Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latviešu valodas sociolingvistiskā situācija > Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme     
   Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme     

Drukāt         

    
    

  

 LATVIJAS UNIVERSITĀTE

LATVIEŠU VALODAS INSTITŪTS

 

DAIGA BALTAISKALNA

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU LINGVISTISKĀ ATTIEKSME

 

LANGUAGE ATTITUDES OF THE INHABITANTS OF LATVIA

 

Promocijas darba kopsavilkums

filoloģijas doktora grāda iegūšanai

 

 

 

 

Rīga 2001


Darba zinātniskā vadītāja:

Dr. habil. philol. prof. Ina Druviete

Darba oficiālie recenzenti:

            Dr. habil. philol. prof. Jānis Valdmanis

            Dr. habil. philol. prof. Zaiga Ikere

            Dr. habil. philol. prof. Daina Nītiņa

Aizstāvēšana notiks 2001. gada 19. decembrī Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, LZA Senāta sēžu zālē.

Ar promocijas darbu var iepazīties Latvijas Universitātes bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.


 

PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Promocijas darbā analizēta Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme – subjektīvo faktoru komplekss, kas raksturo dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu valodas uztveres īpatnības, attieksmi pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas pasākumiem. Pētījumā raksturota Latvijas iedzīvotāju lingvistiskās attieksmes veidošanās un tās pārmaiņas beidzamajā desmitgadē, kā arī lingvistiskās attieksmes ietekme uz valodas situāciju un valodas politiku Latvijā.

Pētījuma mērķis ir raksturot lingvistiskās attieksmes specifiku Latvijā un izstrādāt praktiskus ieteikumus Latvijas Republikas valodas politikas turpmākajai īstenošanai.

Pētījuma uzdevumi ir 1) analizēt pie dažādām sociālām grupām piederīgo Latvijas iedzīvotāju lingvistisko attieksmi,

2) raksturot korelāciju starp indivīda lingvistisko attieksmi un etnisko izcelsmi, izglītības līmeni, reliģisko pārliecību, politisko nostāju, vecumu, dzimumu u.c. faktoriem,

3) analizēt valsts etnopolitikas un izglītības politikas, kā arī sabiedrības informācijas līdzekļu lomu lomu lingvistiskās attieksmes veidošanā.

Darba aktualitāti nosaka tas, ka Latvijas sabiedrībā 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā risinās aktīvi sociolingvistiski procesi, kas saistāmi ar Latvijas valstiskās neatkarības un latviešu valodas statusa atjaunošanu. Kopš Valodu likuma (1989; 1992) pieņemšanas Latvijā turpinās pārejas posms, kurā notiek valodu hierarhijas maiņa un latviešu valodas sociolingvistisko funkciju atjaunošana, kā arī sabiedrības pilsoniskās integrācijas procesi. Vienlaikus valsts garantē Latvijas minoritāšu valodu brīvu attīstību un lietojumu Latvijai saistošajos starptautiskas nozīmes dokumentos noteiktajās funkcijās. Latvijas etnopolitikas un valodas politikas vadlīnijas nosaka vairāki tiesību akti (piem., Valsts valodas likums, Izglītības likums, Likums par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju), kā arī Valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā”. Valodas politikas juridiskais nodrošinājums tātad atzīstams par adekvātu. Tomēr katrā konkrētā laika posmā priekšplānā var izvirzīties noteikti valodas politikas un etnopolitikas sociolingvistiskie aspekti. Pašlaik Latvijas valodas politikas realizācija lielā mērā ir atkarīga no dažādu sabiedrības grupu pozitīvas vai negatīvas nostājas jeb no lingvistiskās attieksmes. Promocijas darbā sniegtais dažādu sociālu grupu lingvistiskās attieksmes raksturojums ļauj izvērtēt Latvijas valodas politikas atbilstību pašreizējai valodas situācijai, kā arī sniegt ieteikumus apzinātai darbībai sabiedriskās domas veidošanai valodu koeksistences jomā.

Pētījuma novitāte. Promocijas darbs ir pirmais sociolingvistiskais pētījums latviešu valodniecībā, kurā vispusīgi analizēts lingvistiskās attieksmes jēdziens, uzmanības centrā izvirzot sakarību starp lingvistisko attieksmi un personas piederību pie noteiktas sociālās grupas. Darbs ir pirmais mēģinājums interpretēt tautskaitēs un socioloģiskajās aptaujās iegūtos datus par valodu prasmi un valodu lietojumu Latvijas sabiedrībā, resp. veikt sekundāro datu analīzi no lingvistiskās attieksmes teorijas viedokļa.

Pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme. Promocijas darbs ir nozīmīgs sociolingvistisko pētījumu attīstībā, jo pašlaik pasaulē populārā lingvistiskās attieksmes teorija tiek pārbaudīta Latvijas valodas situācijā. Ņemot vērā sarežģītos vēsturiskos, politiskos un psiholoģiskos aspektus Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret valodām un to lietojumu sabiedrībā, Latvijas pieredze ļauj bagātināt un padziļināt lingvistiskās attieksmes jēdziena izpratni un traktējumu.

Promocijas darbā konstatētajām likumsakarībām un izteiktajiem secinājumiem ir praktiska nozīme Latvijas valodas politikas izvērtēšanā, valodas situācijas attīstības prognozēšanā un lingvistiskās likumdošanas turpmākajā attīstībā. Liela praktiska nozīme ir autores secinājumam, ka Latvijā veikto socioloģisko pētījumu dati vairāk liecina par subjektīvi vēlamo vai ar likumu noteikto valodu lietojumu, nevis par faktisko valodas lietojumu un tā iemesliem. Lingvistiskās likumdošanas pilnveidē nozīmīgs ir lingvistiskās attieksmes analīzē pamatotais secinājums par izšķirīgo Valsts valodas likuma un tā izpildes kontroles mehānismu lomu latviešu valodas valsts valodas statusa nostiprināšanā.

Promocijas darbā pirmo reizi latviešu valodniecībā tiek iztirzātas lingvistisko attieksmju pētīšanas metodes un dots to izvērtējums, radot priekšnosacījumus turpmākai Latvijas iedzīvotāju lingvistiskās attieksmes objektīvai izvērtēšanai.

Pētījuma teorētiskais pamats un izmantotās metodes. Pētījuma teorētisko pamatu veido latviešu un ārvalstu sociolingvistiskās literatūras studijas, kā arī citu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru (piem., filozofijas, vēstures, socioloģijas, psiholoģijas, politikas zinātnes) atziņas, kas noderīgas lingvistiskās attieksmes kā kompleksa fenomena izpētē.

Promocijas darbā izmantota lingvistiskā un vēsturiskā  apraksta metode, kā arī vairākas socioloģiskās metodes. Lai veiktu Latvijas iedzīvotāju tautskaites un socioloģisko datu analīzi, izmantota statistiskās analīzes metode.

Izpētes materiālu ieguvē un analīzē izmantotas empīriskās socioloģiskās metodes: anketēšana, intervēšana, ekspertintervijas, tiešie novērojumi, dokumentu analīze. Galvenie sekundārajai analīzei izmantotie pētījumi ir šādi:

LU Latviešu valodas institūta Sociolingvistikas daļas veiktie sociolingvistiskie pētījumi:

The Language Situation in Latvia. Sociolinguistic Survey. Part 1. Language Use and Attitudes among Minorities in Latvia. Ed. by I.Druviete.R.: LLI, 1995;

Valodas situācija Latvijā. Sociolingvistisks pētījums. 2. daļa. Latviešu lingvistiskā kompetence un valodas procesu vērtējums. Red. I.Druviete. R. LVI, 1996;

“Latvijas valodas situācijas dinamika (1995–2000)” (nodots publicēšanai)

Druviete I., Baltaiskalna D., Ernstsone V., Poriņa V. Latvijas valodas politikas analīze: ekonomiskie aspekti. - R.: Mācību apgāds, 2001.

Promocijas darba autore ir divu beidzamo pētījumu līdzautore.

Promocijas darba izstrādē izmantotas arī autores veiktās sociolingvistiskās aptaujas un

socioloģiskās aptaujas, ko veikusi LR Naturalizācijas pārvalde, Sorosa fonds-Latvija, LU Filozofijas un socioloģijas institūts un citas institūcijas.

Promocijas darba aprobācija Nozīmīgākie promocijas darbā izklāstītie vērojumi un atziņas aprobēti publikācijās un zinātniskajās konferencēs. Promocijas darbā ietvertais materiāls atspoguļots 12 publikācijās, no kurām 5 publicētas starptautiski citējamos zinātniskos izdevumos.

Par promocijas darba tēmu autore kopumā publicējusi 8 rakstus, 3 zinātniskās konferences tēzes un bijusi divu pētījumu līdzautore.

Promocijas darbā ietvertā materiāla aprobēšana notikusi 9 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un 8 reģionālajās konferencēs.


PROMOCIJAS DARBA STRUKTŪRA

Promocijas darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām un nobeiguma. Pētījuma apjoms ir 158 lpp. bez literatūras saraksta (275 vienības), saīsinājumiem un 11 pielikumiem. Promocijas darba tekstu papildina 74 tabulas un 26 diagrammas. Pielikumos ievietots autores publikāciju saraksts un promocijas darbā izmantoto sociolingvistikas terminu skaidrojošā vārdnīca.

Ievadā tiek sniegts vispārīgs darba raksturojums, precizēts pētījuma mērķis un pētījuma uzdevumi, pamatota pētījuma aktualitāte un praktiskā nozīme, uzsvērta pētījuma novitāte.

Pirmajā nodaļā Ieskats lingvistiskās attieksmes teorijā un metodoloģijā aprakstīta lingvistiskās attieksmes teorija un izpētes metodoloģija. Pirmajai nodaļai ir četras apakšnodaļas.

Pirmajā apakšnodaļā Lingvistiskās attieksmes izpētes teorētiskie pamati ir dots ieskats lingvistiskās attieksmes izpētes un teorijas vēsturē.

Otrajā apakšnodaļā Lingvistiskās attieksmes izpētes metodes tiek iztirzātas lingvistisko attieksmju pētīšanas metodes un dots to izvērtējums.

Trešajā apakšnodaļā Lingvistiskās attieksmes veidošanās tiek aprakstīts lingvistiskās attieksmes veidošanās mehānisms.

Ceturtajā apakšnodaļā Lingvistiskā attieksme valodu kontaktu situācijās dots ieskats valodu kontaktu un konfliktu teorijā.

Otrajā nodaļā Valodas situācija Latvijā raksturota valodas situācija Latvijā. Otrajai nodaļai ir četras apakšnodaļas.

Pirmajā apakšnodaļā Latvijas iedzīvotāju etnodemogrāfiskais raksturojums tiek aprakstīta latviešu un Latvijas minoritāšu vēsturiskā attīstība  un raksturota pašreizējā Latvijas etnodemogrāfiskā situācija.

Otrajā apakšnodaļā Migrācijas procesi Latvijā tiek analizēta migrācija kā Latvijas daudznacionālās sabiedrības diferencētāja.

Trešajā apakšnodaļā Reliģiskās konfesijas Latvijā pievērsta uzmanība reliģijas vēsturiskajai nozīmei lingvistiskās attieksmes izveidē.

Ceturtajā apakšnodaļā Latvijas ekonomiskā attīstība analizēta valsts ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju labklājības līmeņa ietekme uz dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju attieksmi pret kultūru un valodu.

Trešajā nodaļā Lingvistiskā attieksme Latvijas iedzīvotāju sociālajās grupās analizēta lingvistiskā attieksme dažādu Latvijas iedzīvotāju sociālajās grupās, ņemot vērā respondentu vecumu, dzimumu, izglītības līmeni, politisko pārliecību un piederību noteiktam sociālam slānim un reģionam. Trešajai nodaļai ir sešas apakšnodaļas.

Pirmā apakšnodaļa Lingvistiskā attieksme dažādās vecumgrupās sastāv no 3 daļām, kurās tiek aprakstīta dažādu vecumgrupu pārstāvju lingvistiskā attieksme pret latviešu, krievu un angļu valodu.

Otrā apakšnodaļa Dzimuma loma lingvistisko attieksmju veidošanās procesā veltīta dzimumu psiholingvistisko atšķirību raksturošanai; šai apakšnodaļā analizēta to ietekme uz lingvistiskās attieksmes izveidi.

Trešajā apakšnodaļā Izglītības ietekme uz lingvistiskās attieksmes veidošanos raksturota izglītības izšķirīgā ietekme uz sabiedrības vērtību izpratnes veidošanos un pārmantojamību.

Ceturtajā apakšnodaļā Sociālā slāņa nozīme lingvistiskās attieksmes izveidē un izpausmēs sniegts teorētisks sociālā slāņa jēdziena raksturojums un veikta sekundārā analīze datiem par sociālās izcelsmes un lingvistiskās attieksmes izpausmju saistību kopsakarā ar ekonomiskajiem priekšnosacījumiem.

Piektajā apakšnodaļā Politiskās nostājas loma lingvistiskās attieksmes izveidē, pamatojoties uz Septītās Saeimas vēlēšanu un 1998. gada 3. oktobra referenduma rezultātiem, raksturota indivīda lingvistiskās attieksmes un politiskās nostājas mijiedarbība.

Sestajā apakšnodaļā Lingvistiskās attieksmes reģionālā specifika tiek raksturota Latvijas reģionālo atšķirību (teritoriju ekonomiskās attīstības un saimnieciskās aktivitātes nevienmērīgums, atšķirīgais iedzīvotāju nodarbinātības un ienākumu līmenis, sociālās un kultūras dzīves atšķirības) ietekme uz lingvistisko attieksmi.

Ceturtajā nodaļā Valodas politika Latvijā un lingvistiskās attieksmes veidošana raksturota valodas politika Latvijā un ieteikti iedarbīgākie līdzekļi pozitīvas lingvistiskās attieksmes veidošanā. Ceturtajai nodaļai ir trīs apakšnodaļas.

Pirmā apakšnodaļa Valsts valodas lietojums izglītības sistēmā veltīta Latvijas izglītības sistēmas raksturojumam un īstenoto reformu (piem., bilingvālās izglītības) analīzei.

Otrajā apakšnodaļā Svešvalodu mācīšana izglītības sistēmā uzmanība veltīta Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasmes un lietojuma saistībai ar lingvistisko attieksmi.

Trešajā apakšnodaļā Plašsaziņas līdzekļi – lingvistiskās attieksmes veidotāji tiek raksturota lingvistiskās attieksmes veidošana Latvijas plašsaziņas līdzekļos, īpašu uzmanību veltot divu nošķirtu informatīvo telpu eksistencei plašsaziņas līdzekļos latviešu un krievu valodā.

Nobeigumā tiek sniegts atsevišķās nodaļās izteikto secinājumu apkopojums un formulēti ieteikumi valodas politikas īstenotājiem. Darba nobeigumā pamatota nepieciešamība turpmāk veikt Latvijas iedzīvotāju lingvistiskās attieksmes paneļpētījumus, lai konstatētu lingvistiskās attieksmes dinamiku.


ĪSS PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS

IEVADS

Latvijas Republikā 21. gadsimta sākumā risinās nozīmīgi savstarpēji saistīti procesi - Latvijas sabiedrības iekšpolitiskā integrācija un Latvijas iesaistīšanās Eiropas un pasaules institūcijās un organizācijās. Programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā” (Rīga 2000) noteikts: “Sabiedrības integrācijas pamats ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka ikviena indivīda nākotne un labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību. Tās pamats ir gatavība labprātīgi pieņemt latviešu valodu kā valsts valodu, cieņa pret latviešu un Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodu un kultūru.”

Latvijas komplicētā ģeopolitiskā un etnodemogrāfiskā situācija rada nepieciešamību pēc ilgtermiņa valodas politikas koncepcijas, kura balstītos uz sabiedrības integrācijas politikas pamatvirzieniem, kā arī atbilstu kritērijiem un nosacījumiem, kas nodrošinātu uzņemšanu Eiropas Savienībā un integrēšanos tajā. Priekšnoteikums valodas politikas un līdz ar to arī Latvijas sabiedrības lingvistiskās integrācijas koncepcijas izstrādāšanai ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu lingvistiskās likumdošanas pamatprincipu apzināšana, kā arī Latvijas valodas situācijas un aktīvo sociolingvistisko procesu izpēte. Valodas situācijas attīstību lielā mērā nosaka lingvistiskā attieksme.

 

  1. nodaļa

IESKATS LINGVISTISKĀS ATTIEKSMES TEORIJĀ UN METODOLOĢIJĀ

1.1. Lingvistiskās attieksmes izpētes teorētiskie pamati

Lingvistiskās attieksmes pētījumu pirmsākumi saistīti ar vienas valodas variantu izpēti. Izpēte tiek vērsta uz noteiktas valodas konkrēto valodas īpašību izvērtēšanu, un galvenie jautājumi ir saistīti ar valodas izmantošanas sociālo nozīmīgumu. Šādi tiek konstatēts, kā attieksme pret valodu atspoguļo runātāja stereotipiskos uzskatus. Pētījumos bieži tiek izmantots eksperiments, ar kura palīdzību var novērot respondenta reakciju uz konkrētiem valodas lietošanas gadījumiem. Tādējādi, kā apgalvo E. Raians (Ryan), H. Džailss (Giles) un R. Sebastjans (Sebastian), no sociolingvistiskās perspektīvas viedokļa svarīgi ir pievērst uzmanību divām problēmām: pirmkārt, izpratnei par asociācijām starp noteiktām lingvistiskām pazīmēm (piem., fonētiskajiem variantiem, leksikas vienībām un gramatiskajām konstrukcijām) un sabiedrības, sociālās grupas un situācijas konteksta raksturojumu un, otrkārt, klausītāju secinājumiem par šīm asociācijām.

Pētot attieksmi sociālās psiholoģijas un komunikācijas perspektīvas ietvaros, pētnieka uzmanība tiek pievērsta indivīdam un viņa attieksmei pret grupas un ārpusgrupas locekļiem. Attieksme pret konkrētu valodas variantu tiek pielīdzināta attieksmei pret runātāju, kas izmanto šo variāciju.

Šāda prasība ir jau aksiomātiska lingvistiskās attieksmes izpētes ietvaros. Tas nozīmē, ka attieksme pret noteiktu valodu veidojas ne tikai atkarībā no sociālās pieredzes, bet arī atspoguļo plašākus sociālo attiecību aspektus, kā sociālo grupu statusu un vispārējo attieksmi pret “savējo” statusu (t.i., grupas iekšējie aspekti) un “svešo” (t.i., ārpusgrupas aspekti). Valoda atspoguļo vairākas dimensijas, kas saistītas ar grupu sociālo un etnisko identitāti.

Lingvistiskās attieksmes izpētē nozīmīgākās dimensijas ir sociālais statuss un grupas solidaritāte (kā izvērtēšanas parametri), kas savukārt ir saistīti ar tādiem faktoriem kā attiecīgās valodas standartizācijas pakāpe un vitalitāte.

Papildu faktori, kas ietekmē valodas sociālo nozīmīgumu, tās vitalitāti un, tādējādi, arī attieksmi pret to, ir sociālais statuss (ekonomiskā, sociālā, politiskā un vēsturiskā vara, kas ir tās runātājiem), demogrāfiskais sastāvs un institucionālais atbalsts.

Jaunākie lingvistiskās attieksmes pētījumi saistās ar valodu kontaktu pētījumiem un bilingvisma teoriju.


 

H. Gārdnera izstrādātais četru pakāpju otrās valodas apguves modelis

Situācija

Spējas

Motivācija

Neformālā valodas apguve

Attieksmes maiņa

Intelekts


 1. pakāpe           2. pakāpe                        3. pakāpe                              4. pakāpe

Sociālais un kultūras pamats

Formālā valodas apguve

Gardner 1979,1983, 1985


 

Ļoti populārs ir H. Gārdnera izstrādātais četru pakāpju otrās valodas apguves modelis (socio-educational model), kurā pētnieks ir apkopojis gan savus, gan citu sociolingvistu valodas apguves sociālās psiholoģijas izpētes rezultātus.

Pirmā pakāpe ir valodas apguves sociālais un kultūras pamats. Bērnus ietekmē kopienas kultūra, uzskati un vērtību sistēma. H. Gārdnera modelī sociālo un kultūras pamatu veido ne tikai sabiedrība kopumā, bet arī ğimenes, kaimiņu, draugu ietekme.

Otrā pakāpe aptver individuālās atšķirības. Tā sastāv no četriem galvenajiem elementiem: intelekta, valodas apguves spējām, motivācijas un valodas apguves situācijas. Šajā pakāpē tiek aplūkota arī lingvistiskā attieksme un valodas apguvēja personība.

Trešā pakāpe aptver vidi vai apstākļus, kuros valoda tiek apgūta. H. Gārdners šķir dabisko un formālo valodas vidi. Formāla valodas apguves vide ir skola, kur, izmantojot noteiktas mācību metodes un mācību materiālus, bērns apgūst otro valodu, bet dabiska valodas apguve notiek tad, ja valodas apguvei ir neapzināts raksturs. Bieži formālā un neformālā valodas apguve saplūst. Piemēram, skolā skolotājs var izteikt atsevišķas frāzes, kas nav saistītas ar valodas apguvi, bet skolēnam tās paliek prātā.

Ceturtā pakāpe aptver divējādus valodas apguves rezultātus. Pirmkārt, tā ir otras valodas prasme. Otrkārt, tā ir attieksmes maiņa, cita vērtību sistēma, citas kultūras izpratne.

Lingvistiskā attieksme ietverta četrpakāpju modeļa otrajā un ceturtajā pakāpē. Tas norāda uz to, ka attieksme nav statiska, bet dinamiska. Attieksme nav tikai valodas apguves sastāvdaļa, bet arī valodas apguves produkts. Tātad bilingvisms ir spējīgs mainīt indivīda lingvistisko attieksmi.

H. Gārdnera modelis ir vērtīgs ne tikai tāpēc, ka tas apkopo valodas apguves sociālās psiholoğijas izpētes rezultātus. Tas ir izturējis pārbaudījumu arī kā autonoms praksē pārbaudīts modelis (Gardner 1983; Gardner, Lalonde & Pierson 1983; Lalonde 1982) atšķirībā no citām bilingvisma teorijām, kur apkopoti iepriekšējo pētījumu rezultāti, bet kas pašas nav pārbaudītas praksē.

H. Gārdnera modelis tomēr neietver politisko dimensiju, kas bieži vien saistās ar valodas apguvi un ir ļoti nozīmīga arī Latvijā. Šī dimensija nepieciešama, lai pilnībā izprastu valodas apguves, valodu kontaktu un bilingvālās izglītības problēmas. Nozīme ir, piemēram, tam, vai valstī pastāv minoritāšu asimilācijas, integrācijas vai kultūras plurālisma politika. Tā kā Latvijā tiek īstenota sabiedrības integrācijas programma, nepieciešama pozitīvas lingvistiskās attieksmes veidošana gan pret multilingvismu kopumā, gan pret valsts valodu, gan pret citām valodām.

1.2. Lingvistiskās attieksmes izpētes metodes

Lingvistiskās attieksmes izpētē visefektīvākās un līdz ar to arī plašāk lietotās pētīšanas metodes ir intervēšana un anketēšana. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi.

Anketēšana ir izdevīgāka nekā intervēšana situācijās, kad respondentu daudzums ir liels un aptver plašu teritoriju (tas ļauj ietaupīt pētnieka laiku un naudas resursus). Intervēšanas metodes priekšrocība ir pētnieka iespēja kontrolēt, vai respondents pareizi izprot jautājuma būtību un tādējādi pilnībā atbild uz jautājumiem. Intervijās parasti ir iespējams ietvert vairāk jautājumu, neietekmējot respondenta motivāciju un pacietību. Tiešajā kontaktā ar respondentu pētnieks var interpretēt jautājumus, pielāgojot tos respondenta individuālajai uztveres spējai. Intervēšanas priekšrocība ir arī tā, ka respondentam nav nepieciešama rakstītprasme. Tomēr ir jāatzīst, ka intervētāja klātbūtne palielina nevēlamu ietekmi uz atbilžu rezultātiem, jo respondents neapzināti cenšas dot atbildes, kas ir saskaņā ar dominējošajām sabiedriskajām normām. Savukārt anketēšana nenodrošina mērījumu kontroles iespēju (piem., respondents var pārprast jautājumu). Tomēr anketēšanas metode pieļauj iespēju respondentam, labi apdomājot, atbildēt uz jautājumiem sev pieņemamā tempā. Anketās respondenti raksta daudz patiesākas atbildes, t.i., samazinās “sabiedriskās vēlamības” faktora ietekme uz respondenta atbildēm. Anketai ir augsts standartizācijas līmenis, kas ir anketēšanas metodes galvenā priekšrocība, skatoties no formālas ticamības un datu apstrādes ērtuma viedokļa. Tomēr nopietns anketēšanas trūkums izjūtams situācijās, kad pētījumam nepieciešamas sarežģītākas atbildes.

Anketēšanas metode ierobežo iespējamos jautājumu veidus, tāpēc daudzi valodas ideoloģijas aspekti varētu tikt izpētīti tikai virspusēji. No otras puses, tieši intervētāja ietekme šeit varētu radīt daudz problēmu. Tā kā aptauja galvenokārt skar majoritātes – minoritātes attiecības, ietverot dažus diezgan delikātus vai pretrunīgus tematus (piem., minoritāšu valodu tiesības, imigrantu valodu “pamanāmība” un mājās lietotā valoda), nepieciešams nodrošināt pēc iespējas neitrālāku un konfidenciālu datu ieguves kontekstu. „Sabiedriskās vēlamības“ ietekmi anketu atbildēs nevar pilnībā novērst, jo anketas aizpilda paši respondenti, taču, salīdzinot ar intervijām, “sabiedrības vēlamības” ietekme tiek būtiski samazināta.

1.3. Lingvistiskās attieksmes veidošanās

Lingvistiskā attieksme veidojas socializācijas procesā; to ietekmē  dažādos līmeņos komunikācijas procesā iegūtā informācija. Sākotnēji attieksmi pret lietām un parādībām indivīds gūst ģimenē, piem., to ietekmē etniskā izcelsme. Pirmajos apzinīgajos dzīves gados indivīdā veidojas etniskais stereotips, kas ir atkarīgs no etnosa mentalitātes, no tā skaitliskā sastāva, konkrētās valodas vides, audzināšanas un citiem faktoriem. Šo etnisko stereotipu, kas saistīts ar savas etniskās grupas morālajām, garīgajām un fiziskajām īpašībām, indivīda zemapziņā veido ģimenes aizspriedumi, mīti un priekšstati, kas ietver arī vērtējuma elementus. Turklāt visu tautu mītiem ir raksturīga tieksme izcelt savas valodas un tradīciju pārākumu pār saviem kaimiņiem.

Vēlākajā laika posmā indivīds saskaras ar makrovidi. Sociālā vide veido sociālo stereotipu, kas var būt līdzīgs ģimenē iegūtajam stereotipam, bet var arī atšķirties no tā vai pat lauzt iepriekšējo lingvistisko attieksmi. Lai gan etniskais stereotips kā pirmais pasaules modelis ir noturīgāks, tomēr tas balstīts uz citu cilvēku pieredzi, bet sociālajiem stereotipiem piemīt arī empīrisks raksturs.

1.4. Lingvistiskā attieksme valodu kontaktu situācijās

Valodu kontakti ir ļoti sena un izplatīta parādība. Vienā ģeogrāfiskā areālā runātās valodas ilgstošā un pastāvīgā saskarsmē ietekmē cita citu. Valodas visbiežāk nonāk kontaktā tad, ja lingvistiski homogēnā teritorijā ierodas liela citas valodas runātāju grupa. Tiešie kontakti ir svarīgākais valodu kontaktu tips, jo, dzīvojot kopīgā areālā, bilingvisms vai multilingvisms raksturīgs lielai sabiedrības daļai.

Sociolingvists Pīters Tradžils formulējis demogrāfiskā parametra likumu: jo lielāka populācija, kas runā noteiktā valodā, dialektā, sociolektā u.tml., jo lielāka iespējamība, ka cita valodas kolektīva pārstāvji nonāks kontaktā ar to. Un, ja pastāv valodu kontakti, lielākam valodas kolektīvam ir vairāk iespēju ietekmēt mazāku valodas kolektīvu nekā otrādi.

Valodu kolektīvu kontaktos iesaistītajām personām jābūt zināmai tieksmei gūt atzinību no cita valodas kolektīva locekļiem, resp., jābūt psiholoģiski gataviem piemēroties sarunu biedram. Sociolingvistikā šādu piemērošanos apzīmē ar terminu akomodācija. Tā ir sarunas dalībnieku savstarpēja piemērošanās, kas izpaužas valodas uzvedībā, piemēram, noteiktas valodas (vai valodas varianta) izvēlē. Atkarībā no attieksmes pret sarunu biedru un no sarunas mērķa var novērot vai nu pielāgošanos sarunu biedra runai (konverģenci), vai arī norobežošanos no tās (diverģenci). Attieksme arī nosaka konverģences virzienu, resp., to, kurš no runātājiem labprātīgi pielāgosies otram un kādi būs šīs pielāgošanās motīvi (par labu vienai vai otrai valodai, kuru valodas variantu sarunas dalībnieki izvēlēsies) (Druviete 1998).

Diverģences gadījumā turpretim viens no sarunas dalībniekiem apzināti izvairās no kontaktvalodas raksturīgākajām iezīmēm, jo vēlas nošķirt sevi no šīs valodas runātāju kolektīva. Tā var būt savdabīga grupas piederības demonstrēšana, piemēram, daži krievvalodīgie respondenti apgalvojuši, ka, runājot latviski, viņi necenšas izrunāt garumzīmes un vārdu galotnes (jo tas liecinātu par morfoloģisko formu pārzināšanu), nereti nelieto latviešu valodai raksturīgo pirmās zilbes uzsvaru, kaut arī viņiem šīs zināšanas un valodas prasme ir. Savukārt latvieši necenšas izvairīties no latviskā akcenta, runājot krieviski.

Akomodācijas mehānisms cilvēku komunikācijā uzskatāms par universālu, tomēr tā rezultāts var būt atšķirīgs atkarībā no tā, kādas valodas nonākušas kontaktā. Minētais akomodācijas mehānisms darbojas tiešā komunikācijā, resp., indivīda līmenī, bet šī mehānisma radītās valodas pārmaiņas izplatās visā valodas kolektīvā, jo indivīdi kontaktējas savā starpā, cilvēki veido dažādus kolektīvus ikdienas vajadzību apmierināšanai, šie kolektīvi ir atvērti un mainīgi.

Nonākot savstarpējās attiecībās, dažādu valodu kolektīvi, resp., kontaktvalodas sāk konkurēt. Valodu attiecību, resp., konkurences veidošanās parasti ir atkarīga no ekstralingvistiskiem faktoriem: no valodas kolektīvu lieluma, no materiālās un garīgās kultūras līmeņa, kā arī no kontaktvalodu struktūras īpatnībām un to radniecības pakāpes.

Valodu konkurenci ietekmē ne tikai objektīvie faktori, bet arī subjektīvais faktors - dažādu tautību, sociālo grupu un indivīdu uztveres īpatnības, resp., lingvistiskā attieksme. Starp valodām vienmēr ir valdījusi un valdīs konkurence, kas veicina konfliktu starp kontaktvalodām. Atkarībā no sabiedrības attīstības pakāpes un kontaktvalodu runātāju mentalitātes konflikts var iegūt dažādas izpausmes formas un intensitāti.

2. nodaļa

VALSTS VALODAS SITUĀCIJA

2.1. Latvijas iedzīvotāju etnodemogrāfiskais raksturojums

Latvijā ikdienā biežāk lietotās valodas ir valsts valoda – latviešu valoda – un minoritāšu valodas – krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, igauņu, čigānu, vācu valoda, jidišs. Latvijā pastāv dažādu līmeņu un intensitātes valodu kontakti un konkurence.

Par valodu konkurences izraisīto asimilāciju liecina neatbilstība starp Latvijas iedzīvotāju etnisko izcelsmi un dzimto valodu. Piemēram, latviešu valodu kā dzimto valodu 2000. gada tautskaitē norādījuši 62% Latvijas iedzīvotāju, lai gan latviešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā ir 57,6%. Krievu valodu par dzimto valodu norādījuši 36,1% Latvijas iedzīvotāju, lai gan krievu tautības īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā ir 29,6%. Latvijas situācijā citu minoritāšu pārstāvjiem ir lielāka vēlme identificēties ar krievu nacionālo minoritāti.

Pašreizējā laika posmā, ievērojot valodas prasmes līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū, galvenās konkurējošās valodas ir latviešu un krievu valoda (1999. gadā pēc dažādu aptauju datiem latviešu valodu prot no 55 līdz 70% Latvijas minoritāšu pārstāvju, bet krievu valodā bez savas dzimtās valodas runā vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju).

Vērtējot latviešu valodas lietošanu dažādās sociolingvistiskajās funkcijās, var secināt, ka latviešu valodas pozīcijas 90. gadu otrajā pusē ir stabilas. To nodrošinājis Valodu likums (1989, 1992). Valsts valodas likums, kas stājies spēkā 2000. gada 1. septembrī, vēl nav ietekmējis valodu funkcionālo sadalījumu. Valsts rūpējās arī par Latvijas minoritāšu valodu un kultūru saglabāšanu un dod iespēju visiem minoritāšu pārstāvjiem lietot savu valodu ģimenē, neformālajos kontaktos, kultūras sfērā, kā arī iegūt pamatizglītību savā valodā. Valsts valodas likums pilnībā nodrošina minoritāšu pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu.

2.2. Migrācijas procesi Latvijā

Visbūtiskāk Latvijas iedzīvotāju lingvistisko attieksmi ietekmējuši migrācijas procesi. Negatīvu ietekmi uz pamatnācijas lingvistisko attieksmi atstājuši padomju laika migrācijas procesi, kuru rezultātā diferencējās Latvijas daudznacionālā sabiedrība.

Lai arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lingvistiskā makrovide valstī nav būtiski mainījusies, tomēr arī nelielās iedzīvotāju nacionālā sastāva izmaiņas 90. gadu sākumā veicinājušas latviešu valodas vides palielināšanos un latviešu lingvistiskās pašapziņas kāpumu.

2.3. Reliģiskās konfesijas Latvijā

Latvijā nav valsts reliģijas, tā ir multikonfesiāla valsts, turklāt Latvijā pastāvošās reliģijas galvenokārt pārstāv vienotu reliģiski filozofisko uzskatu tipu (t.i., jūdaiski kristiānisko tipu, kurš radās Tuvajos Austrumos un izplatījās Eiropā, vēlāk arī Amerikas kontinentā). Tādējādi ir skaidrs iemesls relatīvi augstajam savstarpējās tolerances līmenim starp dažādo konfesiju pārstāvjiem Latvijā.

Lai gan visas Latvijas konfesijas var pieskaitīt pie viena tipa, tomēr atšķirīgā konfesiju pārstāvētā reliģiskā pārliecība dažādi ietekmē indivīda lingvistisko attieksmi. Piemēram, krievu vecticībniekiem bijis raksturīgs konservatīvs, gadsimtos iedibināts dzīvesveids un īpatna attieksme pret citiem zemniekiem. Vecticībnieki turējās savrup pat no pareizticīgajiem krieviem. Krievu vecticībniekiem izveidojās pašpietiekamība ne tikai valodas un reliģijas, bet arī kultūras līmenī. Tādējādi reliģiskās pārliecības nosacītās endogāmijas rezultātā izveidojusies specifiska lingvistiskās attieksmes grupa, kura ir lojāla savai mītnes zemei un savai valodai.

2.4. Latvijas ekonomiskā attīstība

Latvijas neatkarības atjaunošana, pāreja uz tirgus ekonomiku, īpašuma tiesību atjaunošana un privatizācija saistās ar dziļām pārmaiņām tautsaimniecības struktūrā. Tam ir gan pozitīvas, gan negatīvas sekas, kas katrā reģionā ir specifiskas.

Liela daļa cilvēku cenšas apmesties tur, kur viņiem ir iespējas apmierināt savas sociālās, ekonomiskās un kultūras vajadzības, un pamest teritorijas, kur šādu iespēju viņu skatījumā nav, tāpēc lielākā daļa Latvijas infrastruktūras, intelektuālā un finanšu potenciāla pašlaik koncentrēta Rīgā un lielākajās pilsētās. Sekas tam ir disproporcija starp lielāko pilsētu un lauku novadu attīstības tempiem un iespējām. Reģionālās atšķirības izpaužas bezdarba un ienākumu, nacionālā kopprodukta uz vienu iedzīvotāju un investīciju līmenī.

Pētījumi liecina, ka Latvijas laukos un mazpilsētās pastāv ne tikai nopietnas saimnieciskas un sociālas, bet arī psiholoģiskas problēmas. Tieši psiholoģiskās problēmas, kas izriet no reģionālām īpatnībām, ietekmējušas Latvijas iedzīvotāju atšķirīgo lingvistisko attieksmi.

3.nodaļa

LINGVISTISKĀ ATTIEKSME LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU SOCIĀLAJĀS GRUPĀS

3.1. Lingvistiskā attieksme dažādās vecumgrupās

3.1.1. Attieksme pret latviešu valodas prasmi un lietojumu

Pēdējo desmit gadu laikā valodu hierarhijā notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Galvenās pārmaiņas saistītas valodu sociolingvistisko funkciju norobežojumu lingvistiskajā likumdošanā, kā arī ar pamatnācijas un minoritāšu attieksmi pret latviešu valodu. Visnozīmīgākais rādītājs ir latviešu valodas pratēju skaita pieaugums Latvijas minoritāšu starpā, t.i., paaugstinājies Latvijas minoritāšu pārstāvju individuālais bilingvisms. Pēc 2000. gada tautskaites datiem latviski prot runāt lielākā daļa Latvijas minoritāšu pārstāvju – 59% krievu, 55% baltkrievu, 54% ukraiņu, 65% poļu. Ievērojami augstāka ir lietuviešu, čigānu un igauņu latviešu valodas prasme. Latviešu valodas pratēju skaita pieaugums sociāli un ekonomiski aktīvajā vecumgrupā no 25 līdz 60 gadiem var būt skaidrojams ar “sociālo vēlamību” demonstrēt  savu latviešu valodas prasmi arī tad, ja tā ir tikai receptīva. Vispozitīvākā attieksme pret latviešu valodu ir krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumgrupā no 49 līdz 53 gadiem, resp., četrdesmito gadu otrajā pusē dzimušajai paaudzei, kas augusi Latvijā laika posmā, kad latviešu skaitliskais pārsvars bija lielāks nekā turpmākajos gados. Attieksmē pret latviešu valodu negatīvākā lingvistiskā attieksme ir krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem, kuri ir dzimuši un auguši padomju laikā.

3.1.2.      Attieksme pret krievu valodas prasmi un lietojumu

Lai gan joprojām liels daudzums Latvijas iedzīvotāju prot krievu valodu, un Latvijas sabiedrībā dominē asimetrisks bilingvisms, kur krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji saglabā savu monolingvismu, valsts valodas politika un latviešu valodas prestiža celšanās atstājusi ietekmi uz pamatnācijas vēlmi apgūt krievu valodu. Par to liecina likumsakarība: jo jaunākas paaudzes pārstāvis ir pamatnācijas indivīds, jo zemāka ir tolerance pret krievu valodu, vājāka ir arī krievu valodas prasme. Asimetrisku bilingvismu neapzināti atbalsta padomju varas laikā dzimušie un augušie pamatnācijas iedzīvotāji vecumgrupā no 35 līdz 49 gadiem, kas izrāda augstāku toleranci pret krievu valodu nekā pārējie pamatnācijas vecumgrupu pārstāvji.

3.1.3.      Attieksme pret angļu valodas prasmi un lietojumu

 

 Politiskās un ekonomiskās situācijas maiņa Latvijā noteikusi nepieciešamību apgūt svešvalodas. Lai gan pašreizējā Latvijas situācijā angļu valoda ir otrā izplatītākā svešvaloda aiz krievu valodas, pagaidām tā nepretendē uz tām sociolingvistiskajām funkcijām, kuras veic latviešu valoda, jo Latvijā pagaidām nav izveidojies skaitliski nozīmīgs angļu valodas kolektīvs. Multilingvisma augsto prestižu pierāda straujais angļu valodas izplatības mehānisms. Latvijā jaunākās paaudzes vidū trilingvisms kļuvis par realitāti. Pastāv likumsakarība: jo jaunākas paaudzes pārstāvis ir Latvijas iedzīvotājs, jo labāka ir viņa angļu valodas prasme.

3.2.            Dzimuma loma lingvistisko attieksmju veidošanās procesā

 

Aptuveni vienāds latviešu valodas prasmes līmenis ir gan Latvijas minoritāšu vīriešiem, gan sievietēm. Komunikācijas valodas izvēlē gan krievvalodīgie vīrieši, gan sievietes priekšroku dod savai dzimtajai valodai, tomēr novērots, ka sievietes ir tolerantākas attiecībā pret latviešu valodu, jo gandrīz uz pusi biežāk nekā vīrieši komunikācijā ar latviešiem runā latviešu valodā.

Pētījumu dati liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem izrāda pozitīvāku attieksmi pret integrāciju un ar to saistīto latviešu valodas prasmi. Krievvalodīgās jaunietes un sievietes apliecina lielāku vēlmi integrēties Latvijas sabiedrībā nekā krievvalodīgie jaunieši. Sievietes biežāk (68,64%) izmanto naturalizācijas iespēju - ne tikai tāpēc, lai pilsonību iegūtu pašas, bet arī, lai nodrošinātu to saviem bērniem. Jāatzīst, ka bērna labklājība skar sievietes psiholoģisko komfortu, resp., drošības sajūtu.

3.3. Izglītības ietekme uz lingvistiskās attieksmes veidošanos

Izglītība izšķirīgi ietekmē sabiedrības vērtību izpratnes veidošanos, tā ir nozīmīgs faktors sabiedrības sociālās hierarhijas veidošanā.

Latvijas sabiedrība ir spējīga novērtēt faktu, ka izglītība vai tās deficīts lielā mērā nosaka indivīda mobilitāti, ienākumu sadali, sociālo atstumtību u.tml. Vairums respondentu (78,3%) intervijās atzinuši, ka tieši valodu zināšanas aizvien vairāk ir saistītas ar iespējām darba tirgū resp. sabiedrisko stāvokli un perspektīvām profesionālajā izpausmē. Visi aptaujātie respondenti atzina, ka vairāku valodu prasme vairo iespējas iegūt labāk atalgotu darbu, garantē sociālo pašpalīdzību un izdzīvošanu, sevišķi krīzes situācijās, kā arī nodrošina informāciju par cilvēktiesībām.

Lai gan Latvijas iedzīvotājiem jau vēsturiski raksturīgs bilingvisms un daudzos gadījumos arī trilingvisms, tieši izglītotākie Latvijas iedzīvotāji augstāk vērtē valodas prasmes lietderību. Piemēram, latviešu valodas prasmi biežāk (53,4%) apliecina tieši krievvalodīgie respondenti ar augstāko izglītību. Arī naturalizācijas procesā visaktīvāk iesaistījušies un labu latviešu valodas prasmi apliecinājuši tieši inteliģences pārstāvji, piemēram, ārsti. Savukārt lielāko neapmierinātību ar prasību kārtot latviešu valodas eksāmenu izteikuši krievvalodīgie pedagogi bez augstākās izglītības.

Multilingvisma augsto prestižu Latvijā apliecina arī jaunā izglītības sistēma, kurā liela uzmanība veltīta svešvalodu apguvei un valodu prasmes nodrošināšanai. Pēdējos gados paralēli tradicionālajām svešvalodām (angļu, franču, vācu, krievu valodai) skolēnu vecāki pieprasa arī trešo svešvalodu – zviedru, norvēģu, dāņu, spāņu u.c.

3.4. Sociālā slāņa nozīme lingvistiskās attieksmes izveidē un izpausmēs

Etniskās grupas sociālais statuss ietekmējis etnosa valodas likteni: etnisko grupu dzīves vietu (muiža, pilsēta, miests, lauki); grupas izdzīvošanas iespējas; asimilācijas procesus; grupai raksturīgo lingvistisko attieksmi.

Pašreizējā situācijā sociālo grupu lingvistiskā attieksme lielā mērā ir pakļauta ekonomiskajiem priekšnosacījumiem. Ikdienas komunikācijā latviski biežāk runā algoti darbinieki (22,7%), kā arī darba devēji (14,8%) un bezdarbnieki, kas ir darba meklējumos (14,9%). Par to, cik ekonomiskais faktors ir nozīmīgs, liecina fakts, ka valodas lietojumu dažādās pakļautības uzņēmumos ievērojami iespaido pat uzņēmuma īpašuma forma (privāts vai valsts uzņēmums).

Visstabilākās latviešu valodas pozīcijas vērojamas valstiski regulējamās sfērās: augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, sabiedrības informācijas, kultūras un izglītības sfērā. Šajās sfērās 21% krievvalodīgo komunikācijā ar latviešiem runā galvenokārt latviešu valodā. Tas skaidrojams ar Valodu likuma realizāciju dzīvē. Īpaši nozīmīgi sasniegumi latviešu valodas lietošanā vērojami izglītības sistēmā (tas sakāms arī par Latgales reģionu).

Problemātisks joprojām ir latviešu valodas lietojums policijā, sabiedriskā transporta un rūpniecības sfērā (īpaši privātajā uzņēmējdarbībā). Privātajā uzņēmējdarbībā 48% gadījumu pārsvarā tiek lietota krievu valoda. Privātās uzņēmējdarbības sfēra pašlaik ir galvenā joma, kurā krievu valodas pozīcijas ir daudz stiprākas nekā latviešu valodas pozīcijas.

3.5. Politiskās nostājas loma lingvistiskās attieksmes izveidē

Spilgtu piemēru lingvistiskās attieksmes un politiskās nostājas savstarpējai saiknei varēja vērot, sekojot 1998. gada oktobra referenduma norisei Latvijā un vērtējot septītās Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Latvijas iedzīvotāju balsojuma rezultāti par labu referendumam liecināja par Latvijas Republikas pilsoņu lingvistisko aktivitāti. Satversmes darbības laikā šī bija pirmā tautas nobalsošana, kuras rezultātā 1998. gada 3. oktobrī varēja notikt referendums par 1998. gada 22. jūnijā pieņemto Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Latvijas pilsoņu attieksme pret latviešu valodas prasmes nepieciešamību Latvijas pilsonības iegūšanai bija vērojama arī referenduma balsojuma skaitliski visai nelielā atšķirībā starp “par” un “pret” balsotājiem, respektīvi, tautas nobalsošanā par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu balsoja 44,9% vēlētāju, bet pret atcelšanu bija 52,5%.

Referenduma iespaidā gandrīz visas partijas savās programmās (pat reklāmās) solīja noteiktu rīcību latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai gan izglītībā, gan likumdošanā.

Septītās Saeimas vēlēšanas pierādīja, ka indivīda balsojuma izvēle pauž atbalstu noteiktām vērtībām. To vidū ir nacionālās vērtības, respektīvi, valoda un kultūra. To apliecina fakts, ka triju visvairāk vietu ieguvušo partiju programmas ir saturiski tuvas.

3.6. Lingvistiskās attieksmes reģionālā specifika

Latvijas reģionos izveidojušās būtiskas dzīves vides un saimnieciskās darbības iespēju atšķirības izpaužas teritoriju nevienmērīgā ekonomiskā attīstībā un saimnieciskā aktivitātē, atšķirīgā nodarbinātības līmenī, iedzīvotāju ienākumu līmenī, sociālās un kultūras dzīves īpatnībās.

Galvenās Latvijas reģionālās atšķirības ir iedzīvotāju etniskā sastāva vēsturisko veidošanās apstākļu un tradīciju noteiktas. Etniskais sastāvs ir priekšnoteikums noteiktas valodas vides izveidē. Pamatnācijas īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Kurzemes reģionā 2000. gada tautskaitē bija pats augstākais, piemēram, Talsu rajonā 91,9% no visiem iedzīvotājiem bija latvieši, bet Kuldīgas rajonā – 91, 2%. Šāda etniskā situācija nodrošina Kurzemē pietiekamu latviešu valodas vidi, resp., Kurzemē dzīvojošo minoritāšu pārstāvju augsto latviešu valodas prasmi (59,6%).

Aptaujas dati liecina, ka krievvalodīgie kurzemnieki labāk pārvalda latviešu valodu nekā citu reģionu iedzīvotāji. Tikai 5 procenti krievvalodīgo kurzemnieku nemaz neprot latviešu valodu. Citur Latvijā latviešu valodas nepratēju ir gandrīz uz pusi vairāk, Latgalē pat divarpus reižu vairāk.

Lai gan krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ikdienā ar latviešiem pārsvarā runā krieviski [it sevišķi tas attiecas uz Latgali (90%) un Rīgu (85%)], tomēr krievvalodīgie kurzemnieki sarunai ar latviešiem biežāk izvēlas valsts valodu.

Tieši Kurzemē vērojama gan pamatnācijas, gan minoritāšu augstā tolerance pret latviešu valodu. Kurzemē latviski runājošo vidē biežāk nekā citur Latvijā vērojama lingvistiskā pašpietiekamība, respektīvi, 99,1 procenti latviešu ar krievvalodīgajiem, kas prot latviešu valodu, komunikācijai izvēlas latviešu valodu.

4. nodaļa

VALODAS POLITIKA LATVIJĀ UN LINGVISTISKĀS ATTIEKSMES VEIDOŠANA

4.1. Valsts valodas lietojums izglītības sistēmā

Izglītības sistēma izšķirīgi ietekmē sabiedrības vērtību hierarhijas veidošanos un pārmantojamību. Tieši izglītotākie Latvijas iedzīvotāji augstāk vērtē valodu zināšanu lietderību, piemēram, 95,8% krievvalodīgo respondentu ar augstāko izglītību, 93,2% ar vidējo izglītību un 91,8% ar vidējo speciālo izglītību atzīst, ka vēlētos, lai viņu bērni prastu latviešu valodu. Attiecīgi arī latviešu respondenti ar augstāku izglītības līmeni biežāk izsaka savu atbalstu, lai viņu bērni prastu krievu valodu (89,3% latviešu ar augstāko izglītību, 88,2% - vidējo izglītību un 86,8% - vidējo speciālo izglītību pozitīvi vērtē valodu zināšanas).

Izglītības sistēmas reformu, saskaņā ar kuru krievu mācībvalodas skolās pakāpeniski tiek palielināts priekšmetu skaits latviešu valodā, kopumā atbalsta 84%, bet neatbalsta 16% Latvijas respondentu. Lielāks atbalsts reformai ir pamatnācijas respondentu vidū (95%). Reformu atbalsta arī 69% minoritāšu respondentu, galvenokārt tie minoritāšu respondenti, kas latviešu valodu prot augstākajā pakāpē.

4.2. Svešvalodu mācīšana izglītības sistēmā

Svešvalodu prasmei un iemaņām jaunā izglītības sistēma spiesta pievērst daudz lielāku uzmanību, nekā tas bija padomju varas laikā. Šo pārmaiņu raksturošanai vislabāk izmantojami Izglītības un zinātnes ministrijas dati par svešvalodu apguvi Latvijas skolās.

Latviešu mācībvalodas skolās skolēni svešvalodu sāk apgūt 3. klasē, un vairums izvēlas angļu valodu. Otru svešvalodu sāk mācīties 6. klasē, kad vairums izvēlas vai nu krievu, vai vācu valodu. Pēdējo gadu laikā arvien mazāk skolēnu vēlas mācīties krievu valodu. Strauji pieaug to skolēnu skaits, kuri mācās angļu valodu.

Svešvalodu apguve Latvijas vispārizglītojošo dienas skolu 1.-12. klasē no 1995. līdz 1999. gadam (procentos)

Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1999.

Atvērtās pasaules nopelns ir nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību svešvalodu prasmei un iemaņām. Pēdējos gados valsts cenšas jauniešiem nodrošināt tādu izglītību, lai tie būtu spējīgi konkurēt darba tirgū ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Jaunā izglītības sistēma, pievēršot lielu uzmanību svešvalodu prasmei un iemaņām, cenšas nodrošināt jauniešiem tādu izglītību, lai tie būtu spējīgi konkurēt darba tirgū ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Svešvalodu apguves procesā mainās skolēnu attieksme pret valodu prasmes nepieciešamību. Skolēni ir augstāk motivēti apgūt svešvalodas. Par to liecina tas, ka pēdējos gados paralēli tradicionālajām svešvalodām (angļu, franču, vācu, krievu valodai) skolēni izteikuši vēlmi skolā mācīties arī trešo svešvalodu - zviedru, norvēģu, dāņu, spāņu u.c. Šim valodu skaitam ir tendence ik gadu palielināties.

4.3. Plašsaziņas līdzekļi – lingvistiskās attieksmes veidotāji

Plašsaziņas līdzekļu kā sabiedrības integrācijas aģenta loma kopš 1997. gada nav būtiski mainījusies – prese latviešu un krievu valodā joprojām veido divas samērā noslēgtas lasītāju auditorijas. Preses izdevumu auditorijas nosaka lasītāja valoda, izdevumus krievu valodā lasa krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji un citi minoritāšu pārstāvji, savukārt latviešu valodā lasa galvenokārt latvieši. Tomēr galvenais faktors, kas rada Latvijas informācijas telpas šķelšanos, ir informācijas atšķirības plašsaziņas līdzekļos.

Preses satura analīze pierāda, ka Latvijā pastāv divas informācijas telpas, kurās dominē atšķirīgas tēmas un atšķirīgi noskaņojumi. Galvenā tēma, kam vienlīdz daudz uzmanības veltī preses izdevumi gan latviešu, gan krievu valodā, ir valodas situācija un ar to saistītie konflikti. Reizēm paši plašsaziņas līdzekļi ir šo konfliktu izraisītāji un uzturētāji. Lai mazinātu radušos spriedzi un novērstu konfliktu iespējamību, valsts līmenī tika uzsākta valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā”. Diemžēl tieši šīs integrācijas programmas interpretācija ir visspilgtākais piemērs diametrāli pretējai lingvistiskajai attieksmei.

SECINĀJUMI

Latvijā sporādiski ierobežotās funkcijās tiek lietotas apmēram 100 valodas. Ģimenes līmenī funkcionē gan valsts valoda – latviešu valoda, gan minoritāšu valodas – krievu, baltkrievu, ukraiņu poļu, lietuviešu, igauņu, čigānu, vācu valoda, jidišs, bet sabiedriskajās sfērās arī svešvalodas (galvenokārt angļu valoda).

Pašreizējā laika posmā, ievērojot Latvijas iedzīvotāju valodu prasmes līmeni, galvenās konkurējošās valodas ir latviešu un krievu valoda (1999. gadā pēc dažādu aptauju datiem latviešu valodu prot no 55 līdz 70% Latvijas minoritāšu pārstāvju, bet krievu valodā bez savas dzimtās valodas runā vairāk nekā 98% Latvijas iedzīvotāju). Latvijā pagaidām vēl nepastāv angļu valodas runātāju kolektīvs, tādēļ sabiedrības līmenī  šī valoda ir konkurētspējīga tikai dažās funkcijās (piem., finansu un banku joma, izklaides industrija, starptautiskais tūrisms).

Lai gan latviešu valodas prasmes līmenis Latvijas minoritāšu sociālajās grupās ir aptuveni vienāds, tomēr ir novērojamas atšķirības gan visu vecumgrupu, gan dzimuma, gan dažādu izglītības līmeņu un sociālo slāņu indivīdu lingvistiskajā attieksmē.

Augstāku toleranci pret latviešu valodu izrāda krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kas strādā valstiski regulējamās sfērās: augstākajās valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, sabiedrības informācijas, kultūras un izglītības sfērās. Tas apliecina Valodu likuma realizāciju sociāli nozīmīgākajās dzīves sfērās, resp., lietvedībā, valsts struktūru darbā, izglītības sistēmā utt.

Labvēlīgāka krievvalodīgo attieksme pret latviešu valodu vērojama Kurzemes reģionā, kur dzīvo vislielākais pamatnācijas īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā (Talsu un Kuldīgas rajonā latviešu daudzums ir attiecīgi 91,9 un 91,2 procenti). Novērojums apliecina valodas vides nozīmīgumu lingvistiskās attieksmes izveidē.

Pietiekama latviešu valodas vide ir izveidojusi labvēlīgu lingvistisko attieksmi, četrdesmito gadu otrajā pusē dzimušajai krievvalodīgajai Latvijas iedzīvotāju paaudzei vecumgrupā no 49 līdz 53 gadiem, kas augusi Latvijā laika posmā, kad latviešu skaitliskais pārsvars bija lielāks nekā turpmākajos gados.

Krievvalodīgajām sievietēm (īpaši jaunietēm) ir daudz lielāka vēlme integrēties Latvijas sabiedrībā nekā vīriešiem. Viens no iemesliem varētu būt sievietes instinktīvās rūpes par savu bērnu nodrošinājumu. Krievvalodīgās sievietes ir tolerantākas attiecībā pret latviešu valodu, viņas gandrīz uz pusi biežāk nekā krievvalodīgie vīrieši komunikācijā ar latviešiem izvēlas latviešu valodu.

Lai gan liela daļa Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju teorētiski atbalsta latviešu valodas zināšanu nepieciešamību visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tomēr tieši respondenti ar augstāku izglītības līmeni biežāk praksē apliecina latviešu valodas prasmi. Tas skaidrojams ar viņu apziņu, ka valodu prasme ir priekšnoteikums indivīda mobilitātei un prestižam, labi atalgotam darbam.

Valodas politikas īstenotājiem, valsts un sabiedriskajām institūcijām ir iespējams mērķtiecīgi veidot pozitīvu lingvistisko attieksmi pret latviešu valodu, kas ir ļoti nozīmīga sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai.

Lai dokumentētu lingvistiskās attieksmes ietekmi uz valodas politikas norisēm, Latvijas komplicētajā etnodemogrāfiskajā situācijā nepieciešami regulāri pētījumi ilgākā laika posmā.


 

LANGUAGE ATTITUDES OF THE INHABITANTS OF LATVIA

SUMMARY

At the beginning of the 21st century important interactive processes have been developing in the Republic of Latvia – the internal integration of Latvia’s society and integration of Latvia in global and European institutions and organisations. In the program “Integration of Society in Latvia” (Riga) it is stated: “The basis of society’s integration is the loyalty towards the Latvian State, conscious that the future and wellbeing of every individual is closely connected with the future, stability and safety of Latvia, willingness to accept the Latvian language as the State language, and respect to the language and culture of Latvians and minorities living in Latvia.”

The complicated geopolitical and ethnodemographical situation creates a necessity for the conception of a long-term language policy, which could be based on the fundamental directions of the society’s integration policy and comply with the criteria and conditions that provide accession and integration into the European Union. A precondition for elaboration of the conception of language policy and linguistic integration of society in Latvia is the awareness of basic principles of language legislation in the European Union and its partner-countries, as well as analysis of active sociolinguistic processes and the linguistic situation in Latvia.

Chapter 1       

AN OUTLINE OF THE THEORY AND METHODOLOGY OF LINGUISTIC ATTITUDE

In Subsection 1 – “Theoretical Basis for Research of Language Attitudes”, the historical outline of research and theory of language attitudes is given. The problems of language attitudes are studied not only in the variation of one language, but also within the framework of studies of bilingualism.

The sources of research of language attitudes are connected with studies of variants within one language, where the most often discussed dimensions are social status and solidarity of the groups, they are connected with factors like the corresponding language standardisation degree and vitality.

The recent research of bilingualism is relevant to the theory of bilingualism. In H. Gardner’s four degree model the researcher has summarised the results of both his and other sociolinguists’ research on social psychology of language acquisition. H. Gardner has proved that attitude towards other languages and the motivation of language acquisition are essential elements in the acquisition of language.

In Subsection 2 – “Methods of Research of Language Attitudes” the most often used methods of research of language attitudes – interviewing and application of questionnaires are described and analysed. The advantages and disadvantages of every method are enumerated and it is acknowledged that the method of questionnaire has more advantages than the method of interview, both in data acquisition and processing. Furthermore, respondents give more deliberate and veritable answers (less the factor of “public desirability”), thereby providing higher quality of research.

In Subsection 3 – “The Formation of Language Attitudes” it is emphasised, that language attitudes are formed during the process of socialisation; it is influenced by communication at different levels. Initially the individual obtains attitude towards things and phenomena within his/her family, i.e. he/she is influenced by his/her ethnic origin. In the first early years of life an ethnic stereotype is forming in the individual and it depends on the mentality of the ethnos, numerical strength, specific language environment, upbringing, etc. This ethnic stereotype which is connected with moral, mental and physical qualities of a corresponding ethnic group is created in the subconsciousness of the individual by family prejudices, myths and notions, and they also include appreciation elements.

Later the individual is faced with a macro environment. The social environment creates a social stereotype, which can be similar to an ethnic stereotype, but can also differ or even break the preceding language attitudes.

In Subsection 4 – “Language Attitudes in the Situations of Language Contacts”, the principal conclusions of sociolinguists about an individual’s utterance of language attitudes in the situations of language contacts is considered.

Persons who are part of a language community must be psychologically ready to adapt themselves to their communication partner. In sociolinguistics such adaptation is termed accommodation. Depending on the conversation partner’s language attitudes one can observe either adaptation to the language of the conversation partner, or dissociating from it. The process of adaptation is defined as convergence, whereas the process of dissociating – divergence.

In the communication process of people the mechanism of accommodation is considered to be universal, yet it functions only in the situation when persons involved in language contacts desire to co-operate. In any situation between languages which are in mutual contact there exists rivalry, and this is a potential cause for conflict between contact languages.

Chapter 2       

THE STATE LANGUAGE SITUATION

In Subsection 1 – “The Ethnodemographical Characteristics of Latvia’s Inhabitants” the Latvian nation and minorities are shortly characterised, as well as ethnical self-identification of each ethnic group and national self-awareness is analysed. In this subsection the most often used languages in Latvia and assimilation caused by rivalry of languages are also considered.

The assimilation caused by competitiveness of languages is proved by the inadequacy between the ethnic origin of Latvia’s inhabitants and the native tongue. For example, the population census in 2000 shows that 62% of Latvia’s inhabitants have indicated Latvian as the native language although Latvians are only 57,6% of population. 36,1% inhabitants of Latvia have indicated Russian as their native tongue, although Russians are 29,6% of all inhabitants of Latvia. In the situation of Latvia, representatives of minorities have more of a desire to identify themselves with the Russian minority.

In Subsection 2 – “Migration Processes in Latvia”, it is shown that the migration processes have essentially determined the language situation in Latvia. The Soviet-time migration processes have left a negative effect on the Latvian nation’s language attitudes, and as a result the multi-national society of Latvia has been differentiated.

Although after the recovering of independence, the linguistic macro environment in the state has not changed essentially, minor changes at the beginning of the 90’s in the national constitution have conduced augmentation of the scope of Latvian language environment and the growth of Latvian national self-awareness.

In Subsection 3 – “Religious Confessions in Latvia”, it is described how people belonging to different cultural traditions have a different attitude to society and its values, based on the world’s religious peculiarities. There is no state religion in Latvia, but it is a multi-confessional country and religions existing in it basically represent a unified religiously philosophical principle, which nowadays does no longer influence the forming of language attitudes. However, because of a religiously historical influence the Russian “old-believers” have formed their language attitudes. For centuries their conservative life-style is the basis for a distinctive world outlook. Russian “old-believers” represent a specific local group of language attitudes, and its feature of integration is loyalty to their country (Latvia) and their native tongue (Russian). Catholicism in its turn has always protected the Latgalian written language.

In Subsection 4 – “Economical Development of Latvia”, it is ascertained that the level of state economical development and welfare of its inhabitants leaves an essential influence towards the people’s attitude to the culture and language. The chronic backwardness in some regions has created an instability and social tension of the inhabitants, a psychological barrier, which is the reason for a nihilistic attitude to linguistic problems.

Chapter 3

LINGUISTIC ATTITUDE INSIDE THE SOCIAL GROUPS OF LATVIA’S INHABITANTS

Subsection 1 – “Language Attitudes in Different Age Groups” consists of three parts, where the attitude of different age groups to Latvian, Russian and English languages is analysed.

In the 1st part of Subsection 1 – “Attitude to Latvian Language Proficiency and Application”, the results of alterations in the language hierarchy during last ten years are described. The main alterations are connected with the attitude to the Latvian language by the “indigenous nation” and minorities. The most important indicator is the growth of the Latvian language proficiency among the minorities, i.e. the individual bilingualism increases. According to the population census in 2000, most of Latvia’s representatives of the minorities can speak Latvian – 59% of Russians, 55% of Byelorussians, 54% Ukrainians, 65% Polish. Considerably higher is the Lithuanian, Gipsy and Estonian Latvian language proficiency. Increasing the Latvian language proficiency among the socially and economically active age group between 25 and 60 can be explained with the political necessity for minorities to show their Latvian proficiency, even if it is passive. The most positive attitude to the Latvian language is observed among the Russian speaking inhabitants of Latvia, belonging to the age group between 49 and 53, i.e. the generation born in the late forties. In this time period a numerical predominance of Latvians was larger than in the years after. Those Russian speaking inhabitants of Latvia belonging to the age group 25 – 49 have the most negative attitude to the Latvian language. They were born and grew up in the Soviet time when the Russian nation had a positive ethnical status.

In the 2nd part of “Attitude to Russian Language Proficiency and Application” the inhabitants Latvia language attitudes to Russian language are analysed.

Although a great number of Latvia’s inhabitants still have a sufficient level of Russian language proficiency, there dominates a unilateral bilingualism where Russian speakers maintain their monolingualism, but the increasing rise in the prestige of the Latvian language has affected the desire of the Latvian nation to acquire knowledge of the Russian language. It is typical that the younger the generation representing the Latvian nation, the lower its tolerance and proficiency of the Russian language. Unilateral bilingualism unconsciously is supported by the indigenous nation representatives born in the Soviet time (age group 35 – 49), and they are more tolerant to the Russian language than other basic national age groups.

In the 3rd part of “Attitude to English Language Proficiency and Application” the expansion of English language in Latvia is described. The alternation of the economical and political situation in Latvia has determined the necessity to acquire foreign languages. Although in Latvia’s current situation the English language is the second most widespread language after Russian, for the time being it does not lay claim to those sociolinguistic functions that are performed by the Latvian language. The high prestige of multilingualism is proved by a rapidly growing prevalence of the English language in Latvia. Trilingualism has become a reality among the younger generation in Latvia. As a rule, the younger is the generation that the speaker, being an inhabitant of Latvia, represents, the higher is the speaker’s English language proficiency.

In Subsection 2 – “The Role of Genders in the Process of Forming Language Attitudes”, psycholinguistic differences of genders and related linguistic behaviour are described.

Myths and stereotypes about the role of gender are forming attitude towards one or other gender. The individual matches his/her vocabulary to his/her actions, conforming to behavioural patterns of the society. Children since early years obtain the lexicon of their parents and other adults, as well as their attitude to language.

The Latvian language proficiency level is approximately equal among both men and women of minorities in Latvia. In the choice of language for communication both Russian speaking men and women give preference to Russian, still higher tolerance to Latvian is being displayed by women. Russian speaking young women have a stronger desire to integrate into the Latvian society than Russian speaking young men.

In Subsection 3 – “The Role of Education in the  Forming of Linguistic Attitude”, education is characterised as an important factor in forming of social hierarchy in society. Education is the determinant for forming the society’s system of values and later on ensuring its heredity.

Although for the residents of Latvia, bilingualism and in many cases even trilingualism is already a historically characteristic feature, the usefulness of language proficiency is more valued by educated residents of Latvia. For example, the Latvian language proficiency more often has been approved by (53.4%) of the Russian speaking respondents with higher education.

The new education system which pays great attention to the acquisition of foreign languages also proves the high prestige of multilingualism in Latvia. During recent years paralell to traditional foreign languages (English, French, German, Russian) the parents of school students also request a third foreign language – such as Swedish, Norwegian, Danish, Spanish and others. Educated parents more often recognise the necessity of language acquisition. For example, 95.8% Russian speakers with higher education, 93.2% with secondary education and 91.8% with special secondary education express a wish that their children could speak Latvian. Respectively 89.3% Latvians with higher education, 88.2% with secondary education and 86.8% with special secondary education encourage positively the Russian language proficiency to their children.

In Subsection 4 – “The Importance of the Social Layer in the Forming and Expressing of Language Attitudes”, it is proven that social status of the ethnic group has influenced the destiny of the language of this ethnos: a) the habitat of the ethnic groups (estate, city, village, country; b) the chances of survival of the group; c) the processes of assimilation; and d) the linguistic attitude that characterises the group.

In the current situation the linguistic attitude of social groups to a great extent is subjected to the economical preconditions. In every-day communication Latvian is more often spoken by hired employees (22.7%), as well as the employers (14.8%) and unemployed who are looking for a job (14.9%). The fact that the usage of language is influenced by the form of the enterprise (private or state-owned) provides evidence about the importance of the economic factor.

Higher tolerance to the Latvian language is observed in the domains of public regulation: in the institutions of central legislative and executive power, in local governments, in the spheres of public information, culture and education. In these spheres 21% of Russian speakers mainly use the Latvian language in communication with Latvians. This is a proof that the Language Law is functioning. Important achievements especially in the usage of the Latvian language can be observed in the education system (also in the Latgale region).

In Subsection 5 – “The Role of the Political Position in the Forming of Language Attitudes”, it is described how the political position can influence the individual’s opinion. The results of the election of the 7th Saeima and the referendum on October 3, 1998 prove, that the question about language in Latvia is particularly politicised. It is enough to look in the programs of different parties of that time where the language attitudes of the party towards the languages of Latvians and minorities was described. Voting results also reflected the support of the Latvian citizens mainly for national values, i.e. language and culture.

In Subsection 6 – “The Specific Regional Features of the Language Attitudes”, the preconditions for the forming of regional differences are shown: 1) the historically ethnic constitution of inhabitants of Latvia (Latgalians, Curonians, Selonians, Livs and others); 2) the historic conditions; 3) the peculiarities of development of a national economy; 4) the migration processes.

In the different regions of Latvia there are essential differences in the development opportunities of living conditions and economic situation: unequal economic development of territories and dissimilarities of economic situations; different levels of employment, different incomes of inhabitants, peculiarities of culture and social life.

The main regional differences in Latvia are determined by historically formed conditions of ethnic structures and traditions of the inhabitants. Peculiarities of ethnic structure are preconditions for the creation of a definite language environment. According to the population census of 2000 the most substantial number of the indigenous population is in the Kurzeme region (in the Talsi and Kuldīga regions there are 91.1% and 91.2% of Latvians respectively). This ethnic situation provides a sufficient Latvian language environment in the Kurzeme region, and 59.6% of minorities are proficient in Latvian. It is observed, that in Kurzeme the Russian speakers have a more positive attitude towards Latvian.

Chapter 4

LANGUAGE POLICY IN LATVIA AND FORMING OF THE LINGUISTIC ATTITUDE

In Subsection 1 – “The Application of the State Language in the System of Education”, the attitude of Latvia’s society towards the Law on Education that came into effect on  October 29, 1998, and comments of the media on the reform of the system of education is described.

The media of Latvia had expressed anxiety about the scope of material needs for the implementation of the Law on  Education. For example, they worried about the salaries of teachers. Insufficiency of the education budget for providing schools with necessary books and retraining of the teachers was highlighted by the media as the key problem.

The Russian press took up those items of the Law on Education, which concerned teaching of language in schools, language proficiency-related  restrictions to work as a teacher, educational programmes for minorities and financial terms for private schools of minorities.

Reform of the educational system, according to which in schools with Russians language of instruction subjects in Latvian  gradually increase, in the aggregate is supported by 84%, but not supported by 16% of respondents in Latvia. Greater support for this reform is observed among the indigenous population (95%). The reform is supported also by 69% of respondents of minorities, mainly those, whose Latvian proficiency is of the highest level.

In Subsection 2 – “Teaching Foreign Languages in the Educational System”, it is pointed out that there is a necessity to pay more attention to the proficiency of foreign languages. During recent years Latvia has been trying to provide young people with an education which gives them the possibility not only to compete in the labour market in Latvia, but also abroad. During the process of foreign languages acquisition, the school students’ attitude to the necessity of language proficiency has changed and they have become more motivated to master foreign languages. Evidence shows, that during recent years parallel to traditional foreign languages (such as English, French, German, Russian) pupils request also a third foreign language – such as Swedish, Norwegian, Danish, Spanish, etc. The number of these foreign languages increases every year.

In Subsection 3 – “Mass Media as Moulders of Language Attitudes” an official communication system of Latvia: radio, television, press, internet and others is analysed. To the Latvian and Russian press more attention is paid.

The analyse of the press content shows, that there are two information spaces in Latvia. In these spaces two different themes dominate. There are remarkable differences in the Latvian and Russian press dispositions. The main theme for both of them is the language situation and related conflicts. Sometimes the mass media is the cause for the conflict itself. In order to relax existing tension and prevent the possibility of conflicts, the state program “Integration of the Society in Latvia” was undertaken. Unfortunately the incorrect interpretation of this program is the clearest example for the antipodal language attitudes.

CONCLUSIONS

Various regional differences, as Latvia’s ethnic structure, historical factors, development of culture, regional peculiarities of development of the economy, as well as migration processes have determined the language situation and simultaneously also the language attitudes in Latvia. The Soviet-time migration processes that have essentially changed the ethnic structure and language use in Latvia, have had the most profound influence upon the language attitudes of Latvia’s inhabitants.

Approximately 100 languages with sporadically limited sociolinguistic functions are being spoken in Latvia. Both the official language – Latvian, and such minority languages as Russian, Byelorussian, Ukrainian, Polish, Lithuanian, Estonian, Romany, German and Yiddish function on the family level, but foreign languages (mainly English) function in the domains of social activities. The most important sociolinguistic functions in Latvia are performed in Latvian, Russian and English languages. The role of these languages in the language situation of Latvia is determined by several interrelated factors – language proficiency of the residents, actual sociolinguistic functions of languages, linguistic attitude and the official status of languages.

When taking into consideration the present-time language proficiency of people living in Latvia, it may be noted that the main competing languages are Latvian and Russian (according to different opinion polls of 1999, from 55% to 70% of minority representatives can speak Latvian, but Russian parallel to the native tongue is spoken by more than 98% of the inhabitants of Latvia). No language community exists to represent the competitiveness of English (English is spoken on different levels by 21.3% of Russian speakers and 48.0% of Latvian speakers).

Although the Latvian language proficiency level is approximately equal among the social groups of minorities in Latvia and in the choice of language for communication russophones of all social groups give preference to Russian, differences of language attitudes can be observed in all age groups, gender groups, representatives of different levels of education and different social layers.

According to the social group research data, higher tolerance to Latvian is being displayed by those Russian speaking inhabitants of Latvia who work in the domains of public regulation – in the institutions of the central legislative and executive power, in local governments, in the spheres of public information, culture and education. This is a proof that the Language Law is functioning in the most socially important spheres, like office work and business correspondence, activities of government structure, and education etc.

A more positive attitude of Russian speakers towards Latvian can be observed in the Kurzeme region where there is the most substantial number of indigenous people (in the Talsi and Kuldīga regions there are 91.9% and 91.2% of Latvians respectively). This observation proves the importance of a language environment in the development of language attitudes. A sufficient Latvian language environment has created a positive language attitudes of the 49 – 53 years old Russian speaking inhabitants of Latvia born in the second half of 1940, who had grown up in Latvia during the period when the number of Latvians was more substantial than in the following years.

Data of the social research conducted in Latvia show, that, compared with men, Russian speaking women (especially young women) display a much greater wish to integrate in the society of Latvia. One of the reasons could be the instinctive concern of women related to the welfare of their children. Russian speaking women are more tolerant to Latvian, communicating with Latvians they choose Latvian almost twice as frequently as the Russian speaking men.

Although a substantial number of Latvia’s Russian speakers theoretically support the view that knowledge of Latvian is necessary for all residents of Latvia, it is the respondents with a higher level of education who practically display a higher Latvian language proficiency level. This can be explained by their understanding that language proficiency is a prerequisite for every individual’s mobility, prestige, as well as better-paid jobs.

Concerning language attitudes polarity of views can be traced in the society of Latvia:

ü      language attitudes ignoring actual linguistic and social processes,

ü      language attitudes unduly exaggerating the subjective factor.

The given research is an attempt to prove that both these viewpoints can be characterised as hyperbolic.

Any person’s attitude to language undoubtedly is a significant factor not only in the language acquisition (language attitudes influence the speed of language acquisition and the language proficiency level), but also in maintaining the language proficiency level. Left wing politicians are convinced that positive language attitudes could secure not only Latvian language acquisition by the Russian speakers, but also functioning of Latvian in all sociolinguistic functions in the territory of Latvia, i.e. a Latvian linguistic environment. At the level of the individual language attitudes can be of decisive importance in particular situations, but at the level of the whole society motivation is a factor that is more decisive than language attitudes.

Although both positive and negative motivation is being used in the language policy of Latvia, the stress is laid upon the administrative method. Part of the society in Latvia does not have a sufficient appreciation of the already visible results of forced measures applied by the administrative mechanism, as well as the fact that strengthening of the positions of Latvian is impossible without application of administrative methods.

Although the present language policy has been oriented in the right direction, the institutions carrying it out in practice should pay attention to separate imperfections. Political and legal level usage of terms, pertaining to language attitudes, has not yet acquired stability in Latvia. The present-time mass media of Latvia tend to attach emotional meanings to terms describing the language situation. Careless usage of terms distorts the information presented, endowing it with emotionalised colouring, as well as preventing the target audience from a precise understanding of language problems. Inaccurate usage of terms influences the behaviour of individuals in concrete situations and can even contain seeds of national conflict, although the latter is not always manifested.

A situation of this type determines the necessity to optimise the usage of sociolinguistic terms, including them into a definite system where they acquire precision and become unambiguous. Precise usage of terms may become an important part of the language policy implementation mechanism in order to secure harmonious coexistence of languages in Latvia.

Language attitudes are important element of language policy and the state is able to shape them purposefully. Language attitudes should mainly be developed through education, because education can decisively influence the society’s system of values and later on ensure its heredity.

An effective means of developing language attitudes can be education of society – not only through the traditional system of education, but also via scientific popular articles, TV and radio programmes, by acquainting inhabitants of Latvia with experience of different nations of the world, concerning ethnic policy and language policy.

Sociological research and polls show that media exert substantial influence upon the formation of social consciousness and values, therefore those institutions that realise the language policy, must use the opportunity to conduct a sociolinguistic survey of the actual situation, to record data, to acquaint a wider public with objective research data that allow to forecast changes in society. The task of those who implement the language policy is to pay attention to any unduly politicised explanation of the language situation, in order to neutralise aggressive forces trying to manipulate the public opinion.

Latvia’s complicated ethnodemographical situation is in need of regular research conducted in a more extensive period of time, in order to provide a practical solution of the problems related to the influence of the linguistic attitude upon the processes of the language policy.

PUBLIKĀCIJAS PAR PROMOCIJAS DARBA TĒMU

RAKSTI

Baltaiskalna D. Lingvistiskās attieksmes - būtisks valodas politikas faktors // Integrācija un etnopolitika. - R.: Jumava, 2000. 230. - 240. lpp.

Baltaiskalna D. Valodas politikas un lingvistisko attieksmju mijiedarbība // Vārds un tā pētīšanas aspekti. – Liepāja: LiePA, 1999.  4. – 11. lpp.

Baltaiskalna D. Myth as a factor in Establisment and Development of Linguistic Relations in Latvia // Humanistika. – Kaunas: TU, 1999.

Baltaiskalna D. Izglītības ietekme uz lingvistiskās attieksmes veidošanos. // Valoda zinātnē un izglītībā. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 127. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. 2000. gada 22. februāris. – Rīga: LU LaVI, 2000. 13.-19. lpp.

Baltaiskalna D. Lingvistiskā attieksme un reģionālā specifika. - Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums. 4. Redakcijas kolēģijas vadītāja B. Laumane. Liepāja: LiePA, 2000. 17.-23. lpp.

Baltaiskalna D. Valsts valodas lietojums izglītības sistēmā // Linguistica Lettica. - R.: LVI 2001. - 39.-51. lpp.

Baltaiskalna D. Par izglītības ietekmi uz lingvistiskās attieksmes veidošanos. // Latvijas Vēstnesis, 2000. Nr. 62/63 (1973/1974), 24. febr., 4.–7. lpp.

Baltaiskalna D. Latviešu jauniešu lingvistiskās attieksmes un valodas norma // Valoda – 2001. Humanitārās fakultātes XI zinātniskie lasījumi. Valodas lingvistiskie aspekti. – Daugavpils: Saule, 2001. 7.–12. lpp.

REFERĀTU TĒZES

Baltaiskalna D. Etnosa lingvistiskās attieksmes ietekme uz valodas situāciju Latvijā. // Starptautiskais baltistu kongress “Baltu valodas laikmetu griežos” 03.10.2000.-06.10.2000. Referātu tēzes. – Rīga: LU LaVI, 2000. 23.-24. lpp.

Baltaiskalna D. Lingvistiskās attieksmes dažādās vecumgrupās // Komunikācija un kopība. Tēžu krājums. – Jelgava, 17., 18. maijs, 2001. gads. 12. lpp.

Baltaiskalna D. Das Verhalten zum Slang als ein Teil des Sprahverhaltens // Baltic States and Societies in Transition: Continuity and Change. – Tartu: University of Tartu, 27-30 June 2001, p. 21.

Baltaiskalna D. Lingvistiskās attieksmes paušana teksta netulkošanas gadījumā // Otrā starptautiskā konference “Tulkošana kā starpkultūru komunikācija: teorija, prakse, metodes” – Ventspils, 4., 5. oktobris 2001. gads. 4., 5. lpp.

 

     

 
Jūs esat 5460631. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs