiskā centra izveide un precizēšana

Gramatiskā centra izveide raksturojama no diviem viedokļiem – formālā un semantiskā.

(1) Gramatiskajā centrā formāli nepieciešama teikumpriekšmeta un izteicēja savstarpēja atbilsme. Šajā ziņā valodas praksē vērojamas dažādas svārstības un atkāpes, kas jālabo. Piemēram, atkāpes dzimtes un skaitļa kategoriju atbilsmē: Šādā stāvoklī  n o n ā k u š a s,  fermas  l o p i,  kā arī vairāku novietņu piena  r a ž o t ā j a s;  L ī d e r i s  ir  s l a u c ē j a;  B i b l i o t ē k a  ir visu pārējo profesiju apguves  p a m a t i;  I k v i e n a m  n o  m u m s  mežā jābūt uzmanīgiem;  A i t a s  ir pieticīgs  d z ī v n i e k s.  Vienskaitļa formu vispārināts lietojums daudzskaitļa nozīmē prasa vienskaitļa formas abos gramatiskā centra locekļos: Aita ir pieticīgs dzīvnieks. Bieži sastopams neliterārs akuzatīvs pie verba debitīva nominatīva vietā: jālasa grāmatu (Skujiņa 9, 63 u. c.).

Atsevišķu gramatiskā centra komponentu lietojumā konstatētās svārstības saistāmas ar attiecīgo morfoloģisko formu lietojumu. Piemēram, nav ieteicams pārspīlēt verbu nākties, prasīties u. tml. lietojumu kopā ar infinitīvu debitīva nozīmē – labāk ieteicams debitīvs. (Ceplīte 4, 53) Būtu jālabo teikumi:  S t a d i o n s  p r a s ā s  a t j a u n o j a m s;  D a r b u  n ā k a s  d a r ī t.  Labāk: Stadions jāatjauno; Darbs jādara.

Skaitļa formu lietojumā iespējami varianti: Daļa sportistu uznākusi // uznākuši uz laukuma baltos krekliņos. Nav ieteicams gramatisko centru pārāk pieblīvēt ar infinitīviem: Tomēr ar grūtībām  i z d e v ā s  viņu  p i e ru n ā t  a t ļ a u t  t u r p i n ā t  spēli. (RB 78) Ieteicams labāk veidot saliktu konstrukciju: atļaut, lai spēle tiek turpināta vai tml. Bieži lietoti lieki modificētāji: Tagad  v i ņ š  ir pensionārs, taču  t u r p i n a  s t r ā d ā t.  Labāk: aizvien vēl, joprojām strādā; Zambija  n e v a r ē j a  t u r p i n ā t  Rodēzijas ogļu importu.. (RP) Labāk: vairs nevarēja importēt (ievest) vai tml.

Nominālu teikumu gramatiskajos centros bieži konstatēti saitiņverbi neliterārā lietojumā. Piemēram, palikt saitiņverba kļūt nozīmē:  E s  ātrāk  p a l i k š u  (pareizi: kļūšuv e c s  nekā citi..k ā j a s  b i j a  p a l i k u š a s  (pareizi: kļuvušas) smagasL a i k s  b i j a  p a l i c i s  (pareizi: kļuvis) manāmi  s i l t ā k s.  Pareizs verba palikt lietojums: Mēs nedrīkstam palikt pret to vienaldzīgi (ja esam tādi bijuši). Nav ieteicams kļūt vietā saitiņas funkcijā bez īpašas vajadzības lietot citus verbus, piemēram:  P u i š i  pēdējā laikā  p ā r v ē r t u š i e s  p a r  c e l t n i e k i e mV i ņ š  i z v e i d o j i e s  p a r  labu krosa braucēju;  M e l i o r a t o r i  i z a u g u š i  p a r  s p ē k u.  Tas pats sakāms par dažiem verbiem saitiņas funkcijā ar nozīmi likties, šķist: Cīņas sākumā  r ī d z i n i e c e s  i z l i k ā s  (labāk: šķita, likāsk ā  n o s a l u š a s.  (S 1, 82) Arī saitiņas būt vietā: Mājas gaišais  l o g s  vēl  t u r ē j ā s  (labāk: bijas a s k a t ā m s  kā dzeltens sviesta gabals, iespiests melnā kaņepju grūdenī. (OL)

Svārstības vērojamas nomināla sastata izteicēja formā. Nominālā teikumā ar profesijas, specialitātes nosaukumu izteicējā parasti tiek lietots prepozicionāls savienojums: kļūt par labu speciālistu, kļūt par rakstnieku. Šī forma ir ieteicama; nav ieteicams nominatīvs: Pēc augstskolas beigšanas  v i ņ š  k ļ u v a  skolas  d i r e k t o r s.  (Porīte 2) Turpretim ar saitiņverbu būt. lietojams nominālais izteicējs nominatīvā – nav ieteicama forma būt parK n e p j z i v s  b i j u s i  p a r  daudzu zinātnisku pētījumu  o b j e k t u;  Slikta darba  o r g a n i z ā c i j a  i r  p a r  c ē l o n i  neveiksmēm. Labāk: zivs ir objekts; organizācija ir cēlonis.

Konstatētas atkāpes arī teikumpriekšmeta formas lietojumā. Piemēram, pie būt izteicējā lietojams nominatīvs, pie nebūt – ģenitīvs. Jālabo: Šīs  a t b i l d ī b a s  nevienmēr bija. (DB l, 86) Pie nebūt un trūkt lietojams teikumpriekšmets ģenitīvā; jālabo:  T r ū k s t  b a r ī b a.  N a v  b a r ī b a.  N a v  l a i k s.  Pareizi:  i r  a t b i l d ī b a;  n a v  l a i k a.

Nomens izteicējā pēc formas atbilst teikumpriekšmetam: audzēkņi ir izpildītāji, nevis:  A u d z ē k ņ i  iepazinās ar komponista daiļradi, bija viņa darbu  i z p i l d ī t ā j o s.  (PK 83) Ir daudz un dažādu nosacījumu, kas jāņem vērā vienkārša teikuma gramatiskā centra izveidē; tie skar attiecīgo gramatiskā centra komponentu gramatiskās kategorijas.

Dažkārt teikuma izveide ir nepieņemama tāpēc, ka teikumā tiek iesaistīti neveikli veidoti paplašinātāji:  D a r b o s i e s  b u f e t e  a r  š a š l i k u;  S t a r p  š o f e r i e m  i r  d a u d z  j a u n o  ģ i m e ņ u.  Ieteicams: Bufetē tiks pārdots šašliks; Daudzi jaunie šoferi ir nodibinājuši ģimenes.

(2) Vienkāršā teikuma gramatiskā centra semantiskā izveide ir saistīta ar gramatiskā centra komponentu leksisko semantiku. Arī teikumā, it īpaši gramatiskajā centrā, tāpat kā vārdrindās un vārdkopās, nepieciešama komponentu semantiska atbilsme – tai ir universāls raksturs. Neatbilsmes gadījumi līdzinās neatbilsmei vārdkopās.

Konstatēta verba semantiska neatbilsme teikumā; iemesli ir 1) verba semantikas neizpratne, 2) paviršība – ūzusa ietekmē vai individuāli un 3) tiekšanās pēc oriģinalitātes. Reizēm nav izprastas internacionālu vārdu nozīmes, konstatējama pārprasta “inteliģence”.

Gramatiskajā centrā konstatēta pārspīlēta metonīmija: Durvis  v e r  gleznu  i z s t ā d e;  T e l e v i z o r s  nekad  n e d o d  tik spilgtu iespaidu. Nevēlama humanizācija, personifikācija:  K o m b i n ā t s  p i e d ā v ā  dažādus variantus;  T e r m i ņ i  s p i e ž;  M e d a ļ a  v ē s t ī  par uzvaru;  T e m a t s  i e n ā k  dzīvē;  G r a f i k s  p a r e d z  preču pievedumu;  A u t o b u s s  pacietīgi  g a i d a  savus ceļa biedrus;  L a i k s  r e v i d ē  uzskatus;  P u l k s t e n i s  t u v o j a s  divpadsmitiem; Zvērkopības  n o z a r e  šogad ir labi  s t r ā d ā j u s i;  S l i m o š a n a  p ā r t r a u c  skološanas. Šādi un līdzīgi teikumi plaši tiek lietoti sarunvalodā. Tie, kas tiek lietoti augstākā stilā, pamazām pārvēršas stereotipos. Metonīmijas sakara vērojama arī subjekta un objekta attieksmju jaukšana (aktīva un pasīva jaukšana): Gāzes  v a d s  t u r p i n a  v i r z ī t i e s.  Pats gāzes vads nevirzas, to kāds būve.  T u r n ī r s  s a v ā c  kuplu dalībnieku skaitu;  Z i e m a  i z d a r a  labojumus mūsu darba grafikā; Gatavais  s a u t ē j u m s  n o n ā k  traktora piekabē un tūdaļ dodas uz fermu (KR 83);  P l ā n s  a p s t ā j i e s.  Arī: Motociklu  ī p a š n i e k i  p i e ļ ā v a  gandrīz trešo dalu transporta  n e g a d ī j u m u  (ieteicams: vainojami .. negadījumos); Vidusskolā viņai  i e t  s e p t i ņ p a d s m i t a i s  g a d s  (pareizi: .. viņa strādā septiņpadsmito gadu);  I n t e r p r e t ē t ā  Bēthovena  m ū z i k a  i z c ē l ā s  a r  dziļu komponista rakstura un viņa mūzikas  i z p r a t n i..  (ĻC 80) Ieteicams: Bēthovena mūzikas interpretējumā jautās, izpaudās izpratne vai tml.  C e n t r s  maksimāli  i z s p ē l ē  v i s u s  d a b a s  d o t u m u s,  kādi tik te ir. (Z 79) Ieteicams: Centru veidojot, maksimāli tiks izmantoti (likti lietā) visi dabas dotumi.

Gramatiskajā centrā konstatēta jēdzienu jaukšana. Piemēram:  P a l i e l i n ā s  l ī m e n i s.  (Līmenis var celties vai kristies, bet nevar palielināties.) Līdzīgi: Spāņu futbolistu  p r e c i z i t ā t e  pēdējos gados ir  k r i t u s i  (pareizi: mazinājusies).  M ē s  e s a m  d a u d z v e i d ī g i  (varētu būt: atšķirīgi, dažādi).

Semantiska transformācija, bieži metonīmijas formā, ir cēloņa un seku, daļas un veselā un citu jēdzienu jaukšana: galvenais, būtiskais tiek aizstāts ar tā ārējo izpausmes veidu, ar formālu rādītāju, piemēram: Pasažieru vilciena  g r a f i k s  n e m a i n ī s i e s;  S t ā v ē s  d ī k ā  s i m t i e m  h e k t ā r u  z e m e s.  (Dīkā var stāvēt mehānismi; par zemi būtu jāsaka: netiks izmantota.)

Gramatiskajā centrā vērojama arī nepamatota animācija (dzīvu būtņu īpašību un pazīmju piešķiršana lietām, priekšmetiem):  K ū l a  a u g  pie žogiem un ēkām (kūla ir nedzīva, tā nespēj augt);  A u g  r e z u l t ā t i,  p a s ū t ī j u m i  (Ieteicams: palielinās pasūtījumi; uzlabojas rezultāti.). Arī deanimācija: Šķidru barību dot nav vēlams, jo, lietojot to,  b i t e  ātri  n o l i e t o j ā s.  (Nolietoties var mehānisms, bite zaudē darbaspējas.)

Gramatiskajā centrā konstatēta leksiska neatbilsme starp komponentiem: Notiek valsts aizsardzības masu darba mēnesis (P 2, 87); Kustība rit regulāri. Ieteicams: ir mēnesis; kustība notiek.

1.5.1.2.1.2. Vienkārša teikuma paplašinātāju precizēšana

Atkāpes konstatētas dažādu teikuma locekļu izveidē un lietojumā. Piemēram, norma paredz nominatīvu objekta nozīmē pie verba debitīvā un pasīvā – sal.: Es lasu grāmatu. – Man jālasa grāmata. – Grāmata tiek lasīta. Valodas praksē konstatētas atkāpes substantīva locījuma lietošana pie verba debitīvā:  Nu  j ā m e k l ē  skapī  u z v a l k u  ar tam pieskaņotu šlipsi (OL); Vai ciemu bombardēšanu un mierīgo iedzīvotāju  n o g a l i n ā š a n u  b ū t u  j ā u z s k a t a  par augstas kultūras pazīmi? (OL) Vēl ir daudz piemēru:  j ā s ē j  k u l t ū r a u g u s;  j ā v a d a  d a r b u s;  j ā n o v ā c  v i s u;  j ā t u r p i n a  p ā r k ā r t o š a n u  u. c. Šīs kļūdas noteikti jālabo. Nominatīvu vai akuzatīvu var lietot, ja pie verba debitīvā ir cita verba infinitīvs, kuram arī var tikt pakārtots substantīvs: jāturpina apgūt viela // vielu. Objekta nosaukums akuzatīvā pie verba debitīvā lietojams tikai tad, ja šis objekta nosaukums ir personas pronomens: Man tevi jāsatiek, nevis: Man tu jāsatiek.

Konstatēta neprecīza personas nosaukuma (determinanta) forma – lokatīvs: Mūsdienu  ģ i m e n ē  raksturīga materiāla nodrošinātība, labklājība. (PC 83); Dažos  c i l v ē k o s  ir brīnišķīga īpašība..  u. tml. Minētajos piemēros lokatīvs lietots piederības datīva vietā: ģimenei raksturīga turība; cilvēkam ir (piemīt) īpašība. Taču personas nosaukums datīvā samērā bieži lietots cita locījuma vietā, runājot par personu vai kolektīvu:  Z ē n i e m  nepārspēti palika  J. Zālīša puikas no Rīgas volejbola skolas. (S 1, 87) Varētu teikt: starp zēniem, zēnu grupā vai līdzīgi.

Bieži sastopama neprecīza situanta (patstāvīga apstākļa) forma. Piemēram, būtu jāmaina situanta vārdšķira: Katru  s e s t d i e n  skolā skan dziesmas. Ieteicams: katru sestdienu, t. i., laika akuzatīvs. Mehanizatori  t r a d i c i o n ā l i  spraigi cīnās par labākā godu. (DB 82) Ieteicams: pēc tradīcijas.

Situanta lietojumā konstatēta substantīva locījumu jaukšana. Piemēram, daudzos gadījumos citu locījumu vietā būtu lietojams substantīvs instrumentāli: Tādai  p ā r l i e c ī b a i  strādā cehu arodkomitejas .. (PC 85); ..es apbrīnojamā  a t j a u t ī b ā  izdomāju savas turpmākās rīcības plānu (RP);  N o  i z r ā d e s  u z  i z r ā d i  tēlojums kļūst pārliecinošāks. Ieteicams: ar pārliecību, ar atjautību; ar katru izrādi.

Situanta funkcijā bieži citu locījumu vietā būtu vēlams substantīvs lokatīvā: P a r k a m ir arī kultūras un izglītības pasākumu komplekss (RB 87); .. mehāniskajās darbnīcās notiek tikpat spraigs darbs kā p a v a s a r i, v a s a r u un r u d e n i uz lauka (PJ 80); A r š o b r ī d i spēlē notika lūzums. (PJ 81) Tātad vēlams: parkā; vasarā un rudenī; šajā brīdī. Lokatīva vietā samērā bieži lietoti nevēlami morfoloģiski kalki – prepozicionālu formu aizguvumi: P a šīm i e l ā m viņš aizvadīja visu vasaru (RB 86); P ē c viņa tehniskās v a d ī b a s radītas pirmās gaismas avīzes; Rajonā u z 1. a p r ī l i jau bija ap 4000 centneru nekondicionētas sēklas; Jelgavā, Ventspilī, Bauskā jau sen praktizē visu estrādes orķestru darbošanos z e m vienota b i r o j a. (PC 86) Ieteicams: šajās ielās; 1. aprīli; vienota biroja vadībā.

Daudzos gadījumos lokatīva vai instrumentāļa vietā būtu vajadzīgs prepozicionāls locījums: Noklausītajā  t e m a t i k ā  (pareizi: par tematika) notika domu apmaiņa;  V e c u m ā  (pareizi: pēc vecuma) jau gan visi [sivēni] vienādi, bet  s k a t ā  u n  a u g u m ā  (pareizi: pēc skata un auguma) dažādība liela. (KR 83); Sacensības notiek dažādos  r ā d ī t ā j o s  (pareizi: pēc rādītājiem).

Precizējama arī prepozicionāla locījuma forma:  N о  audzināšanas  r e d z e s  l o k a  n e i z p a l i e k  (pareizi: ārpus redzesloka nepaliek) neviens jaunais speciālists (PC 87);  U z  aptaujas  d i e n u (pareizi: līdz .. dienai) vairs nav sastopami tādi darba darītāji.. (A 87); Ferma jau krietni nošķiebušies  u z  v e c u m a  p u s i. (RP) pareizi: no vecuma.

Sastopama neprecīza locījuma forma:  I k  p a  g a b a l i ņ u  (pareizi: ik pa gabaliņam) brikšņos ir izgulētas vietas.. (TL)

Dažkārt, it īpaši neliterāros aizguvumos, substantīva formas vieta ieteicams adverbs:  P a r  n o ž ē l o š a n u  jāsaka... (ieteicams: diemžēl);  A r  š o  g a d u (ieteicams: šogad) klāt nākušas nozares.. (PD 2, 86)

Neprecīza var būt sekundāri predikatīva komponenta (tradicionālā izpratnē tas galvenokārt ir dubultloceklis) forma. Piemēram, tā neatbilst atbalsta vārda formai: Kura gan no mums, sēžoties friziera krēslā, nesapņo aiziet no tā  g l ī t a i..  (KЗ, 86) (pareizi: kura nesapņo aiziet glīta). Sekundāri predikatīvā komponenta forma jāmaina: Jaunās skolotājas centība padarīja to [kabinetu]  p a r m ā j ī g u..  (A 87) Pareizi: padarīja mājīgu.

1.5.1.2.2. Salikta teikuma izveide un precizēšana

Salikta teikumā, it īpaši salikta pakārtota teikuma izveidē ir konstatēts samērā daudz atkāpju.

Grūtības sagādā gramatiskā centra izveide salikta teikuma daļās. Tajās (it īpaši kādā no pēdējām daļām paplašinātā saliktā teikumā) bieži sastopama redukcija. Reducēts var būt teikumpriekšmets izteicējs vai viss gramatiskais centrs. Biežāk sastopama teikumpriekšmeta redukcija. Redukcija netraucē teikuma uztveri un nerada pārpratumus. Ja teikumpriekšmets vai izteicējs ir vajadzīgs, tā trūkums kvalificējams par nevēlamu izlaidumu – elipsi, piemēram: Viņš strādāja restorānā par bundzinieku, kaut gan neviens nešaubījās, ka ir dzimis komiķis. (LM 70) Pēdējā daļā elidēts viņš; Diemžēl pie mums vēl ir darbinieki, kas cenšas valstij dot pēc iespējas mazāk un vairāk no tās paņemt, žūpas, disciplīnas pārkāpēji. (LZ 83) Elidēts: tie ir.

Vārdkopu analogus ieteicams atstāt pilnā veidā: Jāpadomā, kāds esmu bijis pats un kādi visi kopā. Labāk atstāt pilnu vārdkopas analogu mēs visi. “Vēl divas ziemas un vasaras,” saka Valija Siliņa, “un tad arī mazākie uz skolu.” (D 79) Elidēts: ies. .. kad lietus lija spēcīgāk, viņi sabēga zem brezenta, bet, tikko tas mitējās, visi atkal pie darba. (PJ 78) Elidēts: stājās, ķērās vai tml. (Par elipsi sk. tālāk.)

1.5.1.2.2.1. Salikta sakārtota teikuma izveide un precizēšana

Saliktā sakārtotā teikumā7 vērojamas dažas atkāpes gramatiskajos centros un arī daļu savstarpējās attieksmēs.

Galvenā saliktu sakārtotu teikumu izveides kļūda ir neprecīzas attieksmes starp tā daļām. Visbiežāk starp daļām nav lietots vajadzīgais saiklis (saiklis ir svarīgs attieksmju rādītājs). Bieži nevietā tiek lietots pretstata saiklis (starp daļām nav pretstata attieksmju: Pie Alberto Guero es mācījos pavisam īsu brīdi,  b e t  satiku Pablo Kasapji, kurš man ieteica turpināt studijas pie tādiem pasniedzējiem kā Nadja Nelanžē. (LM 86) Šajā teikumā starp sakārtotajām daļām ir laika attieksmes, tāpēc ieteicams lietot sakārtojuma vārdu tad. Cits piemērs: Sākusies deputātu kandidātu reģistrācija,  b e t  tā turpināsies visu šo nedēlu. (ĻC 87) Šajā teikumā starp daļām ir vienojuma attieksmes; der saiklis un.

Ja tiek pretstatīti jēdzieni, kurus nevajadzētu pretstatīt, veidojas neloģisks teikums: Pats viņš pagaidām nav precējies, (..)  t a č u  pret dienesta pienākumiem izturas ar lielu atbildības sajūtu. (RK 79) Varētu veidot divus patstāvīgus teikumus: Pats viņš pagaidām nav precējies. Pret dienesta pienākumiem viņš izturas ar lielu atbildību. Teikumā: Nē, ne jau līdzdalībnieki viņi bijuši,  t o t i e s  radījuši ideālus apstākļus zagļu izdarībām. (DB 1, 87) nav vietā sakārtojuma vārds toties, jo tas parasti norāda, ka otrajā daļā minētie fakti ir zināma veida kompensācija attieksmē pret to, kas teikts pirmajā daļā (MLLVG 2, 650), bet teikumā starp daļām ir sastatījuma attieksmes – te iederētos bet.

Salikta sakārtota teikuma daļām jābūt skaidri izteiktām. Piemēram, pēdējās divas daļas jāprecizē teikumā: Pēdējā laikā ir iespējas pasūtīt darba tērpus ar Tukuma specializētā veikala starpniecību, bet  t i e  i l g i  j ā g a i d a  u n  d ā r g i  j ā m a k s ā..  (PC 87) Sarunvalodā ar šādu teikumu var saprasties, bet labā stilā tas jāprecizē: verbiem gaidīt un maksāt ir atšķirīga rekcija (gaidīt ko; maksāt par ko), tāpēc tie savā starpā jānodala, vislabāk veidojot divas atsevišķas daļas: tie ilgi jāgaida un par tiem dārgi jāmaksā. Teikumā: ..d a r b ā  p i e ņ e m  t i k a i  d i v r i t e ņ u  ī p a š n i e k u s,  b e t  t a s  m a k s ā  v e s e l a s  t r ī s d e s m i t  m a r k a s  (RK 83) nav saprotams, uz kuru vārdu attiecas pronomens tas; teikums būtu jāveido tā, lai attieksmes tajā būtu skaidri uztveramas: .. darbā pieņem tikai personas, kam ir divritenis, bet tas maksā.. vai arī: .. darbā pieņem tikai divriteņu īpašniekus, bet divritenis maksā..

1.5.1.2.2.2. Salikta pakārtota teikuma izveide un precizēšana

Saliktā pakārtotā teikumā neprecizitātes iespējamas virsteikuma vai palīgteikuma izveidē, virsteikuma un palīgteikuma savstarpējās attieksmēs un pakārtojuma līdzekļu izmantošanā.

(1) Virsteikums var būt neveikli veidots. Piemēram, virsteikums  m ū s u  d o m a s  i r,  k a  nav veikls (M ū s u  d o m a s  i r,  k a  l ī d z  gada beigām..); labāk virsteikumā veidot verbālu izteicēju: Mēs domājam, ka.., jo verbs domāt var piesaistīt objekta nosaukumu, tātad papildinātāja palīgteikumu.

Dažkārt palīgteikuma korelāts virsteikumā neatbilst palīgteikuma uzbūvei un nozīmei: Lai gan kolektīvos vēl turpināsies arī sacensības un nodarbības ziemas sporta veidos, tad pavasara šķīdonī plānotas sacensības sporta zālēs. (PC 86) Korelāts tad ir lieks, to lieto, ja ir laika, cēloņa, nolūka, nosacījuma, bet nevis pieļāvuma palīgteikums. Minēto teikumu labāk pārveidot saliktā sakārtotā.

(2) Iespējamas atkāpes arī virsteikuma un palīgteikuma savstarpējās attieksmēs. Piemēram, reizēm teikuma uzbūve ir tik neveikla, ka virsteikums un palīgteikums jāmaina vietām: Bieži vien lauku mājās Mārtiņvakara vai ražas svētku mielastā tiek pasniegta zoss.  K u r  j a u n ā  s a i m n i e c e  g a t a v o s  t o  p i r m o r e i z,  n o d e r ē s  d a ž i  p a d o m i.  (LD 86) Verbs noderēt saistās ar: kam, kas tātad Jaunai saimniecei, kas gatavos to pirmo reizi, noderēs daži padomi. Teikumā  Š ī  g a d a  s ā k u m ā  S e c ē  d a r b a  d i s c i p l ī n a s  n o s t i p r i n ā š a n a i  t i k a  p i e v ē r s t a  l i e l a  u z m a n ī b a,  p a r  k o  n o p r i e c ā j ā m i e s.  (KU 83) Relatīvajam palīgteikumam ir galvenā semantiskā slodze, tāpēc teikumu būtu ieteicams pārveidot šādi: Mēs nopriecājāmies par to, ka šā gada sakumā..

Salikts pakārtots teikums ar nosacījuma palīgteikumu var būt neprecīzs pēc satura (MLLVG 2, 761);  J a  n e v a r  m ē s l o t  z i e m ā j u s,  i z m a n t o j o t  s a v и  t e h n i k u,  t a d  j ā b a g ā t i n a  p ļ a v a s.  (PC 83) Ieteicams likvidēt divdabja teicienu, tā locekļus no palīgteikuma pārceļot virsteikumā: Ja nevar mēslot ziemājus, tad tehnika jāizmanto ganību bagātināšanai.

Var būt laika neatbilsme starp virsteikuma un palīgteikuma verbālajiem izteicējiem:  J a  n e s ē d ē s i  rokas klēpī salicis, tad daudz ko var paveikt. (ZT 2, 79) Izteicējam nosacījuma palīgteikuma ir jābūt vai nu tajā paša laikā kā virsteikuma izteicējam, vai arī jānosauc iepriekšēja darbība. Tātad minēto teikumu varētu labot: Ja nesēž rokas klēpī salicis, tad daudz ko var paveikt ar vispārīga konstatējuma nozīmi vai arī Ja nesēdēsi rokas klēpī salicis, tad daudz ko varēsi paveikt ar ierosinājuma, pamudinājuma nozīmi.

Labskanības dēļ nevajadzētu pieļaut gadījumus, kad nejaušas sakritības dēļ pēdējais vārds virsteikumā beidzas ar tādu pašu zilbi, ar kādu sākas palīgteikums: Nepaveicās  A. E i s a k a m,  k a m  līdz finālam pietrūka pāris punktu. Varētu veidot saliktu sakārtotu teikumu; kam aizstājot ar viņam.

(3) Atkāpes palīgteikuma izveidē parasti ir palīgteikuma piesaistījumā kādam vārdam virsteikumā. Formālas kļūdas ir konstatētas apzīmētāja palīgteikumu piesaistījumā virsteikumam. Virsteikumā ne vienmēr ir skaidri uztverams apzīmējamais vārds, uz kuru attiecas apzīmētāja palīgteikums – palīgteikums nav pareizi novietots: Pārdod ūdens sūknēšanas iekārtu  n o  u p e s,  k u r u  v a r  i z m a n t o t  ģ i m e ņ u  d ā r z i ņ u  ī p a š n i e k i..  (KS 82) Jālabo: Pārdod iekārtu, kuru ģimeņu dārziņu īpašnieki var izmantot ūdens sūknēšanai no upes. Labojot bieži jāpārveido teikuma uzbūve un vārdu savstarpējie sakari tajā. Piemēram: Jau no tālienes redzams  c e l t n i s  b ū v l a u k u m ā,  k u r a  s m a i l e  i e t i n u s i e s  r ī t a  m i g l a s  d ū m a k ā.  Varētu labot: Jau no tālienes būvlaukumā redzams celtnis, kura smaile.. Līdzīgu kļūdu konstatēts ļoti daudz. Reizēm teikums izveidots tā, ka to grūti saprast:  H e r s o n ā  k u ģ a  a p k a l p e,  u z  k u r a s  d i e n ē j a  N e s v e d o v s,  a i z k a v ē j ā s  o s t ā.  (LZ 82) Dienēt var vai nu uz kuģa, vai arī kuģa apkalpē. Minēto teikumu varētu labot šādi: Nesvedovs dienēja uz kuģa, kura apkalpe Hersonā aizkavējās ostā.

Attieksmes starp virsteikumu un apzīmētāja palīgteikumu iespējams precizēt arī, iesaistot virsteikumā korelātu (pakārtojuma līdzekli), uz kuru attiecināms palīgteikums. Piemēram, teikumu: Pēdējā laikā palielinājusies preču izlaide, pēc kuras ir paaugstināts pieprasījums (RB 81) varētu labot, pie apzīmējamā vārda virsteikumā iesaistot palīgteikuma korelātu, .. palielinājusies to preču izlaide, pēc kurām ir pieprasījums. Korelātam virsteikumā jābūt pareizā vietā. Teikums:  ..b i j a  j ā d e m o n s t r ē  s a v a  s p ē l e,  t ā d a,  k o  “C e l t n i e k s”  s p ē j a  Š a u ļ o s.  (RB 81) būtu jāprecizē: .. bija jādemonstrē tāda “Celtniekam” raksturīga spēle, kādu tas parādījis Šauļos vai tml.

Konstatēta arī palīgteikumu veidu jaukšana. Tā apzīmētāja palīgteikuma vietā var būt lietots kāds cits, piemēram, laika palīgteikums .. pilnvaroto  s a p u l c e,  k a d  v ē r t ē j a  a i z v a d ī t ā  g a d a  d a r b u,  notika vidusskolas sporta zālē. (KU 83) Labāk: ..sapulce, kurā vērtēja. Apzīmētāja palīgteikuma vietā lietots arī vietas palīgteikums:  I z s t ā d e,  k u r  i l u s t r ē  v i e n u  n o  a n g ļ u  n a c i o n ā l a j ā m  ī p a t n ī b ā m  –  m ī l u  p r e t  s u n i,  tika atvērta Lidsas pilsēta. (ĻC 80) Labojot jāmaina vārdu kārta: Lidsas pilsētā atvērta izstāde, kurā ilustrēta.. Precizējami arī citi palīgteikumi, piemēram, nosacījuma palīgteikuma vietā būtu vajadzīgs sinkrētiskas (atributīvas, objekta un kauzālas) nozīmes palīgteikums: .. godīgi sakot, mazliet bailes,  j a  f e r m ā  p a z u d ī s  t i k  i e r a s t a i s,  n e p i e c i e š a m a i s  r i t m s.  (PK 80) Labāk: ir mazliet bailes, ka fermā nepazūd .. ritms.

(4) Saliktos pakārtotos teikumos bieži nepieciešams precizēt pakārtojuma līdzekļus (saikļus, pakārtojuma vārdus). Pakārtojuma līdzekļi ir ļoti svarīgi, pēc viennozīmīgiem saikļiem un pakārtojuma vārdiem var noteikt palīgteikuma nozīmi, pašu palīgteikumu pēc satura pat neiepazīstot (ja teikumā nav satura vai attieksmju kļūdu). Izplatīta sarunvalodas kļūda, kas sastopama arī presē, ir papildinātāja palīgteikuma neprecīzs ievadītājs – ka vietā lietots adverbs kad ar desemantizētu laika nozīmi:  J ā s a k a,  k a d  t a s  d o d  z i n ā m u  l a b u m u  (DK 83);  C e r a m,  k a d,  t u r p a t  b l a k u s  b ū v ē j o t  b o b s l e j a  u n  k a m a n i ņ u  t r a s i,  t i k s  ņ e m t a s  v ē r ā  a r ī  k a l n u   s l ē p o t ā j u  i n t e r e s e s.  (S 1, 85) Šādu piemēru ir daudz; kad jāaizstāj ar ka. (Miķelsone 4; Saule – Sleine 5 u. c.)

Palīgteikuma ievadītājvārds var būt neprecīzs tāpēc, ka nav pareizi izvēlēts verbs un tā rekcija:  Līdz ar to katrs saņems sabiedrisko pienākumu,  p a r  k u r a  i z p i l d i  r a u d z ī s i e s  s e k r e t ā r s.  (RP) Verba raudzīties rekcija ir uz ko; teikumā vēlams verbs uzraudzīt vai kontrolēt: .. pienākumu, kura izpildi uzraudzīs.. sekretārs.

Papildinātāja palīgteikumu ievadījumā pēc nozīmes jāšķir saikli ka un lai: ka ievada palīgteikumus pie verbiem ar paziņojuma, vēstījuma, runāšanas nozīmi (MLLVG 2, 683), arī ar jušanas un uztveres nozīmi, pie domu, jūtu un gribas verbiem; lai ievada palīgteikumu pie verbiem ar vēlēšanās, pamudinājuma vai mērķtiecīgas rīcības nozīmi virsteikumā – palīgteikums nosauc vēlamo, nepieciešamo, to, pēc kā tiecas. (MLLVG 2, 684) Tāpēc būtu jāprecizē saikļi teikumos: ..r ū p ē t i e s,  k a (jābūt: laib u l l ē n a m  v a j a d z ī g ā  s a l m u  k r a v a  n o k ļ ū s t  ..  s i l ē  (L 2, 80);  N e d r ī k s t  p i e ļ a u t,  l a i  (jābūt: ka) v i s s  d z ī v a i s  i e t u  b o j ā.

Precīzāka saistījuma realizēšanai apzīmētāja palīgteikuma ievadījumā jālieto pronomens kurš, nevis kas, it īpaši tad, ja starp apzīmētāja palīgteikumu un apzīmējamo vārdu atrodas vēl citi vārdi (MLLVG 2, 959), tāpēc teikumā: Saņemiet visu to madoniešu pateicību,  k a s  jūt vajadzību pēc garīgām vērtībām,  k a s  gaida Mākslas dienas kā svētkus (PJ 80) pirmo palīgteikumu ieteicams ievadīt ar kuri, bet otro pievienot pirmajam ar un. Apzīmētāja palīgteikumu parasti neievada saiklis ka. Teikumā: Mums kopīgi jādara viss, lai izskaustu gadījumus,  k a  tiek nosūtīti atpakaļ nepilnīgi izkrauti vagoni (D 78) ka būtu jāaizstāj ar kad. Adverbs kur teikuma: Gaidīti mākslinieki ir Liepājas uzņēmumos un iestādēs,  k u r  to vadītāji ir ieinteresēti. (LC 84) būtu aizstājams ar kuru; jāmaina arī vārdu kārta un jānovērš informatīvā nepietiekamība: Mākslinieki ir gaidīti viesi tajos uzņēmumos un iestādēs, kuru vadītāji ir ieinteresēti sadarbībā.

Laika palīgteikums ir jāievada ar laika saikli vai saikļa vārdu. Teikumi: Sāls ganībās ir vairāk vajadzīgs nekā tad,  j a  dzīvnieks atrodas kūtī; Nāk ziema,  k u r ā  būs laiks gatavot tūrisma inventāru jālabo: ..nekā tad, kad dzīvnieks atrodas kūtī; Nāk ziema, kad būs laiks .. Jāšķir saikļa vārdu kopš, kamēr un iekams nozīmes un lietojums: kopš norāda uz vienlaicīgumu, kamēr un iekams – uz secīgumu laikā (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības – LLVV 4, 370). Teikumā: Tā daudzi arī nostāvēja visas četras stundas, prom neaizgāja,  k o p š  nebija dzirdējuši visu (PZ 86) būtu izmantojami vārdi kamēr vai iekams. Saiklis kamēr lietojams, ja palīgteikuma darbība noris vienā laikā ar virsteikuma darbību; ja palīgteikuma darbība noris pēc virsteikuma darbības, lietojams saiklis līdz. (MLLVG 2, 765 un 767) Piemēram, teikumā: Otrā puslaika sākumā punktu starpība saruka,  k a m ē r  24. minūtē palika 46 : 44. (S 1, 82) Ieteicams: ..saruka, līdz 24. minūtē kļuva zināms rezultāts 46 : 44.

Cēloņa saikļa tā kā vietā dažkārt tiek lietots neliterārais, ikdienas sarunvalodā izplatītais kalks par cik:  P a r  c i k  ļoti nozīmīgs ir barības vienību pareizs sadalījums, ir izveidotas speciālas normu tabulas (KU 86);  P a r  c i k  saimniecībā sports ir lielā cieņā, šeit nesen notikušajās sacensībās bija daudz uzvarētāju.. (P 80) Jālieto tā kā.

Cēloņa saiklis tā kā savukārt nevietā tiek lietots seku saikļa tā ka vietā seku palīgteikuma ievadījumā: Viņai jau mazai nomiruši vecāki,  t ā  k ā  (pareizi: tā ka) viņa palikusi apaļa bārenīte; Darba laika beigās kārtējais autobuss ir jau aizgājis,  t ā  k ā  (pareizi: tā ka) nākas gaidīt nākamo reisu vai iet kājām. Arī šī kļūda izplatīta ikdienas sarunvalodā.

Nav labi blakus lietot daudz palīgvārdu, arī palīgteikumu ievadītājvārdu – ja tie ir vairāki blakus, jāmaina teikuma uzbūve; šādi sablīvējumi ir ka, ja; kā arī, ja u. tml.: Nolikums paredz,  k a,  j a strādnieks ir nostrādājis rūpnīcā divus gadus.. (PJ 86) Varētu būt: Nolikums paredz, ka strādnieks, kas ir nostrādājis.. Palīgteikumu nedrīkst ievadīt vienlaikus divi saikļi: Vai prasām, plēšamies, uzstājam tā,  k a  l a i  kaut no darba laiž vaļā.. (PC 87) Varētu labot: .. tā, lai kaut no darba laiž vaļā..

Virsteikuma funkcijā nav ieteicamas modālas partikulas (modālie vārdi), iespraudumi, iesprausti vārdi:  L a i k a m,  ka arī turpmāk mūsu ceļi bieži ies kopā.  M a n u p r ā t,  ka tas nav reāli  u. tml. Šādos gadījumos labāk veidot vienkāršus teikumus (Beitiņa 4, 62): Laikam arī turpmāk mūsu ceļi bieži ies kopā; Manuprāt, tas nav reāli.

1.5.1.2.3. Nolieguma precizēšana teikumā

Nolieguma izteikšana galvenokārt attiecas uz vienkārša teikuma uzbūvi. Valodas praksē tikai atsevišķos gadījumos jāsaskaras ar neprecizitātēm salikta teikuma daļās, kurās ir noliegums. Nolieguma izteikšanā ir daudz atkāpju no normām. Galvenie iemesli ir likumību nezināšana, paviršība un citu valodu ietekme.

1.5.1.2.3.1. Noliegums vienkāršā teikumā un tā precizēšana

Noliegums var būt pilnīgs vai daļējs. Pilnīgā noliegumā tiek noliegts izteicējs, daļējā – tikai kāds no teikuma palīglocekļiem (apzīmētājs, apstāklis u. tml.). Īpaša nolieguma pazīme ir nolieguma partikulām ne un nē. Jautājuma teikumos nolieguma pastiprināšanai lieto partikulu savienojumu vai ne: Tas taču tā ir, vai ne? (Te nedrīkst lietot  v a i  n ē.)

Bieži teikuma satura precizēšanas nolūkā izteicējs jāmaina leksiski; var gadīties, ka noliegts verbs labāk aizstājams ar tā antonīmu (nenoliegtu verbu): Gaužām  n e i e p r i e c i n ā j a  (ieteicams: apbēdināja) mūsu jaunieši. (S 1, 83) Ir gadījumi, kad nominālu izteicēju labāk aizstāt ar verbālu: Ekonomiskās vadības sistēma  l i e k  m u m s  b ū t  n e s a m i e r n i e c i s k i e m  (labāk: neļauj mums samierināties) ar trūkumiem .. (KC 88)

Salikto laiku un modu formās noliegtā verbālā izteicējā tiek noliegts atsevišķā formā lietotais palīgverbs. Noliegts izteicējs bez palīgverba šādās formās nav vēlams: Līdzās tiešajam darbam  n e t r ū c i s  (labāk: nav trūcis) arī sabiedriskās slodzes (KU 86); Apjukumā viņš  n e n o s p i e d i s  (labāk: nav nospiedis) īsto gaili.. (OL) u. tml.

Noliegtā nominālā un adverbiālā izteicējā nepieciešama noliegta saitiņa – tās trūkums uzskatāms par kļūdu:  F a k t i,  maigi izsakoties,  n e  t u v u  i e p r i e c i n o š i.  (RB 86) Ieteicams: Fakti .. nepavisam nav iepriecinoši.  ..D a r b s ..  vēl ir n e p i e t i e k a m i  s p r a i g s.  (J 85) Ieteicams: ..darbs vēl nav pietiekami spraigs. Pavisam aplama ir konstrukcija:  A r  s a t i k s m i  n e  s l i k t i  i r. (PV 88) Būtu jāprecizē (varbūt arī pēc satura): Ar satiksmi nav slikti (ir labi) vai tml.

Noliegtā modificētā izteicējā parasti tiek noliegti semantiskie modificētāji, pašu izteicēja pamatvārdu atstājot pozitīvā formā: Šo grāmatu nevar izlasīt vienā dienā; Līdz vakaram vēl nesāks līt u. tml. (MLLVG 2, 205). Šādos teikumos modificētājs ir vietā. Ja modificētājs ir lieks, tas atmetams, noliedzot izteicēja galveno verbu: ..reibums bija tik liels, ka stūre vairs  n e s ā k a  k l a u s ī t.  (DB 1, 86) Ieteicams: stūre vairs neklausīja. Ja precizējumā nepieciešams iesaistīt modificētāju, tas pārņem noliegumu: ..trenerus  n e s a s t a p t  ne mājās, ne kopā ar braucējiem (S 1, 88); ..transportieris iekārtots tik aplami, ka mēslus  n e k ā  d a b ū t  piekabē iekšā. (PK 80). Šādos gadījumos izteicējs būtu: nevar sastapt; nevar dabūt iekšā.

Nav pieņemamas konstrukcijas, kurās noliegta gan verba finītā forma, gan modificētājs; šāds noliegums īstenībā izsaka apgalvojumi tāpēc var rasties pārpratumi: ..pasažierus šādā apģērbā  n e p ā r v a d ā t  n e d r ī k s t.  Precīzāk: pasažieri šādā apģērbā jāpārvadā.

Latviešu valodā, tāpat kā daudzās citās (krievu, lietuviešu u. tml.), ir divkāršs noliegums: bez izteicēja ir noliegts vēl kāds teikuma loceklis. Noliegtā teikumā noteikti ir jānoliedz arī pronomens vai adverbs. Jālabo teikumi: ..lai  k a t r ā  darba iecirknī nekas nebūtu palaists garām.. (D 79) Pareizi: nevienā iecirknī; Tieši tādēļ neviens tagad neuzdrošinājās izteikt  j e b k ā d u  (pareizi: nekādu, nevienu) priekšlikumu.. (RP);  V i s i  nedrīkst tā rīkoties. Pareizi: Neviens nedrīkst tā rīkoties.

Ja teikumā noliegts tikai pronomens (t. i.,  noliegums ir daļējs), teikums bieži ir kalkēts, to varētu pārveidot, noliedzot izteicēju (veidojot pilnīgu noliegumu):  ..ņ e m a m  n e  k u r u  k a t r u. (PZ 86) Ieteicams: neņemam kuru katru.

Teikumiem, kuros pie nenoliegta izteicēja ir noliegts adverbs: .. daudzos kolektīvos vēl nepietiekami tiek veikts audzināšanas darbs.. (V 1, 81); ..prese šo mūsu darba aspektu novērtē nepietiekoši. (RB 87) iespējami varianti ar noliegtu izteicēju: pietiekami netiek veikts; pietiekami nenovērtē. Variantus veido arī teikumi ar daļēju noliegumu pie adverba: Tas bija ne tik sen. – Tas nebija tik sen vai Tas bija nesen. Konstrukcijas ar ne slikti, ne labi, ne tālu bieži ir kalkētas un aizstājamas ar attiecīgo pozitīvo sinonīmu labi, slikti, tuvu: Vienīgi “Daugavas” futbolisti spēlēja  n e s l i k t i  (S 1, 85) Ieteicams ..futbolisti nespēlēja slikti; spēlēja labi; Darbs bija paveikts  n e s l i k t i. (K 3, 85) Vēlams: Darbs bija paveikts labi vai Darbs nebija paveikts slikti. Svešu modeļu ietekmē nolieguma vietā tiek lietotas konstrukcijas ar prepozīciju bez: ..finišā viņa bija  b e z k o n k u r e n c e s..  (S 1, 79) Ieteicams: Finišā viņai nebija konkurentu.

Pastiprinātu apgalvojumu bieži izsaka noliegta retoriskā jautājuma formā; šādos teikumos verbam jābūt noliegtam: Kas gan to nezina? ar nozīmi ‘to zina visi’. Aplams teikums:  Ko  g a n  v i s u  L u d m i l a  b r i g ā d e i  m ā c ī j a – kimono, reglāna piegriezumu un citas nebijušas lietas. (DB 1, 86) Pareizi: Ko gan visu Ludmila brigādei nemācīja..

Konstatēts neveikls noliegums:  N e b ū t  n e  m a z s v a r ī g a  i r  a r ī  d a r b a  d i s c i p l ī n a..  (PD 1,86) Ieteicams: Svarīga ir arī darba disciplīna.

Ja vienlīdzīgu teikumpriekšmetu virknē tiek noliegts viens no locekļiem, izteicējs nav jānoliedz: Miermīlīgais kaķis .. pārliecinājies, ka bezdelīgas ligzdā  n e a u g  p u t n ē n i,  b e t  z i e d s.. (OL) Ieteicams: aug nevis putnēni, bet zieds.

1.5.1.2.3.2. Noliegums saliktā teikumā un tā precizēšana

Saliktos pakārtotos teikumos nolieguma kļūdas bieži sastopamas pieļāvuma palīgteikumos: J. Ozaliņš atceras dzimto pusi,  k u r  v i ņ š  a r ī  n e b ū t u.  (PD 1, 83) Pareizi: ..lai viņš būtu kur būdams. Šādi kļūdaini palīgteikumi ir kalkēti. Nelatviskas pieļāvuma palīgteikuma konstrukcijas veidotas ar saikļiem kaut arī, lai arī, lai cik; tās jāprecizē. Piemēram: Visi viņi strādāja pēc labākās sirdsapziņas, iestādīja vienu hektāru meža.  U n  k a u t  a r ī  t a s  š a l k s  n e v i s  š o g a d  v a i  n ā k a m g a d,  meža dzīvnieki neatradis sev šeit piemērotu nostūri – tas viss būs nākotnē. (A 83) Varētu šo teikumu labot: Un kaut arī (lai arī) tas vēl nešalks ne šogad, ne nākamgad, kaut arī tuvākajā laikā meža dzīvnieki vēl neatradīs šeit sev piemērotu nostūri, tomēr nākotnē tas viss būs; Vējš,  l a i  a r ī  c i k  s t i p r s  t a s  n e b ū t u,  iznēsā sēklas.. (RP) Pareizi ..lai tas būtu cik stiprs būdams;  L a i  c i k  n et i c a m i  a r ī  n e l i k t o s,  tas notika burtiski metrus desmit no manas mājas.. (OL) Ieteicams: lai arī cik neticami tas liktos..

1.5.1.2.4. Komponentu novietojuma precizēšana teikumā

Ar teikuma komponentiem ir saprasti vienkārša teikuma struktūras shēmas un ārpusshēmas komponenti un to sastāvdaļas, resp., visi teikuma locekļi vienkāršā teikumā un salikta teikuma daļās, kā arī pašas saliktā teikuma daļas.

1.5.1.2.4.1. Atkāpes vārdu kārtā vienkāršā teikumā

Vienkārša teikuma uzbūvē liela nozīme ir gramatiskā centra locekļu novietojumam; ar tā palīdzību iespējams nošķirt neitrālu teikumu no ekspresīva – sarunvalodas vai poētiska teikuma. Zināmas likumības ir arī pārējo teikuma locekļu novietojumā.

(1) Gramatiskā centra locekļu novietojumā jāšķir neitrāla vārdu kārta no aktualizētas. Aktualizētu vārdu kārtu nosaka īpaši komunikatīvi uzdevumi (sk. aktuālā dalījuma teoriju). (Mateziuss 1 u. c.) Stilistiski nemarķētos teikumos sastopama tiešā vārdu kārta starp teikuma priekšmetu un izteicēju: teikuma priekšmets, aiz tā seko izteicējs.

Netiešā vārdu kārta sastopama stilistiski marķētos teikumos, visbiežāk sarunvalodas stilā (kas bieži tiek atspoguļots presē, publicistikā). Piemēram: Lai izdodas viss! (S l, 88); Brauca viņš iereibis, bez vadītāja apliecības; Diriģē orķestri skaņdarba autors.. (RB 81). Bieži šādos gadījumos arī atkarīgie locekļi (parasti papildinātāji, apzīmētāji, dažādi apstākļi) tiek aktualizēti, novietoti citādi nekā parasti, un tad jau viss teikums vārdu kārtas ziņā neatbilst parastajām likumībām. Piemēram, neitrālā vārdu kārtā papildinātājs parasti novietots aiz verba, bet, ja teikumā ir netiešā vārdu kārta, tas bieži atrodas verba priekšā: Pēdējā laikā tvaiku slikti piegādā katlu māja.. (LZ 83) Tas var nostāties arī aiz teikuma priekšmeta: Sekmīgi uzsāka iecirkņa darbinieki arī desmitās piecgades trešo gadu. (PKU 78) Ja nerodas saziņas grūtības, pret aktualizāciju iebildumu nevar būt.

Verbālos teikumos ar procesuālu (parasti eksistenciālu) nozīmi verbs nostājas pirms teikumpriekšmeta neitrālos, stilistiski nemarķētos teikumos; šāda vārdu kārta ir objektīva un atzīstama: Ir mierīgs vasaras vakars. Notiks gadatirgus. Būs auksta ziema. u. tml. Šajos gadījumos par atkāpi uzskatāmi teikumi ar teikumpriekšmetu priekš izteicēja: Drīz visi desmit  g a d i  b ū s,  kopš kopā., turamies (LZ 83); Vairāki  p a s ā k u m i  n o t i k s.

Neprecizitātes vārdu kārtā rada uztveres grūtības. Piemēram, ja teikums ir debitīvā un teikumpriekšmets atrodas aiz izteicēja, var būt grūtības tā nošķiršanā no papildinātāja:  V a j a g  v e l t ī t  d a u d z  s p ē k a  u n  e n e r ģ i j a s  p i e r e d z ē j u š i e m  d a r b i n i e k i e m,  lai jaunieši nezaudētu interesi par izraudzīto profesiju.. (KA 85) Lai skaidri realizētu darītāja nozīmi, teikumpriekšmetam jānostājas izteicēja priekšā; Pieredzējušiem darbiniekiem jāveltī daudz spēka, lai..

Jāievēro noteiktas likumības palīgvārdu, saitiņas un modificētāju novietojumā. Palīgverbam verbālā izteicējā jānostājas tieši pirms patstāvīgā verba. Pretējā gadījumā veidojas teikumi, kas gan ir lietojami sarunvalodā, īpaši uzsverot tieši darbību, tās rezultātu, bet neitrālā izteikumā traucē uztveri: ..e s o t  pēkšņs kategorisks rīkojums no pilsētas Izglītības nodaļas  n ā c i s  (S 1, 86); Bet toreiz .. meitene  p ā r l i e c i n ā t a  par to, ka izvēlējusies profesiju visam mūžam,  n e b i j a.  (S 2, 86) Ieteicams: esot nācis rīkojums; meitene nebija pārliecināta. Arī saitiņai ir jābūt tieši izteicēja nominālās vai adverbiālās daļas priekšā; atkāpes ir teikumos ar netiešo vardu kārtu:  N e a t b i l s t o š i  pašreizējām prasībām ir darba drošības tehnikas kabineti (PC 87); Vai iedzīvotājiem  ē r t s  ir darbnīcu darba režīms? u. tml. Ieteicamā vārdu kārta izteicējā: ir neatbilstošs; ir ērts. Vārdu kārta rada iebildumus, ja grūti konstatēt, kurš ir izteicējs un kurš teikumpriekšmets: Par šo mašīnu kvalitatīvajām īpašībām laba  r e k l ā m a  i r  i n t e r e s e  aiz robežām (DB l, 86); Galu galā nervi vai sirds var uzdot –  c i l v ē k s  taču  d e ž u r a n t s  i r,  nevis mašīna. (PC 86) Šādos gadījumos ieteicams lietot precīzu, neitrālu, neaktualizētu vārdu kārtu: interese ir reklāma; dežurants ir cilvēks. Aiz nevērības vai aktualizācijas nolūkos saitiņa dažkārt novietota aiz izteicēja nominālās daļas arī tiešās vārdu kārtas gadījumos: Pēc kara mēs arī mātei  t r ī s  b i j ā m.  (DB 1, 87) Labāk: bijām trīs.

Nav ieteicama pārāk liela distance starp izteicēja nominālo daļu un saitiņu:  I n t r i ģ ē j o š s  šis sporta veids  š ķ i e t  kā zēniem, tā meitenēm. (ĻC 87) Labāk: Šis sporta veids šķiet vienlīdz intriģējošs (labāk: interesants) kā zēniem, tā meitenēm. Neitrālos informatīvos tekstos vārdu kārtas maiņai nav pamata. Saitiņu nevajadzētu pārāk attālināt no izteicēja nominālās daļas arī teikumā ar tiešo vārdu kārtu, kā teikumā: Mežu un dārzu dienu pasākumi  i r  gan ar estētisku, gan., ar ekoloģisku un ekonomisku ievirzi  v e i c a m i.  (DB 1, 86) Locekļi, kas piesaistīti izteicējam, parasti nostājas aiz tā, tātad: ..pasākumi veicami gan ar.. Ja izteicēja nominālo daļu veido pronomens un ja izteicējs nostājas pirms teikuma priekšmeta, tad izteicēja shēma ir šāda: pronomens + saitiņa, piemēram, Saimniecībā tādi ir septiņi cilvēki.

Semantiskajam modificētajam (bieži fāzes vai modālajam verbam) jānostājas verba priekšā, nevis aiz tā: Interesenti  p i e t e i k t i e s  v a r  (pareizi: var pieteikties) Brīvības ielā.

Modificētāja vietu drīkst mainīt tikai atbilstoši īpašam komunikatīvam uzdevumam – lai to uzsvērtu, pievērstu tam uzmanību:  T ā  d a r ī t  v a r,  bet sekas ir grūti paredzēt. Nav vēlams starp modificētāju un verbu infinitīvā novietot citus locekļus, attālinot finīto verbu no infinitīvā: Arī mēs jau  s ā k a m  maija beigās  g a t a v o t  mašīnas pļaujai. Apstākli vēlams izvirzīt teikuma sākumā, bet finīto verbu ar infinitīvu atstāt kopā: sākam gatavot.

Jāvairās no teikumiem, kuros nav skaidri nosakāms morfoloģiskais tips – tādi ir grūti uztverami: Joprojām ārkārtīgi  s l i k t s  i r  flotes nosūtīšanas jūrā  s t ā v o k l i s.  (LZ 85) Nav saprotama informācija: ir slikts stāvoklis vai stāvoklis ir slikts; pirmajā gadījumā teikums ir verbāls, otrajā nomināls.

(2) Atkāpes palīglocekļu novietojumā ir ļoti dažādas. (Palīglocekļu izpratni sk.: Freimane 5, 64.) Teikumā veidojas vārdvirknes un vārdkopas. Šo konstrukciju komponentu novietojumā ir vērojamas atkāpes. Normatīvos materiālos īpaša uzmanība pievērsta apzīmētāja novietojumam (MLLVG 2, 447; Strazdiņa 2 u. c.).

Vārdvirknes pirmo nedrīkst likt tādu rindas locekli, kura prepozicionālos apzīmētājus nav iespējams vai nav vēlams attiecināt arī uz nākamajiem rindas locekļiem: Seno latviešu gaumes cienītājiem piedāvāsim  a r  s ē n ē m  p i l d ī t a s  c ū k u  k ā j i ņ a s  u n  p e l ē k o s  z i r ņ u s.  (LD 86) Labāk: pelēkos zirņus un ar sēnēm pildītas cūku kājiņas. Vispārinātājvārda un vienlīdzīgo teikuma locekļu starpā nedrīkst novietot citus teikuma locekļus: ..fermas  k o l e k t ī v s  izteica vēlēšanos strādāt pēc vienota darbuzdevuma – kūts  v e c ā k ā..,  s l a u c ē j a s,  maiņas  s l a u c ē j a.., kūts  s t r ā d n i e k s  un  g a n s. (KC 84) Pareizi: kolektīvs – kūts vecākā, slaucējas, kūts strādnieks un gans..

Vārdkopu komponentu novietojums ir saistīts ar vārdkopu izveidi un lietojumu teikumā; vārdkopu atkarīgie komponenti teikumā parasti ir palīglocekļi. No komponentu novietojuma atkarīga vārdkopas uztveramība; atkarīgos komponentus nedrīkst pārāk attālināt no centrālajiem: ..v a r ē j a  n o k l a u s ī t i e s  ā r p u s ē  p i e  k o n c e r t z ā l ē m  i e r a k s t u s  (PJ 86) – verbālās vārdkopas komponentiem vajadzētu būt kopā: ārpusē pie koncertzālēm varēja noklausīties ierakstus.

Neprecīza komponentu novietojuma dēļ var rasties pārpratumi. Piemēram, nav saprotama vārdkopa  R ī g a s  c e n t r ā l ā  ū d e n s  l ī d ē j u  g l ā b š a n a s  s t a c i j a  (kuru glābj?).

Saliktā teikumā verbālās vārdkopas komponenti reizēm tiek nemotivēti attālināti, starp tiem iestarpinot kādu teikuma daļu vai tos pašus novietojot kādā citā teikuma daļā: Es zināju, ka brauciens ar pirkstu pa karti ir daudzkārt vienkāršāks nekā īstenībā, un tāpēc  i z l a s ī j u  v i s u,  ko savā grāmatu plauktā varēju atrast par  Z i e m e ļ a t l a n t i j u,  lai ..neizietu no mājām nesagatavots. (OL) Verba izlasīt rekcija: ko par ko, tātad varētu ieteikt: .. izlasīju par Ziemeļatlantiju visu, ko varēju atrast..

Dažkārt teikumā veidojas nevēlamas šķietamas vārdkopas – tas ir pārprotamas:  G u r ķ u  v a l s t s  s a g ā d e s  u z d e v u m s  izpildīts (ĻC 84);  Ķ ī m i j a s  s k o l a s  p a d o m e  s a s t ā v  no 5 cilvēkiem. (PJ 64); ..Rīgas sporta pilī būs noorganizēts  p a v a s a r a  g r ā m a t u  g a d a t i r g u s..  (DU 86) Šķietamās vārdkopas veidojas, vārdiem nejauši nostājoties blakus; nav ne  g u r ķ u  v a l s t s,  ne  ķ ī m i j a s  s k o l a s,  ne  p a v a s a r a  g r ā m a t u.  Varētu būt, piemēram, skolas ķīmijas padome; ir pavasara gadatirgus, kurā pārdod arī grāmatas vai tml.; var būt uzdevums piegādāt gurķus valsts uzņēmumiem vai tml.

No verba atkarīgs akuzatīvs (papildinātājs) parasti nostājas verba tiešā tuvumā – aiz verba teikumos ar tiešo vārdu kārtu un tieši verba priekšā teikumos ar netiešo vārdu kārtu: Es lasu grāmatu. Darbu dara cilvēki. Par labu darbu pateicību saņēma mana draudzene. Sarunvalodā akuzatīvs nostājas izteicēja (verba) priekšā arī teikumos ar tiešo vārdu kārtu, kad nosaukto jēdzienu vēlas izcelt kā svarīgu, aktuālu: Palīdzību kaimiņi sniedza grūtos brīžos. Ja substantīvu akuzatīvā aizstāj pronomens, tas nostājas priekš verba: Es lasu grāmatu. Es to lasu. Teikumā:  V a d ī t  u z t i c ē j a  t o  m a n  ir aktualizēta vārdu kārta, taču norādāmā pronomena vieta nav vēlama – man varētu aktualizēt šādi: To vadīt uzticēja man.

Instrumentālis verbālā vārdkopā parasti nostājas aiz verba. Teikums: Otrajā braucienā abi sāncenši  v i e t ā m  m a i n ī j ā s.  (S 1, 79) informatīvā tekstā neiederas; tāds būtu piemērots poētiskā tekstā. Ieteicams: mainījās vietām. Aiz verba jābūt arī atkarīgam lokatīvam: piedalīties talkā. Teikumā: Jaunie., arī visās  t a l k ā s  p i e d a l ā s  (PC 83) ir aktualizēta vārdu kārta.

Ja verba rekcija prasa divus vai vairākus pakārtotos locekļus, tie neitrālā tekstā ir novietojami pēc iespējas tuvāk verbam: veltīt kam ko, darīt zināmu kam ko, paziņot kam ko, iepildīt ko kur, atrast ko kur, teikt ko par ko kam u. tml. Šādu verbu saistāmību parasti rāda vārdnīcās. Atkāpes no verbu rekcijas modeļiem ir uztveramas kā atkāpes no normas. Tās ir pieļaujamas, ja kādu no parastā novietojuma atvirzītu vārdkopas atkarīgo komponentu grib īpaši uzsvērt. Pārējos gadījumos teikuma locekļu novietojums jāprecizē. Vārdu kārtas maiņa pieļaujama, kad tas darīts ar nolūku: dāvanu atdot brālim; komisija uzmanību velti tieši šim jautājumam. Neitrālā vārdu kārta ir: atdot kam ko; veltīt kam ko. Aktualizēta vārdu kārta ir teikumā:  V a j a d z ē t u  k o m b a i n i e r u s  p ē c  p i r m ā  v ā l a  a r  t o r t i  s a g a i d ī t.  Neitrālā tekstā lietojams: sagaidīt kombainierus ar torti.

Rupja kļūda ir tad, ja vārdkopa teikumā neveidojas pilna, ja nerealizējas nepieciešamie verba reakcijas locekļi:  P a r  u z v a r ē t ā j u  s a c e n s ī b ā s  a t z ī t s  u n  p i e š ķ i r t a  p i r m ā  v i e t a  s e s t ā s  k l a s e s  k o l e k t ī v a m.  Pie atzīt nepieciešams papildinātājs akuzatīvā: atzīt ko par ko. Teikumu ieteicams labot: Par uzvarētāju atzīts.. kolektīvs un tam piešķirta pirmā vieta.

Starp vārdkopu komponentiem nedrīkstētu nostāties verbu rekcija neietilpstoši teikuma locekļi: Esam lūguši viņu  a t b i l d ē t  u z  N e l d a s  u n  A n i t a s  no Limbažiem  v ē s t u l i.  (RP) Varētu labot, pilnā veidā rādot verba rekciju – atbildēt kam uz ko: atbildēt uz vēstuli Neldai un Anitai no Limbažiem.

Ja verbam piesaistīti vairāki objektu nosaukumi, akuzatīvs parasti nostājas tūlīt aiz verba. Jālabo teikums: Milicija  m e k l ē  p a r  ļaunprātīgu  i z v a i r ī š a n o s  n o  alimentu  m a k s ā š a n a s  Z i e d o n i..  (RB 87) Ieteicams: Milicija meklē Ziedoni .. par vairīšanos no .. maksāšanas.

Nominālas vārdkopas veidojas pie nomeniem. Visvairāk izplatītas substantīvu vārdkopas. Tās var būt vairākas vienā teikumā un savā starpā dažādi iedarboties, tāpēc var rasties nepieciešamība šādus gadījumus normēt. Vienā teikumā nedrīkst savā starpā sajaukties vairākas atšķirīgas nominālas vārdkopas. Piemēram: Skolās tiek  o r g a n i z ē t a s  s a r u n a s  a r  l a u k s a i m n i e c ī b a s  t e h n i k u m u  u n  a u g s t s k o l a s  a u d z ē k ņ i e m,  s t u d e n t i e m  u n  p a s n i e d z ē j i e m.  (L 2, 80) Te ir sajauktas divas vārdkopas: lauksaimniecības tehnikumu audzēkņi un augstskolas studenti un pasniedzēji. Dažkārt vārdkopas tiek kontaminētas – savilktas vienā saliktā vārdkopā tādos gadījumos, kad to nedrīkstētu darīt. Piemēram, teikumā: Netiek ievēroti  d a r b a  u n  m a k s a s  p a r  s n i e g t a j i e m  p a k a l p o j u m i e m  n o t e i k u m i  (OK 87) ir sajauktas vārdkopas darba apmaksas noteikumi un maksa par pakalpojumiem. Ja blakus teikumā lietotas divas nominālas vārdkopas un otrās vārdkopas atkarīgais komponents ir substantīvs ģenitīvā, pirmā vārdkopa jāpārveido tā, lai tajā nebūtu substantīva ģenitīva un nerastos pārpratumi. Piemēram, teikums: Līdzšinējos apmēros  t u r p i n ā s  g a t a v o t  v i d u s s k o l a s  m a t e m ā t i k a s  u n  l a t v i e š u  v a l o d a s  u n  l i t e r a t ū r a s  s k o l o t ā j u s  u n  b ē r n u d ā r z a  a u d z i n ā t ā j u s  (ĻK 80) būtu precizējams: tiks gatavoti matemātikas un latviešu valodas un literatūras skolotāji vidusskolām un bērnu dārzu audzinātāji.

Deverbāli substantīvi parasti saglabā verba rekciju: dāvināt bērnam – dāvana bērnam; sarunāties ar draugu – saruna ar draugu; maksāt par pakalpojumiem – maksa par pakalpojumiem. Protams, netiek saglabāta visa rekcija pilnībā – zūd objekta nosaukums akuzatīvā pie transitīva verba – dāvināt bērnam rotaļlietu, bet tikai: dāvana bērnam. Verba rekcijas nosacītajam loceklim jānostājas tieši blakus deverbālajam substantīvam. Nav ieteicamas konstrukcijas: preču par pazeminātām cenām pārdošana; sarunas ar studentiem temats u. tml. Ieteicams: preču pārdošana par pazeminātām cenām; temats sarunai ar studentiem. Ja verbālās rekcijas locekļi tomēr ir vairāki, vēlams saglabāt to savstarpējo novietojumu:  ..z ī m ē j u m s  u z  t u m š a  f o n a  a r  g a i š ā m  l ī n i j ā m  var būt akvarelisks. (ĻK 83) Verba reakcija: zīmēt ko ar ko uz kā, tātad: zīmējums ar gaišām līnijām uz tumša fona. Līdzīgi:  P ā r r u n a s  p i e  izvietotas literatūras  s t e n d a  ieplānotas ar Ainažu astoņgadīgās skolas vecāko klašu  a u d z ē k ņ i e m.  (P 2, 78) Ieteicams: pārrunas ar audzēkņiem pie stenda.

Samērā bieži sastopamas pēc sveša parauga veidotas nominālas vārdkopas, piemēram: Mūsu biedrībai ir ļoti liela loma..  l ē m u m u  p a r  d ā r z k o p ī b a s  u n  b i š k o p ī b a s  a t t ī s t ī b u  ī s t e n o š a n ā.  (PKU 78) Grūti minēto saturu pateikt latviskā vārdkopā; to varētu izdarīt ar divdabja teicienu: Mūsu biedrībai ir ļoti liela loma, īstenojot lēmumus par dārzkopības un biškopības attīstību. Mainot vārdu kārtu gramatiskajā centrā, bieži tiek mainīta vārda kārta arī vārdkopās. Piemēram, jālabo vārdu kārta teikumā:  ..i n f o r m ē t ī b a s  k o l e k t ī v ā  p i e t i e k a m a s  n a v  b i j i s.  (OK 87) Ieteicams: Kolektīvā nav bijis pietiekamas informētības.

Ar adjektīvu nosauktam apzīmētājam jānostājas apzīmējamā vārda priekšā. Būtu jālabo teikums:  S i r s n ī g s  p a r  t o  p a l d i e s!  (R) Varētu būt: Par to sirsnīgs paldies! vai Sirsnīgs paldies par to! Tas pats sakāms par attiecīgajiem pronomeniem: nevis  p r o b l ē m a  š ī  p a s t ā v  (PKU 87), bet gan: šī problēma pastāv. Adverbs nostājas substantīva priekšā: maz laika, daudz nepatikšanu, vairāk prieka, maz zelta u. tml., nevis:  R a ž a s  v a i r ā k  un lētāku produkciju. (S 2, 70) Pilnīgi neitrāla vārdu kārta ir teikumā: Arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrasts ļoti maz zelta. Taču jāņem vēra arī aktualizācijas iespējas: Arheoloģiskajos izrakumos zelta Latvijā atrasts ļoti maz.

Ja substantīvam ir piesaistīti vairāki vārdi un viens no tiem ir numerālis, šis numerālis parasti nostājas pirms cita komponenta: trīs jauni cilvēki, viens pieklīdis suns. Teikumā:  O l a i n e s  plastmasu pārstrādes  r ū p n ī c ā  s t r ā d ā j o š i e  t r ī s  p u s a u d ž i  .. apgalvoja.. (DB 1, 88) jāmaina vārdu kārta: trīs Olaines .. rūpnīcā strādājošie pusaudži.

Ja nominālas vārdkopas centrālais komponents teikumā ir iesaistīts prepozicionālā formā (parasti situanta funkcijā), adverbs nostājas prepozīcijas priekšā, nevis aiz tās: apmēram pēc mēneša, nevis:  P ē c  a p m ē r a m  m ē n e š a  nokļuvām savās jaunajās mājās .. (C 80).

Vārdkopu kombinējamā jācenšas saglabāt iesaistīto vārdkopu novietojuma likumības. Lai to izdarītu, jārestaurē iesaistītas vārdkopas. Piemēram, teikumā: Man viņš toreiz  d a u d z  p a l ī d z ē j a  a t k l ā t  n e z i n ā m a  p a r  m ū s u  n o v a d n i e k i e m  (ĻC 78) iesaistītās vārdkopas ir atklāt nezināma (substantivējums) un daudz nezināma, kopā: atklāt daudz nezināma; tātad: .. atklāt daudz nezināma par mūsu novadniekiem.

Samērā bieži sarunvalodā un arī valodas rakstu formā sastopamas pēc svešiem modeļiem veidotas nominālas vārdkopas:  a i z b ē g u š i e  n o  m ā j ā m  p u s a u d ž i;  r o k r a k s t s  a t r a s t a i s  S a r a g o s ā  u. tml. Šādās vārdkopās divdabis vienmēr ir cieši saistīts ar substantīvu un novietojams tieši tā priekšā: no mājam aizbēgušie pusaudži, Saragosā atrastais rokraksts.

Vārdkopas komponents, kas attiecas uz veselu gatavu vārdkopu, parasti ir atvirzīts no centrālā komponenta un atrodas kombinētas vārdkopas priekšā. Tas bieži ir adjektīvs ar vispārīgāku nozīmi, nekā pārējiem atkarīgajiem komponentiem. Piemēram, ir dažādas profilaktiskas apskates – medicīniska, tehniska u. c. Tāpēc adjektīvs profilaktisks vārdkopa profilaktiska medicīniska apskate nostājas pirmais. Vārdkopās:  m e d i c ī n i s k ā  p r o f i l a k t i s k ā  a p s k a t e,  t u r p m ā k a i s  r a ž e n s  d a r b s  u. c. ir atkāpes vārdu kārtā. Ja kombinētā vārdkopā ar substantīvu centrā viens no komponentiem ir substantīvs ģenitīvā, tas parasti ir cieši saistīts ar centrālo komponentu un nostājas tā priekšā, bet priekš tā var nostāties adjektīvs, kas attiecas uz minēto vienkāršo vārdkopu kopumā: tūristu maģistrāle + dzīva = dzīva tūristu maģistrāle. Līdzīgi: plašs preču klāsts; straujš dzīves ritms u. tml. .. Rīgu droši varam saukt par  ā r z e m j u  t ū r i s t u  v i e n u  n o  v i s d z ī v ā k a j ā m  m a ģ i s t r ā l ē m.  (RB 85) Jālabo: par vienu no visdzīvākajām ārzemju tūristu maģistrālēm. Var veidoties kombinētas vārdkopas ar trīskāršu iesaistījumu: svarīgs individuālo saistību jautājums. Ja kombinētā vārdkopā ietilpst pronomens un adjektīvs, pronomens parasti attiecināms uz visu vārdkopu un izvirzāms priekšā: šīs interesantās tikšanās; šāda liela uzmanība.

(3) Atkāpes sastopamas arī patstāvīgo paplašinātāju novietojuma. Pie patstāvīgajiem paplašinātājiem, kuru novietojumā konstatētas atkāpes, pieder situants, determinants un uz vārdu sakaru bāzes funkcionējošs pielikums, kā arī dažādi paskaidrojumi un iespraudumi.

Situants ir patstāvīgs adverbiālas nozīmes teikuma komponents; tas nav pakārtots verbam. Teikumā tam ir īpaša vieta – tas parasti atrodas teikuma sākumā, no verba atvirzītā pozīcijā; tas var atrasties arī teikuma vidū vai beigās, parasti aiz teikumpriekšmeta (nevis tieši aiz verba – šī vieta paredzēta no verba atkarīgiem un tam pakārtotiem apstākļiem, kas kopā ar verbu veido vārdkopas).

Ieteicams labot šādus teikumus; situantu (vai tā grupu) ieteicams novietot teikuma sākumā. Komanda  G u l b e n ē  izveidota  p ē c  d a u d z u  g a d u  p ā r t r a u k u m a,  iekārtots noteikumiem atbilstošs hokeja laukums (S 1, 86); Tās nodrošināja  t a j o s  l a i k o s  lielmēroga mehāniskās enerģijas ražošanu jebkurā vietā. (H 84) Ieteicams: Gulbenē pēc daudzu gadu pārtraukuma izveidota komanda un iekārtots .. laukums; Tajos laikos tās nodrošināja .. ražošanu .. Reizēm, izvirzot teikuma sākumā situantu, jāmaina arī citu teikuma locekļu novietojums un (vai) vispār visa teikuma uzbūve. Piemēram:  P ē c  l a i k ā  n o  1 9 7 9. g a d  a  2 1. l ī d z  2 7. f e b r u ā r i m  i z d a r ī t a j ā m  k o r e k c i j ā m  p a v a d o n i s  “E k r ā n s”  i e v a d ī t s  a p ļ a  o r b ī t ā..  (RB 79) Izvirzot situantu teikuma sākumā, jāveido salikts pakārtots teikums ar apzīmētāja palīgteikumu, kurš ir pakārtots situantam un to raksturo: Pēc korekcijām, kas izdarītas .., pavadonis ievadīts apļa orbītā.

Determinants (patstāvīgs teikuma izveides komponents – personas nosaukums datīvā ar sinkrētisku subjekta un objekta nozīmi) arī parasti nostājas teikuma sākumā. Piemēram, teikumā: Nepieciešams turpmāk pilnveidot darba funkcijas un celt savu prestižu  d a r b a  a i z s a r d z ī b a s  d i e n e s t a m  (PC 87) determinantu grupu ieteicams novietot teikuma sākumā: Darba aizsardzības dienestam nepieciešams turpmāk pilnīgot..

Parasta novirze pielikuma novietojuma ir tā attālināšana no raksturojamā vārda – pielikumam ir jābūt ar to kontaktā. Ir jāprecizē teikums: Sīksti, mērķtiecīgi  ļ a u d i s  darbojas tautas kolektīvā –  t r a d ī c i j u  g l a b ā t ā j i  u n  p i l n v e i d o t ā j i.  (PD 2, 83) Pielikumi glabātāji, pilnveidotāji jānovieto tūlīt aiz raksturojama vārda ļaudis.

Arī paskaidrojumi un iespraudumi teikumā nostājas it ka patstāvīgā pozīcijā attiecībā pret pārējiem teikuma locekļiem, bet pēc novietojuma tie ir saistīti ar paskaidrojamiem vārdiem. Protams novietojams paskaidrojamā vārda priekšā, tāpēc jālabo vārdu kārta teikumā:  V i e s t u r s  k o  l ā v i ņ a  d e j o j a,  p r o t a m s  (L 2, 81). ieteicams: Viesturskolā viņa, protams, dejoja. Piemēram ir paskaidrojuma ievadītājvārds, tas ievada paskaidrojošu iespraudumu, un teikumā tam būtu jānostājas šī iesprauduma priekšā (Blinkena, 2, 249). Šis nosacījums ir jāievēro; piemēram nedrīkst nostāties iesprauduma vidū, tāpēc ieteicams labot teikumu:  J a  m u m s  i r  s k o l a s  a r,  p i e m ē r a m,  ķ ī m i j a s  v a i  k ā d a s  s v e š v a l o d a s  p a d z i ļ i n ā t u  a p g u v i  –  k ā d ē ļ  g a n  n e v a r ē t u  b ū t  k l a s e s  v a i  s k o l a s  a r  p a d z i ļ i n ā t u  d a r b m ā c ī b a s  a p g u v i?  (RB 88) Minētajā teikumā piemēram varētu nostāties aiz determinanta mums: Mums, piemēram, ir skolas ar ķīmijas vai kādas svešvalodas padziļinātu apguvi, tātad varētu būt arī klases vai skolas ar padziļinātu darbmācības apguvi.

Atkāpes iespējamas arī palīgvārdu (MLLVG 2, 473; Augstkalne 5), it īpaši partikulu novietojumā (MLLVG 2, 781; Lepika 2 u. c.).

1.5.1.2.4.2. Atkāpes daļu novietojumā saliktā teikumā

Daļu savstarpējais novietojums saliktā teikumā ir ļoti nozīmīgs. Valodas praksē konstatētas atkāpes saliktu pakārtotu teikumu uzbūvē – palīgteikumu novietojumā. Saliktā pakārtotā teikumā daļu savstarpējā novietojuma likumības ir samērā stingras. Tās attiecas gan uz virsteikuma un palīgteikuma savstarpējo novietojumu, gan uz palīgteikumu savstarpējo novietojumu, gan arī uz pakārtojuma saikļu un pakārtojamo vārdu novietojumu daļu ievadījumā. Te ietilpst arī tie daļu novietojuma gadījumi, kas konstatējami jauktā saliktā teikumā starp virsteikumiem, starp virsteikumu un palīgteikumu vai starp vairākiem palīgteikumiem, divi pēdējie gadījumi ir attiecināmi tieši uz pakārtojuma sakaru starp daļām. No šī viedokļa pēc daļu novietojuma jaukti salikti teikumi īpašu tipu neveido.

(1) Ir gadījumi, kas skar virsteikuma un palīgteikuma robežas: teikuma locekļi no virsteikuma jāpārceļ palīgteikumā, lai veidotu saliktu pakārtotu teikumu pēc latviešu valodas modeļa:  L a i k a  a p s t ā k ļ i  n a v  z i n ā m i,  k ā d i  b ū s.  (KA 84) Teikums būtu jākonstruē šādi: Nav zināms, kādi būs laika apstākļi.

Nav ieteicams virsteikuma vidū iespraust pārāk daudz un garus palīgteikumus, tā ka virsteikuma turpinājums ir grūti atrodams; tas apgrūtina teikuma satura uztveri, piemēram:  B e t  t a s,  k a,  p a t e i c o t i e s  R ī g a s  p i l s ē t a s  T D P  f i z i s k ā s  k u l t ū r a s  u n  s p o r t a  p a s t ā v ī g ā s  d e p u t ā t u  k o m i s i j a s  u n  –  v ēl  p a r e i z ā k  –  t ā s  p r i e k š s ē d ē t ā j a ..  i e r o s m e i,  v a i r ā k  n e k ā  2 0 0  p i l s ē t a s  p a d o m e s  d e p u t ā t u  s e s t d i e n  j а u  b a l s o j a  p a r  p i r m o  s o l i,  p a r  v ē l ē š a n o s  s p o r t o t,  v i e n  i r  l i e l i s k i.  (S 1, 86) Varētu būt: Bet tas vien ir lieliski, ka .. pēc .. ierosmes.. (īsinot garo un neveiklo palīgteikumu).

Nedrīkst palīgteikumu iespraust starp vienlīdzīgiem teikuma locekļiem vai starp vārdkopas komponentiem virsteikumā, attālinot šos komponentus vienu no otra (citu no cita) un apgrūtinot satura uztveri, piemēram: –  K ā  l a i m ē s  t o  i z p r o t a m,  v a i  v ē s t u l e s,  k u r a s  d ē ļ  a t r o d o s  š e i t,  a u t o r a m  i r  t a i s n ī b a  v a i  n a v  (TL); ..t e h n i s k ā s  u z r a u d z ī b a s  p ā r s t ā v i s  p i e z v a n ī j a  u z ..  k o m b i n ā t a  r e a l i z ā c i j a s  n o d a ļ u,  b e t  p ē c  t a m  t i e š i  t ā  c e h a,  k u r ā  f l ī z e s  r a ž o,  p r i e k š n i e k a m.  (DU 85) Teikumi jāpārveido tā, lai palīgteikums vārdkopas nedalītu. Ir gadījumi, kad apzīmējamais vārds, uz kuru attiecas apzīmētāja palīgteikums, ietilpst tādā vārdkopā, kuru nedrīkst dalīt. Tad teikums jāpārveido citādi – apzīmētāja palīgteikumu vārdkopas vidū nedrīkst likt. Jālabo teikums:  K a u ņ a s  k o n d i t o r e j a s  f a b r i k a s,  k u r  ģ i m e n e s  g a l v a  s t r ā d ā  p a r  a t s l ē d z n i e k u,  a r o d b i e d r ī b a s  k o m i t e j a  p i e š ķ ī r u s i  ģ i m e n e i  d i v u s  [dzīvokļus] .. (ZT 2, 85) Varētu būt: Ģimenes galva strādā par atslēdznieku Kauņas konditorejas fabrikā. Šīs fabrikas arodbiedrības komiteja piešķīrusi ģimenei divus dzīvokļus.

Īpaši tiek grēkots apzīmētāja palīgteikuma novietojumā. Apzīmētāja teikumam jābūt tūlīt aiz apzīmējamā vārda (substantīva). Nav pieņemami teikumi:  S e n l e j a  top arvien dziļāka,  k u r u  ļ a u d i s  s a u c  p a r  d a l b i  (OL); Frickalns domīgs kasīja lielajai  c ū k a i  muguru,  k u r a  k a t r ā  m e t i e n ā  d e v a  p a  č e t r p a d s m i t  s i v ē n i e m  (OL); Un viņi gāja uz māju, atstādami  D ā r c i  [zirgu] turpat pļavā,  k u r š  b u b i n ā d a m s  n o s k a t ī j ā s  v i ņ i e m  p a k a ļ.  (OL) Palīgteikumi liekami aiz vārdiem, uz kuriem tie attiecas: senleja, ko sauc par dalbi; cūka, kas katrā metienā deva pa četrpadsmit sivēniem; Dārcis, kurš bubinādams noskatījās. Līdzīgu atkāpju ir ļoti daudz gan rakstos, gan runas norma. Konstatētas arī atkāpes korelāta novietojumā virsteikumā: Viņš labi apzinās  š ī s  s ū t ņ a  m i s i j a s,  k u r u  v i ņ a m  u z t i c  d ā r g i  c i l v ē k i,  s v a r ī g u m u.  (RP) Šādā gadījumā nav iespējams dalīt virsteikumu ar palīgteikumu, labāk vēlams virsteikumā iesaistīt palīgteikumam atbilstošu korelātu pie apzīmējamā vārda un palīgteikumu likt aiz virsteikuma; var veidot pat vēl vienu palīgteikumu: Viņš labi apzinās, cik svarīga ir tā sūtņa misija, kuru viņam uztic dārgi cilvēki. (Par to: Jankevics 1.)

(2) Svarīgs ir virsteikuma un palīgteikuma savstarpējais novietojums. Ir salikti pakārtoti teikumi ar neelastīgu struktūru – palīgteikumam tajos ir noteikta vieta attieksmē pret virsteikumu. Piemēram, seku palīgteikums ar tā ka vienmēr tiek novietots aiz virsteikuma, bet cēloņa palīgteikums, kuru ievada tā kā, virsteikuma priekšā: Zeme saulē bija sasilusi, tā ka ejot svila kailās kāju pēdas; Tā kā vējš pierima, zvejnieki nolēma doties jūrā.

(3) Precīzam jābūt arī palīgteikumu savstarpējam novietojumam. Palīgteikumi jānovieto tā, lai varētu uztvert to attieksmes pret virsteikumu un arī savā starpā. Būtu jālabo teikums:  B e t  i r  t ā d i  c i l v ē k i,  k u r i  t a j ā  l a i k ā,  k a d  v i e n i  r a u j a s  v a i g a  s v i e d r o s,  s t r ā d ā  a r  p i l n u  k r ū t i,  i z t u r a s  k ā  n u l e  n o  z i e m a s   m i e g a  p a m o d u š i e s  l ā č i  –  k u s t a s  l ē n i  u n  n e g r i b ī g i.  (ĻK 95) Lai atvieglotu teikuma uztveri, apzīmētāja palīgteikums jāatstāj aiz apzīmējamā vārda, bet laika palīgteikums jāatvirza uz teikuma beigām: Bet ir tādi cilvēki, kuri izturas kā nule no ziemas miega pamodušies lāči, .., kamēr citi tālā laikā.. strādā ar pilnu krūti.

Palīgteikumu secību nosaka saturs, informācijas svarīgums, tās daļu savstarpējā sakarība. Tuvāk virsteikumam parasti nostājas papildinātāja palīgteikumi, kas piesaistīti virsteikuma verbam, apzīmētāja palīgteikumi, kas piesaistīti apzīmējamam vārdam virsteikumā u. tml. Teikumā:  N a v  z i n ā m s,  j a  m ē s  n e b ū t u  l a i k ā  p a s p ē j u š i  i e r a s t i e s  k ā  v i s s b e i g t o s  pirmajā vietā jāliek teikumpriekšmeta palīgteikums, kas tieši attiecināms uz virsteikuma izteicēju, bet pēc tam pieļāvuma palīgteikums: Nav zināms, kā viss beigtos, ja mēs nebūtu laikā paspējuši ierasties. Tātad tie palīgteikumi, kas ir tieši saistīti ar kādu no virsteikuma vārdiem, ir novietojami ar to tiešā kontaktā.

(4) Saliktu teikumu lietojumā ļoti svarīgs pakārtojuma līdzekļu – saikļu un saikļa vārdu – novietojums palīgteikuma ievadījumā. Pats pirmais nosacījums: saiklim jānostājas palīgteikuma sākumā, nevis kaut kur tā vidū;  P u l k s t e n i s  k a d  r ā d a  d a r b a  b e i g a s,  var iet mājās. Pareizi: Kad pulkstenis rāda darba beigas, var iet mājās.

Palīgteikumu ievadījuma nedrīkst sablīvēt vairāku palīgteikumu pakārtojuma saikļus (pakārtojuma vārdus) citu pie cita; tātad jāmaina arī attiecīgo palīgteikumu novietojums. Konstatēti saikļu ka, ja; ka, lai; ka, jo sablīvējumi. (Lauce 1) Piemēram: Referents uzsvēra,  k a,  j a  arī citi zinātnisko sekciju biedri būtu aktīvāk piedalījušies diskusijās, konferences rezultāti būtu labāki. (JI 83) Šo teikumu varētu precizēt: Referents uzsvēra domu, ka konferences rezultāti būtu labāki, ja arī citi zinātnisko sekciju biedri būtu aktīvāk piedalījušies diskusijās. Līdzīgi piemēri ir bieži sastopami. Retāk konstatēts papildinātāja palīgteikuma un nolūka palīgteikuma savilkums ar saikļiem ka, lai: Autobusu parka administrācija uzskata par nepieciešamu vēlreiz informēt braucējus,  k a,  l a i  nerastos konflikti, pasažieriem pirms izkāpšanas pieturas jānospiež signāla poga. (K 3, 86) Ieteicams labot: ..informēt braucējus, ka tiem pirms izkāpšanas pieturas jāpiespiež signāla poga, lai nerastos konflikti.

Sastopams arī papildinātāja palīgteikuma un laika palīgteikuma savilkums ar saikli ka un saikļa vārdu kamēr: Bet dzīve pierāda, ka,  k a m ē r  pastāv noziedzība un likuma pārkāpumi, šo formu un metožu nekad nebūs par daudz. (KR 83) Varētu labot: Bet dzīve pierāda, ka šo formu un metožu nebūs par daudz tik ilgi, kamēr pastāvēs noziedzība un likumu pārkāpumi.

Konstatēti arī saikļu un saikļa vārdu sablīvējumi, kad pats teikuma saturs nav saprotami pateikts – jāpārveido viss teikums:  Š o b r ī d  i r  s k a i d r s,  k u r u s  u n  k ā  p ā r v e i d o t  j a u s a i m n i e c ī b ā  e s o š o s  a g r e g ā t u s,  t o  p ā r k ā r t o š a n a s  p r i n c i p i  u n  d a r b i e t i l p ī b a.  (PZ 86) Varētu teikumu konstruēt šādi: Šobrīd ir skaidrs, kurus saimniecības agregātus pārveidot un kā to darīt, kādi ir to pārkārtošanas principi un darbietilpība.

1.5.1.3. ATKĀPES NO SINTAKTISKO KONSTRUKCIJU IZVEIDES LIKUMĪBĀM TEKSTVEIDĒ (PARCELĀCIJĀ)

Tekstveides likumības ir maz pētītas; atzītu literāro normu šajā jomā pagaidām nav. Tekstā tiek izmantotas visas iespējamās sintaktiskās vienības. Pirmām kārtām tas ir teikums. Vienkāršs teikums ir sintakses pamatvienība un arī galvenā atbalsta vienība tekstā – visas pārējās teksta vienības tā vai citādi tiek salīdzinātas ar vienkāršu teikumu. Svarīgs ir arī salikts teikums kā patstāvīga sintaktiska vienība ar noteiktu uzbūvi. Teikumi ir raksturīgi galvenokārt neitrāla teksta uzbūvei. Ekspresīvā lietojumā, it īpaši sarunvalodā, dialogos, tiek izmantoti dažādi teikumu pārveidojumi. Galvenie no tiem ir parcelāti un reducējumi; svarīgi ir arī izsacījumi un dažādi situatīvi veidojumi. (Kārkliņš 1; Kārkliņš 2, 59–77; Kārkliņš 3)

Ļoti svarīga ir teikuma vieta tekstā, tā sakari ar pārējām teksta vienībām gan no semantiskā (jēdzieniskā), gan arī no formālā (teksta uzbūves) viedokļa. Tekstā parādās vārdu semantiskā un leksiskā patstāvība. Attieksmju nosaucēji (pronomeni, numerāļi, daži adverbi) nespēj pilnīgi patstāvīgi konstruēt teikumus un pašu tekstu. Vienības, kurās šādiem vārdiem ir galvenās funkcijas (piemēram, teikums, kurā teikumpriekšmets ir pronomens), patstāvīgi, ārpus teksta vai situācijas, nespēj veikt komunikatīvo funkciju. Valodas praksē tie var kļūt par šķērsli saziņā. Piemēram, teikums: Tā  ir vistaisnākais ceļš uz nepamatotu pašpārliecību, uz zinātnisku fanātismu, uz pseidozinātni (ZT 1, 65) nav saprotams bez iepriekšējā teikuma: Zinātnē nav nekā bīstamāka par aklu kaislību.

Pagaidām autores rīcībā ir valodas prakses materiāli par teikumu dalījumu tekstā, resp., parcelāciju. Tā ir izplatīta. Tiek parcelēti gan vienkārši, gan salikti teikumi. Ne visi parcelējumi ir akceptējami. Jāievēro galvenais nosacījums: pašai parcelējamai konstrukcijai ir jābūt nevainojamai, sintaktiski precīzai. Valodas praksē gan vienkārša, gan salikta teikuma parcelējumos ir vērojamas divas galvenās tendences: 1) parcelējums nav vēlams un būtu likvidējams, 2) pārāk garu un sarežģītu teikuma struktūru būtu vēlams parcelēt. Parcelācijas galvenais pamats ir aktualizācijas prasības.

(1) Parcelējumi parasti ir motivēti: tiek uzsvērti vai nu atsevišķi teikuma locekļi, vai to grupas. Piemēram: Otra puse bez attīrīšanas satek tieši Gaujā. Kopā ar eļļām un citiem dabas indētājiem. (L 2, 88) Bieži tiek parcelēti vienlīdzīgi apzīmētāji, vismaz daži no tiem, vieni paši vai kopā ar tiem piesaistītiem vārdiem: Akurāts, atsaucīgs un vērīgs autors – tā žurnālisti vērtē savu ārštata kolēģi. Un aktīvs, līdzdarbīgs pilsētas sabiedriskajā dzīvē. (K 3, 82) īpaši aktualizēts, uzsvērts parcelētais loceklis teikumā: Trešais mērķa līniju šķērsoja U. Rābs un kopvērtējumā atkal apsteidza savu sīvāko konkurentu .. Par sekundi. (S 1, 87) Tomēr daudzos gadījumos, kad parcelējums ir vēlams, tas tomēr nav precīzs. Piemēram:  V a k a r s  p i l n s  l ī d z  m a l ā m.  A r  a t p ū t u  u n  l ī d z  d a r b o š a n o s.  A r  s p o r t a  k i n o f i l m u  s k a t ī š a n o s,  i e p a z ī š a n o s  a r  b r e i k a  g r u p a s  d u e t u,  T a l l i n a s  k o n k u r s a  l a u r e ā t i e m,  b a s k e t b o l a  s o d a  m e t i e n u  t u r n ī r u,  l o t e r i j u. (S 1, 86) Te tiek parcelēta papildinātāju virkne, bet tās locekļi visi formāli nav vienādi precīzi veidoti, turklāt parcelēto locekļu ir daudz; otrais parcelāts ir grūti uztverams. Abi parcelāti būtu apvienojami vienā.

Parcelējums var palīdzēt izvairīties no sarežģītākas teikuma konstrukcijas (piemēram, no salikta pakārtota teikuma izveides) un palikt vienkārša teikuma robežās. To var panākt, piemēram, parcelējot apzīmētāju: Nesen ceļotāji rīkoja pirmo šīrudens tikšanos. Ar stāstījumiem par vasarā redzēto. Ar krāsainiem diapozitīviem. (DB 1, 86) Teikums bez parcelējuma būtu šāds: Nesen ceļotāji rīkoja pirmo šīrudens tikšanos, kurā stāstīja par vasarā redzēto un rādīja krāsainos diapozitīvus. Teikums ar pārcelātiem ir dinamiskāks, izteiksmīgāks, labāk uztverams.

Parcelēti tiek arī salikti teikumi. Sevišķi ieteicams parcelēt garus un grūti uztveramus saliktus teikumus, piemēram: Jau kopš bērnības viņš sapņoja par lidošanu, pabeidzis skolu, iestājās Permas avioklubā, bet gadā, kad fašistu karaspēks nodevīgi uzbruka mūsu Dzimtenei, viņu uzņēma aviācijas lidotāju skolā, sākās spraigas teorētiskas mācības. (PJ 82)

Šo teikumu būtu lietderīgi sadalīt vairākos patstāvīgos teikumos (pat bez parcelēšanas), vismaz pirmā daļa būtu veidojama kā atsevišķs vienkāršs teikums.

Atsevišķi patstāvīgi teikumi būtu jākonstruē arī tādos gadījumos, kad teikuma daļām ir atšķirīgi funkcionāli komunikatīvie tipi un tās ir patstāvīgas pēc satura: Tavā pulciņā darbojas tā saucamie grūti audzināmie skolēni, kā tu ar viņiem strādā? (PC 87) Labāk: Tavā pulciņā darbojas .. skolēni. Kā tu ar viņiem strādā?

Nosacījuma palīgteikumi bieži konstruēti bez īstas nosacījuma nozīmes – tādā gadījumā jāmaina teikuma struktūra. Reizēm to var dalīt divos patstāvīgos teikumos. Piemēram:  J a  u z  s k a t u v e s  d ē ļ i e m  P a j a c i  t i k a i  a r  k o k u  p ā r m ā c a  a r l e k ī n u,  t a d  d z ī v ē  K a n i o  n o r ē ķ i n ā t o s  a r  p a v i s a m  c i t i e m  l ī d z e k ļ i e m.  (RP) Varētu būt: Uz skatuves Pajaci tikai ar koku pārmāca arlekīnu. Bet dzīvē Kanio norēķinātos ar citiem līdzekļiem. Šādā gadījumā varētu runāt par salikta sakārtota teikuma parcelāciju, jo otrā teikuma patstāvība ir relatīva.

Labāk būtu veidot patstāvīgus teikumus, ja apzīmētāja palīgteikumam nav skaidra saistījuma ar apzīmējamo vārdu: Zīmīga bija revīzijas komisijas priekšsēdētājas  u z s t ā š a n ā s,  k u r a  p a m a t o t i  m i n ē j a  t r ū k u m u s  d a r b a  o r g a n i z ā c i j ā,  prasot daudz lielāku atbildību no speciālistiem. (KU 83) Varētu labot: Zīmīga bija .. priekšsēdētājas uzstāšanās. Viņa pamatoti minēja trūkumus darba organizācijā un prasīja daudz lielāku atbildību no speciālistiem.

(2) Nevēlamas parcelācijas gadījumos labāk censties saglabāt teikumu nedalītu. Tas attiecas gan uz vienkāršu, gan uz saliktu teikumu.

Vienkārša teikuma gramatiskajā centrā samērā bieži tiek parcelēts teikumpriekšmets, bet ne vienmēr tas tiek darīts motivēti. Piemēram:  V i ņ a  i n t e r p r e t ā c i j ā  s k a n ē s  B a h a  F a n t ā z i j a  u n  f ū g a,  p r e l ū d i j a s  u n  f ū g a s.  T o k ā t a  u n  f ū g a,  k o r ā ļ i  u n  P a s t o r ā l e.  (RB 85) Virknē ir pārāk daudz teikumpriekšmetu, un nezinātājam vispār nav saprotams, par kuriem skaņdarbiem ir runa. Parcelējums nenovērš trūkumus teikuma uzbūvē. Sastopami nevēlami paplašinātāju parcelējumi: Vispirms maksimāli jāizmanto tas potenciāls, kas rodams uzņēmumā. Iekšējās rezerves. (K 3, 86) Parcelēto papildinātāja grupu labāk iesaistīt teikumā: Vispirms maksimāli jāizmanto tas potenciāls, tās iekšējās rezerves, kas rodamas uzņēmumā. Novietoti blakus, papildinātāji kopā ar vārdiem, kas tiem piesaistīti, pēc nozīmes viens otru paskaidro un pastiprina – veidojas ietekmīgāks saturs. Nav motivēts arī apstākļu grupas parcelējums teikumā: Viņi piedalījušies arī izstādē Maskavā.  D a u d z ā s  s k a t ē s  R ī g ā  (P 1, 87) – parcelātā sniegtā informācija līdzinās tai, kura atrodama bāzes teikumā, tāpēc būtu labāk teikumu nedalīt: Viņi piedalījušies izstādē Maskavā un daudzās skatēs Rīgā.

Reizēm ir grūti konstatēt parcelētās konstrukcijas sākotnējo saturu: vai tas ir vienkārša vai salikta teikuma parcelējums. Piemēram: Noskaņojums uzreiz možāks. Un līdz ar to arī darba ražīgums. (A 81) Varētu domāt, ka parcelēts teikumpriekšmets ražīgums ar tam piesaistītiem vārdiem, bet tikpat labi tas varētu būt bijis arī salikts sakārtots teikums ar izteicēja redukciju otrajā daļā. Piemēru pašreizējā veidā atstāt nedrīkst, jo darba ražīgums nevar būt možāks. Varētu būt: Noskaņojums uzreiz kļuva možāks, (un) arī darbs kļuva ražīgāks.

Parcelējot saliktu teikumu, dalījums var būt divējāds: 1) tiek sadalīta salikta teikuma struktūra vai 2) tiek atdalīti atsevišķi locekļi no kādas daļas, parasti no pēdējās. Salikta teikuma daļu atdalīšanu varētu saukt par primāru salikta teikuma parcelāciju, jo tā skar galveno – paša saliktā teikuma struktūru. Atsevišķu locekļu dalīšanu varētu saukt par sekundāru parcelāciju, ar tās palīdzību salikts teikums (tā daļa) tiek dalīts pēc tiem pašiem noteikumiem kā vienkāršs teikums. Svarīgāka ir salikta teikuma primārā parcelācija. (Par saliktu teikumu parcelāciju valodas praksē sk.: Moze.)

Sakārtoto teikumu primārā parcelācija ir grūti nosakāma. Tomēr ir gadījumi, kad ieteicams konstruēt saliktu sakārtotu teikumu, jo parcelāts uztverams kā nemotivēta vienotas struktūras jaukšana. Piemēram: Būs mazliet skumji šķiroties. Paliks gandarījums. (DB 1, 86) Starp fāzes teikumu un parcelātu veidojas pretstata attieksmes. Teikums (arī intonatīvi) būtu labāk uztverams, ja to veidotu vienotu: Būs mazliet skumji šķiroties, bet paliks gandarījums. Nemotivēti parcelēta arī pēdējā daļa teikumā: Tas nav tikai trafaretais abstraktais teiciens – labākie mehanizatori ir tādi un tādi utt. Bet gan darītāja uzslavējums par konkrētu darbu. (PZ 86) Ieteicams: Tas, ka labākie mehanizatori ir tādi.. (?), nav tikai trafarets teiciens – tas ir darītāja uzslavējums.

Parcelācija saliktā pakārtotā teikumā ir uztverama daudz spilgtāk nekā parcelācija saliktā pakārtotā teikumā, jo palīgteikumi ir pakārtoti virsteikumiem un no tiem atkarīgi, un šādā atkarīgumā ir vieglāk konstatēt locekļu vai daļu piederību pie vienota veseluma nekā līdztiesīguma gadījumā. Parasti nav vēlams prepozitīvs palīgteikuma parcelējums: Lai spētu izmantot iepriekšējos gados gūto informāciju un izvairīties senāk pieļauto kļūdu (pareizi: izvairīties no kļūdām). Visi darbi veicami pašu spēkiem. (DB 1, 86) Varētu apvienot sekošo apzīmētāja palīgteikumu ar virsteikumu saliktā teikumā: Visi kopā tādi īpatnēji cilvēki. Kas var strādāt (DB 1, 86) – Visi .. tādi .. cilvēki, kas var strādāt. Arī nosacījuma palīgteikums ja viņa tuvumā būtu atstājams salikta teikuma sastāvā: Viņa man allaž šķitusi ar īpašu gaišumu apveltīta. Liekas, pat blakusesošie cilvēki kļuvuši labāki, skaistāki. Ja viņa tuvumā. (PK 86) Tātad varētu būt: Viņa man allaž šķitusi ar īpašu gaišumu apveltīta. Liekas, ka pat .. cilvēki kļuvuši labāki, ja viņa ir tuvumā.

Ar saikli jo var ievadīt patstāvīgus teikumus. Turklāt pamatojuma palīgteikumi ir relatīvi patstāvīgāki par daudziem citiem palīgteikumiem. Tāpēc arī pamatojuma palīgteikumu parcelācija ir visai izplatīta. Reizēm tā ir vēlama, bet ne vienmēr. Pamatojuma palīgteikumi būtu atstājami salikta teikuma sastāvā piemēros: Gribas viņam piekrist. Jo nekāds karogu zīds un samts nespēj atsvērt darba cilvēkam dvēseles piepildījuma apziņu par godīgi paveiktu, labi izdevušos darbu (L 2, 88); Ar piemājas zemi dažkārt ir tā, ka tur solis uz vienu vai otru pusi neliekas nekas būtisks. Jo kupicas nezināmu iemeslu dēļ parasti ir pazudušas. (P 2, 84)

Patstāvīgu teikumu var sākt ar saikli lai, bet, palīgteikums labāk būtu atstājams saliktā teikumā, ja tam ir spilgta nolūka nozīme: Devāmies uz baseinu ar neparasti zilu ūdeni. Lai noskalotu ceļa putekļus. (JI 83) Ieteicams nedalīt jauktu saliktu teikumu, ja tā daļas intonatīvi un pēc satura ir cieši saistītas: Meklējām suvenīrus draugiem. Bet izrādījās, ka tādu gandrīz nav. (JI 83) Ieteicams: Meklējām draugiem suvenīrus, bet izrādījās, ka tādu gandrīz nav.

Nevēlamai salikta teikuma sekundārajai parcelācijai ir tādi paši nosacījumi kā vienkārša teikuma locekļu parcelācijai: ..izskatās kā Rīgas kafejnīcā. Varam to atļauties. Varam atļauties... Tie ir vārdi, kas raksturo ne tikai iespējas. Bet arī izdomas bagātību. (C 70) No pēdējā teikuma nemotivēti nodalīts viens no vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem bagātību kopā ar tam piesaistītiem vārdiem. Ieteicams: Tie ir vārdi, kas raksturo ne tikai iespējas, bet arī izdomas bagātību.

Palīgteikuma parcelācija kopā ar tā korelātu virsteikumā var būt pieņemama, pat vēlama: Mēs ilgi runājām par pagātni. Par to, kāda ir bijusi dzīve manai paaudzei. Taču bieži korelāta un palīgteikuma parcelējums šķiet nemotivēts – veidojas neveiklas konstrukcijas, kurās korelāts nav novietots īstajā vietā, piemēram: Barības trūkst. Tiem, kuri to pieraduši uz zemes meklēt (L 2,88); Tas bija visai sarežģīts uzdevums. Tāpēc, ka fotografēt nācās lielā karstumā un caurvējā. (K 3, 87) Minētie parcelāti būtu pievienojami bāzes teikumiem. Konstatēta arī nevēlama kombinēta tipa salikta teikuma parcelācija: atdalīts teikuma loceklis kopā ar tam piesaistītu palīgteikumu – teikums tiek pārāk saskaldīts, zūd satura kopsakars: Viņa dzīvo Bērzpilī. Savā ģimenē. Un apkārt viņai bērni. Pieci. (PK 86) Tādā gadījumā labāk veidot saliktu teikumu: viņa dzīvo Bērzpilī savā ģimenē, un apkārt viņai pieci bērni.

Vispār saliktā teikuma kombinētā parcelācija spēj būt visai spēcīgs izteiksmes līdzeklis teikuma aktuālajā dalījumā, īpaši izceļot, uzsverot kādu locekli un reizē ar to arī teikuma daļu: Dziedāšana kā dzīves forma kultūrā vienmēr paliks. Un arī kora dziedāšana, kurā jūt kopu balsu spēku. (I. Ziedonis)

1.5.2. Dažādu līmeņu konstrukciju mijiedarbe valodas līdzekļu pilnīgošanas procesā

Valodā pastāvīgi notiek dažādu atšķirīgu līmeņu konstrukciju mijiedarbe. Tā parādās, precizējot nevēlamas konstrukcijas, meklējot tām citu, pēc satura atbilstošu, bet formāli atšķirīgu veidu. Iespējama divējāda mijiedarbe: 1) augstāka līmeņa konstrukciju aizstāšana ar zemāka līmeņa valodas vienībām un 2) zemāka līmeņa valodas vienību (konstrukciju) aizstāšana ar augstāka līmeņa konstrukcijām. Atšķirīgu valodas līmeņu konstrukciju mijiedarbē atspoguļojas gan valodas līdzekļu sintagmatiskās un paradigmatiskās sakarības, gan kvantitatīvo un kvalitatīvo sakarību sarežģītība valodā un domāšanā, saturam adekvātu valodas līdzekļu izvēlē.

1.5.2.1. AUGSTĀKA LĪMEŅA KONSTRUKCIJU PRECIZĒŠANA, TĀS AIZSTĀJOT AR ZEMĀKA LĪMEŅA VALODAS VIENĪBĀM

Augstāka līmeņa konstrukcijas no zemāka līmeņa konstrukcijām atšķiras kvalitatīvi un var atšķirties arī kvantitatīvi (būt garākas). Aizstājot tās ar zemāka līmeņa konstrukcijām, tās it kā tiek vienkāršotas un reizēm arī īsinātas. Šāda aizstāšana parasti ir nepieciešama, ja augstāka līmeņa konstrukcijas ir pārāk sarežģītas, neskaidras, grūti izmantojamas saziņā. Tās aizstājot ar zemāka līmeņa vienībām, ir spēkā valodas līdzekļu ekonomēšanas un vienkāršošanas princips.

Dažādu līmeņu konstrukciju saskare notiek gan sintakses sistēmā (kad jāprecizē dažādu sintakses apakšsistēmu konstrukcijas), gan arī sintakses un morfoloģijas saskarē. Te zemāka līmeņa vienība ir vārds un vārda forma; šādos gadījumos augstāka līmeņa konstrukcijas aizstāšana ar zemāka līmeņa vienību faktiski ir pašas konstrukcijas likvidēšana.

Pastāv arī citādas sakarības adekvātu konstrukciju meklējumos – atšķirīgu līmeņu konstrukciju savstarpēja aizstāšana. Šādas sakarības pastāv starp sakārtotām un pakārtotām konstrukcijām, starp dažādām citām sarežģītām un mazāk sarežģītām konstrukcijām.

1.5.2.1.1. Konstrukciju likvidēšana

Sintaktiskā konstrukcija tiek likvidēta, saglabājot satura adekvātumu un 1) atmetot konstrukcijā liekus valodas līdzekļus, 2) aizstājot konstrukciju ar cita (morfoloģijas) līmeņa vienību – vārdu, vai arī 3) saglabājot visus attiecīgās konstrukcijas valodas līdzekļus, bet citās funkcijās. Var likvidēt zemākās sintakses apakšsistēmas konstrukcijas – vārdu savienojumus (vārdvirknes un vārdkopas).

(1) Vārdvirknes var likvidēt, ja tajās ir divi locekļi un viens no tiem semantiski ir lieks. Šādās vārdvirknēs sastopama tautoloģija: viens un tas pats jēdziens nevajadzīgi nosaukts ar diviem dažādiem vārdiem, starp kuriem ir sakārtojuma sakars; tie var atšķirties savā starpā ar kādu nebūtisku nozīmes niansi. Piemēram: Ne ar kādām materiālām, vai naudas vienībām nevar izmērīt tos  m o r ā l o s  u n  ē t i s k o s  zaudējumus, ko dzērāji nodara ģimenei un sabiedrībai. (K 2, 82) Ētisks ir tikumīgs (SV, 210), morāls ‘uz morāli attiecīgs; tikumisks, ētisks’. (SV, 485) Līdzīgi: Lektors raksturoja tematu  z i n o š i  u n  k o m p e t e n t i.  Arī:  m o n o l ī t a,  v i e n g a b al a i n a  personība (KU 80); skatīties ar  s k e p s i  u n  n e t i c ī b u  (ĻK. 81);  s n o b i s k i  u n  a u g s t p r ā t ī g i  izlikties neko neredzam un nedzirdam (PJ 83) u. tml.

(2) Vārdkopas var likvidēt, ja tajās ir lieks viens no komponentiem – atkarīgais vai centrālais. Šādā gadījumā tiek runāts arī par vārdkopu reducēšanu. (Soida 2) Var būt arī gadījumi, kad visa vārdkopa aizstājama ar tādu sintaktiski adekvātu vārdu, kurš pēc nozīmes atbilst vārdkopas kopējai nozīmei, bet pašā vārdkopā nav minēts. Piemēram: Viņš sniedz informāciju par katru jaunumu, kas notiek  d i n a m i s k i  a u g š u p  m a i n ī g a j o s  “Ā d a ž o s”.  (DB 1, 87) Vārdkopa dinamiski augšup mainīgs ir ļoti neveikla, samākslota, to varētu aizstāt ar vārdu progresējošs vai tml.

Vārdkopas atkarīgais komponents ir atmetams, ja tam nav semantiskas slodzes. Tādas ir vārdkopas gājēju ietve, noteikti apgalvot, izrauties spurtam (spurts ir izrāviens) u. tml. Pietiek ar centrālo komponentu. Lieks var būt arī vārdkopas centrālais komponents – tas ir konstatējams teikumā: Pieļauts liels  i z t r ū k u m a  g a d ī j u m s  veikala “Zemgale”. (KC 84) Pietiek ar vārdu iztrūkums. Arī:  C e ļ u  s t ā v o k l i s  Saldus rajona joprojām ir neapmierinošs. Labāk: ceļi .. joprojām ir slikti.

Atkarīgais komponents atmetams, ja tajā ir tie paši semantiskie elementi, kas centrālajā komponentā, piemēram,  t r u l i  b l e n z t  (blenzt ‘truli skatīties’);  p i r m ā  d e b i j a  (debija ‘pirmā uzstāšanās’);  d a r b a  k o l ē ģ i s  (kolēģis ‘darba biedrs’). Līdzīgi:  k l a u s ī t ā j u  a u d i t o r i j a;  v i s a u g s t ā k ā  k u l m i n ā c i j a;  ļ o t i  m i n i m ā l i;  g a l d a  t o s t s;  g o d a  t i t u l s  (tituls ‘goda nosaukums’) u. tml. Šādās vārdkopās centrālais komponents bieži ir internacionāls vārds, kura nozīme ir pavirši apgūta vai nav pilnīgi izprasta.

Daudzos gadījumos vārdkopa ir aizstājama ar citu, atbilstošas nozīmes vārdu. Tādas ir daudzas formālas vārdkopas (par tām sk. 1.5.2.З.), kalkētas vārdkopas u. c. Piemēram:  s ā k t  s t a r t u  – startēt;  r e a l i z ē t  u z v a r u  – uzvarēt; s e v i i z m i t i n ā t – izdzīvot: .. tādi no dzīvokļiem izmesti kaķēni tomēr s e v i  i z m i t i n a.  (DU 82) Dažas nominālas vārdkopas, kurām ir adverbiāla nozīme, var aizstāt ar adverbiem:  t i e š ā  t u v u m ā  – blakus, līdzās;  l i e k u  r e i z i  – vēlreiz u. tml.

Arī divdabja teicieni ir zināma veida vārdkopas. To pamatā ir divdabis. Veidojot divdabja konstrukcijas, jāņem vērā, ka divdabis ir verba forma un ka tam ir noteiktas attieksmes ar laika kategoriju un tātad arī ar teikuma verbālo izteicēju. Bieži vien divdabja teiciens ir likvidējams un divdabis aizstājams ar verba finīto formu. Ja pats divdabis nav semantiski nozīmīgs, to var atmest un divdabja teicienu aizstāt ar apstākli (bieži ar situantu):  I n d i v i d u ā l i  v ē r t ē j o t  d a r b u s,  par labākajiem atzina Andas Kaverskas audumus ..  Varētu būt: No individuālajiem darbiem par labākiem atzīti..

Vārdkopu var izteikt arī, saglabājot visus valodas līdzekļus: tas pats saturs izteikts citā formā. Piemēram, ja vārdkopa semantiski nav motivēta un tās atkarīgais komponents (vai viens no atkarīgajiem komponentiem) pēc nozīmības teikumā ir patstāvīgs, tas pārveidojams par neatkarīgu teikuma komponentu, piemēram, situantu:  B i e ž ā k a i s  i e m e s l s  ir nepamatotas bailes, ka tas kaitēs veselībai, pazemināsies darba spējas. (KU 83) Ieteicams: Visbiežāk iemesls ir .. bailes.. Vārdkopa biežs iemesls ir neloģiska (tas būtu iemesls, kas atkārtojas daudzas reizes ar starplaikiem).

1.5.2.1.2. Sarežģītu konstrukciju vienkāršošana

Ja sarežģītā konstrukcijā nav nekā lieka un atmetama, konstrukciju vienkāršo, aizstāj ar mazāk sarežģītu zemāka līmeņa konstrukciju. Pakārtotu konstrukciju 1) var aizstāt ar sakārtotu un 2) palīgteikumu tajā var likvidēt.

(1) Pakārtotas vienības pieder pie augstāka ranga salīdzinājumā ar sakārtotām, tās ir sarežģītākas pēc uzbūves. Kvantitatīvās sakarības ir dažādas: vārdvirknes var būt ļoti plašas, bet vārdkopas savukārt īsas un koncentrētas; tas pats sakāms, salīdzinot saliktu sakārtotu un saliktu pakārtotu teikumu. Aizstājot pakārtotas vienības ar sakārtotām, galvenais mērķis ir konstrukciju vienkāršošana un to uztveres atvieglošana, novēršot lieku sarežģītību vai neskaidrību.

(a) Ir gadījumi, kad vārdkopas vietā labāk veidot vārdvirkni, ja vārdkopas komponenti pēc satura nav pakārtoti – tie ir līdztiesīgi. Piemēram: Vienkārši nav pierasts  l ū k o t i e s  a p k ā r t  a r  d z i ļ u  d o m ā š a n u.  (KC 83) Neveiklo vārdkopu lūkoties ar domāšanu ieteicams labot: lūkoties un domāt.

(b) Palīgteikums bieži aizstājams ar līdztiesīgu daļu sakārtojuma. Tāds, piemēram, ir relatīvais palīgteikums: Rīdzinieku komanda atstāja pietiekami monolīta kolektīva iespaidu,  k a s  b i j a  p ā r ā k a  p a r  m u m s  a r ī  l ī d z  š i n ē j ā  s a g a t a v o t ī b ā.  (RB 81) Ieteicams: Rīdzinieku komanda atstāja pietiekami monolīta kolektīva iespaidu un bija pārāka par mums arī līdzšinējā sagatavotībā (vai: bija arī labāk sagatavota nekā mēs).

Saliktā pakārtotā teikumā var būt neskaidras attieksmes starp daļām:  J a  a g r ā k  b i e d r ī b a s  l o c e k ļ i e m  b i j a  p i e e j a m a s  š ī s  b r o š ū r a s,  t a d  t a g a d  i r  c i t ā d ā k.  (S 2, 82) Šajā teikumā pēc satura nav pieļāvuma attieksmju – te ir pretstatījums: Agrāk šīs brošūras bija pieejamas, bet tagad ir citādi.

Bieži jāprecizē salikti pakārtoti teikumi ar nosacījuma palīgteikumu, ja pēc satura nav īsta nosacījuma:  J a  a g r ā k  z i n ā t n i s k o  b i e d r ī b u  b i e d r u  s k a i t s  b i j a  n e l i e l s,  t a d  t a g a d  s k a i t ļ i  r u n ā  p a š i  p a r  s e v i  (JI 78);  J a  p a g ā j u š a j ā  g a d ā  l a b ā k i e  b i j a  K l a i p ē d a s  t r a n s p o r t a  d a r b i n i e k i,  t a d  š ī  g a d a  p i r m a j ā  c e t u r k s n ī  l i e p ā j n i e k i  d a u d z o s  r ā d ī t ā j o s  a p s t e i d z a  s a v u s  s ā n c e n š u s.  (K 3, 82) Abos teikumos starp daļām ir pretstatījuma attieksme; būtu jāveido salikti sakārtoti teikumi ar pretstata saikli starp daļām.

(2) Palīgteikums aizstājams ar vārdu: Cilvēks,  k a s  c e h ā  a t n ā k  n o  j a u n a,  zināmu laiku nespēj kvalitatīvi strādāt profesionālo zināšanu un meistarības trūkuma dēļ. (PJ 76) Ieteicams: Jauns strādnieks cehā zināmu laiku..

Ja precizējamā saliktā pakārtotā teikumā ir viens palīgteikums, saliktais teikums aizstājams ar vienkāršu teikumu. Palīgteikumu var aizstāt ar situantu:  K a d  a t g r i e z ī s i m i e s,  a r  v i e n a s  d i e n a s  a t e l p u  d o s i m i e s  u z  D r u v i e n u.  (LM 86) Ieteicams: Pēc atgriešanās vienu dienu atpūtīsimies un pēc tam dosimies uz Druvienu.

Konstatēti arī nevajadzīgi apzīmētāja palīgteikumi: Lai gan laika apstākli,  k ā d i  l ī d z  š i m  b i j u š i,  ir nelabvēlīgi, tomēr.. Ieteicams: Lai gan laika apstākļi līdz šim ir bijuši nelabvēlīgi..

Pēc satura var būt lieki ieraduma pēc lietotie palīgteikumi kā saka, ja gribat, kas attiecas u. tml.: ..uz dažu apzinīgu mehanizatoru rēķina, kuri patiešām strādā  k ā  s a k a,  no gaismas līdz tumsai, veģetē arī tādi, kuriem darbā sanāk tikai pusslodzīte (P 2, 78); Mums jābūt radošiem, prasīgiem un,  j a  g r i b a t,  arī drosmīgiem formālisma pārvarēšanā. Tie būtu atmetami.

Dažkārt atmetama vesela pakārtota konstrukcija (virsteikums ar palīgteikumu), kam ir formāla slodze, un viena no daļām (kurai ir galvenā semantiskā slodze) var pārvērsties par vienkāršu teikumu:  K a s  a t t i e c a s  u z  s a u s u m u,  t a d  j ā s a k a,  k a  sausā laikā kartupeļi pat ātrāk uzdīgst un izveido spēcīgu sakņu sistēmu. (P 2, 78) Informatīvi nozīmīga ir tikai daļa: Sausā laikā kartupeļi ātrāk uzdīgst un izveido spēcīgu sakņu sistēmu.

Lieki var būt arī palīgteikumi ko tur teikt, ko tur runāt u. tml.: Nav bijis pietiekamas informētības un,  k o  t u r  n o l i e g t,  arī konkurences.

Lieks var būt virsteikums jāsaka, lieta tāda u. tml.:  J ā s a k a,  k a  tas nav iespējams;  L i e t a  t ā d a,  ka laiks kļūst aukstāks. Informatīvā slodze ir tikai: Tas nav iespējams; Laiks kļūst aukstāks. Taču jāņem vērā, ka atmetamās daļas sarunvalodas tekstā var noderēt par saistītājlīdzekļiem starp teksta vienībām, saistījumam ar situāciju u. tml.

1.5.2.2. ZEMĀKA LĪMEŅA VALODAS VIENĪBU VAI KONSTRUKCIJU PRECIZĒŠANA, TĀS AIZSTĀJOT AR AUGSTĀKA LĪMEŅA KONSTRUKCIJĀM

Nepilnības sintaktiskās konstrukcijās rāda konteksts: kāda vienība vai konstrukcija semantiski (informatīvi) un arī formāli ir nepietiekama, tā nepauž reālās īstenības faktus un sakarus atbilstoši saziņas prasībām. Nepilnību novēršanā ir vairākas iespējas: pie vārda vai vārdformas var veidot konstrukciju, ka arī var aizstāt zemāka līmeņa vienību resp. konstrukciju ar sarežģītāku – sakārtotu vienību ar pakārtotu, vārdu ar vārdkopu vai teikumu, vienkāršu teikumu ar saliktu teikumu u. tml. Galvenās ir satura prasības: noteicošais ir komunikatīvais mērķtiecīgums un sistēmiskā atbilsme. Šādos gadījumos bieži atkāpjas valodas līdzekļu ekonomēšanas princips.

1.5.2.2.1. Jaunu konstrukciju izveide uz veco konstrukciju bāzes

Ja zemāka līmeņa (morfoloģijas) vienība nespēj nodrošināt pilnvērtīgu saziņu, ieteicams veidot pilnīgi jaunu konstrukciju, parasti vārdkopu uz vārda vai vārdkopas bāzes. Galvenokārt tas ir darāms gramatiskajā centrā – pie teikumpriekšmeta vai izteicēja.

(1) Vārdkopa pie teikumpriekšmeta parasti jāveido, ja teikumpriekšmets lietots metaforiskā nozīmē un skaidrības labad ieteicams to precizēt: “Žēl, ka man pašai jau tuvojas  v a k a r s,” .. nopūšas Anna. (PLS 85) Vārdam vakars ir žargonisma pieskaņa. Labāk: mūža vakars (vai mūža beigas, arī vecums vai tml.).

Neitrālā lietojumā bieži jācenšas novērst vārdkopas aizstāšanu ar vienu šīs vārdkopas komponentu (tas raksturīgs sarunvalodas stilam); vārdkopas arī semantiski ir precīzākas: Abu sāncenšu iegūtie  p u n k t i  (ieteicams: punktu skaits) aug stipri līdzīgi.

Vārdkopa jākonstruē pie izteicēja, kam pilnā veidā nav realizēta labējā valence; vārdkopa bieži nav ar verbu derivatīvi saistīta: Taču pietika mazliet  a t l a i s t  un sevi pietaupīt, kad iniciatīva jau dienvidnieku rokās. (S 1, 83) Infinitīvam atlaist ir neliterāras sarunvalodas nokrāsa un nepilnīga informācija; to varētu precizēt: atlaist grožus (paturot sarunvalodas nokrāsu) vai palēnināt spēles tempu.

Kā teikts iepriekš, mēs formālās vārdkopas parasti cenšamies aizstāt ar attiecīgajiem vārdu ekvivalentiem, bet ir gadījumi, kad verbu var aizstāt ar formālu vārdkopu: Ziemas siltumnīcās gurķi jau  r a ž o  (PC 83); Plēvju seguma siltumnīcās  b e i d z  r a ž o t  gurķi un tomāti. (DD 79) Verbs ražot ir vismaz divvalents – pie tā nepieciešams subjekta un arī objekta nosaukums; ražot ko. Minētajos teikumos labāk lietot vārdu ienākties vai arī vārdkopu dot ražu vai tml. Vārdkopas vārdu vietā ieteicams lietot teikumos: Ja tamlīdzīgi gadījumi atkārtojas, nepilngadīgo inspekcija pusaudzi  u z k a i t a  (labāk: ņem uzskaitē).. (DB 1, 87); Šis risinājums bija arī ļoti  t e h n o l o ģ i s k s  (varētu būt: tehnoloģiski izdevīgs): rūpnieciskās ierīces .. ļauj iegūt fiamītus.. (RB 80)

Lai novērstu teikuma pārblīvētību ar vienas nozīmes situantiem antonīmās formās, ieteicams veidot divdabja teicienu (vārdkopu):  P i r m s  d a ţ i e m  g a d i e m  viņa  p ē c  R ī g a s  k o o p e r a t ī v ā  t e h n i k u m a  b e i k š a n a s  atgriezās savā Jaunjelgavā.. (PJ 86) Labāk būtu: Pirms dažiem gadiem viņa, pabeigusi Rīgas kooperatīvo tehnikumu, atgriezās.. vai arī: Pabeigusi .. tehnikumu, viņa pirms dažiem gadiem atgriezās..

(2) Daudzos gadījumos kāds teikuma loceklis ir aizstājams ar palīgteikumu; ja tas ir vienkārša teikuma loceklis, veidojas salikts teikums. Aizstājamais var būt aktīvs divdabis ar –ošs:  T i r g o j o š ā m  personām vajadzīgas .. finansu nodaļas izziņas (patenti). (ĻK 87) Nevajadzētu transitīva verba divdabi ar –ošs izmantot apzīmētāja funkcijā, labāk: Personām, kas tirgojas, vajadzīgas., izziņas. Arī verbālsubstantīvu ar –šana neprecīzā konstrukcijā labāk aizstāt ar palīgteikumu: Liela uzmanība klausītāju uzstāšanās tika veltīta lopu ēdināšanai. Labāk konstruēt saliktu teikumu darāmajā kārtā: Klausītāji, kas uzstājās (arī: uzstājoties), lielu uzmanību veltīja lopu ēdināšanai. Tā kā parasti šādi teikuma locekļi ietilpst vārdkopās, tad faktiski augstāka līmeņa konstrukcijās tiek transformētas vārdkopas – par to sk. tālāk (1.5.2.2.2.2.).

1.5.2.2.2. Konstrukciju kvalitatīva paplašināšana

Neprecīzas konstrukcijas tiek precizētas, gan precizējot sintaktiskos sakarus, gan veidojot kvalitatīvi sarežģītākas konstrukcijas. Iespējami arī kvalitatīvi papildinājumi, bet tie nav būtiski.

1.5.2.2.2.1. Sakārtotu konstrukciju aizstāšana ar pakārtotām

Sakārtotu konstrukciju aizstāšanā ar pakārtotām ir divi galvenie veidi: 1) no vārdvirknēm var veidot vārdkopas un 2) saliktus sakārtotus teikumus var transformēt saliktos pakārtotos teikumos. Jāņem vērā, ka pakārtotas konstrukcijas gan semantiski, gan formāli ir sarežģītākas par sakārtotām.

(1) No vārdvirknēm veidojot vārdkopas, starp vārdiem rodas sarežģītāki sintaktiski sakari. Jāatmet sakārtojuma saiklis; konstrukcijā jāiesaista vārdkopu izveides līdzekļi. Konstatēti tādi gadījumi, kad jāatmet tikai sakārtojuma saiklis, jo virkne ir formāla: Jāraugās, lai darba grāmatiņā tiktu ierakstītas  p a r e i z i  u n  v i s a s  i z m a i ņ a s  darba gaitās. Vārdkopai jābūt: pareizi ierakstīt darba grāmatiņā visas pārmaiņas darba gaitās. Līdzīgi:  P ē c  i e s n i e g u m i e m  u n  mazāku kravu  p ā r v a d ā š a n a i  varēs pieteikt mašīnu, kas būs pielīdzināta kravas taksometram (PD 3, 86) Pareizi: pēc iesniegumiem pieteikt mašīnu mazāku kravu pārvadāšanai.

(2) Otrs veids sakārtotu konstrukciju aizstāšanā ar pakārtotām ir saliktu sakārtotu teikumu transformēšana saliktos pakārtotos teikumos. Piemēram:  S i r s n ī g u  p a l d i e s  t e i c  r o j u p n i e k i  "B a n g a s"  ļ a u d ī m,  v i ņ i  c e t u r t d i e n  n o  a k m e ņ i e m  a t b r ī v o j a  3 0  h a  R o j u p e s  l a u k u.  (PK 82) Otro daļu ieteicams transformēt palīgteikumā, mainot vārdu kārtu: Rojupnieki teic sirsnīgu paldies "Bangas" ļaudīm par to, ka viņi ceturtdien no akmeņiem atbrīvoja 30 ha Rojupes lauku.

 

1.5.2.2.2.2. Augstāka līmeņa konstrukciju izveide uz zemāka līmeņa konstrukciju bāzes

Ir divas iespējas: 1) tiek pārveidots teikums, kurā funkcionē vārdkopa – uz vārdkopas bāzes veidojas cits, no iepriekšējā atšķirīgs gramatiskais centrs, un 2) vienkāršs teikums tiek pārveidots saliktā.

(1) Ja vārdkopas atkarīgajam komponentam neloģiskā vārdkopā ir galvenā semantiskā slodze, vārdkopu labojot, veidojas predikatīva konstrukcija; piemēram, precizējot teikumu: Viesi  b a u d ī j a  t i e s ī b a s  izvēlēties vārdkopas atkarīgais komponents kļūst par gramatisko centru, bet centrālais tiek atmests: Viesiem bija tiesības izvēlēties. Neveiklas vārdkopas (piemēram,  s k a r t  d a r b u;  i z d z i e d ā t  a t c e r i) bieži tiek lietotas ciešamajā kārtā: Sapulcē  t i k a  s k a r t s  d a r b s;  Dziesmu svētku  a t c e r e  t i k a  i z d z i e d ā t a  pagājušajā sestdienā u. tml. Šādas vārdkopas var transformēt teikumos – mainās tā vienkāršā teikuma struktūra, kurā attiecīgā vārdkopa funkcionē (tajās jāmaina arī citi nepiemēroti valodas līdzekļi): Sapulcē tika runāts par darbu vai: Sapulcē bija runa par darbu; Dziesmu svētku atcere notika pagājušajā sestdienā.

(2) Uz vārdkopas bāzes var veidoties palīgteikums; vienkāršs teikums šādā gadījumā tiek pārveidots par saliktu, salikts par mazliet sarežģītākas konstrukcijas saliktu teikumu. Transformējamā vārdkopa parasti ir neprecīza un grūti uztverama: Tā bija  p a t e i c ī b a  p a r  s t u n d u  n e s k a i t ī š a n u  d a r b ā.  (ĻC 78) Labāk: Tā bija pateicība par to, ka darbā netika skaitītas stundas. Līdzīgi.  A p s t ā k ļ i e m  s a s n i e g t  a u g s t u  d a r b a  r a ž ī g u m u  jābūt nodrošinātiem visos pilsētas darba kolektīvos. (K 3, 86) Vārdkopa apstākļi sasniegt vispār nav iespējama; ieteicams pārveidojums: Visos pilsētas darba kolektīvos jābūt nodrošinātiem tādiem apstākļiem, lai varētu sasniegt augstu darba ražīgumu. Substantīva (vai tā substitūta) saistījums ar infinitīvu līdzīgā veidā nav pieņemams. Tas konstatēts arī teikumā: Tika pieņemts  l ē m u m s  k a t r a m  n o s t r ā d ā t  divas dienas stadiona celtniecības darbos. Ieteicams veidot saliktu teikumu: Tika pieņemts lēmums, ka katram jānostrādā divas dienas stadiona celtniecības darbos.

Neveiklu vārdkopu ieteicams aizstāt ar divdabja teicienu: Produkcijas apjoma pieaugums  p a n ā k t s  u z  d a r b a  r a ž ī g u m a  p a a u g s t i n ā š a n a s  r ē ķ i n a.  Neliterāro kalkēto vārdkopu labāk aizstāt ar divdabja teicienu: Produkcijas apjoma pieaugums panākts, paaugstinot darba ražīgumu.

Ja vārdkopas centrālais komponents ir ciešamās kārtas divdabis ar grūti uztveramu rekciju, labāk veidot palīgteikumu:  A r  n o  t r o s ē m  i z v e i d o t u  t r a l i  šis pāris saskanīgi pievilka stirpai pamatīgas salmu kravas. (ĻK 85) Nav ieteicami arī divi blakus lietoti prievārdi – jāveido salikts teikums: Ar trali, kas izveidots no trosēm, šis pāris.. Teikumā: Talsenieki  g r a u d u  s ē j u  p a z i ņ o j u š i  p a r  p a b e i g t u  (KR 80) neprecīzi izpaužas verba pazinot rekcija. Teikums būtu precizējams transformējot: Talsenieki paziņojuši, ka graudu sēja ir pabeigta (ka viņi pabeiguši graudu sēju).

Divdabja teicienu var aizstāt ar attiecīgas nozīmes palīgteikumu. Pirmām kārtām tas sakāms par visām absolūtā datīva konstrukcijām, kurās ir slēpts otrs, sekundārs teikuma gramatiskais centrs: Un tomēr, lielam vējam pūšot, arī šādā ostā viļņi saceļas prāvi. Šādi absolūtā datīva teicieni ir bez vainas; transformēšanas iespējas rāda valodas sinonīmiskos līdzekļus: Kad pūš liels vējš, arī šādā ostā viļņi saceļas prāvi. Tikai atsevišķos gadījumos sastopamas neveiklas, labojamas absolūtā datīva konstrukcijas: Lai arī trīsdesmito gadu sākumā Radiofona simfoniskais orķestris pieauga līdz 37 mūziķiem,  i z c i l i e m  v i r s d i r i ģ e n t i e m  i e r o d o t i e s,  nācās Radiofona un Operas spēkus apvienot. (PJ 86) Ieteicams konstruēt palīgteikumu: .. kad ieradās izcili virsdiriģenti, vajadzēja ..; tādā veidā tiek precizētas laika attieksmes.

Divdabis ar –ot nosauc ar finīto verbu vienā laikā notiekošu darbību, un tam ir dažādas nozīmes: laika, nosacījuma, subjekta (kopā ar akuzatīvu personas nozīmē), cēloņa u. tml. Nozīme ir atkarīga no vārda, ar kuru saistīts un uz kuru attiecas divdabis. Obligāti jātransformē divdabja teiciens, kura pamatā ir nelokāmais divdabis ar –ot un kurā ir neskaidras subjekta un objekta attieksmes, kā arī laika sakars ar finīto verbu. Ja divdabja lietojumā ir neprecīzas subjekta un objekta attieksmes, ieteicams veidot palīgteikumu:  E s  v i ņ a m  d e v u  l ī d z i  p ā r t i k u,  a r  l a i v u  b r a u c o t  z v e j o t.  Nav saprotams, kurš dod un kurš brauc; precīzāk: Kad viņš ar laivu brauca zvejot, es viņam devu līdzi pārtiku. Līdzīgi lietotu divdabi var aizstāt ar apzīmētāja palīgteikumu: Filma “Puika” ir savdabīgs kinostāsts  p a r  b ē r n a  u z t v e r i,  a u g o t  z e m n i e k a  s ē t ā  p a g ā j u š ā  g a d s i m t a  b e i g ā s.  (PKU 78) Pārveidotajā teikumā ieteicams arī palīgteikuma korelāts virsteikumā: Filma .. ir .. kinostāsts par tāda bērna pasaules uztveri, kurš audzis zemnieku sētā pagājušā gadsimta beigās. Ja divdabim ir cēloņa nozīme, var konstruēt cēloņa palīgteikumu: Brigāde zaudēja laiku,  d a ž i e m  t ā s  l o c e k ļ i e m  d a r b u  n o s e b o j o t.  (PC 78) Ieteicams: Brigāde zaudēja laiku, tāpēc ka daži tās locekļi noseboja (nokavēja) darbu.

Divdabja teicienu transformēšanā iespējamas vairākas paralēlas iespējas. Piemēram: Redakcijas piezīme:  p i e ļ a u j o t  l ī d z ī g u s  p ā r k ā p u m u s,  n ā k a m a j ā  r e i z ē  v i s i  v a i n ī g i e  t i k s  s a u k t i  v ā r d ā.  (PC 87) Jāprecizē laika attieksmes un jāparāda nosacītība; būtu vietā nosacījuma palīgteikums: Ja tiks pieļauti līdzīgi pārkāpumi, .. visi vainīgie tiks saukti vārdā. Otra iespēja: Par līdzīgiem pārkāpumiem visi vainīgie tiks saukti vārdā. Divdabja teicienus iespējams aizstāt dažādā veidā; transformācijām jābūt motivētām un jāpadara teikums saprotams, vieglāk uztverams.

Divdabis ar –is un tam piesaistīti vārdi var veidot neveiklu vārdkopu: palīdzību meklēt nākušais, par tradicionālu kļuvušais u. tml. Šādos gadījumos labāk veidot palīgteikumu: Divdesmit valstu vingrotāji startē jau  p a r  t r a d i c i o n ā l u  k ļ u v u š a j ā  starptautiskajā turnīrā; Viņa ir  u z ņ ē m u m a  v ē s t u r ē  j a u  p i r m s  1 6  g a d i e m  i e g ā j i s  c i l v ē k s  u. tml. Ieteicams: .. vingrotāji startē starptautiskajā turnīrā, kurš jau kļuvis tradicionāls; Viņa ir cilvēks, kurš jau pirms 16 gadiem iegājis uzņēmuma vēsturē. Ja divdabim ar –is ir spilgta atributīva nozīme, skaidrības labad var konstruēt apzīmētāja palīgteikumus, piemēram: Misis Čeizena atgriezās kopā ar slaidu, garmatainu meiteni, ģērbušos ādas jakā ar platām, mīkstām malām. (TL) Varētu būt: Misis Čeizena atgriezās kopā ar slaidu, garmatainu meiteni, kas bija ģērbusies ādas jakā..

Ja divdabim ar –ošs piesaistīti verba rekcijas nosacīti vārdi, labāk konstruēt apzīmētāja palīgteikumu:  V i e n a  n o  s v a r ī g ā k a j ā m,  d a u d z u s  i n t e r e s ē j o š a,  ir dzīvokļu problēma. Varētu labot: Viena no svarīgākajām problēmām, kas interesē daudzus, ir dzīvokļu problēma.

Ar palīgteikumu aizstājams atvasinājums ar –šana pārāk garas nominālas vārdkopas centrā: P l a š u  z i ņ o j u m u  p a r  d a r b a  u z l a b o š a n u  a r  i e d z ī v o t ā j u  v ē s t u l ē m  n o l a s ī j a  s e k r e t ā r e.  Ieteicams: Plašu ziņojumu par to, kā uzlabot darbu ar iedzīvotāju vēstulēm, nolasīja sekretāre. Ja atvasinājumam ar –šana ir nolūka nozīme, to var aizstāt ar nolūka palīgteikumu Cāļu audzēšanas apstākļu  u z l a b o š a n a i  tiks pārbūvēta jaunputnu novietne. Var teikt: Lai uzlabotu cāļu audzēšanas apstākļus, jaunputnu novietne tiks pārbūvēta.

Ar palīgteikumiem aizstājamas arī pārāk garas, neveiklas nominālas vārdkopas: Izdoti divdesmit numuri, kuros  a t s p o g u ļ o t i  r e i d u  p a r  d a r b a  k a v ē j u m i e m,  t e h n i k a s  g l a b ā š a n u  u n  d a r b a  k v a l i t ā t i  r e z u l t ā t i.  (S 2, 79) Ieteicams: Izdoti divdesmit numuri, kuros atspoguļoti rezultāti, kas iegūti reidos par darba kavējumiem, tehnikas glabāšanu un darba kvalitāti.

Palīgteikums ir viens no adekvātiem līdzekļiem nevietā lietotu salīdzinājumu aizstāšanai. Aizveda mūs pie sarkanu  k ā  t u l p e s  minerālu kaudzes. Ieteicams: Aizveda mūs pie minerālu kaudzes, kas bija sarkana kā tulpes. (Arī: tulpju sarkanumā.) Konstatētas garas, neveiklas, nominālas vārdkopas ar subjekta nosaukumu datīvā, ko labāk transformēt palīgteikumā:  V i ņ a  u z s v ē r a  n e p i e c i e š a m ī b u  k a t r a m  s k o l o t ā j a m  i z d a r ī t  p ā r m a i ņ a s  s a v ā  d a r b a  o r g a n i z ā c i j ā,  s t i l ā  u n  m e t o d i k ā.  (V 1, 86) Labāk: Viņa uzsvēra, ka katram skolotajam nepieciešams citādi organizēt savu darbu, mainīt darba stilu un metodiku.

Transformējot vienkāršāku konstrukciju sarežģītākā, pēdējā bieži vien kaut ko var īsināt vai atmest, precizēt: Divas komandas visu laiku  s ī v i  c ī n ī j ā s  p a r  v i e n ī g o  c e ļ a z ī m i  u z  p i r m o  g r u p u. Vārdu savienojums vienīgā ceļazīme ir lieks, ja pirmajā grupā var iekļūt tikai viena no komandām, pietiek ar šādu teikuma konstrukciju: Divas komandas visu laiku sīvi cīnījās, lai iekļūtu pirmajā grupā.

Vārdkopas atkarīgo komponentu – substantīvu lokatīva – var aizstāt ar pamatojuma palīgteikumu: Republikas meiteņu izlase konkurentēm  z a u d ē j a  galvenokārt fiziskajā  s a g a t a v o t ī b ā.  (S 1, 80) Labāk: Republikas meiteņu izlase zaudēja, jo bija sliktāk sagatavota nekā konkurentes.

Uz vienkārša teikuma bāzes konstruējams salikts teikums, ja vienkāršais teikums ir sarežģīts un grūti uztverams. Tādu gadījumu nav daudz. Piemēram:  R a ţ o ž a n a s  p l ā n a  n e i z p i l d i  i e s p a i d o j a  a t p a l i c ī b a  a l u m ī n i j a  t ū b u  r a ž o š a n a s  l ī n i j a s  i e v i e š a n ā  n e p i l n ī g ā  t e h n i s k ā  r i s i n ā j u m a  d ē ļ.  (K 2,78) Labāk: Ražošanas plāns netika izpildīts tāpēc, ka nepilnīgā tehniskā risinājuma dēļ kavējās tūbu ražošanas līnijas ieviešana.

Dažkārt saliktus teikumus transformē teikumos ar sarežģītāku struktūru: viena palīgteikuma vietā iesaista divus vai vairākus. Piemēram: Darbmācības skolotāja pacietīgi mācīja,  k ā,  p a r e i z i  i e v e r o t  d i e g u,  i z n ā k  d a u d z s k a i s t u  z ī m ē j u m u.  (D 83) Labāk: Darbmācības skolotāja pacietīgi mācīja, kā pareizi ieverams diegs, lai iznāktu daudz skaistu zīmējumu. Saliktu sakārtotu teikumu var transformēt jauktā saliktā teikumā; precizēšanai teikumā iesaistāms vēl viens palīgteikums: Daudzi domāja, ka bulgārietes uz ilgu laiku ir atkāpušās un samierinājušās ar galvenās lomas zaudējumu,  t a č u  d r ī z  v i e n  š i e  p a r e d z ē j u m i  n e p i e p i l d ī j ā s.  (S 1, 81) Pēdējā daļā iesaistāms teikumpriekšmeta palīgteikums: ..taču drīz vien izrādījās, ka šie paredzējumi nav piepildījušies.

1.5.2.3. FORMĀLAS VĀRDKOPAS VĀRDA VAI TEIKUMA EKVIVALENTA FUNKCIJĀ

Latviešu valodā, tāpat kā daudzās citās valodās, ir sastopamas tādas vārdkopas, kurās tikai viens no komponentiem ir semantiski pilnvērtīgs. Tās tiek lietotas gan kā vārdu ekvivalenti, gan arī (reti) kā teikuma ekvivalenti. Ir tādi gadījumi, kad izdevīgāk lietot vārdu savienojumu ar nepilnvērtīgu vārdu tajā nekā vienu vārdu, piemēram, izdarīt mērījumus, nevis mērīt, izdarīt metienu, nevis mest u. tml. Šādām vārdkopām tāpat kā vārdiem ir nomināla nozīme, un tas tikai formāli ir vārdkopas, tāpēc turpmāk tas sauktas par formālām vārdkopām.8

Nav viegli vērtēt formālās vārdkopas un to vietu valodas sistēmā un arī valodas praksē. Formālās vārdkopas veido it kā zināmu pārejas pakāpi no pilnnozīmes vārdkopām uz vārdkopu analogiem.

Kā pilnnozīmes vārdkopas arī formālas vārdkopas var piederēt pie dažādiem morfoloģiskajiem tipiem. Visizplatītākās ir verbālās formālās vārdkopas; to centrālais komponents ir desemantizējies verbs, kas veic gramatiskas (laika, izteiksmes, personas rādītāja) funkcijas. (Bankavs 1, 16; Bankavs 2) Šāda desemantizācija notiek kā latviešu, tā arī citās valodās. Bieži desemantizējas vispārinātas nozīmes verbi; to nozīme tuvinās gramatiskajai nozīmei. Tādi ir verbi darīt, dot, gūt, iet, likt, panākt, nākt, ņemt, pildīt, risināt, sniegt, strādāt, tikt, teikt, turēt, vadīt, veikt, vest u. c., kā arī priedēkļatvasinājumi no tiem un līdzīgiem verbiem. Piemēram, dot solījumu, dot signālu, dot rīkojumu, izdarīt secinājumus u. tml. Centrālais komponents var būt arī deverbāls nomens – veidojas attiecīgajām verbālajām paralēlas nominālas vārdkopas: nodarboties ar racionalizāciju – nodarbošanās ar racionalizāciju; dot solījumu – solījuma došana.

Formālās vārdkopas tiek plaši lietotas; tās veido valodas sinonīmiskos līdzekļus un funkcionē gan kā vārda, gan kā teikuma ekvivalenti. Tās var būt terminoloģiskas (dot liecību tiesā; sniegt pirmo palīdzību) un neterminoloģiskas (dot pretsparu, dot atbildi). Neterminoloģiskajās vārdkopās var būt sinonīmiski centrālie komponenti: dot padomu – sniegt padomu. Tie var atšķirties ar semantiski stilistiskām vai tikai stilistiskām niansēm (Bankavs 2, 11 – 14); šādām vārdkopām centrālie komponenti ir variatīvi. Sinonīmiski formāli veidojumi sastopami arī gadījumos, kad verbālie komponenti nepavisam nav sinonīmi: taisīt jokus un dzīt jokus. Šādas vārdkopas ir tuvas frazeoloģismiem. Tāpat kā frazeoloģismiem, tām, pirmkārt, ir abus komponentus apvienojoša nozīme, otrkārt, tās visumā ir stabili, ar tradīciju nostiprināti veidojumi un 3) tās ieņem vienu sintaktisko vietu (otrā un trešā pazīme piemīt arī vārdkopu analogiem). Veida kategorijas izpausme formālajās vārdkopās ir visai sarežģīta. Nav iespējams pretstatīt, piemēram, formālās vārdkopas dot padomu un iedot padomu pēc perfektīvuma vai imperfektīvuma – vārdkopas centrālais komponents pret to ir indiferents. Ja verbālā vārdkopā centrālais komponents ir perfektīvs priedēkļverbs, bet atkarīgais – substantīvs bez perfektīvuma diferences, formālajai vārdkopai var būt gan perfektīva, gan imperfektīva nozīme: izdarīt dezinfekciju – dezinficēt vai izdezinficēt; izdarīt remontu – remontēt, izremontēt u. tml. Ja atkarīgais substantīvs ir deverbāls un tam ir perfektīva nozīme, arī visai vārdkopai ir perfektīva nozīme: izdarīt ierakstu – ierakstīt (nevis rakstīt). Vārdkopai arī tad ir perfektīva nozīme, ja verbs ir imperfektīvs, bet pabeigtības nozīme piemīt substantīvam: dot ieguldījumu – ieguldīt; dot novērtējumu – novērtēt; dot piekrišanu – piekrist u. tml.

Konstatēti arī gadījumi, kad verbs vēl nav pilnīgi desemantizējies un vārdkopas formālums ir apšaubāms: celt priekšā – runāt, lasīt, teikt u. tml.; nodarboties ar zvejniecību – zvejot. Ir pilsoņi, kas  n o d a r b o j a s  ar nelikumīgu  z v e j n i e c ī b u.

Formālajām vārdkopām piemīt zināms trafaretums un pat neprecizitāte, un valodas praksē, it īpaši stilistiskos nolūkos, tām bieži jācenšas atrast neitrāli adekvātus valodas līdzekļus. Tās var aizstāt ar vārdu vai arī ar teikuma konstrukciju.

(1) Formālās vārdkopas ļoti bieži tiek lietotas vārda ekvivalenta funkcijā. Parasti tās ir verbālas vārdkopas. Formāla vārdkopa kā vārda ekvivalents atbilst vienam vārdam, ir tā sinonīms un var tikt ar to aizstāta. Atbilsme var būt derivatīva – formālajā vārdkopā ietilpst ar vārda ekvivalentu derivatīvi saistīts vārds. Piemēram, darīt un attiecīgie priedēkļverbi saistījumā ar substantīvu nosauc substantīva semantikā ietvertu darbību; izdarīt remontu – remontēt, izdarīt secinājumus – secināt u. tml. Tāda ir verbālo formālo vārdkopu lielākā daļa: izdarīt dezinfekciju; izdarīt spriedumu; nodarboties ar izlaupīšanu; dot atbildi; dot paskaidrojumus; nodot ziņojumu; uzdot jautājumu; palaist joku u. tml. Adekvātos verbus nosaka pēc formālās vārdkopas centrālā komponenta subjekta vai objekta orientācijas. Centrālajam komponentam lielāko tiesu ir objekta orientācija – tas nosauc uz kādu objektu vērstu darbību; tādi ir verbi dot, sniegt, likt, ņemt u. c. Tādā gadījumā vārdkopu var aizstāt ar tiešu verbu: uzdot jautājumu – jautāt. Ja centrālais komponents ir subjekta verbs (iet, nākt u. tml.), vārdkopai atbilst refleksīvais verbs: iet mazumā – mazināties. u. tml. Refleksīvais verbs var būt adekvāts arī formālajām vārdkopām ar objekta orientāciju, ja objekts darbojas paša subjekta sfērā un darbība tātad attiecas uz subjektu: gūt bojājumus – bojāties; iziet mācību – mācīties u. tml. Formālajās vārdkopās var iesaistīties arī citi komponenti: izdarīt sējas mašīnu pārbaudi; veikt rūpīgi pārbaudi u. tml.

Vairākām formālām vārdkopām atbilst vēlami adekvāti valodas līdzekļi – it īpaši tas ir sakāms par kalkētām vārdkopām:  i z n e s t  s p r i e d u m u  (tiesu praksē),  n e s t  a t b i l d ī b u,  s t ā t i e s  p i e  u z d e v u m a  p i l d ī š a n a s,  d o t  n o s a u k u m u,  p i e g r i e z t  v ē r ī b u,  l i k t  a k c e n t u,  i z d a r ī t  i z m a i ņ a s,  d o t  p i e k r i š a n u,  t u r ē t  u z r a u d z ī b ā,  s a v e s t  k ā r t ī b ā,  s t ā d ī t  j a u t ā j u m u  u. c. Tās jācenšas aizstāt:  v i r z ī t  s a r u n u  uz darba kolektīviem – sākt runāt par darba kolektīviem;  p a v e i k t  r e m o n t u  – izremontēt;  s a v e s t  k ā r t ī b ā  žogu – salabot žogu;  s a v e s t  k ā r t ī b ā  mašīnu – salabot vai izremontēt;  i z t e i k t  s o l ī j u m u  – solīt, apsolīt;  v e i k t  d e ž ū r a s  – dežurēt. Neveiklas formālās vārdkopas var veidoties konkrētā teikumā: ..jauniešus uz šo mācību iestādi  n o s ū t a  a r  k o m a n d ē j u m u.  (K 2, 84) Ieteicams: komandē. Viņa pienākumus neviens  n e d u b l ē.  Varētu būt: viņu neviens neaizstāj, viņa vietā neviens nestrādā. Ir gadījumi, kad individuāli veidotas kombinētas formālas vārdkopas aizstājamas ar brīvām vārdkopām: Lielākoties  s t r ā d ā j a m  t a l k u  v e i d ā..  (C 82) Labāk: rīkojam talkas.

Liela daļa formālo vārdkopu ar objekta orientāciju brīvi lietojamas paralēli adekvātajiem verbiem un veido sinonīmiskus valodas līdzekļus, bagātina valodu.

Formālās vārdkopas, kurās ir subjekta orientācija, bieži vēlams aizstāt ar adekvātiem subjekta nozīmes verbiem:  g ū t  b o j ā j u m u s  ar bojāties,  g ū t  i z p l a t ī b u  ar izplatīties,  i z i e t  a p m ā c ī b u  – tikt apmācītam,  v ē r s t i e s  p l a š u m ā  – paplašināties,  u z ņ e m t  s t a r t u  – startēt  u. tml.: Elektrodzinējs  g ū s t  b o j ā j u m u s;  Skolēni  i z i e t  r a ž o š a n a s  apmācību; Diskusija vēršas plašumā; Sportists  u z ņ ē m a  sekmīgu  s t a r t u  u. tml. Vārdkopai ar subjekta orientāciju var atbilst arī objekta verbs: tikt skaidrībā – noskaidrot.

Iespējams arī tāds formālās vārdkopas ekvivalents, kam nav nekādu derivatīvu sakaru ar vārdkopu: dot vārdu – solīties; iziet no ierindas – sabojāties; vadīt dienas – dzīvot; zaudēt dzīvību – mirt, nomirt, iet bojā; Noziedzīgas nolaidības rezultātā jūrā devās neizlabots kuģis un 512 tā pasažieri  z a u d ē j a  d z ī v ī b u.  (LZ 81) Šādas formālas vārdkopas bieži ir kalkētas. Tās vēlams aizstāt ar adekvātiem vārdiem. Tādas ir arī:  d o t  i d e j u  – ierosināt;  p i e l i k t  p u n k t u  – beigt;  a t s t ā t  i e s p a i d u  – ietekmēt;  s t ā d ī t  p r i e k š ā  – iepazīstināt;  t a i s ī t  s l ē d z i e n u  – spriest, secināt u. c. Plaši tiek lietotas nevēlamas kalkētas formālas vārdkopas  ņ e m t  l ī d z d a l ī b u  – piedalīties;  n ā k t  p i e  p ā r l i e c ī b a s  – pārliecināties;  n ā k t  p i e  s e c i n ā j u m a  – secināt;  i z d a r ī t  s p i e d i e n u  – piespiest;  p i l d ī t  d i e n e s t u  – dienēt;  p a t u r ē t  k o n t r o l ē  – kontrolēt;  n o v e s t  l ī d z  g a l a m  – izdarīt, paveikt u. c. Konstatēti arī samērā individuāli veidojumi:  i z d a r ī t  p u b l i k ā c i j u  – publicēt;  i z d a r ī t  f o t o g r ā f ē j u m u s  – fotografēt. Jāvairās no formālām vārdkopām ar –šana, ja tajās ir desemantizēti locekļi:  i z d a r ī t  c a u r s k a t ī š a n u  – caurskatīt u. tml. (Veidemane 2)

Nominālu formālu vārdkopu ir ļoti maz – konstatēti tikai daži piemēri: organizētā veidā – organizēti; rekonstrukcijas darbi – rekonstrukcija; nodarbošanās ar racionalizāciju – racionalizācija.

(2) Formālas vārdkopas teikuma ekvivalenta funkcija lietotas pareti. Tādas ir: i e ņ e m t  v i e t u  – ir vieta;  t u r ē t  n o v ē l ē j u m u s  s v ē t u s  – novēlējumi ir svēti u. tml.; Ļoti svarīgu  v i e t u  mūsu uzturā  i e ņ e m  agrie dārzeņi. Labāk: ..svarīga vieta ir dārzeņiem.

Vairākām formālām vārdkopām atbilst teikuma konstrukcija ar ciešamo kārtu gramatiskajā centrā:  g ū t  a t b a l s t u  – tikt atbalstītam;  a t r a s t i e s  k o n t r o l ē  – tikt kontrolētam;  s a ņ e m t  k r i t i k u  – tikt kritizētam u. tml.: Aicinājums  g u v a  dedzīgu  a t b а l s t u.  – Aicinājums tika dedzīgi atbalstīts. Līdzīgi: Finālturnīrs  u z ņ ē m i s  g a i t u  (sācies vai ticis atklāts) u. tml.

Daļa formālo vārdkopu ir nominālā sastata izteicēja ekvivalenti:  d a l ī t  a t b i l d ī b u  – būt vienlīdz atbildīgiem;  n ā k t  g a t a v a m  – būt gatavam;  n e s t  a t b i l d ī b u  – būt atbildīgam;  i z r ā d ī t  v i e s m ī l ī b u  – būt viesmīlīgam;  s p ē l ē t  l o m u  – būt svarīgam, nozīmīgam, būt lielai nozīmei u. tml.: Abi priekšnieki  d a l a  a t b i l d ī b u;  Izrāde  n ā k s  g a t a v a  janvārī; Pilsoņiem  j ā n e s  a t b i l d ī b a  par tīšu pases bojāšanu vai nevērīgu glabāšanu; Kluba vadītāji mums  i z r ā d ī j a  lielu  v i e s m ī l ī b u;  Savu  l o m u  s p ē l ē  tradīciju trūkums mākslā u. tml. Minētās (galvenokārt kalkētas) vārdkopas vēlams aizstāt ar predikatīvam konstrukcijām: priekšnieki ir atbildīgi; izrāde būs gatava; kluba vadītāji pret mums bija ļoti viesmīlīgi u. tml.

Formālas vārdkopas ekvivalents var būt izteicējs kopā ar modificētājverbu: ķerties pie būvēšanas (sarunvaloda) – sākt būvēt. Formālu vārdkopu var aizstāt arī ar sekundāri predikatīvu komponentu: vilšanās pārņemti – vīlušies u. tml. Formālas vārdkopas lietojamas tikai nepieciešamības gadījumā.

1.5.3. Pārspīlējumi un trūkumi konstrukciju izveidē

Konstrukciju izveidē: 1) valodas līdzekļu var būt pārāk daudz vai arī 2) to nepietiek.

1.5.3.1. VALODAS LĪDZEKĻU (KONSTRUKCIJU VAI TO LOCEKĻU, RESP. KOMPONENTU) PĀRDAUDZUMS

Valodas līdzekļu pārdaudzums konstrukcijās var būt ļoti dažāds. Ir iespējams teikuma pārblīvējums ar divdabjiem un divdabja teicieniem, ir semantiski pārsātinātas vārdkopas u. tml. Pārdaudzumu novērš, konstrukciju pārveidojot un īsinot.

Ja vārdkopā ir semantiska parsātinātība, kādu tas komponentu var mainīt vai atmest (ja divvārdu vārdkopā atmet komponentu, tiek likvidēta pati vārdkopa): aktuālas pašreizējās problēmas (pašreizējās ir lieks); liels darba apjoms (labāk: daudz darba); parasta ikdiena (vēlams vārdkopu nelietot, pietiek ar ikdiena, jo tā vienmēr ir parasta); atkarīgais komponents ir lieks arī vārdkopās saudzīgas rūpes un labestīgas rūpes – vārds rūpes ietver semantiskos elementus ‘labestība’ un ‘saudzība’.

Visbiežāk konstrukcijas var īsināt, īsinot pati konstrukcija tiek saglabāta; konstrukcijas locekļi, kuriem nav semantiskas slodzes, tiek atmesti vai aizstāti ar īsākiem. Jāņem vērā konteksts.

Vārdkopas īsināšana atbilst valodas līdzekļu ekonomēšanas tendencei – īsāka vārdkopa parasti ir iederīgāka arī stilistiski. Plašas kombinētas vārdkopas īsina, mainot vienu no komponentiem (parasti atkarīgo); retāk tiek mainīti abi. Mainās arī komponentu forma: demonstrēt sporta tematikai veltītas filmas – demonstrēt filmas par sportu. Atmetamajam atkarīgajam komponentam bieži ir abstrakta nozīme (apstākļi, apjoms, darbs, gaita, jautājums, kategorija, kvalitāte, līmenis, rādītājs, stāvoklis u. tml.); retāk tas ir konkrētas nozīmes vārds (iestāde, materiāls u. tml.). Atmetamie vārdi bieži tiek lietoti, lai rādītu erudīciju, inteliģenci: šādas vārdkopas ir kļuvušas par stereotipiem: labi laika apstākļi (labs laiks); malkas sagatavošanas darbs (malkas sagatavošana); sezonas rakstura darbi (sezonas darbi); stiprā dzēruma stāvoklī (galīgi piedzēries vai tml.); augsts ražošanas kultūras līmenis (augsta ražošanas kultūra), u. c. Garākajām vārdkopām atsevišķos gadījumos var būt kāda īpaša nozīmes nianse, kas attaisno to lietojumu, īsinot plašākas kombinētas vārdkopas, tajās var atmest veselas iesaistītās vārdkopas: veikt lielu darba apjomu (veikt lielu darbu vai daudz strādāt). Kombinētās vārdkopās ļoti bieži lietota vārdkopa  s ē k l a s  m a t e r i ā l s:  sagatavot  s ē k l a s  m a t e r i ā l u,  kvalitatīvs  s ē k l a s  m a t e r i ā l s  u. tml.; parasti pietiek ar vārdu sēkla: sagatavot sēklu, laba sēkla. Vārds rādītājs lieks vārdkopā ietekmēt  r a ž o š a n a s  rādītājus – pietiek ar vārdkopu ietekmēt ražošanu. Līdzīgi: saudzēt  d a b a s  v i d i  (saudzēt dabu); piedalīties  t i e s a s  p r o c e s a  g a i t ā  (piedalīties tiesas procesā); pasākumi  a v ā r i j u  i e s p ē j a m ī b a s  n o v ē r š a n a i  (pasākumi avāriju novēršanai) u. tml.

Dažkārt kombinētas vārdkopas centrālajam komponentam (un arī citiem komponentiem) nav semantiskas slodzes:  r ā d ī t  t e i c a m u  d a r b a  p a r a u g u  (teicami strādāt);  v e s t  m ā k s l i n i e c i s k o  p a š d a r b ī b u  t a u t a s  m a s ā s  (popularizēt māksliniecisko pašdarbību) u. tml.

Konstatētas arī liekas konstrukcijas (sk. tālāk, par pleonasmiem); šis jautājums ir stilistikas kompetencē. No saziņas viedokļa galvenais ir tas, ka minētajiem valodas līdzekļiem nav semantiskas slodzes. Piemēram, vārdkopa visā pilnībā var būt lieka: Transporta līdzekļus novieto  v i s ā  p i l n ī b ā  stāvēšanai uz ietves. Pareizi: Transporta līdzekļus novieto uz ietves.

1.5.3.2. NEPILNĪGAS KONSTRUKCIJAS UN TO PRECIZĒŠANA

Nepilnīgas konstrukcijas ir divējādas: 1) paplašināmas konstrukcijas un 2) konstrukcijas ar elipsi. Paplašināmās konstrukcijās semantiski nepieciešams kāds loceklis; konstrukcijās ar elipsi kāds loceklis, komponents ir nemotivēti izlaists, nav minēts, un konstrukcija no tā cieš; elidētais loceklis ir atjaunojams un iesaistāms konstrukcijā. Konstrukciju pilnīgošanu nosaka saturs un konteksts.

1.5.3.2.1. Paplašināmas konstrukcijas

Paplašināmas ir vārdkopas, parasti verbālas. Šādās vārdkopās pie verba vai arī deverbāla substantīva nepieciešams neminēts valentais loceklis. Tas bieži ir precizētājs loceklis ar objekta nozīmi. Piemēram, objekts var būt neprecīzs:  a p s t r ā d ā t  k u ģ i  pirms termina – ieteicams: apstrādāt kuģa kravu pirms termiņa. Arī:  a t s t ā t  valsts  t r a n s p o r t u  dzīves vietā. Labāk: atstāt valsts transporta līdzekli dzīves vietā. Teikumā: Silta rīta saule un nogurdinošais nakts gājiens  p r a s ī j a  i e s t i p r i n ā t i e s,  kādēļ lielāka daļa iznīcinātāju iekoda brokastis.. (PZ 78) Verbs prasīt viens pats pēc satura ir nepietiekams – to varētu aizstāt ar vārdkopu radīt nepieciešamību, to paplašinot: radīt nepieciešamību iestiprināties. Varētu arī mainīt satura nianses un izmantot vārdkopu radīt apetīti vai tml.

Dažkārt precizējuma nepieciešamība atklājas tikai teikumā, piemēram: Grupās izvietotās vaska figūras latviešu tautas tērpos  a t t ē l o j a  dažādus  d a r b u s.  (PJ 86) Ieteicams: attēloja dažādas darbu norises. Paplašināmas var būt nominālas vārdkopas, piemēram, Šāda saimniecības un skolas sadarbība nodrošina skolēniem  m ē r ķ t i e c ī g u  v a s a r u.  (KR 83) Mērķtiecīga var būt kāda darbība, nevis vasara; varētu teikt: mērķtiecīga brīvā laika izmantošana vasarā vai tml.

1.5.3.2.2. Konstrukcijas ar elipsi un tо precizēšаnа

 

Elipse (grieķu elleipsis ‘trūkums, vaina’) ir vārdu izlaidums runā (SV 194); parasti elipsi skaidro kā tādu izlaidumu, kurā viegli iedomāties izlaisto elementu pēc konteksta vai situācijas (LLVV 2, 493; Ahmanova, 525) Elipse skaidrota arī kā stilistiska figūra, kas tekstu dara izteiksmīgu, dinamisku; elipse balstās uz sarunvalodas sintakses parādībām un rāda konstrukciju strukturālo “nepilnību” salīdzinājumā ar analogu konstrukciju “pilnu uzbūvi” rakstu valodā. (KVE, 494) Lai pētītu sintaktisko konstrukciju funkcionēšanu, ir nepieciešams orientēties pēc kāda strukturāla parauga – pēc pilnas konstrukcijas, kurā ir visi pēc satura un pēc formas nepieciešamie elementi. Tādā gadījumā eliptiskas konstrukcijas ir vairāk sintakses nekā stilistikas objekts, kaut gan tām ir zināmas stilistiskas potences – tās pa lielākai daļai tiek izmantotas sarunvalodā vai pat vienkāršrunā kā stila līdzekļi.

Elipse konstatēta vārdkopās un teikumos. Tai ir pakļauti gan patstāvīgo vārdšķiru vārdi, gan arī palīgvārdi.

(1) Patstāvīgo vārdšķiru vārdu elipse konstatēta vārdkopās. Vārdkopas ne vienmēr realizējas pilnā veidā – var tikt elidēts gan vārdkopas atkarīgais, gan centrālais komponents. Centrālais komponents elidēts nominālās vārdkopās, kuras bieži ietilpst plašāku kombinētu vārdkopu sastāvā. Verbālās vārdkopās centrālais komponents vispār netiek elidēts, jo verbāla vārdkopa bez tā nespēj pastāvēt.

Centrālais komponents var tikt elidēts nominālās vārdkopās ar substantīva ģenitīvu vai adjektīvu kā atkarīgo komponentu. Sarunvalodā dažkārt tiek lietota vārdkopa veicas ar gurķiem, bet neitrālā un oficiālā runā labāk teikt veicas ar gurķu audzēšanu. Teikumā: Reizē ar herbicīdiem  r u d z i e m  jālieto pretveldres preparāti, kas nodrošina stabilu ražu (KU 78) labāk veidot vārdkopu rudzu audzēšanā; minētais datīvs nav precīzs – tas ieņem gramatiskā subjekta vietu, bet nevar pildīt subjekta funkciju (kā tas būtu, piemēram, teikumā: Zemniekiem jāsēj rudzi – subjekta nosaukums datīvā zemniekiem).

Sarunvalodas lietojums konstatējams gadījumos, kad kādas organizācijas, iestādes u. tml. nosaukums lietots metonīmiski, pārnestā nozīmē: Sapulcēšanās plkst. 11.45 pie  c a u r l a i d e s.  (R.B 86) Pareizi: caurlaides telpā. Vasarā jāatceras, ka  p a r k s  arī regulāri jāpļauj. (PK 86) Pareizi: parka zāliens. Retumis teikumā atstāts tikai nominālas vārdkopas atkarīgais adjektīvs – būtu vēlama pilna vārdkopa:  K u r i o z i  risinājās Ķīnas sieviešu basketbola meistarsacīkšu spēlē.. (S 1, 87) Ieteicams: kuriozi gadījumi, starpgadījumi vai tml. Līdzīgi: Viņa .. kolektīvā ieguva  l i e t i š ķ u  autoritāti. (PC 87) Ieteicams: lietišķa cilvēka, lietišķas darbinieces autoritāti. Līdzīgi vērtējama sarunvalodas vārdkopa: visus spēkus veltīt tikai  v i e n a m  – tā precizējama: tikai vienam mērķim.

Centrālā komponenta nevēlamas elipses dēļ var veidoties kontekstuāla antonīmija: Lielā mērā  v a i n o j a m a  d ar b a  d i s c i p l ī n a  – tā pati rezerve, kas neprasa pilnīgi nekādus līdzekļus. (S 2, 83) Te vienā vārdkopā savilktas kopā atšķirīgas parādības: negatīvā ziņā ir vainojams darba disciplīnas trūkums; darba disciplīnas ievērošana var atklāt rezerves ražošanā. Būtu vēlams teikumu dalīt: Lielā mērā vainojams darba disciplīnas trūkums. Darba disciplīna ir rezerve, kas neprasa pilnīgi nekādus līdzekļus.

Biežāk nekā centrālais komponents tiek elidēts vārdkopas atkarīgais komponents – gan verbālās, gan nominālās vārdkopās. Var tikt elidēts pārvaldīts, retāk saskaņots vai piekļauts atkarīgais komponents. Atkarīgo pārvaldīto komponentu verbālā vārdkopā var elidēt jebkurā formā; visvairāk elidēts akuzatīvs – veidojas gan gramatiski, gan semantiski nepilnīgs teikums: Bieži vien platmaļu malas vai nu zaudē (elidēts: formu), vai arī vēlamies izveidot tām jaunu formu (OL); Saimniecības mājā dzīvojošiem pensionāriem vasarā izremontēs (elidēts: veco) vai arī uzcels jaunu kūti (VI, 87); Reizēm nav no kā pieprasīt (elidēts: atbildību) par trūkumiem (A 82); Prasība ir, lai padarītu (elidēts: darbu) kvalitatīvi. (DB 1, 80) Sarunvalodā bieži tiek lietots verbs nodot bez atkarīgā komponenta ekspluatācijā: nodot dzīvokļus, nodot ēkas u. tml. Šis lietojums ir uzskatāms par pieņemamu. Bet substantīva lokatīvs domās noteikti nepieciešams pie verba dalīties teikumā: Par praktisko medicīnas vienību nozīmi lūdzu  d a l ī t i es  P. Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas vecāko māsu. (PM. 80) Teikumā: X dalījās domās par preses materiāliem elidēts instrumentālis – personas nosaukums: domās dalās ar kādu personu.

Ģenitīvs tiek elidēts nominālās vārdkopās: Sabiedriskie (elidēts: grāmatu) izplatītāji .. ir tie cilvēki, kam grāmatu tirdzniecības darbinieki saka vislielāko paldies (PK 86); Pansionātam "Rūķīši" vajadzīga apkopēja darbam (elidēts: vasaras) sezonā (DB 1, 879); peldošie (elidēts: transporta) līdzekļi u. tml. Dažkārt substantīva ģenitīvs elidēts terminoloģiskās vārdkopās: Nodarbībās viņa iesaista pirmsskolas (elidēts: vecuma) bērnu vecākus .. (DU 82)

Sastopama arī elipse saskaņojumā – elidēts adjektīvs vai tā substitūts: Mehanizatori, laukkopji un (elidēts: citi) speciālisti pirmo nosauca priekšsēdētāja vārdu (KС 82); Izlases sējai ir (elidēts: labvēlīgi) apstākļi .. (C 81) Nav ieteicams elidēt atkarīgo komponentu tradicionālā, frazeoloģismam tuvā vārdkopā, piemēram: Moda piespieda bremzi, un mašīna (elidēts: vienā) rāvienā apstājās putekļainajos oļos ielas malā. (Z 78)

Piekļautie locekļi parasti ir visai brīvi, brīvāki par pārvaldītajiem gan pēc formas, gan pēc nozīmes, tāpēc atkarīgā komponenta elipse piekļāvumā sastopama visai reti. Piemērs piekļautā komponenta elipsei: Būtu lūgums (elidēts: iesaistīt) vairāk vidējā medicīniskā personāla vienību sastāvā. (PM 80) Būtu vēlams mainīt vardu kārtu: iesaistīt vienību sastāva vairāk vidējā medicīniskā personāla.

Konstatēta arī elipse vienkārša teikuma struktūrā. Galvenokārt tā ir elipse gramatiskajā centrā. Var būt elidēts gan teikumpriekšmets, gan izteicējs: Nodaļā (elidēts: darbinieki) tikai rosās.. (LZ 83); Svētavots .. pašlaik (elidēts: ir, atrodas) bēdīgā stāvoklī. (PD 2, 84) īpaši bieži konstatēta izteicēja elipse: Kultūras darbinieku seminārā (elidēts: notiek) bibliotēku sekcijas nodarbības, (PZ 82) Bez verba būt patstāvīgā nozīmē veidojas potenciāli verbāli teikumi: Ir rudens. – Rudens. Tomēr saziņas procesā potenciāli verbāli teikumi reizēm nesniedz pilnu informāciju – nepieciešami verbāli teikumi. Piemēram: Pēc Linoleja rūpnīcas produkcijas vienmēr (ieteicams: ir) patērētāju pieprasījums. Reizēm izteicējā elidēts vajadzīgs modificētājs: Diez vai ko līdzīgu atrast (labāk: var atrast) citu tautu literatūrā. (C 85) Arī modificētājs viens pats bez infinitīva nav pietiekams: Agri sākusi (elidēts: rakstīt), pirmais dzejolis publicēts 1923. gadā; Labākais, ko šobrīd varam (elidēts: darīt), ir celtni iekonservēt.. (ĻC 84) Nav ieteicams arī viens pats palīgverbs: .. ātrāk nekā bija solīts tikušas (elidēts: piegādātas) zaļās un vitamīniem bagātās jauno bietīšu lapas. Izteicējs var būt elidēts arī salikta teikuma daļā: .. kad lietus lija spēcīgāk, viņi sabēga zem brezenta, bet, tikko tas mitējās, visi atkal (elidēts: stājās) pie darba. (PJ 78) Sarunvalodā lietojumu ar elipsi var balstīt konteksts un situācija, bet, piemēram, publicistikā būtu vēlama lielāka skaidrība, tāpēc elipse pēc iespējas novēršama.

Var tikt elidēti arī teikuma palīglocekļi, piemēram, papildinātājs – tā reizē ir arī vārdkopas atkarīgā komponenta elipse (sk. iepriekš), bet reizēm šis papildinātājs var būt arī patstāvīgs teikuma komponents (determinants), piemēram: Darba mūžs zem Inčukalna eglēm aizritējis divdesmit deviņiem (elidēts: kara dalībniekiem vai tml.), arī bijušajam partizānam Jānim Akmentiņam. (DB 1, 87)

Var tikt elidēts arī patstāvīgs apstāklis (situants); tad elipse skar informācijas precizitāti. Piemēram: ..viņa ..pieņemšanas laikus .. pārkārtoja tā, ka punkts vienu rītu (elidēts: nedēļā) atvērts no pulksten septiņiem. (PD 2, 80) Var tikt elidēta vesela vārdkopa, piemēram: Gaidīti mākslinieki ir Liepājas uzņēmumos un iestādēs, kur to vadītāji ir ieinteresēti.. (ĻC 84) Verbs ieinteresēt nespēj realizēt savu nozīmi bez paplašinātāja; teikums nav pabeigts. Tas varētu būt (precizējot arī vārdu kārtu): Mākslinieki ir gaidīti (viesi) tajos Liepājas uzņēmumos un iestādēs, kuru vadītāji ir ieinteresēti ar viņiem sadarboties.

Elipse var būt saistīta arī ar nevajadzīgu atkārtojumu. Piemēram, Govis dos augstāku izslaukumu, un ar ganību zāli varēs iegūt vairāk piena. (P 2, 83) Varētu būt: Izmantojot ganību zāli, no govs varēs iegūt vairāk piena vai arī: Ēdot ganību zaļi, govis dos vairāk piena.

Saliktā teikumā par elipsi ir grūtāk runāt nekā vienkāršā teikumā, jo salikta teikuma īpatnība ir teikuma locekļu redukcija tā daļās. Tomēr salikta teikuma daļās elipse ir jāšķir no redukcijas. Redukcija netraucē saziņu, bet elipse traucē. Salikta teikuma var tikt elidēti atsevišķi komponenti vai pat viss gramatiskais centrs kādā daļā. Varētu arī teikt, ka elipse saliktā teikumā ir nevēlama redukcija – te grūti novilkt striktu robežu. Elipse padara neskaidru teikuma struktūru. Piemēram: Priekštelpās izvietoti labāko darba darītāju portreti, (elidēts: minēti) viņu vārdi un uzvārdi (KU 78); Slepkava tūlīt pēc šāvieniem metās bēgt.. Vērās logi, sasaucas (kas?), kliedza (kas? – taču ne logi!), katrs kaut ko mēģināja ieteikt, visapkārt gaisā lidinājās bailes. (OL)

Saliktā pakārtotā teikumā elipse sastopama gan virsteikumā, gan palīgteikumā. Parasti tā ir tāda pati kā elipse vienkāršā teikumā. Saliktā pakārtotā teikumā var tikt elidēts vajadzīgs palīgteikuma korelāts virsteikumā: ..saruna ievirzās par turpmākajam publikācijām (elidēts: par to), kas būtu aktuāls, ko nedrīkst piemirst. (K 3, 82) Korelāts var būt verba valentais loceklis: √ Kas iecerēts šogad, lūdzam informēt.. (DB 1, 86) Ieteicams: Par to, kas iecerēts šogad, līdzam informēt .. Verbiem iecerēt un informēt ir atšķirīga saistāmība: iecerēt ko, informēt par ko. Ar verbu derivatīvi saistīts substantīvs patur verba rekciju: interesēties par ko – interese par ko. Obligātais rekcijas loceklis virsteikumā jāpatur, ja no tā atkarīgs palīgteikums, tāpēc jāprecizē teikums: Mednieki izrāda lielu interesi , lai iegādātos viņiem vajadzīgos suņus. (KU 83) Virsteikumā būtu iesaistāms korelāts: ..interesi par to, kur iegādāties .. suņus. Atsevišķos gadījumos virsteikumā vispār nav vārda, uz kuru būtu attiecināms palīgteikums: Ir taču starpība , ja skolas pagalmā.. ar bumbu netīšām izsit logu, un tādu gadījumu, kad rūts izdauzīta ar slepus raidītu akmeni. Labojot jāmaina palīgteikuma veids: Ir taču starpība starp gadījumu, kad .. logs izsists netīšām ar bumbu, un tādu gadījumu, kad rūts izsista ar slepus raidītu akmeni. Palīgteikumā var būt nemotivēti elidēts teikumpriekšmets kopā ar saitiņu: Nupat atveda pāris kastītes un paziņoja, ka (elidēts: tās ir) pēdējās. (ĻK 87) Šāda elipse vērojama sarunvalodā.

Parcelējot saliktu pakārtotu teikumu, reizēm virsteikumā elidēts nepieciešamais korelāts: Tā [romantika] nepieviļ drošos, stipros, neatlaidīgos. Kuri mežu mīl. (KU 83) Ieteicams: Romantika nepievil drošos, stipros, neatlaidīgos. Tos, kuri mīl mežu. Elipses dēļ var rasties nepareizas teksta vienības. Piemēram: Mārtiņu Sesku ieinteresēja materiāls par speciālu iekārtu piena normalizēšanai plūsmā. Apspriedās ar speciālistiem, un visi bija vienisprātis, ka būtu visai lietderīgi tādu ieviest ražošanā. (ĻC 81) Otrā teksta vienība ir pilntiesīgs teikums, tikai tā sākumā nemotivēti elidēts pronomens viņš: Viņš apspriedās ar citiem speciālistiem.

(2)          Sastopama arī nepieciešamu palīgvārdu elipse. Var būt elidēts saiklis, prievārds, saitiņa, palīgverbs.

Saiklis un vārdvirknēs reizēm tiek aizstāts ar defisi vai vienotājdomuzīmi (rakstītā tekstā): Gandrīz katrs no mums bērnu dienās ir spēlējies pircējos – pārdevējos. (RB 86)

Saiklis (un, vai) bieži nemotivēti elidēts virknēs ar vienojuma attieksmi starp komponentiem: augļu ogu sulas; sporta bāzu noslogošana svētdienās, brīvlaikos; devītās vienpadsmitās klases – iespējams: no devītajām līdz vienpadsmitajām klasēm vai arī devītajām un vienpadsmitajām klasēm; katrs trešais ceturtais no dalībniekiem – iespējams: trešais un ceturtais vai arī trešais vai ceturtais.

Nemotivēti elidēts saiklis virknē ar pretstata attieksmi starp komponentiem: Plaša goda istaba, daudz istabas augu, grāmatas.. ne smukumam turētas, dzīvei. (PD 1, 83) Te iederas: bet.

Nemotivēta saikļa elipse saliktu teikumu var padarīt grūti saprotamu: Laikrakstā “Sports” .. regulāri tiek publicēti materiāli par Vecmīlgrāvja peldbaseinu, kas uzstādīts nedarbojas. (S 1, 82) Ieteicams: kas ir ierīkots, bet nedarbojas. Konstatēta arī nemotivēta pakārtojuma saikļa vai saikļa vārda elipse palīgteikuma ievadījumā: Tā ir mehanizatoru vaina – (elidēts: ka) šoziem daudz barības ar zemu kvalitāti. (L 2, 86) Saiklis var būt elidēts arī teikuma sākumā: √ Neļausit strādāt manam zirgam, zudīs darba prieks arī man. (KR 78). Pieļāvuma palīgteikuma ievadījumā elidēts saiklis ja: Ja neļausit strādāt..

Nemotivēti tiek elidēts arī prievārds – gan vārdvirknēs atkārtots prievārds, gan vārdkopās strukturāli nepieciešams prievārds. Piemēram, atkārtota prievārdu elipse vienlīdzīgu teikuma locekļu virknēs: Biežas ir tikšanās ar speciālistiem, piemēram, grāmatas “Dārza puķes” autori Z. Gaili. Tāpat kulināri V. Kangari. (DB 1, 81) Te elidēts prievārds ar.

Vārdkopas izveidi traucē nemotivēta prievārda elipse, piemēram: Uguns, Mana sapņu māte, Es vēl matiem tevi tveru. (OL) Nav saprotams: ar matiem vai aiz matiem. Nevēlama prievārdu elipse konstatēta arī paplašinātāju sastāvā: √ Lopu ziemošanas sākumam būvbrigāde nepaguva sagatavot fermas, tāpēc pirmās dienas bija kļūmīgas. (ĻK 80) Pareizi: Līdz lopu ziemošanas sākumam.. Līdzīgi: √ Mājiniekiem finālā bija iekļuvuši Kuldīgas SCO tenisisti, šahisti un rūpnīcas “Kuldīga” dambretisti. (PZ 80) Pareizi: No mājiniekiem.

Konstatēta arī nemotivēta saitiņas elipse teikuma gramatiskajā centrā. Saitiņu var elidēt sastata izteicējā (Diena silta. Man bail no tumsas), taču ne vienmēr. Piemērs nevēlamai saitiņas elipsei: Katram cilvēkam dzīvē pienāk brīži, kad rokas nolaižas, kad grūti (labāk: ir grūti) un viens vairs nekā nevari. (DB 1, 80)

Jālabo arī nemotivēta palīgdarbības vārda elipse verbālā izteicējā: Durvis nebija aizslēgtas, bet aizdedzes atslēga izņemta. Līdzīgi arī: Sodīt vajag tikai tad, ja patiesi pelnīts; Skolēnu sacensības jau nākamajā dienā atspoguļotas fotovitrīnā. Labāk: atslēga bija izņemta; ja ir pelnīts; ir atspoguļotas (sacensības).

Atsauces:

7 Piemēriem izmantoti arī jaukti salikti teikumi – tajos analizēti sakārtotie komponenti.

8 Latviešu valodniecībā tās ir sauktas par analītiskām vārdkopām (Bankavs 1; Bankavs 2). Šķiet, ka šis termins ir lietots pēc analoģijas ar terminu analītiska forma. Tas būtu pieņemams tikai leksikas līmenī – runājot par īpašām vārdkopām kā vārdu analītiskām aizstājējām, bet neprecīzs no vārdkopu izpratnes viedokļa, jo visas vārdkopas ir analītiskas, sintētisku vārdkopu nav (tie būtu salikteņi).

     

 
Jūs esat 4606711. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs