3.2. PARONĪMI

Viens no paralēlismu pamattipiem ir paronīmi. Valodas praksē tie ir otrie pēc nozīmības – tūlīt aiz variantiem. Paronīmi, to izpratne un nozīmība valodas praksē ir patiesi apzināta tikai pēdējā laikā sakarā ar valodas kultūras teorijas attīstību. (Piemēram, Višņakova.) Ir valodnieki, kuri paronīmus neuzskata par leksikas apakšsistēmu ne pēc satura, ne pēc formas. (Minajeva, Fedeņevs, 92). Paronīmi nav īpaša leksikas apakšsistēma; tie ir valodas funkcionēšanas kategorija, valodas prakses un valodas kultūras teorijas priekšmets.

3.2.1. Paronīmu izpratne

Tāpat kā varianti, arī paronīmi teorētiski ir iespējami gan vārdu, gan konstrukciju līmenī. Tomēr par paronīmiem parasti runā tieši vārdu sakarā. Par paronīmiem sauc vārdus, kas skaniskās līdzības un daļējas morfēmiskā sastāva atbilsmes dēļ var tikt izmantoti valodā vai nu kļūdaini, vai kā kalambūri. (Ahmanova, 313) Paronīmija sintaktiskajās konstrukcijās parasti ir saistīta ar attiecīgā vārda apkaimi, ar tās lietojumu noteiktā konstrukcijā, un ir ļoti reti sastopama.

Termins paronīms ir grieķu cilmes (para ‘līdzās, garām’, onyma ‘vārds’). Tātad jau pašā terminā ir ietverts jēdziens vārds. Par paronīmiem sauc pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgus, bet semantiski atšķirīgus no vienas un tās pašas saknes darinātus vienas vārdšķiras vārdus. Paronīmi veido vārdu pārus vai rindas; viens vārds nevar būt paronīms. Zināmu satura atbilsmi nosaka paronīmu vārdšķiras vienotība un uzbūves līdzība. Tikai derivatīvā kopība nosaka sakarības starp paronīmiem. Paronīmi ir viens no valodas “grūtuma” avotiem. Valodas lietotājiem sagādā grūtības paronīmu savstarpējs šķīrums pēc nozīmes. Var būt sinonīmiskas nozīmes paronīmi, piemēram, cilvēcīgs un cilvēcisks, dzērājs un dzērējs, audzēt un audzināt u. tml. Dažkārt paronīmi tiek tīšuprāt sastatīti dažādos daiļdarbos, teicienos, publicistikā, izmantojot to nozīmes atšķirības mākslinieciskos un aktualizācijas nolūkos. Piemēram: Kopīgi rokam kopēju bedri. (Šajā gadījumā izmantotas arī vārdšķiru paralēles: kopīgs, kopīgi – kopējs, kopēja.) Ar nolūku paronīmus jauc dažādos kalambūros, lai radītu smieklīgu situāciju. Ir pētījumi par paronīmu iederību tēlaino valodas līdzekļu sistēmā. Paronīmus lieto, sastatot tekstā vairākus vārdus, lai rādītu šo vārdu smalkas semantiskas nianses vai stilistiskas atšķirības, lai panāktu komisku efektu, veidotu teksta iekšējo ritmu u. tml. (Tkačenko, Višņakova u. c.)

Dažkārt paronīmus grūti nošķirt no variantiem un sinonīmiem, arī no homonīmiem. Galvenais, kas raksturo paronīmus, ir to derivatīvā kopība. Paronīmu pāru vai rindu locekļi parasti visi ir literāri, neliterāri locekļi ir retāk sastopami.

Valodā ir sastopami arī vārdi, kuriem ir tikai ārēja līdzība, kas rada kļūdainas asociācijas; tiem nav kopīgas saknes: piemēram, tuša un tušs (mūzikā). Tos var saukt par neīstajiem paronīmiem jeb kvaziparonīmiem; tiek lietots arī termins paronomāzija. Izvirzīts arī paronīmiskās atrakcijas jēdziens, ar to saprotot kvaziparonīmu izmantošanu daiļdarbos kā noteiktu stilistisku paņēmienu (piemēram, Č. Dikensa darbos) neizglītotu, arī paviršu cilvēku raksturošanai. (Minajeva, Fedeņevs, 94) Piemēram, viena no Č. Dikensa varonēm kļūdaini citē R. Šeridanu: “Viņa ir stūrgalvīga kā alegorija (R. Šeridanam: aligators) Nīlas krastos.” Kvaziparonīmi robežojas ar īstajiem paronīmiem un bieži vien ir grūti no tiem nošķirami, tāpat kā sinonīmi, homonīmi vai varianti.

3.2.2. Paronīmu tipoloģija

Tāpat kā varianti, arī paronīmi veido vairākus tipus atkarībā no atšķirīgajām pazīmēm. Var minēt 1) fonētiskos resp. fonemātiskos paronīmus, 2) derivatīvos paronīmus un 3) gramatiskos paronīmus.

3.2.2.1. FONĒTISKI RESP. FONEMĀTISKI PARONĪMI

Fonētiskajiem resp. fonēmatiskajiem paronīmiem raksturīga vai nu skaņu mija, vai arī citas fonētiskas (fonemātiskas) atšķirības saknē.

Skaņu mija saknē raksturīga dažiem substantīviem: klajs (ūdens klajs) – klājs (kuģa klājs), rudzāji (rudzu salmi) un rugāji (labības stiebru nenopļautā daļa), jutoņu (sajūta) un jūtoņa (noskaņa) u. tml.

Adjektīvu paronīmi: raupjš un rupjš; sapratīgs (ar izpratni) un saprātīgs (ar prātu); dzelzains (ūdens) un dzelžains (spēks). Verbu paronīmi: sliekties un slieties.

3.2.2.2. DERIVATĪVIE PARONĪMI

Derivatīvie paronīmi veido paronīmu lielāko daļu, jo tieši derivatīvās atšķirības ir semantiski nozīmīgas (sal.: derivatīvo variantu atšķirības ir tikai formālas). Visvairāk ir tieši afiksālo paronīmu; salikteņparonīmu ir maz. No vārdšķirām visvairāk paronīmu veido nomeni – substantīvi un galvenokārt adjektīvi; verbu un adverbu paronīmu ir maz.

3.2.2.2.1. Afiksālie paronīmi

Paronīmi veidojas ar visiem iespējamiem afiksiem: prefiksiem, sufiksiem un galotnēm.

(1) Prefiksālie paronīmi veidojas gan ar atšķirīgiem prefiksiem, gan arī ar prefiksu un prefiksa nulles formu pārī. Prefiksālo paronīmu nav daudz. Tādi ir substantīvi izziņa un uzziņa. Varētu šaubīties par vārdiem draudzība un sadraudzība – vai tie ir varianti vai paronīmi. Šo vārdu nozīmju skaidrojums: draudzība – ‘attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, uzskatu un interešu kopība’ (LVV, 193); sadraudzība – ‘vienība, kopība, kas radusies uz draudzīgu attiecību pamata’ (LVV, 687). Pēc minētajiem skaidrojumiem šie vārdi atšķiras semantiski un ir paronīmi.

(2) Visizplatītākie ir sufiksālie paronīmi. No tiem visvairāk ir adjektīvu paronīmu. Piedēkļi ir semantiski nozīmīgi, turklāt katram piedēklim ir sava nozīme: divi piedēkļi ar vienu un to pašu nozīmi ilgi nespēj pastāvēt, viens no tiem pazūd. Sufiksālie substantīvu paronīmi ir gan latviskas, gan citas cilmes vārdi, arī internacionālismi ar internacionālām finālēm. (Nepieciešamības gadījumos paronīmiem blakus iekavās ir rādīta to atšķirīgā nozīme vai saistāmība, kas izriet no nozīmes atšķirības.)

Sufiksālie paronīmi ar atšķirīgiem sufiksiem ir galvenokārt nomeni. Tādi ir substantīvi dzērājs un dzērējs, ēdājs – ēdējs, iemutis (smēķēšanai) – iemutnis (mūzikas instrumentiem), zālājs (pļavā) – zāliens (sētas zāles zelmenis), ieliktenis – ieliktnis, internacionāli vārdi abonents – abonements, dermatīns (mākslīgā āda) – dermatīts (ādas iekaisums), ekonomija – ekonomika, inkubators (ierīce) – inkubatorijs (celtne), instrukcija – instruktāža.

No adjektīvu sufiksālajiem paronīmiem visplašāk lietoti paronīmi, kas atšķiras no sufiksiem –ēj– un –īg–, –īg– un –isk–.

Sufiksālie paronīmi ar –ēj– un –īg–: abpusējs (spogulis) – abpusīgs (piekāpšanās), ārkārtējs (gadījums) – ārkārtīgs (bailes), daudzpusējs (vienošanās) – daudzpusīgs (intereses), ilggadējs (darbinieks) – ilggadīgs (augs), divkārtējs (čempions) – divkārtīgs (palielinājums), divpusējs (līgums) – divpusīgs (tāds, kas aptver divus dažādus aspektus), pēdējais (pēc kārtas) – pēdīgais (sliņķis), pirmatnējs (sākotnējs) – pirmatnīgs (primitīvs), šodienējs (šodienas) – šodienīgs (laikmetīgs), vaļējs (logs) – vaļīgs (apģērbs, stīga), vienreizējs (pabalsts) – vienreizīgs (skaistums), virspusējs (virsējs) – virspusīgs (paviršs), vispārējs (sausums) – vispārīgs (norādījums) u. tml.

Sufiksālie paronīmi ar –īg– un –isk–: dabīgs (zīds, kafija) – dabisks (izturēšanās), līdzīgi: radniecīgs – radniecisks, kareivīgs – kareivisks, meistarīgs – meistarisks u. c., mutīgs (runīgs) – mutisks (mutvārdu formā), netikumīgs (cilvēks) – netikumisks (uzskati), valodīgs (runīgs) – valodisks (saistīts ar valodu), zvērīgs (cilvēks) – zvērisks (acis) u. tml.

Sufiksāli adjektīvu paronīmi sastopami arī ar citiem sufiksiem, bet tie nav tik produktīvi. Piemēram, ar –am– un –īg–: nekustams (īpašums) – nekustīgs (tāds, kas nekustas), ar –ēj– un –išķ–: ikdienējs – ikdienišķs, ar –isk– un –išķ–: lietisks (pierādījums) – lietišķs (māksla), vīrisks (atskaņas) – vīrišķs (ziedi), ar sufiksa nulles formu un –an–: žulgs – žulgans, ar –ain– un –īg–: sulains ābols (kam daudz sulas) – sulīgs ābols (pēc šķirnes īpašības), caurumains (kam daudz caurumu) – caurumots (adījums – speciāli veidots ar caurumiem).

Veidojas arī paronīmu pāri, no kuriem vienam paronīmam ir viens sufikss, bet otram – divi vai vairāki. Piemēram, –īg– un –niec– + –isk–: kaitīgs – kaitniecisks. Mūsdienu terminoloģijā tiek iedzīvināts modelis, kurā ir paronīmu pāri ar sufiksu –isk– un sufiksiem –ist– + –isk–: folktorisks (saistīts ar folkloru) – folkloristisks (saistīts ar folkloristiku), kubiks (saistīts ar kubu) – kubistisks (saistīts ar kubismu); līdzīgi arī: monarhisks – monarhistisks, platonisks – platonistisks, rasisks – rasistisks, simbolisks – simbolistisks, statisks – statistisks u. tml. Ir arī paronīmu pāri ar sufiksu –ēj– un sufiksiem –it– + –ēj–: pirmējs – pirmītējs.

Veidojas arī paronīmu rindas dažādos kombinējumos, piemēram, paronīmi ar sufiksiem –ain– / –ēj– / –isk–: daudzkārtains (iezis) – daudzkārtējs (atgādinājums) – daudzkārtīgs (pārspēks), –ain– / –ot– / –īg–: acains – acots – acīgs, –ēj– / –isk–/ varbūtējs (sekas) – varbūtīgs – varbūtisks.

Adjektīvu paronīmu pāri veidojas arī no internacionālas cilmes adjektīviem ar internacionālām finālēm: dokumentāls (filma) – dokumentārs (pierādījums). Dažkārt veidojas paronīmu pāri, no kuriem viens ir darināts ar latvisku sufiksu, bet otrs – ar internacionālu fināli: efektīgs (iespaidīgs) – efektīvs (iedarbīgs). Var būt arī kombinēti atvasinājumi, kad vienā adjektīvā izmantots gan latvisks sufikss, gan internacionāla fināle dažādās derivācijas pakāpēs: problemātisks (varbūtējs, apšaubāms) – problēmisks (saistīts ar problēmu); sistemātisks (sakārtots; tāds, kas pastāvīgi atkārtojas) – sistēmisks (saistīts ar sistēmu).

Verbu sufiksālie paronīmi ir, piemēram, ekranēt (aizsargāt ar ekrānu) un ekranizēt (veidot filmu).

Latviešu valodā diezgan izplatīti sufiksālie paronīmi ar sufiksu un sufiksu nulles formā – galvenokārt nomeni. Substantīvu pāri: 1) ar konsonantiskajiem sufiksiem –m– un –n–: virsa – virsma, ūdenstilpe (dabīga) – ūdenstilpne (mākslīgs veidojums), 2) pārējie, ar citiem (dažādiem) konsonantiskiem sufiksiem: gliemis – gliemezis, folklora – folkloristika.

Adjektīvu paronīmu pāri: 1) ar sufiksu –īg– vienā no paronīmiem: nepilns – nepilnīgs, netīrs – netīrīgs, vecs – vecīgs, vieds – viedīgs, 2) ar sufiksu –in– vienā no paronīmiem: tāls – tālīns, tuvs – tuvīns, vēls – vēlīns, 3) ar sufiksu –nēj– vienā no paronīmiem: smags – smagnējs, 4) ar sufiksu –isk– vienā no paronīmiem: parlamentārs (saistīts ar parlamentu) – parlamentārisks (saistīts ar parlamentārismu). Šādi paronīmi ir grūti šķirami pēc nozīmēm, jo atšķirība starp tām nav liela. Turklāt grūtības sagādā arī tas, ka daudz līdzīgu atvasinājumu veido variantu pārus bez semantiskas atšķirības: sinhrons – sinhronisks, iluzors – iluzorisks u. tml.

Pēdējā laikā īpaši palielinās paronīmu pāri atvasinājumos, no kuriem vienam ir divi sufiksi – –ist– + –isk–: ideāls – ideālistisks, internacionāls – internacionālistisks, fatāls – fatālistisks, formāls – formālistisks, humāns – humānistisks, mehānisks – mehānistisks, merkantils – merkantilistisks, militārs – militāristisks, moderns – modernistisks, nacionāls – nacionālistisks, naturāls – naturālistisks, neitrāls – neitrālistisks, objektīvs – objektīvistisks, okazionāls – okazionālistisks, pozitīvs – pozitīvistisks, racionāls – racionālistisks, reāls – reālistisks, subjektīvs – subjektīvistisks, voluntārs – volunitāristisks u. tml. Šie paronīmi ir veidoti terminoloģiskā sistēmā, un katrs pāra otrais sufiksālais atvasinājums nosauc īpašību, kas ir saistīta ar kādu zinātnes nozari, virzienu u. tml. Piemēram, neitrālistisks ir tāds, kas attiecas uz neitralitāti, internacionālistisks ir tāds, kas saistīts ar internacionālismu u. tml.

(3) Ir sastopami arī galotņu paronīmi. To ir mazāk par sufiksālajiem paronīmiem. Galvenokārt tie ir substantīvi (galotņu atšķirības ir saistītas ar dzimtes atšķirībām), galotņu paronīmi varētu tikt uzlūkoti arī par morfoloģiskiem, resp., gramatiskajiem, kategoriālajiem paronīmiem. Šādi paronīmi ir aizdare (apģērbam) – aizdars (ēdienam), birze (tīruma josla) – birzs (lapu koku audze), iemute (krāsnij) – iemutis (smēķēšanai), pārvade (elektriskās strāvas pārvade) – pārvads (zobratu pārvads), vienroce (izkapts) – vienrocis (cilvēks), bumbiere (koks) – bumbieris (auglis), līdzīgi arī: kastanis – kastaņa u. tml., palodze (logam) – paloda (loga vai durvju augša).

Paronīmi ar galotni un tās nulles formu ir sastopami adverbiem: reiz (vienu reizi) – reizēm (dažkārt) u. tml.

(4) Ir sastopami arī paronīmi ar dažādu afiksu kombinējumiem. Tie ir substantīvi. Galvenais kombinējuma veids ir galotņu atšķirības un kāds sufikss vienam no paronīmiem. Piemēram, ventilators – ventilis, eglaine – eglājs, vēstnesis – vēstnieks, ekskursija – ekskurss, ierosa – ierosme u. tml.

Ir iespējami arī paronīmu pāri, no kuriem viens ir atvasinājums ar sufiksu, bet otrs – ar prefiksu un sufiksālo galotni: strādāšana – apstrāde.

3.2.2.2.2. Salikteņparonīmi

Salikteņparonīmu konstatēts maz, un tie tiks raksturoti ļoti konkrēti. Paronīmiem var būt atšķirīga salikteņa pirmā daļa, kas nosaka nozīmes atšķirību: dārzeņkopība – dārzkopība, dārzeņkopis – dārzkopis. Tādā gadījumā pirmajā daļā ir vienas saknes atvasinājumi. Var atšķirties arī salikteņa otrā daļa: tādēļ (nolūka nozīmē) un tāpēc (cēloņa nozīmē). Paronīmu pārus var veidot arī ģenitīveņi, piemēram, viensliedes (ar vienu sliedi) un viensliežu (ar vienu sliežu ceļu). Paronīmu pāros, kuros vienam paronīmam ir interfikss, tieši interfikss vai tā trūkums var piešķirt citu nozīmi, piemēram, darbadiena (darbam paredzētā diennakts daļa) – darbdiena (pretstatā svētdienai), vecāmāte (mātes vai tēva māte) – vecmāte (speciāliste, kas palīdz dzemdībās).

3.2.2.3. GRAMATISKIE (KATEGORIĀLIE) PARONĪMI

Gramatiskie paronīmi iespējami tikai substantīviem. Par gramatiskajiem dzimtes paronīmiem var uzskatīt iepriekš aplūkotos galotņu paronīmus ar dzimtes atšķirībām. Otra grupa ir skaitļa paronīmi – tie atšķiras pēc skaitļa kategorijas: pļāpa – pļāpas (baumas), pūznis (skudru pūznis) – pūžņi (acīs), radība (dzīva radība) – radības (dzemdības), sastatnis (sastatņu plaukts) – sastatnes (montāžas sastatnes), skava (tehnikā) – skavas (apkampieni), studija – studijas, suka – sukas (pēriens), svars – svari, tītava (mašīnbūvniecībā) – tītavas, trīnīši – trīnītis (audums) u. tml.

Sintaktiskie paronīmi veidojas tikai kontekstā, parasti pamatojoties uz kādu vārda kļūdainu lietojumu, literāro sintaktisko paronīmu nav. Piemēram, ja terminoloģiskā vārdkopā tiek jaukti paronīmi, veidojas kļūdaina vārdkopa: pareizā vārdkoptermina jāšanas sports vietā dažkārt tiek lietota vārdkopa jātnieku sports – šādā gadījumā varētu runāt par sintaktisku paronīmiju.

Ne sevišķi bieži, bet atsevišķos gadījumos tomēr ir sastopami tādi vārdu kārtas maiņas gadījumi, kas veido sintaktiskos paronīmus. Piemēram, Darba sievietēm ir pilnas rokas. (PKU 78) Neitrāla vārdu kārta: Sievietēm ir darba pilnas rokas. (Ir daudz darba.) Varētu saprast minēto teikumu laikrakstā arī šādi: ir darba sievietes (kas strādā, strādnieces), un tām ar kaut ko ir pilnas rokas. No šādām konstrukcijām ir jāvairās, jo tās ir pārprotamas. Līdzīgi arī: pilna vīna glāze (vīna glāze, kas ir pilna ar kādu šķidrumu vai ko citu) un vīna pilna glāze (glāze, kas pavisam var nebūt vīna glāze, pilna ar vīnu).

3.2.2.4. KOMBINĒTA TIPA PARONĪMI

Galvenais kombinētais tips ir fonētiski derivatīvie paronīmi, kuri savā starpā atšķiras ar skaņu miju saknē un ar kādu derivatīvu, pazīmi, piemēram, gliemene – gliemežnīca, homologs – homoloģisks, priekšroka – priekšrocība, slogot – slodžu, vaniļa (augs) – vanilīns (viela) u. tml.

Iespējama arī kombinācija derivatīvā tipa robežās. Piemēram, paronīmu pāri var veidot atvasinājumus ar salikteni: pastāvīgs un patstāvīgs.

3.2.2.5. KVAZIPARONĪMI

Par kvaziparonīmiem varētu saukt neīstus paronīmus, starp kuriem nav nekādu derivatīvu sakaru. Kvaziparonīmi veidojas uz ārējas līdzības pamata gan no latviskas cilmes vārdiem, gan no aizguvumiem, starp kuriem no mūsdienu valodas viedokļa nav derivatīvu sakaru. Piemēram, hiacinte (augs) – hiacints (minerāls), eksponēt – eksportēt, ētisks – etnisks, kazahs – kazaks, kompots – komposts, lava (vulkāniska) – lāva (pirtī), lukss (mērvienība) – luksuss (greznība), mantija – mantiļa, mesli – mēsli, safjāns – safrāns, samba (deja) – sambo (cīņas veids), seksta (mūzikā) – sekste (gailim), tanka (dzeja) – tanks, tuša – tušs (mūzikā), virza (augs) – virze (kustība) u. tml.

Kvaziparonīmi (paronomāzijas gadījumi) arī tiek izmantoti dažādos kalambūros u. tml. smieklīga efekta radīšanai. Šajā ziņā ieteicama mērenība, ar pārspīlējumiem var panākt sliktu iespaidu.