Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas kultūra > Inta Freimane "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā"     
   Leksikas lietojums valodas praksē     

Drukāt         

    
    

1.3. LEKSIKAS LIETOJUMS VALODAS PRAKSĒ

Latviešu valodas leksika, arī novirzes tās lietojumā, ir pamatīgi pētītas (sk. A. Lauas, M. Stengrevicas, R. Veidemanes un citu darbus) un inventarizētas vispārīga tipa vārdnīcās (LLVV; LVV) un speciālās vārdnīcās (LVPV; LVSV, SV u. c.). Šajā darbā tā ļoti nedaudz tiks raksturota vispārējos vilcienos leksikas normēšanas sakarā.

Galvenais leksikas lietojuma jautājums ir vārda iederība konsituācijā, it īpaši semantiskā atbilsme konteksta prasībām. Vārdu lietojums un semantiskā atbilsme izpaužas visos valodas līmeņos, it īpaši sintaktisko konstrukciju lietojuma raksturojumā (III. 1.5.), arī vārddarināšanā (III. 1.2.), aizguvumu vērtējumā (III. 2.) un valodas stilistisko līdzekļu raksturojumā (III. 1.7.).

Tāpat kā visā valodas sistēmā, arī leksiskajā semantikā vērojami trīs galvenie procesi resp. tendences (funkcionāli semantiskas pārvirzes): 1) vārda nozīmē konstatējams semantisko elementu pārdaudzums (par semantisko elementu izpratni sk.: Freimane 3, 9) – tā izpausme ir vārdu pārspīlēts lietojums; 2) vārda semantiskajā struktūrā ir par maz semantisku elementu – šis process var radīt pilnīgu vārda desemantizāciju; 3) notiek semantisko elementu jaukšana, tātad tiek jauktas vārdu nozīmes tekstā. Pēdējais pārviržu tips ir izplatītākais.

(1) Semantisko elementu pārdaudzums vārda nozīmē var izpausties hiperbolizācijā. Hiperbola (gr. hyperbolē ‘pārspīlējums’) ir tropu veids – tēlains izteiciens, kurā pārspīlēts attiecīgās parādības spēks, nozīme, apjoms. Pārspīlējums izteicienā ir atkarīgs no kāda vārda pārspīlētas, resp., hiperbolizētas nozīmes. Šāda nozīme vārdu bieži vien nepamatoti aktualizē, nevajadzīgi pievērš tam uzmanību, novēršot uzmanību no kopējā satura vai to izkropļojot. Tas var notikt, lietojot pārāk konkrētas nozīmes vārdus vispārīgāku jēdzienu nosaukšanai. Piemēram, Tāda rīcība tieši  g r a u j  (labāk: bojā, kaitē) nākamo ražu (V 1, 93); ..gulbenieši uzvarēja baušķeniekus ar 3 : 1, Alūksne  s a g r ā v a  (labāk: alūksnieši uzvarēja; verbu var arī neatkārtot) dobelniekus ar 3,5 : 0,5.. (D. 79); Brigāde  k u r i n a  (labāk: kāpina) tempu (DB 1, 86) u. tml. Daudz pārspīlējumu konstatēts arī internacionālu vārdu lietojumā, piemēram: trešajam finālposmam vajadzēja noteikt, vai  i n t r i g a  saglabāsies līdz pat čempionāta beigām vai arī viss kļūst gandrīz skaidrs priekšlaikus.. (RB 86) Vārds intriga lietots pārspīlēti, ar nozīmi ‘saspringta situācija’. Pārspīlēti lietoti arī vārdi zalve, grandiozs: vārdu zalves, grandiozi panākumi u. tml. Hiperbolizācijas sekas ir pārspīlēta vārda nozīmes metaforizācija, piemēram, No skolām atgriežas bērni un atkal  i e s a k ņ o j a s  līdzās vecākiem, paliek un kļūst par darba pirmrindniekiem (DK 83);  s m е l t  kadrus no tautas.

Konkrētas nozīmes vārdi nevietā tiek lietoti vai nu aiz paviršības, vai arī tiecoties pēc pārprastas oriģinalitātes. Reizēm veidojas pat ‘neloģiski vai smieklīgi vārdu saistījumi. Parasti šādā veidā lietoti verbi, mazāk substantīvi. Piemēram: ..viņš  a p g ā ž o t  visus tulpju un narcišu audzēšanas noteikumus. (K 2, 79) Varētu labot: viņš ignorējot, neņemot vērā noteikumus. Raidījumā no jauna  i e p a z ī s i m i e s  ar govīm, aitām, cūkām (RV 78) Varētu labot: pastāstīsim par.. vai tml.; Objektu  n o s l ē d z  jumiķi. (PD 1, 86) Pareizi: pabeidz. Vēl  j ā p ā r k ā p j  pēdējais čempionāta posms. (S 1, 80) Pareizi: atlicis, palicis; piemērā sajauktas subjekta un objekta attieksmes. Pārliecīga nozīmes konkretizācija iespējama arī neliterāriem kalkiem, piemēram: Ik dienas zāli  n o g r i e ž  (pareizi: nopļauj) (DB 1, 86); Taču atstarpe nepaguva  i z a u g t  lielāka par diviem punktiem .. (S 1, 86) Pareizi: punktu skaits paguva palielināties tikai par .. vai tml.

(2) Kontekstā sastopami vārdi, kas nenodrošina, vājina domas uztveri – tajos nepietiek vajadzīgo semantisko elementu. Piemēram, vārdu uztriekties un sadragāt vietā lietots vājākas nozīmes vārds skart. Mašīnu  s k ā r a  vilciens, cieta 7 pasažieri. (K 3, 82) Verbam stimulēt ir vājāka nozīme nekā verbam atbalstīt, tāpēc tas nebūtu lietojams teikumā: Maksimāli  j ā s t i m u l ē  godīgie darbinieki, neatstājot slaistiem un brāķdariem nekādas iespējas labi dzīvot.. (KU 81)

Vārda nozīme bieži tiek vājināta, konkrētas nozīmes vārdus aizstājot ar vispārīgākas nozīmes vārdiem. Piemēram: sienas  p r e s e  ar nozīmi ‘sienas avīze’; pārdodamā dzīvnieka  s m a g u m s  (ĻK 90) – pareizi: masa (novec. svars).

Pārāk bieži vai nevajadzīgi lietoti vārdi zaudē leksisko nozīmi un kļūst lieki; šis process ir saistīts ar vārdu stilistisko slodzi, piemēram: Trešo vārtu  a u t o r s  bija viesu uzbrucējs.. (RB 79) Pareizi: vārtus guva.

(3) Vārdu neprecīzs lietojums var būt saistīts ar semantikas neizpratni, ar jēdzienu un tātad arī semantisko elementu jaukšanu. Nozīmju jaukšanu reizēm ir grūti nošķirt no iepriekš raksturotās semantiskā apjoma maiņas, kad konkrētas nozīmes vārdi neprecīzi lietoti vispārīgākas nozīmes vārdu vietā un otrādi. Vispārīgākas nozīmes vārdi var tikt lietoti konkrētas nozīmes vārdu vietā arī, jaucot jēdzienus, piemēram, jaucot nozari ar tās pētīšanas objektu u. tml., piemēram,  c ū k k o p ī b a s  ferma (L 2, 81) – pareizi: cūku ferma. Galvenie pašreiz konstatētie nozīmju jaukšanas veidi ir 1) nemotivēta darbības virziena maiņa, 2) nevajadzīga vārda nozīmes metonimizācija, 3) vārda nozīmes neizpratne.

Nemotivēta darbības virziena maiņa iespējama verbu un deverbālu substantīvu lietojumā; parasti notiek semantiska pārvirze subjekta un objekta sfērā, t. i., tiek jaukti aktīvas darbības (subjekta) verbi ar pasīvas darbības (objekta) verbiem. Piemēram:  i z d a r ī t  avāriju (DB 1, 86) – avārija parasti notiek, to īpaši neizdara. Arī: konkurss  f i n i š ē j i s  (RB 86), sezona  f i n i š ē j u s i  (ĻK 86) – te būtu vietā verbs beigties. Līdzīgi:  r a d ī t  simptomus (S 1, 80) – simptomus nerada, tie rodas paši. Līdzīgi tiek lietoti arī deverbāli substantīvi, piemēram: nolikums par kvalitātes teicamnieka nosaukuma  i e g ū š a n u  (DB 1, 79) – pareizi: piešķiršanu; celtne nesen  n ā k u s i  ekspluatācijā (S 2, 83) – pareizi: nodota ekspluatācijā. Tiek jaukts arī īpašības vārds cienīgs ‘tāds, kas atbilst kādām (augstām) prasībām, pelna atzinību; vērts’ (LVV, 153) ar adjektivējušos divdabi cienījams ‘tāds, ko ciena un kas jāciena’; pirmais saistās ar substantīva ģenitīvu, otrais ir lietojams patstāvīgi. Atkāpe: Tautas kārtības sarga darbs, protams, ir ļoti  c i e n ī g s,  bet arī grūts .. (V 2, 85) Pareizi: cienījams.

Nevajadzīgai vārda nozīmes metonimizācijai ir daudz veidu. (Metonīmija ir nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; arī vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.) Metonimizācijas rezultātā tiek jaukta daļa ar veselo, saturs ar formu, cēlonis ar sekām, īpašības ar raksturojamo personu vai priekšmetu, process ar tā rezultātu, iestāde ar tās darbiniekiem, nozare ar tās ražojumiem u. tml. īpašs metonīmijas veids ir sinekdoha – izteiksmes forma, kurā tiek lietots lielākais mazākā vietā, veselais daļas vietā, vispārīgais atsevišķā vietā vai otrādi. (SV, 657) Piemēram, Latvijā ūdenszīmēs attēloti arī lauvas, ērgļi,  m e d n i e k u  (precīzi: nomedīto dzīvnieku) ragi. (C 85)

Saturs ar formu ir jaukti piemēros: Liepājniece saņēma bronzas godalgu (pareizi: medaļu) (S 1,8 3); saņemt  v ē s t u l i  ar nozīmi ‘saņemt sūdzību’ u. tml.

Sākums ar turpinājumu jaukts piemērā: .. viņa.. izmantoja krāsns kurināšanai  d e g o š u s  (varētu būt: viegli uzliesmojošus) šķidrumus, kas arī izraisīja ugunsgrēku. (KA 85)

Cēlonis jaukts ar sekām: .. mūsu komandas spēlētāju vecums ir  o p t i m i s t i s k s  – 19,8 gadi. (RB 84) Pareizi: perspektīvs; šī perspektīva rada optimismu.

Jaukta īpašība ar raksturojamo personu: .. es nekad nedomāju, ka esmu  p r i m a d o n n a,  tas ir kopīgs skaņdarbs. (LM 86) Runa ir par mākslinieka (vīrieša) solokoncertu; tātad varētu teikt: ka es esmu galvenais (primadonna ir galvenā).

Procesa un tā rezultāta nosaukums jaukts piemēros: Priekuļu lauksaimniecības tehnikums  a p m e t i e s  (precīzi: atrodas) netālu no Cēsīm.. (PJ 85); ..beidzot  i e v i l k t a  (precīzi: ierīkota) apkure (PK 83); skaņdarbs tiek atskaņots “kaut kā  s t ē r ķ e l ē t i”  (LM 86) (varētu – stīvi)

Nozares un tās ražojuma nosaukums jaukts: ar  ķ ī m i j u  (precīzi: ķimikālijām) jārīkojas uzmanīgi. (ĻK 86) Šis ir sarunvalodas lietojums. Arī: Visvairāk saistīja  s c e n o g r ā f i j a,  ko veidoja divas plaknes: viena no gaišas plastmasas, otra no tumšbrūna koka (LM 81). Scenogrāfija ir skatuves iekārtojuma māksla; minētajā piemērā derētu vārds dekorācijas. Dažādu mašīnu (traktora, kombaina, sulu spiedes u. tml.) vietā bieži tiek lietots vārds tehnika: .. vienā no laukiem joprojām dūca  t e h n i k a  (RB 83); krāsot izremontēto  t e h n i k u  (KU 78); izmantot jaunāko  t e h n i k u  u. tml. Šāds lietojums ir nekonkrēts un noteikti precizējams (ja tas nav saprotams no konsituācijas tiešā saskarē vai tml.). Būtu jānosauc konkrēta mašīna.

Ļoti bieži tiek jaukti iestādes un tās darbinieku, arī kolektīva nosaukumi. Piemēram: pieredze  b i b l i o t ē k a s  (precīzi: bibliotekāra) darbā; .. talcinieki dosies palīgā arī Gaujas Nacionālajam  p a r k a m.  (PS 81) Ieteicams: parka kolektīvam, darbiniekiem. Tas pats: Rīgas pilsētas telefona  t ī k l a m  ir slavenas tradīcijas. (C 82) Šāds lietojums ir pieļaujams, taču to nevajadzētu pārspīlēt.

Bieži tiek jaukti kvantitātes un kvalitātes jēdzienu nosaukšanai izmantojami verbi saistījumos ar attiecīgajiem substantīviem (cena, līmenis u. tml.); cenas paaugstina vai pazemina, nevis  p a l i e l i n a.  Aktivitāti, atbildību palielina, nevis  c e ļ.  Bieži lieto vārdu savienojumus  k ā p i n ā t  ražošanu,  k ā p i n ā t  tempu u. tml.; precīzāk: ražošanu vai tās apjomu palielina, tempu paātrina. Ražu var palielināt, uzlabot, nevis  c e l t;  meistarību var celt, nevis  p a d z i ļ i n ā t  – padziļināt var zināšanas; līmenis  n e u z l a b o j a s,  tas ceļas u. tml.

Vārda nozīmes neizpratne ir pamatā nevietā lietotiem antonīmiem. Piemēram, tiek jaukti verbi nākt un iet: Šurp cilvēki mēdz  i e t  gan darbdienās, gan brīvdienās, gan svētku dienās. (KU 78) Jāzina verbu lietojuma specifika: šurp var tikai nākt. Vārda sākums vietā bieži tiek lietots substantīvs gals; mūsdienu latviešu valodas sistēmā šie vārdi ir antonīmi, tāpēc labāk teikt: sākt no sākuma, nevis sākt no gala: ..tad uznāca sniega vētra, un visu vajadzēja sākt no  g a l a .. (SĢ 84) Pareizi: sākt no sākuma.

Nozīmes neizpratnes dēļ bieži vien vajadzīgo vārdu vietā lietoti visai tālas nozīmes vārdi, piemēram: .. populārzinātnisko darbu sēriju “Zinātne laukiem” kopš 1984. gada  u z t u r  (ieteicams: izdod) izdevniecība “Zinātne” (PK 86); Ēnas pusē daudzu pazīstamu ziemciešu  l i e t o š a n a  (pēc konteksta varētu būt: audzēšana) nav iespējama gaismas, ūdens un barības vielu trūkuma dēļ (DD 84); Pa pilsētas  l ī n i j ā m  brauc trolejbuss, kurā iekārtota ēdnīca. (RB 81) Te jaukti jēdzieni (un to nosaukumi): trolejbusa līnija un iela; trolejbusi brauc pa ielām; pilsētā ir vairākas trolejbusu līnijas – noteikti maršruti ar trolejbusu braukšanai attiecīgi iekārtotām ielām; pilsētā var būt arī atsevišķas numurētas ielas, kas tiek sauktas par līnijām – pa tam trolejbuss patiešam var braukt, bet piemēra, šķiet, domāti trolejbusu maršruti.

Gadījumos, kad nav pietiekami izprastas vārdu nozīmes, teksts jāprecizē pēc satura. Ir gadījumi, kad kāds teikums vispār nav saprotams, tāpēc ka leksikas lietojums tajā ir neprecīzs, samudžināts, pat neloģisks. Piemēram: Diemžēl pēdējā aplī  p a n ā k s n i e k i  no otrā  e š e l o n a  b ē g ļ u s  noķēra, un finišu sportisti sasniedz diezgan izklaidus – vienatnē, divatā, mazākās grupiņās. (S 1, 81)

Nozīmju neizpratnes dēļ tiek jaukti paronīmi, piemēram, adjektīvi pastāvīgs un patstāvīgs attiecīgos saistījumos: laikraksta  p a t s t ā v ī g a i s  (pareizi: pastāvīgais) korespondents Liepājā. (K 3, 86)

Tiek jaukti arī sinonīmi, kuri atšķiras ar jēdzieniskām niansēm, piemēram, personisks un individuāls:  p e r s o n i s k a i s  kvartāla plāns – pareizi: individuālais.

Vārda nozīmes neizpratni bieži rada konteksts. Piemēram: Nekavējoties steidzieties palīgā cietušajiem, kas ielūzis [tā] ledū. Līdz lūzuma vietai nokļūstiet  r ā p u s  uz vēdera. (V 2, 79) Uz vēdera var tikai līst; rāpus uz vēdera nav iespējams pārvietoties.

Bieži neprecīzās nozīmēs lietoti internacionāli vārdi, piemēram, izdarīt pārkāpumus aizvien  d i f e r e n c ē t ā k.  Diference ir atšķirība. Minētajā piemērā labāk iederētos vārdi daudzveidīgāk, rafinētāk vai tml.

Leksikas lietojums ir konkrēts, tāpēc katrā semantisko pārviržu gadījumā tas jāvērtē ļoti konkrēti, atbilstoši saturam, stilistiskiem un citiem nosacījumiem.

  

     

 
Jūs esat 4702311. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs