Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latviešu valodas pētnieki > Andrejs Veisbergs > Publikācijas     
   Globalizācijas un latviešu valodas ekonomiskā vērtība     

Drukāt         

    
     Andrejs Veisbergs 

Globalizācija un latviešu valodas ekonomiskā vērtība

Pēdējā laikā sabiedrība atkal norūpējusies par latviešu valodu un saasinājusies interese par tās nākotnes perspektīvām. Mēģinot neieslīgt dažādu valodas un valodas politikas detaļu aplūkošanā, kas pašas par sevi nav mazsvarīgas, domāju, ka mums tomēr jāpievēršas valodas situācijai visai plašā mērogā. Jautājuma pamatbūtība – vai sabiedrība un valsts var nopietni ietekmēt valodas nākotni un kādiem līdzekļiem to darīt.

Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija izpaužas kā attīstītās civilizācijas ielaušanās visos zemeslodes nostūros, kā iespiešanās, barjeru nojaukšana, apvienošana. Lokalizācija, ko daudzi redz kā pretstatu, drīzāk ir viena no globalizācijas formām, piemēram, Makdonalda piedāvātie dārzeņu salāti ar olīvām ir veids kā iekarot Itālijas tirgu. Ātrāk vai lēnāk šis process neizbēgami virzās vienas globālās ekonomikas virzienā, vienas naudas, arī vienas koptautas un vienas valodas virzienā. Šķiet, ir zināma patiesība domā, ka globalizācija izplatās kā vēzis, pakāpeniski pārņemot un unificējot pasauli. Tā ļauj iepazīt vēl citādo, bet galu galā reducē dažādību, uzspiež vienoto, “civilizēto”, bet varbūt ne kulturāli labāko. Globalizāciju virza tirgus intereses, nevis rūpes par cilvēktiesībām, tautu tiesībām, kultūras vai mākslas vērtībām, universālām patiesībām vai ko citu. Demokrātija un tolerance, kas arī tiek piesauktas kopā ar globalizāciju, faktiski ir aizsegs, jo rūpēs par šī civilizācijas modeļa neierobežotu attīstību viss, kas tam neatbilst, tiek pasludināts par aizspriedumainu un apkarojamu.

Kāpēc tik drūmas krāsas? Diemžēl globalizācijai pamatbūtība ir visu aplūkot caur tirgus jeb maiņas vērtības prizmu. Vēl vairāk, visas tradicionālās, arī arhaiskās vērtības, principi, īpatnības, kā cieņa, gods, dzimta, cēlsirdība, uzupurēšanās, ticība, uzticība, svētums, utt., tiek pakļautas tirgus varai. (Te nu Kārlim Marksam būtu kur izvērsties). Tas gan nenozīmē šo parādību totālu izzušanu. Ja kādas no šīm vērtībām var labi pārdot, ja tās atbilst tirgus vajadzībām, tad tās var globalizēties un pat uzplaukt – angļiem to labi izdodas izdarīt ar karaliskās  ģimenes institūciju un valodu, šveicieši pārdod savu noslēgtību, pārdot var arī fenšui principus, mocekļa oreolu, mītus, perversijas. Valstis, kamēr tādas pastāv, var atrast sev nišas, ko var pārdot ar birku vai preču zīmi “atpazīstamība”. Bet šīm īpatnībām, savdabībai un citādībai modernajā pasaulē tikai tad ir nākotne, ja tās var pārdot – ja pēc tām ir globālā vajadzība, pieprasījums, kas var būt arī mākslīgi vai sabiedrisko attiecību speciālistu gudri radīts.

Pretstatā globalizācijai redzam fundamentālismu, ko baro bailes no identitātes zuduma un iznīcības. Fundamentālismā izpaužas kategoriska atsacīšanās no globalizācijas ceļa un modeļa. Reliģiskais fundamentālisms, ekstrēmais nacionālisms, pašnāvnieki, 11. septembris ir to spēku reakcija uz globalizāciju, kas to nevar pieņemt un neredz citas pretošanās iespējas.

Kādas tad ir latviešu valodas izredzes šādā mazliet sabiezinātā un apokaliptiskā ainā? Jāatzīst, ka globalizācija ilgākā laikā, piemēram, 100 gados, draud tai ar iznīcību – tā ir par mazu, par individuālu, par vāju, bez pietiekamas ekonomiskas bāzes, bez pietiekami nopietnas tirgus vērtības globālā aspektā.

Dažs Latvijā redz izeju fundamentālismā – atgriežamies pie Endzelīna valodas, noslēgsimies, iztīrīsim valodu, piespiedīsim citus runāt latviski, nerunāsim citās valodās, saņemsimies, nepadosimies – arī tas nav daudzsološs ceļš, un, ja vispār iespējams, neko vairāk kā valodas iekonservēšanu nesola. Bet iekonservēšana ir pirmais solis uz valodas attīstības apturēšanu, tās nomērdēšanu. Valodai, ja tā ir dzīva, ir jāmainās.

Manuprāt, vienīgā reālā izeja ir palielināt latviešu valodas ekonomisko vērtību šai globalizācijas procesā – tas ir pieņemt lielās spēles noteikumus. Tikai tā mēs varam noturēt tās pozīcijas, jo pašu procesu apturēt, acīmredzot, nav iespējams. Stiprinot ekonomisko vērtību, mēs glābjam arī neekonomisko, neracionālo, nepragmatisko, savdabīgo, identisko, to, kas faktiski mums vistuvākais un dārgākais.

Runājot par latviešu valodu globālā tirgus apstākļos, grūti iedomāties citus valodas ekonomiskās vērtība komponentus kā tikai tās lietošanas vērtību ikdienā, apritē. Šeit, runājot ekonomiskā valodā, ir vērts investēt jaunajās tehnoloģijās, elektroniskajos rīkos, vārdnīcās, valodas apguves līdzekļos, izglītības programmās, plašsaziņas līdzekļos. Jāatceras, ka latviešu valodai arī vietējā tirgū ir bargi un lieli konkurenti – gan krievu, gan angļu valoda, tāpēc tās vērtību ir jāceļ arī mākslīgi, tā jākompensē. Valodas ekonomisko vērtību var celt arī ar politiskiem un juridiskiem līdzekļiem – piemēram, likums, kas paredz produktu un medikamentu instrukciju nepieciešamību latviešu valodā, tieši ceļ valodas ekonomisko vērtību. Lai cik nepatīkami tas neskanētu, zināmi represīvie mehānismi (A. Pabriks) var būt arī efektīvi. Galu galā arī ekonomikā tie tiek ik pa laikam lietoti. Pieņemot tirgus ekonomikas uzspiestos likumus un gudri spēlējot tiem pretim, spēle nav zaudēta.

Visbeidzot – vēlme saglabāt valodu nav tikai sentimentālisma, patriotisma vai nacionālisma izpausme, tai ir arī instinktīvi racionāls pamats. Dažādība un citādība ir vērtība un spēks, kas parasti redzams krīzes situācijās, un tāpēc šī it kā neracionālā vēlme saglabāt savu valodu arī globālā cilvēces mērogā ir vēlama un var nest labumu. 

Andrejs Veisbergs
Profesors
Latvijas Universitāte

     

 
Jūs esat 4489124. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs