Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas kultūra > Inta Freimane "Valodas kultūra teorētiskā skatījumā"     
   Citi paralēlismu veidi     

Drukāt         

    
    

3.5. CITI PARALĒLISMU VEIDI

Bez iepriekš raksturotajiem ir vēl arī citi, līdz šim teorētiski mazāk apzināti un izpētīti paralēlismu veidi. Tādi ir gramatiskās polisēmijas gadījumi un arī kontaminācijas rezultātā radušies paralēli valodas līdzekļi.

3.5.1. Gramatiskā polisēmija

Gramatiskās polisēmijas locekļi ir konversijas (vai cita procesa?) rezultātā radušies pamatformā vienādi skanoši vārdi. Parasti tie veido pārus un katram no tiem ir savai vārdšķirai raksturīga formu sistēma (paradigma). Teorētiski gramatiskā polisēmija varētu tikt attiecināta kā uz vārdiem, tā arī uz konstrukcijām; pašreiz autores rīcībā ir tikai vārdu materiāls.

Gramatiskā polisēmija, tāpat kā leksiskā, ir sintagmatiski nosacīta, tā izpaužas un ir nosakāma tikai kontekstā, lineāro attiecību ķēdē.

Ārēji gramatiskās polisēmijas locekļi līdzinās citiem paralēlismu veidiem – variantiem un homonīmiem. Gramatiskās polisēmijas gadījumos tiek saglabāts nozīmes sastāvdaļu resp. semantisko elementu adekvātums. Tas var notikt, adjektīviem substantivējoties un nominālu vārdkopu aizstājot ar vārdu, – valodas līdzekļi kondensējas, darbojas valodas līdzekļu ekonomijas princips: vārdkopas jauns cilvēks vietā lieto tikai substantivētu adjektīvu jauns, piemēram, j a u n s ar spēku, v e c s ar prātu. Substantivējums saglabā atbilstošas nominālās vārdkopas nozīmi. Latviešu valoda līdzīgā veidā spēj substantivēties daudzi adjektīvi, piemēram, vecs, liels, mazs u. tml.

Gramatiskās polisēmijas gadījumā mainās kategoriālo gramatisko nozīmju komplekts – to nosaka vārdšķiras piederības maiņa. Saglabājas semantiskā tuvība. Piemēram, kuriozs adjektīvs (LLVV 4,503) – k u r i o z i fakti, k u r i o z s gadījums un kuriozs substantīvs ar pilnīgi vienādiem semantiskiem elementiem nozīmē: gadās visādi k u r i o z i. Tomēr gramatiskās atšķirības ietekmē vārdu lietojumu, un ar laiku to nozīmes pamazām var diferencēties – tad gramatiskā polisēmija zūd.

Internacionālo vārdu pāros ir grūti noteikt gramatiskās polisēmijas izveides ceļu; gramatisko polisēmiju var konstatēt, kad dažādu vārdšķiru vārdiem (parasti substantīvam un adjektīvam) ir viena un tā pati pamatforma un tā pati jēdzieniskā nozīme (tie paši semantiskie elementi nozīmes denotatīvā komponenta sastāvā). Tādi ir gramatiskās polisēmijas locekļi komplekss subst. (klimatisko apstākļu komplekss) un komplekss adj. (kompleksa aparatūra); komplekts subst. (mēbeļu, laikrakstu komplekts) un komplekts adj. (komplekta iekārta); kompozīts subst. (polimēru kompozīti) un kompozīts adj. (kompozīti materiāli); kooperatīvs subst. (lauksaimniecības kooperatīvs) un kooperatīvs adj. (kooperatīva tirdzniecība); memoriāls subst. (Salaspils memoriāls) un memoriāls adj. (memoriāla māja, muzejs); minerāls subst. (ciets minerāls, krāsainie minerāli) un minerāls adj. (minerālie nogulumi); nelikvīds subst. (mašīnbūves nelikvīds) un nelikvīds adj. (nelikvīda iekārta, nelikvīdi materiāli); paliatīvs subst. (izmantot paliatīvu) un paliatīvs adj. (paliatīvs līdzeklis, paliatīva operācija); reakcionārs subst. (klajš reakcionārs) un reakcionārs adj. (reakcionārs politiķis); reljefs subst. (apvidus reljefs) un reljefs adj. (reljefa virsma) u. tml.

Gadījumos, kad semantiskās saites ir zudušas un nozīmes pilnīgi diferencējušās, veidojas daļējie (sintagmatiski nosacītie) vārdšķiru homonīmi (par tiem sk. iepriekš). Piemēram, masīvs adj. (masīva celtne) un masīvs subst. (jaunu dzīvojamo namu masīvs); materiāls subst. (apdares, izolācijas materiāls) un materiāls adj. (materiālas vērtības); objektīvs subst. (fotoaparāta objektīvs) un objektīvs adj. (objektīvs fakts, faktors); pasīvs subst. (grāmatvedībā) un pasīvs adj. (pasīvs cilvēks); personāls subst. (ēdnīcas personāls) un personāls adj. (personālā izstāde); pozitīvs subst. (fotogrāfijā) un pozitīvs adj. (pozitīvs vērtējums); reaktīvs subst. (reaģents) un reaktīvs adj. (reaktīvais dzinējs) u. tml. Robežas starp gramatiskās polisēmijas locekļiem un daļējiem homonīmiem ir plūstošas un reizēm ļoti grūti nosakāmas. Šādos gadījumos bieži vienam no vārdu pāra ir šauri specializēta terminoloģiska nozīme; šāda nozīme var būt arī abiem pāra locekļiem. Rodas grūtības attiecīgās parādības kvalificēšanā, jo “..daudzos gadījumos homonīmija robežojas ar polisēmiju”. (Laua 3, 54) Angļu leksikologi konversijas rezultātā radušos vārdu pārus uzskata par homonīmiem; latviešu valodniecībā tie tiek analizēti ciešā sakarā ar homonīmijas jautājumiem, bet tomēr no tiem nodalīti – par homonīmiem tie nav uzskatīti. (Laua 3, 61)

Ja pāra locekļiem ir derivatīvas atšķirības un reizē veidojas arī semantiska diference, tad gramatiskās polisēmijas nav – ir derivatīvi, kā arī sintagmatiski un paradigmatiski atšķirīgi vienas saknes, bet dažādu vārdšķiru vārdi, kuriem ir etimoloģiska un tātad arī semantiska tuvība, piemēram, korektīva subst. un korektīvs adj.; radikālis subst. un radikāls adj. u. tml.

Gramatiskās polisēmijas locekļu lietojumā, tāpat kā citu paralēlismu lietojumā, valodas praksē var rasties grūtības un neprecizitātes. Piemēram, veidojas neregulāri substantivējumi bez paradigmatiska pamata – tāds ir moderno apavu darbnīcas nosaukums “Elegants” (Rīgā), kurš ārpus konteksta ir zaudējis adjektīva dabu, bet nav ieguvis substantīva dabu – tas ir mākslīgi sastindzināts.

Ir ieteikumi bez īpašas vajadzības nepalielināt gramatisko polisēmiju un nelietot konversijas rezultātā radušos vārdu pārus. Gramatiskā polisēmija var piemist arī sintaktiskām konstrukcijām (teikumiem), piemēram: Man ir eksāmens – no studenta viedokļa ar nozīmi ‘es kārtoju eksāmenu’ un no docētāja viedokļa ar nozīmi ‘es pieņemu eksāmenu’.

Paralēlismus, it īpaši homonīmus, homoformas, paronīmus un arī gramatiskās polisēmijas locekļus, var izmantot dažādās vārdu spēlēs, kalambūros u. tml. Piemēram: A k t ī v a locekļiem jābūt a k t ī v i e m. V e ļ u laikā ballu v e ļ u, lai izmazgātu v e ļ u  u. tml.

3.5.2. Kontaminācija

Kontaminācija ir viena no paralēlismu izpausmēm; tā ir valodas vienību vai konstrukciju savstarpēja iedarbe valodas dinamiskā attīstībā, valodai funkcionējot. Kontaminācija veidojas paralēlismi.

3.5.2.1. KONTAMINĀCIJAS IZPRATNE

Kontaminācija (lai. contaminatio ‘savienošana, sajaukšana’; franču contamination ‘izkropļošana, sabojāšana’; angļu contamination ‘aptraipīšana, apgānīšana, samaitāšana’) lingvistikā skaidrota kā “jauna vārda vai izteiciena rašanās, sajaucot divu vārdu vai izteicienu daļas, kā arī vārds vai izteiciens, kas tādējādi radies. (SV, 390) Krievu valodas enciklopēdija (KVE, 113) jēdziens kontaminācija skaidrots kā valodas vienību vai to daļu savstarpēja iedarbe, krustošanās, apvienošanās uz strukturālas, funkcionālas vai asociatīvas līdzības pamata, kas rada semantiskas vai formālas pārmaiņas vai jaunu (trešo) valodas vienību. Pagaidām kā process, tā arī konkrētais rezultāts (vārds vai izteiciens) saukts par kontamināciju; ir lietderīgi tos savā starpā šķirt un terminu kontaminācija atstāt procesa nosaukšanai, bet tā rezultātā radušos vārdus vai konstrukcijas saukt par kontaminātiem.

Kontamināti ir ļoti konkrētas un dažkārt arī neparastas vienības; tām pievērš uzmanību kā atkāpēm no ūzusa, tāpēc valodnieki kontamināciju līdz šim ir kvalificējuši galvenokārt par runas parādību. (Roizenzons, Abramecs, 107; Švarckopfs, 89; Ščepins, 69 u. c.) Runas parādības parasti tiek saistītas ar literāro normu pārkāpumiem, valodas parādības – ar jauno vienību iekļaušanu literāro normu sistēmā, bet šāda pieeja ir vienpusīga – norma ir kā valodas, tā runas parādība.

Kontaminējas līdzīgas vienības – paralēlismi; bieži tie ir sinonīmiski. Paralēlismi savā starpā var dažādi iedarboties – tie var viens otram pievienoties, iekļauties viens otra sastāvā daļēji vai pilnā veidā vai arī krustoties. Kontaminācijas pamats ir valodas vienību krustošanās, tās jaucot, jaucot to komponentus vai locekļus savā starpā. Valodas vienības kontaminējas gan pēc satura, semantiski, būtiski, gan arī formāli, ārēji, tehniski; semantiskie un formālie pārveidojumi ir saliedēti, vienoti.

3.5.2.2. KONTAMINĀCIJAS (KONTAMINĀTU) TIPOLOĢIJA

Lingvistikā minēti galvenie kontaminācijas tipi – tiek šķirta semantiskā, leksiskā, frazeoloģiskā un sintaktiskā kontaminācija. Semantiskā kontaminācija visumā tiek vērtēta pozitīvi, tās rezultāts nav atkāpes no literārajām normām, kaut gan zināmas novirzes var rasties. O. Ahmanova semantisko kontamināciju (pārnesumu) skaidro kā vārdu semantikas maiņu savstarpējā saistījumā, kā semantisko funkciju pārdalīšanu starp vārdkopas locekļiem, vienas vārdkopas elementiem piešķirot jaunu nozīmi, kad savā starpā iedarbojas valodas vienības, kurām ir saskare asociatīvā vai sintagmatiskā rindā. Semantiskās kontaminācijas rezultātā rodas vārdu pārnestās nozīmes. (Ahmanova, 319) Pārējie kontaminācijas tipi ir saistīti ar atkāpēm no literārajām normām, ar dažādu, dažkārt ļoti neparastu veidojumu rašanos, tāpēc tie izraisa interesi valodas kultūrā un praksē.

Leksiskā kontaminācija ir divu vai vairāku vārdu apvienošanās vienā vārdā; tā ir ļoti neparasta parādība, viens no okazionālismu avotiem – veidojas individuāli ekspresīvi neoloģismi. (Ščepins, 69)

Frazeoloģiskā un sintaktiskā kontaminācija ir konstrukciju krustošanās: frazeoloģismiem krustojoties, veidojas jauns frazeoloģisms, sintaktiskām konstrukcijām krustojoties, veidojas jaunas sintaktiskas konstrukcijas.

Leksikā kontaminācija parasti tiek raksturota kā individuāls process. (Ščepins, 67) Tiek pieļauti atsevišķi gadījumi, kad valodā ieviešas frazeoloģismu kontamināti. (Ickovičs, Švarckopfs, 96; Švarckopfs, 89) N. Švedova par vienu no valodas sistēmas posmiem izvirza sintaktisko rindu; šī rinda var uzņemt arī jaunus veidojumus, bet tāpēc vien tie automātiski neieiet valodas sistēmā (Švedova 2, 71), taču daži no tiem, arī daži sintaktiski kontamināti, var nostiprināties valodā (Švedova 2, 64)

Latviešu valodā pašreiz ir konstatēti divi galvenie kontaminācijas veidi – vārdu kontaminācija un konstrukciju kontaminācija. Iespējama arī gramatiskā resp. kategoriālā kontaminācija. Piemēram, teikumā Tā .. nozvejas plānu paveikusi par 174 procentiem, pārsniedzot arī reisa uzdevumu, k a s  b i j a  p a r e d z ē t s  v e i k t  līdz 6. jūnijam (KR 79) pakārtojamais vārds kas būtu jālieto akuzatīvā; nominatīvs varētu būt radies, kontaminējoties aktīvai vārdkopai veikt ko ar pasīvo konstrukciju paredzēts kas. Vārdu kontaminātu ir maz, un no minētajiem tipiem tīrā veidā ir sastopama tikai sintaktiskā kontaminācija. Kontamināti vērtējami ļoti konkrēti un uzmanīgi – daudzi no tiem ir nevēlami veidojumi.

3.5.2.2.1. Vārdu kontamināti

Vārdu kontamināti veidojušies, krustojoties vārdiem vai arī vārdam ar vārdkopu. Vispār vārdu kontamināti ir samērā grūti identificējami. Piemēram, varētu pieņemt, ka verbs uzpavēlēt dzejas rindās Karalis spēlē ar dzīvām figūrām. .. Laidnis  u z p a v ē l ē t s  aizšaujas (M. Čaklais, Strautuguns. – R., 1978. – 45. lpp.) veidojies, kontaminējoties verbiem uzkliegt (pavēli) un pavēlēt. To varētu saukt par leksiski derivatīvu kontamināciju – tās rezultātā no divām patstāvīgām vienībām radies jauns vārds.

Verbs  k o r e k t ē t  un attiecīgais atvasinājums  k o r e k t ē š a n a,  iespējams, radies no verba koriģēt un substantīva korekcija: panākt plāna  k o r e k t ē š a n u.  (PKU 83) Substantīvs  m a z g ā t n e  (DK 83) – ‘vieta, kur tiek mazgātas mašīnas’ varētu būt kontaminēts no vārdiem mazgātava un izlietne vai tml.

Krustojoties vārdam šodien un vārdkopai šī diena, var būt radies vārds  š o d i e n d i e n a:  Muzeja ekspozīcija atspoguļo mūsu valsts svarīgākos vēstures periodus no XIX gadsimta beigām līdz  š o d i e n d i e n a i. (ĻK 81)

Verbs  i z k o p t  teikumā Pērnējā gadā no katras govs  i z k o p t i e  5413 kilogrami piena runā paši par sevi (DB 86) varētu būt darināts, kontaminējoties vārdkopām kopt govis un izslaukt x kilogramu piena. Šajā gadījumā varētu runāt par sintaktiski semantisku kontamināciju – sintaktisko konstrukciju kontaminācijas rezultātā vārdam izkopt piešķirta jauna, nebijusi nozīme.

3.5.2.2.2. Konstrukciju kontaminācija

Pastāv divi galvenie sintaktisko konstrukciju kontarninācijas veidi – frazeoloģismu kontaminācija un brīvu sintaktisko konstrukciju kontaminācija.

3.5.2.2.2.1. Frazeoloģismu kontaminācija

Ir konstatēta frazeoloģismu kontaminācija (sk. Roizenzons, Abramecs, 105). Latviešu valodā pagaidām nav faktu, kas liecinātu par tīru frazeoloģismu kontamināciju. Varētu domāt, ka kontamināts nest kaiti ir veidojies, krustojoties frazeoloģismam nest (savu) krustu un vārdkopai izslimot kaiti vai tml.: Viņa labprātīgi uzņēmusies  n e s t  smago  k a i t i  “padarīt visu pēc iespējas labāk”. (DB 82) Taču drošas pārliecības par šādu skaidrojumu nav.

3.5.2.2.2.2. Gramatiskā resp. sintaktisko konstrukciju kontaminācija

Sintaktiskā kontaminācija pašreiz mūsdienu latviešu valodā ir aktīvākais kontaminācijas veids. Tā veidojas gramatikas līmenī. Teorētiski varētu izvirzīt arī morfoloģiskās kontaminācijas jēdzienu – tā būtu vārdformu kontaminācija, taču tādu neviens nav minējis – vismaz šāds fakts nav konstatēts. To varētu pamatot ar morfoloģisko formu maksimālu precizitāti – te nav pieļaujamas nejaušības, okazionālismi un citi, arī neregulāri veidojumi, te ir nepieciešama maksimāla skaidrība un precizitāte. Tāpēc pašreiz latviešu valodā gramatikas līmenī ir pazīstama tikai sintaktiskā kontaminācija.

3.5.2.2.2.2.1. SINTAKTISKĀS KONTAMINĀCIJAS IZPRATNE TEORĒTISKĀ ASPEKTĀ

Sintaktiskā kontaminācija parādās kā “modeļu” kontaminācija. “Ja valodā ir divas savstarpēji nomaināmas sintaktiskās konstrukcijas, kuru pamatā ir pāru formālie elementi, var nomainīt pirmos (vai otros).” (Ickovičs, Švarckopfs, 94) Kontaminācijas teorētiskais pamats, kā jau iepriekš minēts, ir saistīts ar krustošanos. Sintaktiskajā kontaminācijā parasti piedalās divas konstrukcijas (vārdkopas vai vienkārša teikuma gramatiskie centri), ko ir lietderīgi saukt par bāzes saistījumiem. Tie ir galvenokārt bināri – sastāv no diviem komponentiem. Vārdkopās tie ir centrālais un atkarīgais komponents, gramatiskajā centrā – pirmais un otrais loceklis pēc kārtas – atbilstoši vārdu kārtas likumībām. Savā starpā iedarbojas divi bāzes saistījumi, resp., četri sintaktisko saistījumu komponenti. Apzīmējot katra bāzes saistījuma pirmos locekļus ar a un α, bet otros – ar b un β, var teorētiski raksturot kontaminācijas gaitu. Kontaminējoties bāzes saistījumiem ab un αβ, var rasties kontamināti aβ un (vai) αb. Saistījumiem krustojoties, notiek vertikālas (diagonālas) pārvirzes:

Tās ir paradigmatiskas. Saistījumu apvienošana modelī abαβ nav kontaminācija – tas ir lineārs process un skar sintagmatiskās attieksmes. Lineāra ir arī saistījumu uzslāņošanās, tāpēc modelis abαβ, aαβ u. tml. nav kontamināti. (Ickovičs, Švarckopfs, 95) Piemēram, bāzes saistījumiem baudīt cieņu un iemantot, iegūt popularitāti uzslāņojoties vienam uz otra, radies saistījums  b a u d ī t  c i e ņ u  u n  p o p u l a r i t ā t i,  kurā nav vēlams jēdzienu cieņa un popularitāte līdztiesīgs saistījums ar baudīt, bet te nav notikusi divu saistījumu krustošanās, radot pilnīgi jaunu, trešo saistījumu. Reizēm ir ļoti grūti nošķirt neliterāros kontaminātus no literāriem veidojumiem.

Bāzes saistījumi ir analīzes vienības, kas piemērotas katram konkrētam gadījumam. To izvēlē iespējams zināms subjektīvisms. Sinonīmi bāzes saistījumos ir uzskatāmi par vienu locekli jeb komponentu. Pilno sintaktisko saistījumu modeļos bez kontaminējošiem var būt arī vēl citi locekļi, kuri kontaminācijā tieši nepiedalās un bāzes saistījumos tāpēc nav ietilpināmi. Piemēram, kontaminējoties verbālām vārdkopām rāt kādu par ko un pārmest kādam ko, procesā piedalās tikai saistījumu locekļi rāt par ko un pārmest ko; rodas nevēlams kontamināts  p ā r m e s t  (k ā d a m)  p a r  k o.

Ja bāzes saistījumiem ir adekvāta formālā (sintaktiskā) valence, tā saglabājas arī kontaminātos – tādā gadījumā tikai leksiski semantiskās atšķirības rāda kontamināciju: ir iespējamas tikai leksiski semantiskas pārvirzes, sintaktiskās kontaminācijas nav. Taču reizē ar formālajām pārvirzēm vienmēr notiek arī leksiski semantiskas pārvirzes; ja bāzes saistījumi formāli atšķiras, kontamināts ir jauns saistījuma modelis – sintaktisks kontamināts.

Pieņemot, ka kontaminācijas pamats ir krustošanās, jāpieņem arī, ka, saistījumiem krustojoties, rodas divi kontamināti. Piemēram, krustojoties vārdu saistījumiem izteikt (interesantu) domu un izvirzīt priekšlikumu, rodas pozitīvs, pieņemams kontamināts izteikt priekšlikumu un nevēlams kontamināts  i z v i r z ī t  (interesantu)  d o m u.  Abu vārdkopu centrālajiem komponentiem – verbiem – ir kopīgs semantisks vienotājelements nozīmēs: ‘darīt zināmu’; diferecētājelements – verbam izteikt – ‘runas formā’, verbam izvirzīt – ‘paredzēt apspriešanai’. Atkarīgie, nominālie locekļi atšķiras pēc konkrētuma pakāpes: doma ir abstraktākas, priekšlikums – konkrētākas nozīmes vārds. Nevēlamais kontamināts radies nozīmes dekonkretizācijas dēļ. Pozitīvais kontamināts izteikt priekšlikumu iespējams nominālā locekļa nozīmes dēļ – tas nosauc konkrētu satura objektu, un runāšanas verbiem saistījums ar šādu satura objektu ir parasts, regulārs. Tātad ir zināmi faktori, kas sekmē kontamināciju. Tie ir 1) bāzes saistījumu locekļu semantiskais tuvums, sinonīmija, leksiskais identums, 2) bāzes saistījumu locekļa forma, 3) bāzes saistījumu locekļu valence jeb saistāmība (spēja saistīties), 4) bāzes saistījumu locekļu stilistiskas, emocionālas vai citas pazīmes (piemēram, vārdu neloģiskums, arhaiskums, piederība pie terminoloģiskas, apvidu leksikas u. tml.). Kontaminācijas līdzekļi ir 1) bāzes saistījumu locekļu pārvirzes – semantiska, leksiski semantiska vai formāla, 2) bāzes saistījumu locekļu elipse vai zudums, 3) bāzes saistījumu locekļu desemantizācija. Parasti kontaminējas bieži lietoti vārdu savienojumi, un to locekļiem var būt atšķirīga desemantizācijas pakāpe. Vārdu saistījumos (it īpaši verbālās vārdkopās) desemantizējas vārdu nozīmes, un var rasties stereotipi. Semantiska tukšuma dēļ šie stereotipi nivelējas, un tajos var viegli apmainīt komponentus. Piemēram,  p i e ņ e m t  (sapulcē)  d o k u m e n t u  ir radies, kontaminējoties vārdkopām pieņemt lēmumu un sagatavot (uzrakstīt u. tml.) dokumentu. Lēmums parasti ir rakstītā veidā, tātad tas arī ir dokuments.

Kontaminācijas cēloņi vēl nav pietiekami izpētīti; būtu vēlama mērķtiecīga faktu vākšana un arī socioloģiski pētījumi. Būtu jāšķir 1) valodiski un 2) nevalodiski cēloņi. Valodiskie cēloņi ir dažādi: 1) bāzes saistījumu locekļu savstarpēja leksiska identitāte, šķietama sinonīmija vai semantisks tuvums, 2) ierobežojumi saistāmībā (visbiežāk leksiski), 3) bāzes saistījumu locekļu formāls adekvātums, 4) iespējamas semantiskas asociācijas saistījumu lietojumā pēc līdzības jeb analoģijas. Nevalodiskie cēloņi varētu būt 1) sociāli – lietojums steigā, tendence ekonomēt valodas līdzekļus, 2) psiholoģiski – nezināšana, domāšanas shematizācija (automatizācija valodas līdzekļu lietojumā ir nepieciešama un normāla parādība, bet, ja tā pāriet tīrā shematizācijā, tad zūd jēdzieniski semantiskais pamats un rodas kļūdas), pat loģiskas domāšanas traucējumi. Psiholoģiski daudzus kontaminācijas gadījumus var izskaidrot ar izteikumu pārveidi runas procesā – runātājs sāk formulēt domu, balstoties uz noteiktu, saturam atbilstošu konstrukciju, bet runas procesā noslīd uz citu, semantiski vai formāli identu ar pirmo vai tuvu tai. (Ickovičs, Švarckopfs, 94) Kontamināti bieži ir izkropļotas un neliterāras runas vienības, ko nebalsta valodas tradīcijas.

Kontaminējoties diviem bāzes saistījumiem, var rasties gan pozitīvs, gan negatīvs, nevēlams kontamināts; pozitīvais kontamināts parādās tikai uz negatīvā kontamināta fona. Nevēlamais kontamināts var būt semantiski vai stilistiski ierobežots vai formāli izkropļots. Var veidoties arī neitrāli kontamināti, kas ne formāli, ne semantiski nav uzskatāmi ne par novirzi no normas, ne arī par īpašu valodas bagātināšanas līdzekli; tie ir visai reti sastopami. Pats galvenais ir negatīvais kontamināts – tikai uz tā fona vispār tiek konstatēta kontaminācija; tas neatbilst literārajām normām un arī domāšanas likumībām, parasti nav sastopams, radies izņēmuma kārtā un vērtējams kā individuāla loģiska kļūda.

Atkarībā no tā, vai abi kontamināti ir vai nav iespējami, lietderīgi šķirt simetrisku un asimetrisku kontamināciju. Simetriskuma / asimetriskuma jēdziens nav konstants, tas var mainīties. Iepriekš tika minēti simetriskās kontaminācijas piemēri. Asimetriskā kontaminācija parasti ir sastopama gadījumos, kad b un β ir leksiski identi, bet atšķirīgi pēc formas un pēc vispārinātām semantiskām nozīmēm: piemēram, runāt (ar kādu) par iespaidiem, dalīties (ar kādu) iespaidos; par iespaidiem ir tēmas objekts, iespaidos – satura objekts. Nevēlams kontamināts:  d a l ī t i e s  a r  k ā d u  p a r  i e s p a i d i e m.

Analizējot valodas vienību ietekmes, jāšķir vienpusīga ietekme jeb asimilācija no savstarpējas ietekmes jeb kontaminācijas. (Ickovičs, Švarckopfs, 91) Asimilāciju var vērot dažādos valodas līmeņos, bet kontamināciju tikai tur, kur ir sinonīmiskas vai pēc nozīmes tuvas rindas, kas sastāv no vairākiem elementiem. (Turpat, 96) Tāpēc ļoti svarīga ir bāzes saistījumu semantikas izpratne. Retos gadījumos saistījumi krustojas pēc grūti nosakāmas semantiskas tuvības – tie atšķiras gan formāli, gan leksiski un semantiski. Tad ir iespējama atgriezeniska sintaktiska pārvirze, kas varētu būt viens no asimilācijas paveidiem. Proti, kontaminējoties bāzes saistījumiem ab un αβ, rodas kontamināts αβb, kurā βb pēc satura leksiski idents ar β, bet formāli pielīdzināts b. Saturs zaudējis sakaru ar formu – zudusi satura un formas vienība, tāpēc kontamināts nav vēlams. Piemēram, tāds ir kontamināts  p a v a d ī t  p r a k s i , kas veidojies no bāzes saistījumiem pavadīt laiku (brīvlaiku, atvaļinājumu) un strādāt praksē. Saglabājies verba pavadīt formālais saistījuma modelis, bet nominālais loceklis praksi tam neatbilst pēc satura.

Sintaktiskā kontaminācija ir ļoti plaši izplatīta sarunvalodā, tā notiek publiskā runā (Lapteva 1, 32), kaut gan visai reti (Švarckopfs, 89), tāpēc pēc drukātiem avotiem vien par to ir grūti spriest. Sarunvalodas normas dažkārt pieļauj kontamināciju. (Lapteva 1, 32) Sintaktiskā kontaminācija, tāpat kā kontaminācija vispār, bieži vien nozīmē vienas valodas vienības izkropļojumu citas ietekmē – tiek apvienotas principiāli atšķirīgas parādības. (Ickovičs, Švarckopfs, 90) Kontaminācija var skart vārdu kārtu, tā var rasties, krasi atsakoties turpināt iecerēto sintaktisko konstrukciju; neskaidrību gadījumos prasīto vārda formu teikuma shēmā apmaina pret citu, sintaktisko sakaru ziņā tuva vārda formu u. tml. (Lapteva 1, 31 – 32)

Ir divi sintaktiskās kontaminācijas apakštipi – vārdkopu kontaminācija un teikumu kontaminācija. Plaši izplatīta ir vārdkopu kontaminācija; teikumu kontaminācija ir visai reti sastopama.

3.5.2.2.2.2.2. VĀRDKOPU KONTAMINĀCIJA

Vārdkopu kontaminācija veidojas galvenokārt verbālo vārdkopu savstarpējā iedarbībā; nominālo vārdkopu kontaminācija ir daudz retāk sastopama.

N. Švedova šķir divus procesus, kas aktīvi noris vārdkopās: 1) jaunu vārdu savienojumu veidošanos analoģijas procesā pēc jēdzieniskas un sintaktiskas analoģijas (Švedova 2, 55) un 2) divu atšķirīgu, nebrīvu, pēc nozīmes tuvu un parasti arī bieži lietotu vārdu savienojumu savstarpēju semantisku un strukturālu iedarbi – rodas kontaminēti veidojumi (turpat, 71). Vairāki autori – V. Gaks, O. Lapteva, B. Švarckopfs – runā par nebrīvu vārdu savienojumu sintaktisku kontaminēšanos: ar nebrīviem vārdu savienojumiem parasti saprasti valodā plaši lietoti stereotipi ar daļēji vai pilnīgi desemantizētiem locekļiem. (Gaks 1; Lapteva 1; Švarckopfs) Pēc analoģijas radušies vārdu savienojumi ir valodas sistēmā ietilpstošo vārdu savienojumu dubleti; valodas normu zinātāji tos vērtē par valodas piesārņošanu, kļūdu un noraida. (Švedova 2, 64) Tomēr saistījumi pēc analoģijas ir ļoti izplatīti, un daži jauni pēc analoģijas veidojušies vārdu savienojumi nostiprinās valodā un ienāk normā, kaut gan vairums paliek normas pārkāpumi. Verbālos savienojumos verbs pēc analoģijas pāriet citā semantiskā kategorijā un iegūst citas distributīvas pazīmes. (Švedova 2, 54) Valodas praksē ir ļoti grūti nošķirt analoģiju no kontaminācijas, jo 1) kā analoģija, tā arī kontaminācija balstās uz asociācijām, un arī kontaminācijas pamatā ir pēc nozīmes tuvu vai formāli saistītu valodas vienību apmaiņa pēc zināmas analoģijas, 2) abos gadījumos vienu valodas vienību funkcionāli pielīdzina otrai, šis vienības krustojas, to locekļi tiek sajaukti un pati valodas vienība tiek izkropļota, 3) arī analoģijas procesā radušos vārdu savienojumus galvenokārt uztver kā literāro normu pārkāpumu. N. Švedova uzsver, ka analoģijas procesā veidojas iedīgļi normas maiņai, bet kontaminācija ir normas pārkāpums. (Švedova 2, 58 un 73) Analoģijas procesā var veidoties jaunas nozīmes, un tām savukārt var būt arī jauni saistījumi. Ja šie jaunie saistījumi ir neparasti, izkropļoti, ja tie neatbilst normām, to rašanās process precīzāk kvalificējams par kontamināciju. Šī iemesla dēļ analoģijas process vārdu savienojumu savstarpējā iedarbē nav īpaši svarīgs valodas praksē – no literāro normu viedokļa svarīga ir kontaminācija.

Vārdkopu locekļi kontaminējas kā leksiski semantiskas vienības un arī kā formālas vienības – tātad vārdkopu kontaminācija ir gan leksiski semantiska, gan arī sintaktiska.

3.5.2.2.2.2.2.1. LEKSISKI SEMANTISKA KONTAMINĀCIJA

Kontaminējoties formāli identiem, bet pēc leksiski semantiskā sastāva atšķirīgiem bāzes saistījumiem, arī kontamināti formāli ir identi ar bāzes saistījumiem; mainās saistījumu locekļu semantiskā atbilsme. Tāpēc šādu kontamināciju var saukt par leksiski semantisku. Pārvirze notiek vārdkopu atkarīgo locekļu sfērā, to balsta atkarīgo locekļu tematiskais tuvums. Atkarīgie locekļi nekādā gadījumā nav sinonīmi (pretējā gadījumā kontaminācijai nebūtu pamata) .

Pagaidām ir konstatēta leksiski semantiska kontaminācija verbālās vārdkopās ar atkarīgo komponentu akuzatīvā un lokatīvā. Visbiežāk kontaminējas verbālas vārdkopas ar atkarīgo akuzatīvu. To nosaka asociācijas tuvu nozaru, jēdzienu u. tml. sadurā – tāpēc ir iespējams nomainīt atkarīgo locekli ar citu, asociatīvi saistītu atkarīgo locekli no citas verbālas vārdkopas; pārvirze notiek objekta sfērā un ir simetriska, turklāt viens no kontaminātiem ir negatīvs un pievērš uzmanību valodas praksē. Parasti kontaminējoties tiek jaukti šādi jēdzieni un to nosaukumi: atsevišķais jeb konkrētais ar vispārīgo, daļa ar veselo, darba rezultāts ar procesu vai darītāju, priekšmeta ārējā pazīme ar pašu priekšmetu, forma ar saturu u. tml. Rodas nevēlama konkretizācija vai nevēlams vispārinājums. Jēdzienus savstarpēji aizstājot, dažkārt ir grūti norobežot vēlamu metonīmiju, kad tiek bagātināti valodas līdzekļi, no tiem gadījumiem, kad rodas nevēlami paralēlismi.

Atkarīgo komponentu semantikas neizpratnes vai nezināšanas dēļ, arī paviršības dēļ var veidoties nevēlami kontamināti ar krasu leksiski semantisko neatbilsmi starp komponentiem. Piemēram, jaucot darbu ar darbu kvalificējumu vārdkopās aizstāvēt disertāciju un piešķirt (zinātnisko) grādu, veidojas kontamināti  a i z s t ā v ē t  (zinātnisko)  g r ā d u  un  p i e š ķ i r t  d i s e r t ā c i j u:  Institūtā ir divas zinātniskas padomes, kas  p i e š ķ i r  kandidāta un doktora  d i s e r t ā c i j a s. (LD 79) Pārvirzes gaita varētu būt šāda: aizstāvēt (disertāciju, lai iegūtu) grādu un piešķirt (grādu par aizstāvētu) disertāciju; tomēr pagaidām tas ir tikai minējums – nepieciešami socioloģiski pētījumi.

Ir plaši pazīstami vārdkopu kontamināti, kas sastopami pat oficiālos avotos; tiek nivelētas semantiskas atšķirības, rodas nevēlami sintaktiski paralēlismi, kas nebagātina valodu. Piemēram, jēdzieni tiek nevēlami konkretizēti, sašaurināti. Kontaminējoties bāzes saistījumiem uzlabot satiksmi (kustību) un mainīt, precizēt grafiku, radies nevēlams kontamināts  u z l a b o t  g r a f i k u:  Autobusu, kustības  g r a f i k s  t i e k  u z l a b o t s.  (C 70) Grafiks ir saraksts, kas satiksmi atspoguļo dokumentāri; ir jāuzlabo pati kustība, un tikai sakarā ar to var precizēt grafiku. Līdzīga konkretizācija vērojama arī kontamināta  d a ž ā d o t  (ē d i e n u)  k a r t i,  kas radies no bāzes saistījumiem dažādot (ēdienu) sortimentu un grozīt (mainīt, precizēt ēdienu) karti: Šajā grāmata aplūkotie ārzemju virtuves ieteikumi vienlīdz labi sekmēs  d a ž ā d o t  ē d i e n u  k a r t i  u n  v i e s ī b u  g a l d u..  (TL) Minētie kontamināti semantiskas neprecizitātes dēļ rada nevēlamus paralēlismus un piesārņo valodu. Bieži tie palielina nevēlamu stereotipu skaitu; tos sāk lietot bez domāšanas, pavirši izturoties pret valodu.

Šķiet, ka bāzes saistījumi dibināt organizāciju, pilsētu, teātri un ierīkot fermu ir radījuši nevēlamu kontaminātu  d i b i n ā t  f e r m u:  Labi cilvēki strādā mūsu  f e r m ā.  ..Daži  k o p š  t ā s  d i b i n ā š a n a s.  (DB 81) (Deverbālais substantīvs ilustrē arī verbālu saistījumu un otrādi.)

Pārvirze nominālajā daļā var notikt 1) no priekšmeta uz tā pazīmi:  a p s v e i k t  p a n ā k u m u s  no bāzes saistījumiem gūt panākumus un apsveikt uzvarētāju: .. [talcinieki] noguruši, bet ar prieka uguntiņu acīs  a p s v e i c a  darba  p a n ā k u m u s..  (Z 79); 2) no veselā uz daļu, no kolektīva uz tā locekli u. tml., piemēram: kontamināts  k o m p l e k t ē t  d a l ī b n i e k u s  no bāzes saistījumiem komplektēt kursus un reģistrēt (kursu) dalībniekus: Kad kursu  d a l ī b n i e k i  b ū s  n o k o m p l e k t ē t i,  sekos pirmais uzdevums (PD 2, 81); 3) no konkrēta izpausmes veida uz abstraktu jēdzienu:  o r g a n i z ē t  t r a d ī c i j a s  no bāzes saistījumiem organizēt pasākumus un kopt, ievērot tradīcijas: Konkursā aicināti piedalīties bērnu iestāžu un klubu iestāžu darbinieki,  t r a d ī c i j u  o r g a n i z ē t ā j i..  (КС 79)

Neloģiska konkretizācija notikusi kontamināta  v e i c i n ā t  p i e n u,  iespējams, no bāzes saistījumiem veicināt izslaukumu palielināšanos un slaukt pienu:  P i e n u  v e i c i n ā j a  vasarā labi noorganizētais zaļais konveijers. (L 2, 81) Verbiem minētajos bāzes saistījumos nav kopīgu semantisku elementu; kontaminācija notikusi nominālo locekļu semantiska tuvuma dēļ. Absolūti aplams, neloģisks kontamināts izveidojies no bieži lietotiem trafaretiem bāzes saistījumiem pievērst uzmanību (kam) un spēlēt (lielu) lomu – kontamināts  p i e v ē r s t  (l i e l u)  l o m u:  Pašreiz  l i e l a  l o m a  t i e k  p i e v ē r s t a  tirdzniecisko pakalpojumu biroju darba pilnveidošanai. (PK 80)

Samērā reti kontaminējas tādas vārdkopas, kuru atkarīgie komponenti ir substantīvi lokatīvā. Tāds ir kontamināts  i e s a i s t ī t i e s  s k o l ā  no bāzes saistījumiem iestāties skolā un iesaistīties (skolas, kolektīva u. tml.) darbā: daži jaunieši.. bija apsolījušies mācīties un  i e s a i s t ī j u š i e s  s k o l ā..  (D 79) Šādos kontaminātos dažkārt tiek jaukta vieta un virziens, piemēram, kontaminējoties saistījumiem atrasties kur (kādā vietā) un doties kurp (kādā virzienā), radies kontamināts  a t r a s t i e s  v i r z i e n ā:  Mūsu kinooperatori  a t r a d ā s  d a ž ā d o s  v i r z i e n o s,  visās frontes aktīvajās armijās. (RB 85) Līdzīgi veidojies kontamināts  p a r ā d ī t i e s  n o  t u r i e n e s,  kontaminējoties bāzes saistījumiem iespurgt (ienākt) no kurienes un parādīties kur: Vajadzēja redzēt, cik zibenīgi viņa iespurdza ar dermatīnu apšūtajās durvīs. Pēc brīža  n o  t u r i e n e s  p a r ā d ī j ā s  pats kabineta saimnieks. (TL)

Kā jau teikts, nominālas vārdkopas kontaminējas reti. Acīmredzot verbālo vārdkopu dinamiskums un verba loma valodā nosaka verbālo vārdkopu lielo kontaminācijas spēju. Tomēr ir zināmi arī daži nominālo vārdkopu leksiski semantiskās kontaminācijas gadījumi. Piemēram, kontaminējoties bāzes saistījumiem pārgalvīgs braucējs un riskants brauciens, veidojies kontamināts  r i s k a n t s  b r a u c ē j s:  .. rallija trase nebija no vieglajām, un vienam otram  r i s k a n t ā k a m  b r a u c ē j a m  savas ieceres nācās “aprakt” Vidzemes sniega kupenās. (S 1, 82)

3.5.2.2.2.2.2.2. KOMBINĒTA (LEKSISKI SEMANTISKA UN FORMĀLA) KONTAMINĀCIJA

Kombinēta kontaminācija notiek, ja bāzes saistījumu atkarīgie komponenti b un β ir formāli atšķirīgi, bet leksiski galvenokārt identi – tie atšķiras ar vispārinātām semantiskām nozīmēm vai niansēm. Arī šī kontaminācija ir sastopama galvenokārt verbālās vārdkopās. Centrālie komponenti pieder pie noteiktām leksiski semantiskām grupām, un to nozīmēs ir vienotājelementi. Notiek formāla un vispārināta semantiska atkarīgo komponentu pārvirze. Formālo pārvirzi parasti ievēro vispirms; leksiski semantiskās pārvirzes bieži vien konstatē tikai pēc rūpīgas izpētes. Runas procesā minētās pārvirzes notiek vienlaicīgi. Parasti kontaminātos ir ignorēti bāzu saistījumu diferencētājelementi, kas pēc nozīmes tuvos saistījumos ir ļoti svarīgi. Jaucot saistījumu modeļus, tiek ignorēta vārdkopu komponentu semantiskā slodze un savstarpējās attieksmes un veidojas nepieņemami kontamināti aβ un (vai) αb. Viens no kombinētās kontaminācijas cēloņiem ir verbu derivatīvo īpašību ignorēšana verbālās vārdkopās. Priedēklis parasti diferencē verba nozīmi – konkretizē vietu, piešķir pabeigtību. Arī saistījumi ir atšķirīgi. Piemēram, saistījumā darboties žurnālistika, dramaturģijā verba darboties nozīme ir ‘strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)’ (LLVV 2, 254, 3. noz.), nominālais komponents nosauc aktīvu, pastāvīgu, parasti profesionālu nodarbošanos, bet saistījumā darboties ar otu un krāsām verbs lietots nozīmē ‘darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)’ (LLVV 2, 254), nominālais komponents nosauc konkrētus priekšmetus – tā ir viena verba divu nozīmju atšķirība polisēmiskā sistēmā. Saistījumā nodarboties ar sportu nominālais komponents nosauc konkrētu darbības veidu, parasti neprofesionālu, epizodisku, neaptver visu objektu kopumā. No bāzes saistījumiem darboties kur (dramaturģijā, sportā) un nodarboties ar ko (ar sportu) radies kontamināts  n o d a r b o t i e s  k ā d ā  s p o r t a  v e i d ā:  9.c klasi skolā dēvē par sportistu klasi, jo visi 33 zēni un meitenes aktīvi  n o d a r b o j a s  k ā d ā  s p o r t a  v e i d ā.

Kombinētā veidā kontaminējas galvenokārt saistījumi, ko veido daudzvalenti noteiktu leksiski semantisko grupu verbi. Visbiežāk tie ir verbi ar personiskas ieinteresētības, personiskas attieksmes, runāšanas un domāšanas nozīmi. Piemēram, kontaminējoties bāzes saistījumiem domāt, interesēties par jautājumu un sadarboties (ar kādu) jautājumā, veidojas nevēlams kontamināts  s a d a r b o t i e s  p a r  j a u t ā j u m u:  Ar Lauksaimniecības produktu sagādes un kvalitātes valsts inspekciju [Bauskas lauksaimniecības komisija]  s a d a r b o j a s  p a r  produkcijas kvalitātes, standartu ievērošanas un citiem  j a u t ā j u m i e m.  (DB 79) Kontaminācija iespējama verbu semantiskā tuvumā un nomenu leksiski semantiskās identitātes dēļ; kontaminātā trūkst semantiskas un formālas atbilsmes starp komponentiem. Līdzīgi veidojas kontamināts  s p e c i a l i z ē t i e s  p a r  j a u t ā j u m u  no bāzes saistījumiem domāt, gādāt, interesēties, rūpēties par jautājumu un specializēties jautājumā.

Verbi izraisīt un izaicināt pēc nozīmēm ir visai atšķirīgi, tiem ir vienotājelementi ar voluntāru raksturu ‘panākt, būt par cēloni, ierosināt’, arī norises, darbības sākuma nozīme, verbs izraisīt saistās ar satura objektu, verbs izaicināt – ar ietekmes objektu. Akuzatīvam bāzes saistījumos izraisīt (atklātu) sarunu un izaicināt kādu uz (atklātu) sarunu ir atšķirīgas nozīmes un funkcijas; prepozicionālais akuzatīvs uz sarunu ir sekundārs, nozīmes ziņā svarīgāks ir ietekmes objekts kādu. Kontaminātā  i z r a i s ī t  (k ā d u)  u z  a t k l ā t u  s a r u n u  komponents uz sarunu ne formāli, ne semantiski verba nozīme nav motivēts; to vēl pastiprina komponenta kādu elipse piemērā: Referentes tonis  i z r a i s ī j a  u z  a t k l ā t u  s a r u n u  par saviem trūkumiem. (RB 80) Kontamināciju veicinājuši vienotājelementi verbu nozīmēs.

Mūsdienu latviešu sarunvalodā un retumis arī presē (it īpaši rajonu laikrakstos) samērā bieži lieto kontaminātus ar runāšanas nozīmi. Tie sastopami inteliģences runā. Piemēram,  m i n ē j ā m  p a r  f e r m u  (referātā);  p ā r r u n ā s i m  p a r  š o  j a u t ā j u m u  (TV raidījumā);  p ā r m e t a  p a r  t o,  k a.. (sēdē) u. tml. Bāzes saistījumus veido runāšanas verbi vai runāšanas nozīmē lietoti verbi, un arī kontaminātiem ir runāšanas nozīme. Bāzes saistījumu nominālie komponenti ir leksiski identi, tie atšķiras vienīgi ar vispārinātām semantiskām niansēm: runāt par ko (tēmas objekts), pārrunāt ko (satura objekts). Formālā pārvirze kontaminācijā ir primāra – ar to ir saistīta semantiskā pārvirze, kas dara kontaminātu kļūdainu, jo formālās atšķirības bāzes saistījumos ir semantiski niansētas un motivētas; mainoties nominālā komponenta formai, šī motivācija zūd. Kontaminējoties bāzes saistījumiem runāt (ar kādu) par ko un pārrunāt (ar kādu) ko, veidojas sarunvalodā bieži dzirdēts kontamināts  p ā r r u n ā t  p a r  k o:  p ā r r u n ā s i m  p a r  š o  j a u t ā j u m u.  Komponentu β otrajā bāzes saistījumā darbība aptver pilnīgi, tāpēc tas būtu jāsaglabā: pārrunāt ko.

Līdzīgi kontaminējas bāzes saistījumi, no kuriem vienā ir runāšanas verbs, bet otrā – runāšanas nozīmē lietots verbs. Piemēram, kontaminējoties verbālām vārdkopām runāt (ar kādu) par iespaidiem un dalīties (ar kādu) iespaidos, radies neliterārs kontamināts  d a l ī t i e s  p a r  i e s p a i d i e m:  Vajadzība  d a l ī t i e s  ar kādu  p a r  i e s p a i d i e m ..  cilvēkus savā starpā saista.. (TL) Līdzīgi ir arī kontamināti  m i n ē t  p a r  f e r m u,  p ā r m e s t  p a r  n e u z m a n ī b u  u. tml. Iespējams, ka nevēlamie kontamināti ar runāšanas nozīmi veidojas tāpēc, ka attiecīgie verbālie bāzes saistījumi ļoti bieži tiek lietoti, un pamazām valodas lietotāju apziņā sāk nivelēties formālās un semantiskās atšķirības starp tiem.

Bieži lietots arī nevēlams kontamināts  a t t i e k t i e s  p a r  k o (no: attiekties uz ko un runāt par ko).

Tikpat bieži un tādā pašā vidē kā kontaminātus ar runāšanas nozīmi mūsdienu latviešu valodā, galvenokārt sarunvalodā, lieto kontaminātus ar domāšanas nozīmi. Arī bāzes saistījumos ar domāšanas verbiem nominālie komponenti ir leksiski identi un atšķiras ar tām pašām semantiskajām niansēm: tēmas objekts – par ko domā, satura objekts – ko domā. Vienu no bāzes saistījumiem parasti veido verbs domāt. Ļoti iespējams, ka kontaminācija notiek, lai izvairītos no šī ļoti bieži lietotā vispārīgas nozīmes verba. No saistījumu domāt par braucienu un pārdomāt braucienu kontaminēšanās veidojusies vārdkopa  p ā r d o m ā t  p a r  b r a u c i e n u.  No saistījumiem domāt par ko un cerēt uz ko radies nevēlams kontamināts  c e r ē t  p a r  k o  u. tml.: ..sākumā viņi ir  i e c e r ē j u š i  p a r  kādu tālāku  b r a u c i e n u..  (V 1,81); ..sēklas viņi guldījuši jau lauku trešajā daļā, bet nez kāpēc  a i z m i r s u š i  p a r  4 2  h e k t ā r i e m  lopbarības biešu (LK 80); Viņš ir  c e r ē j i s  par  š o d i e n u.  (Referātā.)

Ir konstatēti daži nominālu vārdkopu kombinētas kontaminācijas gadījumi. Šādi vārdkopu centrālie komponenti pēc semantikas atbilst minēto verbu raksturojumam. Piemēram, no bāzes saistījumiem lektors (kādā) jautājumā un lekcija par (kādu) jautājumu radies kontamināts  l e k t o r s  p a r  j a u t ā j u m u:  ..ne visos darba kolektīvos, skolās regulāri tiek aicināti  l e k t o r i  p a r  tiesiskās audzināšanas  j a u t ā j u m i e m. (PV 82) No bāzes saistījumiem rūpes par ko un kaut kā pārbaude radies nevēlams kontamināts  p ā r b a u d e  p a r  k o:  Tautas kontroles rajona komiteja organizēja plašu  p ā r b a u d i  p a r  t o, kā saimniecībās .. tiek glabāti minerālmēsli. (PD 3, 85)

3.5.2.2.2.2.2.3. PREDIKATĪVO KONSTRUKCIJU KONTAMINĀCIJA

Predikatīvo konstrukciju kontaminācija ir visai reti sastopama. Kontaminējas gramatisko centru locekļi. Piemēram, no predikatīvo konstrukciju darbojas komisija un notiek (komisijas) sēde kontaminācijas veidojas kontamināts  n o t i e k  k o m i s i j a:  Pirms sacīkstēm  n o t i k s  mandātu  k o m i s i j a,  kas vērtēs spēlētāju piederību pieteiktajam rajonam [tā]. (L 1, 87)

Iespējama arī predikatīvas vienības un vārdkopas savstarpēja iedarbe (kombinēta tipa kontaminācija). Piemēram, kontaminējoties vārdkopai papildināt sastāvu un predikatīvai vienībai x ir kļuvis stiprāks, veidojies kontamināts x  i r  p a s t i p r i n ā j i e s:  “D a u g a v a”  p a s t i p r i n ā j u s i e s  ar vecākā trenera G. Bondarenko uzaicinātajiem trim futbolistiem no Azerbaidžāņus. (PJ 80)

  

     

 
Jūs esat 4701969. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs