Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Normatīvie akti > Likumi > Spēkā esošie likumi     
   Pilsonības likums     

Drukāt         

    
      

PILSONĪBAS LIKUMS

PIRMĀ NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI

Ārvalstnieks — ārvalsts pilsonis (pavalstnieks).

Bezvalstnieks — persona bez pilsonības (pavalstniecības).

Dubultā pilsonība — personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

Naturalizācija— uzņemšana pilsonībā.

Pēcnācēji — lejupējie radinieki taisnā līnijā.

 

12. pants. Naturalizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990. gada 4. maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi;

5) kurām ir legāls iztikas avots;

6) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu;

8) uz kurām neattiecas šā likuma 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Šā panta pirmās daļas 7. punkta nosacījumi neattiecas uz bijušās PSRS pilsoņiem, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības). Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauja vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(4) Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionāla likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt gadu pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.

13. pants. Naturalizācija ārpus kārtas

(1) Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā Latvijas pilsonībā individuālā kārtā var uzņemt personas:

1) kurām viens no vecākiem ir latvietis vai līvs un kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā vai repatriējas uz Latviju, un viņu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz desmit gadus;

2) kuras bija bijušās PSRS pilsoņi, kā arī ir šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā, un kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta «Likuma par pavalstniecību» 1. pantu varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, bet neizmantoja šīs tiesības, un šo personu laulātos, ja laulībā viņi ir vismaz desmit gadus;

3) kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā (šā punkta nosacījumi neattiecas uz personām, kuras iebraukušas Latvijā saskaņā ar 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību);

4) kuras vācu okupācijas režīms no 1941. gada līdz 1945. gadam piespiedu kārtā atveda uz Latviju un kuras Latvijā palikušas pēc šā okupācijas režīma izbeigšanās, un šo personu pēcnācējus, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā;

5) kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

6) kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

7) kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

8) kuras atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam izcili prot latviešu valodu.

(2) Naturalizēt ārpus kārtas var personas, kuras atbilst vismaz vienam no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Uzņemot Latvijas pilsonība šā panta pirmajā daļa minētas personas, uz tām nav attiecināmi šā likuma 11. panta pirmās daļas 7. punkta ierobežojumi un 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījums.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto personu naturalizācijas iesniegumi tiek izskatīti katrā kategorijā atsevišķi to iesniegšanas secībā.

(5) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas laba, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālā laikrakstā.

14. pants. Naturalizācija vispārējā kārtībā

(1) Personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, sāk izskatīt šādā secībā:

1) no 1996. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir no 16 līdz 20 gadus vecas;

2) no 1997. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 25 gadus vecas;

3) no 1998. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 30 gadus vecas;

4) no 1999. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas Latvijā un, iesniedzot iesniegumu, ir līdz 40 gadus vecas;

5) no 2000. gada 1. janvāra — pārējo Latvijā dzimušo personu iesniegumus;

6) no 2001. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas ārpus Latvijas un ieradušās Latvijā, būdamas nepilngadīgas;

7) no 2002. gada 1. janvāra — to personu iesniegumus, kuras dzimušas ārpus Latvijas un ieradušās Latvijā līdz 30 gadu vecumam;

8) no 2003. gada 1. janvāra — pārējo personu iesniegumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.—7. punktā minēto personu naturalizācijas iesniegumus izskata to iesniegšanas secībā.

(3) Šā panta pirmās daļas 8. punktā minēto personu naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas secību nosaka, dodot priekšroku personām, kuras nodzīvojušas Latvijā ilgāku laiku.

(4) Grozījumi šajā pantā, kas paātrina naturalizāciju, vai grozījumi šā panta ceturtajā daļā stājas spēkā ne agrāk ka vienu gadu pēc to pieņemšanas.

15. pants. Bērnu naturalizācija

(1) Vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni, kuri pastāvīgi dzīvo Latvija. Tas attiecas arī uz adoptētiem un ārlaulības bērniem. Uz nepilngadīgiem bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, netiek attiecināti šā likuma 12. panta noteikumi.

(2) Ja viens no vecākiem naturalizējas Latvijā, bet otrs paliek ārvalstnieks, viņu nepilngadīgais bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) vecāki par to vienojas;

2) vecāki nav panākuši vienošanos, bet bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija.

(3) Ja nepilngadīgo ārvalstnieku (bezvalstnieku) adoptē laulātie, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, bet otrs — ārvalstnieks, bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) adoptētāji par to vienojas;

2) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(4) Adopcijas anulēšanas gadījumā bērna pilsonību var mainīt.

16. pants. Nepieciešamība saņemt nepilngadīgā piekrišanu viņa pilsonības maiņai

(1) Nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem pilsonību (pavalstniecību) var mainīt atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) tikai ar nepilngadīgā rakstveida piekrišanu.

(2) Ja nepilngadīgajam pilsonība (pavalstniecība) mainījusies atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) bez nepilngadīgā rakstveida piekrišanas, viņam gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības atjaunot Latvijas pilsonību neatkarīgi no Latvija nodzīvotā laika.

(3) Ja ir noslēgta laulība starp Latvijas pilsoni un ārvalstnieku un bērns ieguvis ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), tad, pilngadībai iestājoties, viņa naturalizācijai nepiemēro šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumu.

17. pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Naturalizācijas iesniegumus pieņem un izskata Iekšlietu ministrija.

(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kartību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas.

(3) Iekšlietu ministrijas lēmumu par naturalizācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

18. pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

«Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimšanas vieta, datums), apsolu būt uzticīgs (uzticīga) vienīgi Latvijas Republikai.

Apņemos godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, visiem spēkiem aizsargāt tos.

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.»

 

TREŠĀ NODAĻA

LATVIEŠU VALODAS PRASMES PĀRBAUDES KĀRTĪBA

19. pants. Latviešu valodas prasmes pārbaudes komisijas

Naturalizējamo personu latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta izveidotas komisijas, kuru darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

20. pants. Latviešu valodas prasmes līmenis

Persona prot latviešu valodu, ja tā

1) pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju;

2) brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām;

3) var tekoši lasīt un saprast jebkurus sadzīves rakstura tekstus, likumus un citus normatīvos aktus, sadzīves rakstura instrukcijas un pamācības;

4) prot uzrakstīt atstāstījumu par sadzīves rakstura tēmu.

21. pants. No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvojamās personas

Izskatot naturalizācijas iesniegumus, no latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:

1) personas, kuras ieguvušas vispārējo izglītību latviešu mācībvalodas skolā;

2) 1. grupas invalīdus, kuriem invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma.

 

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 22. jūlijā.

Valsts prezidents G. Ulmanis

     

 
Jūs esat 4689020. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs