Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Normatīvie akti > Likumi > Agrāk spēkā bijušie likumi     
   Likums par valsts valodu (1935.gads)     

Drukāt         

    
      

LIKUMS PAR VALSTS VALODU

1. Valsts valoda ir latviešu valoda.

 

2. Valsts valodas lietošana obligatoriska armijā, flotē un visās valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī visos privātos iestādījumos ar publislci tiesisku raksturu.

 

3. Valsts un pašvaldību rakstos un mācības grāmatās latviešu va1odā lietojami latīņu burti. Periodiskie izdevumi latviešu valodā, kas iznāk biežāk kā vienreiz nedēļā, iespiežami latīņu burtiem vēlākais sākot ar 1936. 15. maiju.

 

4. Pašvaldībās, kurās pēc pēdējās tautas. skaitīšanas datiem vienas atsevišķas mazākumtautības piederīgo nav mazāk par piecdesmit procentiem, pašvaldības attiecībās ar šās tautības piederīgiem, ar iekšlietu ministra atļauju, pielaižama arī vācu vai krievu valodas lietošana. Minēto pašvaldību iestāžu sēdēs vācu vai krievu valodā turētās runas un iesniegumi, uz viena sēdes dalībnieka pieprasījumu jātulko latviski.

 

5. Slēgtās sapulcēs, tirdznieciskā satiksmē, kulta izpildīšanā, presē, grārnatniecībā un rnācības un audzināšanas iestādēs pastāvošo likumu un nosacījumu robežās, var brīvi lietot jebkuru citu valodu. Atklātās sapulcēs vai publiskās izrādēs un dažādos priekšnesumos var lietot svešas valodas ar iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotu amatpersonu atļauju.

 

6. Rakstiskiem līgumiem, dāvinājuma aktiem, vekseļiem, parādu un citiem saistību rakstiem, ja tos Latvijā pēc 1935. g. l. februāra slēdz Latvijas pilsoņi, ir saistības un pierādījuma spēks vienīgi tad, ja tie rakstīti valsts valodā.

 

7. Uzņēmumiem, kas izpērk I vai II šķiras tirdzniecības vai rūpniecības zimi, spedīcijas un transporta uzņēmumiem kā arī visiem uzņēmumiem un organizāciātn, kam saskaņā ar pastāvošiem likumiem vai noteikumiem jādod pārskati par savu darbību, grāmatvedībā, ieskaitot visus uz grāmatvedību attiecošos dokumentus, un sarakstoties ar adresātiem iekšzemē jālieto valsts valoda, sākot vēlākais ar 1935. g. 1. aprīli. Pārējām, šeit neminētām organizācijām un uzņēmumiem, kā arī privātām, fiziskām un juridiskām personām grāmatvedība valsts valodā nav obIigatoriska, bet viņām, uz valsts vai pašvaldību iestāžu vai amatpersonu pieprasījumu iesniedzamiem pārskatiem, ziņojumiem, rakstiskiem dokumentiem, ja to oriģināli nav sastādīti valsts valodā, jāpievieno tulkojumi latviešu valodā.

Piezīme. Nav liegts šā panta pirmā daļā minēto uzņēmumu grāmatas, paralēli valsts valodai, vest arī svešvalodās, bet šādām svešvalodā vestām grāmatam nav pierādījuma spēka, viņas nevar izrmantot balances sastādīšanai, uz viņām nevar atsaukties ne tiesā, ne nodokju iestādēs.

8. Sabiedriskām un saimnieciskām organizācijām, uzņēmumiem un juridiskām personām savā darbībā, sēdēs un sapulcēs jāpieņem un jāapspriež visi uz viņu darbību attiecināmie valsts valodā izdarītie iesniegumi.

9. Atklātiem izziņojumiem: izkārtnēm, afišām, plakātiem, gaismas reklāmai, cenu rādītājiem, iekšzemes tirgū laisto iekšzemes preču etiķetēm un tirdzniecības marku tekstam jābūt valsts valodā. Uzņēmumu, organizāciju un brīvo profesiju spiedogiem un zīmogietn jābūt valsts valodā.

Šinī pantā minētos gadījumos citu valodu lietošana pielaižama ar iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotas p ersonas atjauju. Ja bez valsts valodas lietota vēl kāda cita valoda, tad latviešu tekstam ierādāma galvenā vieta un formas un satura ziņā tas nevar būt rnazāks par tekstu citā valodā.

10. Atklātā satiksmē Latvijas vietvārdi apzīmējami vienīgi valsts valodā.

11. Satiksmē ar ārvalstīm Latvijas valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi savā darbībā piemēro šos noteikumus tiktāl, ciktāl tas netraucē normālo darbību un nerunā pretim starptautiskām tiesībām un parašām.

12. Par likuma apzinātu pārkāpšanu vainīgos soda administratīvā kārtā ar naudas sodu līdz Ls. 1000, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar abiem šiem sodiem kopā. Sodus uzliek iekšlietu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

13. Likuma dzīvē izvešanai instrukcijas izdod iekšlietu ministrs.

Ar šo atcelti:

1) noteikumi par valsts valodu (Lik. kr. 1932. g. 54),

2) pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par valsts valodu (Lik. kr. 1934. g. 168),

3) likums par atklātiem izziņojumiem (Lik. kr. 1932. g. 240). Rīgā, 1935. g. 5. janvārī

Ministru prezidents K. Ulmanis

        Iekšlietu ministrs V. Gulbis

Valdības Vēstnesis,

Nr. 7, 1935. g. 9. janvāvi

     

 
Jūs esat 3986573. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs